Ministru prezidents: Par valdības neatliekamajiem uzdevumiem, preses konferencē 2008.gada 22.janvārī:

Ministru prezidents Ivars Godmanis: “Valdība nupat beidza izskatīt Ministru kabineta neatliekamos darbus. Faktiski tas ir darbs, kas jāpabeidz līdz 14.aprīlim, un es būšu ļoti priecīgs, ja spēsim to izdarīt, jo mēs arī kontrolēsim, cik spējam izdarīt. Šis ir viens no diviem dokumentiem. Otrs dokuments tiks pieņemts nākamo otrdien, tas ir rīcības plāns 2008.gadam. Ļoti detalizēts, projektā jau gatavs. Ministrijas savus plānus jau ir iesniegušas. Mēs tos izskatām, un nākamo otrdien Ministru kabineta sēdē pieņemsim arī rīcības plānu. Ar nākamo otrdienu beigsim vienu periodu. Mēs būsim nepilna mēneša laikā, ja rēķinām ārā visas brīvdienas, pieņēmuši visus nepieciešamos plānošanas dokumentus.

Par visvairāk diskutētajiem jautājumiem – tie dalās vairākās grupās. Viens jautājums ir risku apzināšanās. Turklāt runa nav tikai par tuvajiem riskiem. Jāraugās arī uz laiku kopš 2004.gada – iestāšanās ES. Atcerēsimies, ka laiks rit ātri!

Foto: Inga Kundziņa, A.F.I.

Pārejas noteikumos ir paredzētas vairākas normas, kurās gribam veikt zināmu revīziju, lai noskaidrotu, vai mums nedraud problēmas kādā no sfērām. Nu, kaut vai desmit gadu pārejas periods attīrīšanas ietaisēm uz ES standartiem. Laiks vēl ir, tomēr visu laiku jāseko iespējamajiem riskiem. Runājot par situācijām, kas saistās ar ekonomiku un finansēm, tas ir arī Finanšu ministrijas neatliekamajos darba uzdevumos, esmu lūdzis arī Latvijas Bankas prezidentu 5.februārī ziņot valdības sēdē, kur mēs skatīsimies, kādu iespaidu atstājusi antiinflācijas programma. Finanšu ministrija ņems fiskālo nodaļu, ieņēmumus un izdevumus, ieņēmumus no nodokļiem… Latvijas Banka nāks talkā ar saviem datiem par kredītu apjomu izmaiņām un kredītu pārdali. Tie būs ļoti nopietni ziņojumi, lai mēs saprastu, kā tālāk rīkoties. Un ir arī virsministriju uzdevums – koordinēt, lai visām ministrijām būtu precīzi formulēti darbi administratīvi teritoriālās reformas virzienā. Tas ir viens no būtiskākajiem uzdevumiem, kur būs nopietni iesaistītas Veselības, Izglītības, Satiksmes, Reģionālās attīstības un arī citas ministrijas. Šī reforma ir ļoti nopietns uzdevums. Mums arī ļoti precīzi jānosaka, ko varam un ko nevaram izdarīt sociālajā sadaļā. Vesels jautājumu bloks ir enerģētikā. Ne uz ko nepaļaujoties un ne uz ko īpaši necerot – tas nozīmē savu jaudu radīšanas plānu. Politiski es par to jau esmu izteicies, tagad tas viss precīzi jādefinē atbilstoši likumam. Samērā nopietna programma ir Izglītības ministrijai. Ne tikai šīs pirmās simts dienas, viss gads būs ļoti nopietns. Ir virkne jautājumu, kas saistīti ar Izglītības ministrijā nepadarītajiem darbiem. 12.februārī mums būs ļoti nopietns ziņojums par Eiropas struktūrnaudas izmantošanu. Tāds īpašs detalizēts ziņojums nav bijis. Ir ļoti svarīgi saprast, kur šī nauda tiek izmantota. Cik pieejama informācija par atdevi no šīs naudas. Nākamais ļoti svarīgais darbs saistīts ar e-lietām. Esmu lūdzis sekretariātu sagatavot visus priekšlikumus, kas attiecas uz e-lietām, starp visiem resoriem, lai neiznāk, ka katrs kaut ko dara par sevi, bet reālu rezultātu nesasniedz. Tas būs kopējs darbs.” 

“Latvijas Vēstneša” jautājums:

 Kādi tagad ir jūsu, bijušā iekšlietu ministra, spriedumi par operatīvo situāciju iekšlietu jomā, vispirms jau pasūtījuma slepkavību sakarā?

Ivars Godmanis: Jebkura pasūtījuma slepkavība met lielu ēnu uz valsti kopumā un, protams, uz pašreizējo situāciju. Darbojas Noziedzības novēršanas padome, kurā mēs iezīmējam daudzus ļoti nopietnus jautājumus, kas jārisina aktuāli. Pirmais jautājums ir obligāta operatīvās informācijas apmaiņa starp iekšlietu un izmeklēšanas iestādēm. Lai izmeklēšanas iestādes apmainītos ar visu informāciju, kas saistīta ar eventuāliem draudiem organizētās noziedzības jomā. Ieskaitot arī ekonomisko faktoru un citus riska faktorus. Pašlaik ļoti nopietni mainās finansiālā situācija un pastāv bažas, ka sakarā ar to varētu būt arī dažādas antisabiedriskas darbības. Tāpēc arī šim apstāklim jāpievērš pastiprināta uzmanība. Ir arī vairākas sfēras, kurām jāpievērš īpaša uzmanība. Piemēram, tranzīts. Un ir vesela virkne iekšēju jautājumu, kurus esam iezīmējuši, bet par kuriem es šeit negribētu runāt. Kas attiecas uz konkrēto noziegumu izmeklēšanu, tad iekšlietu ministrs pilnībā ir pieslēdzies šiem jautājumiem, domāju, ka šis darbs būs produktīvs.

“Latvijas Vēstneša” jautājums:  

Vai tagad, pildot Ministru prezidenta pienākumus, jums ir kādas psiholoģiskas līdzības izjūta ar valdības vadīšanu pirms 17 gadiem? Risināmie uzdevumi premjeram tagad ir pavisam citi, bet Ivars Godmanis taču ir tas pats.

I.Godmanis: Šodienas situācija ar to ir pilnīgi nesalīdzināma. Bet vienu lietu gan es tagad nevaru saprast: no kurienes rodas sazvērestības teorijas. Acīmredzot tā ir cilvēku neticība. Ja notiks tas, ko mēs gribam izdarīt, tad tas nu gan laikam beidzot būs pierādījums. Bet, kamēr tas nenotiks, tikmēr acīmredzot pastāvēs arī sazvērestības teorijas. Priekšstati, ka mēs it kā gribam kaut ko virspusēji ļoti vienkāršot, bet apakšā mums ir citas domas. Nu, neko darīt, pierādīt savu taisnību varēsim tikai ar konkrēto rezultātu. Piemēram, runājot par “Lattelecom” privatizāciju. Bet es šajās diskusijās negribu iedziļināties. Acīmredzot aizdomu pamats ir bijis ilgstoši. Un tagad man ir grūti prasīt, lai cilvēki uz vārdu ticētu, ka es patiešām gribu panākt tieši to, ko es saku. Tāpēc paskatīsimies, kā mums izdosies realizēt plānu, ko esam sākuši. Tas ir ļoti nozīmīgs. Protams, ja mēs to nerealizēsim, tad būs slikti. Jo to esam ierakstījuši valdības neatliekamajos uzdevumos.

Jānis Ūdris,

pēc ieraksta “LV” diktofonā