Spānijā

Vakar, 12. oktobrī, — valsts svētki

Spānija ar 505 000 kvadrātkilometriem teritorijas un vairāk nekā 39 miljoniem iedzīvotāju ir viena no Eiropas lielākajām valstīm. Vienlaikus Spānija ir arī viena no jaunākajām Eiropas Savienības valstīm, jo šajā organizācijā uzņemta 1986. gadā pēc ilga sagatavošanās posma. Līdz ar to Latvijai visnotaļ interesanta ir Spānijas pieredze, iestājoties Eiropas Savienībā, kas ir arī mūsu valsts ārpolitikas stratēģiskais mērķis.

Līdz astoņdesmito gadu vidum Spānija ekonomiski un it īpaši sociālā ziņā atpalika no vadošajām Rietumeiropas valstīm. Laikā no 1960. līdz 1977. gadam uz bagātākajām Rietumu valstīm emigrēja apmēram 2,5 miljoni spāņu — tikpat, cik Latvijā ir iedzīvotāju. Daudzi no ekonomiskajiem emigrantiem vēlāk atgriezās Spānijā, taču, pēc Eiropas Savienības datiem, 485 tūkstoši spāņu joprojām dzīvo emigrācijā. Vairāk nekā puse no viņiem dzīvo Eiropas Savienības valstīs. Piemēram, 86 tūkstoši spāņu emigrantu dzīvo Lielbritānijā, 38 tūkstoši Portugālē un 50 tūkstoši — Vācijā. Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā 1986. gadā Spānija ir dinamiski attīstījusi savu ekonomiku un it īpaši infrastruktūru. Strauji paaugstinājies Spānijas iedzīvotāju dzīves līmenis. Spāņu pirktspējas indekss pieaudzis no 73 līdz 133 vienībām (1990. gadā — 100), bet rūpniecības ražošanas indekss — no 86 līdz 103 vienībām. Valsts nacionālais kopprodukts jau desmit gados kopš valsts iestāšanās ES bija trīskāršojies, pieaugot no 165 845 miljoniem līdz 482 788 miljoniem ASV dolāru jeb no 4 311 ASV dolāriem līdz 12 201 dolāram caurmērā uz katru Spānijas iedzīvotāju. Tagad Spānija ir viena no pasaules lielākajām vieglo automašīnu eksportētājām, valstī ir arī augsti attīstīta kuģu būvniecība, tērauda, ķimikāliju, tekstilpreču un apavu ražošana. Spānijai ir arī viena no lielākajām zvejas flotēm pasaulē.

Lauksaimniecībā tiek izmantoti 54% no Spānijas sauszemes kopplatības. Nozīmīgākās Spānijas lauksaimniecības kultūras ir citrusaugi, olīves un vīnogas.

Rūpniecībā nodarbināti 36,5% no ekonomiski aktīvajiem spāņiem — viņu īpatsvars pirmos desmit gadus pēc iestāšanās ES pieaudzis par 2%. Savukārt lauksaimniecībā nodarbināto spāņu īpatsvars šajā laikā samazinājies gandrīz divas reizes — no 14,9% līdz 7,8%. Toties daudz lielāka nozīme Spānijas ekonomikā tagad ir tūrismam. Ārzemju tūristu skaits Spānijā kopš iestāšanās Eiropas Savienībā palielinājies no 27, 4 miljoniem uz vairāk nekā 43 miljoniem ārzemju tūristu gadā. Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā valsts ekonomikā aktīvāk iesaistījušās sievietes, kas tagad veido 36% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita (pirms Spānijas iestāšanās ES — tikai 31,1%). 76% spāņu ir pilsētnieki, viņu īpatsvars pieaug vidēji par pusprocentu gadā. Savukārt laucinieku īpatsvars valstī kopš 90. gadu sākuma samazinājies vidēji par 0,7% gadā.

Spānijas iedzīvotāju skaits vidēji ik gadu pieaug par 0,2%. 16,5% Spānijas iedzīvotāju ir jaunāki par 14 gadiem, bet gandrīz piektā daļa valsts iedzīvotāju (22,8% sieviešu un 18% vīriešu) ir vecāki par 60 gadiem. Mūža vidējais ilgums ir 81 gads sievietēm un 75 gadi vīriešiem. Spānijā ir atzīstami zems bērnu mirstības līmenis septiņi no katriem 1000 jaunpiedzimušajiem.

4,2% no nacionālā koppropdukta Spānijas valdība atvēl izglītībai. No katriem 100 tūkstošiem iedzīvotāju Spānijā ir gandrīz 7 tūkstoši studentu.

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Spāniju nodibinātas 1991. gada 9.oktobrī. Mūsu valstu attiecību juridisko bāzi veido pieci līdz šim noslēgti līgumi. 1995. gadā tika noslēgts līgums par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību un līgums par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotrasportu, bet šogad noslēgti vēl trīs līgumi: ļoti nozīmīgais līgums par abpusēju vīzu režīma atcelšanu, kā arī līgums par personu, kas uzturas valsts teritorijā nelikumīgi, atpakaļuzņemšanu un līgums par sadarbību kultūrā un zinātnē.

Spānijas intereses mūsu valstī pārstāv ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Marija Kristina Barrjosa i Almasora ( Maria Kristina Barrios y Allmazor) , kura savu akreditācijas vēstuli iesniedza pērnā gada 1. decembrī. Viņas rezidence ir Stokholmā.

Savā akreditācijas runā Spānijas vēstniece akcentēja Latvijas stratēģisko mērķi iestāties Eiropas Savienībā. " Mēs esam pilnībā pārliecināti, ka Latvijas Republikas būtiskākā ārpolitiskā prioritāte ir iestāšanās Eiropas Savienībā. Paplašināšanās, kas jāveic Eiropas Savienībai, ir lielākais izaicinājums tās vēsturē. Lai mēs visi — gan kandidātvalstis, gan arī pašreizējās dalībvalstis— to īstenotu visoptimālākajā veidā, mūsu attieksmē pret šo mērķi jāietver gan ideālais, gan reālais. Spānijai tas bija garš un grūts ceļš. Mēs esam gatavi turpināt dalīties pieredzē, lai atvieglotu jūsu valsts veicamo. Esam pārliecināti, ka jūsu valsts to veiks ar panākumiem,vēlāk bagātinot Eiropas Savienību, " teica Spānijas vēstniece Latvijā.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors