TĀLIS LAIZĀNS, Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētāja biedrs, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Turpinājums no 1.lpp.

Pašlaik Latvijā norisinās process, ko varētu apzīmēt par holdinga struktūru veidošanos, proti, vieni un tie paši akcionāri veido struktūras finansu biznesā, vērtspapīru tirgū un apdrošināšanas sektorā. Uzraugam ir ļoti svarīgi redzēt kopumā visu ainu. Īpaši ja akcionāriem ir tik liela ietekme, ka var, piemēram, apdraudētu apdrošināšanas biznesu "izglābt " ar sev piederošās bankas finansu līdzekļiem. Šādi "balstīšanas" precedenti jau Latvijā ir bijuši, tiesa, tie nav bijuši ar sabiedrībai redzamu rezultātu, un var uzskatīt, ka finansu sektors nav bijis pakļauts jūtamām sekām.

Protams, visās trīs pašlaik darbojošās institūcijās notiek informācijas savākšana un uzkrāšana, tās klasificēšana un datu bāzes veidošana. Un arī šajā jomā funkcijas dublējas. Tāpat arī visas institūcijas strādā pie nacionālo normatīvo aktu izstrādāšanas un likumdošanas saskaņošanas ar Eiropas Savienības prasībām. Tādējādi likumdošanas jomā ir lietas, kur notiek interešu pārklāšanās un katra no uzraudzības iestādēm, protams, cenšas risināt savas problēmas, nedomājot par visu sistēmu kopumā. Un, gluži pretēji, ir lietas, kas visām kopīgas, un šeit iznāk pat "trīskāršošanās".

— Vai Latvijas iedzīvotāji orientējas visās ar līdzekļu ieguldīšanu saistītās lietās?

— Diemžēl — ne. Jo viņiem vēl nav pieredzes. Un, arī no šīs puses raugoties, ir labi, ja vērtspapīru, banku un apdrošināšanas lietas visas ir kopā. Tad iespējams potenciālajiem biznesu pakalpojumu izmantotājiem sniegt informāciju, sagatavot skaidrojošus izdevumus centralizēti.

— Kad radās doma izveidot vienotu finansu un vērtspapīru tirgus uzraudzības institūciju?

— Pirmo reizi sāka par to runāt 1997.gada jūnijā, šo priekšlikumu izteica toreizējais finansu ministrs Roberts Zīle. Tad bija ideja, kurai sekoja apzināšana, kurās pasaules valstīs vēl ir šāda integrēta uzraudzības institūcija. Tajā laikā par šādu lietu sāka runāt Lielbritānijā, deviņdesmito gadu sākumā vienotu finansu tirgus uzraudzības institūcijas izveidoja Skandināvijā, pētījumi un diskusijas bija Austrālijā. Un arī pie mums, Latvijā, tika svērts, vai un kādēļ to vajadzētu darīt un kā labāk izdarīt. Gada laikā tika izstrādāta koncepcija — pamatojums, kas šajā sektorā notiek Latvijā un kādi ir iespējamie varianti vienotas uzraudzības veidošanai. Pagājušā gada ūnijā koncepciju akceptēja un Ministru prezidents izdeva rīkojumu par darba grupas nepieciešamo normatīvo aktu izstrādes izveidi. Šā gada 21.septembrī MK akceptēja iesniegto Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas likumprojektu. Pašlaik strādājam, lai likumprojektu kopā ar nepieciešamo grozījumu paketi citos likumos sagatavotu iesniegšanai Saeimā. Tuvāko pāris nedēļu laikā tas, domājams, tiks izdarīts.

— Kādā pakļautībā darbosies jaunizveidotā institūcija?

— Likumprojekta izstrādātāju pieeja un jau esošā mūsu pieredze rāda, ka šai institūcijai jābūt politiski neatkarīgai, koleģiālai un spējīgai ātri reaģēt. Finansu darījumi, kā jau teicu, vairs nenotiek tikai Latvijas robežās — pasaulē notiek globalizācijas procesi, un Latvija nevar stāvēt ārpus tiem. Kaut vai tādēļ, ka ir jāsekmē ārvalstu finansu līdzekļu ienākšana mūsu valstī. Latvijas iekšējā finansu tirgū nav pietiekamu ilgtermiņa resursu. Vēl jau ir tāda problēma, ka mūsu iedzīvotājiem nav lieku finansu resursu, nav apjomīgu naudas uzkrājumu, ko ieguldīt vērtspapīros vai ilgtermiņa depozītos. Tāpat arī vēl nav izveidojusies pieredze, kā jādarbojas finansu un vērtspapīru tirgū. Gan minētie, gan arī vēl citi ekonomiska rakstura iemesli prasa šai institūcijai atrasties tādā statusā, kas nodrošinātu ātru un profesionālu lēmumu pieņemšanu. Likumprojekts nosaka, ka tai vajadzētu būt neatkarīgai, koleģiālai valsts institūcijai.

— Vai vienotajā uzraudzības institūcijā darbosies tikai finansu un vērtspapīru tirgus speciālisti, vai arī politiķi?

— Cerams, ka šo institūciju vadīs profesionāļi.

— Kāds būs ekonomiskais efekts no vienotās institūcijas izveidošanas?

— Ir domāts par vairākām lietām. Paredzēts, ka vienotajai institūcijai ar laiku jākļūst pilnīgi neatkarīgai no valsts budžeta finansējuma. Te ir jādiskutē par vairākiem iespējamiem variantiem. Ir sarežģīti šodienas apstākļos runāt par ļoti īsu pāreju uz pašfinansēšanos. Tomēr ceram, ka, pastāvot optimāliem attīstības procesiem finansu tirgū, pārraugāmās uzņēmējsabiedrības būs gatavas uzturēt tirgus regulatoru un atbalstīs to. Ja mēs pratīsim iekustināt Latvijas finansu tirgu un spēsim radīt mūsu tirgum pievienoto vērtību, proti, ja tirgus būs ieinteresēts šādas institūcijas pastāvēšanā, tad viss būs kārtībā,

Jebkurā gadījumā, visas pašreiz darbojošās institūcijas apvienojot vienā, samazināsies arī finansu un vērtspapīru tirgu uzraudzību prasošās izmaksas.

— Vai ir arī domāts, kādā veidā notiks Latvijas iedzīvotāju izglītošana par iespējām un darījumiem finansu tirgū?

—Tā varētu būt viena no vienotās uzraudzības institūcijas kompetencē esošajām funkcijām. Nenoliedzami, Latvijas sabiedrība ir maz informēta par darījumiem vērtspapīru un finansu tirgū — mums vienkārši trūkst iepriekšējās pieredzes un tradīciju. Sabiedrība ir jāmāca, un informācija jāsniedz tai saprotamā veidā. Tiesa, arī paši cilvēki ne vienmēr izmanto iespējas gūt informāciju un iepazīties, ko nozīmē birža, kā strādā brokeri utt. Izglītošanas procesam nepieciešami divi — kas māca un ko māca. Pašlaik šī saite vēl ir ļoti trausla.

— Darījumi finansu tirgū pašlaik notiek arī ar interneta tīkla starpniecību. Vai vienotā institūcija uzraudzīs arī šos darījumus?

— Domāju, ka interneta darījumi visā pasaulē ir apsteiguši regulatoru darbību un iespējas. Diemžēl neviena uzraudzības institūcija pasaulē, cik man zināms, reāli interneta darījumus nekontrolē — pašlaik viss vēl ir diskusiju līmenī. Nepieciešama attiecīgu likumdošanas aktu izstrāde un interneta pakalpojumu (vismaz legālo) sniedzēju reģistrācija, lai šos pakalpojumus varētu publiski piedāvāt. Arī mums par internetu jādomā, kamēr vēl Latvijā šādi pakalpojumi netiek piedāvāti masveidā. Kaut gan dziļākajā būtībā internets ir tikai starpnieks starp investīciju aģentu un klientu, kaut arī katrs no tiem atrastos savā pasaules malā.

Rūta Bierande,

"LV" nozares redaktore