Finanšu ministrs: Par Latvijas kredītreitinga saglabāšanu un paaugstināšanu

Kredītreitingu aģentūras “Standard & Poor’s” nemainīgi apstiprinātais Latvijas kredītreitings ir ļoti nozīmīgs signāls starptautiskajiem finanšu tirgiem un investoriem par Latvijas ekonomikas attīstības tendencēm, un tas apliecina, ka Latvijas valdībai jāpieņem ekonomikas stabilizācijas plāns un tas konsekventi jārealizē, līdzīgi kā finanšu sadaļā pērn tika realizēts inflācijas samazināšanas plāns, norāda finanšu ministrs Atis Slakteris.

Kredītreitingu aģentūra “Standard & Poor’s” 21.janvārī paziņoja par lēmumu saglabāt Latvijas kredītreitingu iepriekšējā līmenī, nemainot mūsu valsts vērtējumu ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā BBB+ un īstermiņa saistībām ārvalstu valūtā A-2, kas Latvijai nozīmē investīcijām labvēlīgas valsts statusu. Arī kredītreitinga nākotnes vērtējums saglabāts līdzšinējais, un tas ir negatīvs.

Aģentūra norāda, ka galvenais arguments par labu reitinga apstiprināšanai iepriekšējā līmenī ir bijis vairāku Latvijas ekonomikas rādītāju uzlabošanās gada pēdējā ceturksnī, jo īpaši izsniegto kredītu pieauguma tempa samazināšanās un eksporta pieaugums.

Finanšu ministrs A.Slakteris uzsver: “Inflācijas samazināšanas plānā iekļautie uzdevumi un to veiksmīgā realizācija ir guvusi labu starptautisko rezonansi. Taču Finanšu ministrija arī turpmāk ieturēs stingru fiskālo politiku valstī un aktīvi piedalīsies ekonomikas stabilizācijas prasību realizācijā. Mūsu turpmākās darbības prioritātes būs valsts pārvaldes finanšu optimizācija, nodokļu politikas akcentu maiņa jau no 2009.gada un darbaspēka tirgus attīstību veicinošu nodokļu politikas pasākumu ieviešana.”

Ekonomikas stabilizācijas plānā, kā norāda A.Slakteris, nozīmīgākajiem pasākumiem jābūt valsts atbalstam uzņēmējiem – atbalstam eksportam, inovatīvām nozarēm un nozarēm ar augstu pievienoto vērtību, darbaspēka tirgus attīstībai, konkurences situācijas uzlabošanai.

Jau pērn, kad Finanšu ministrijas vadībā tika izstrādāts inflācijas samazināšanas pasākumu plāns, Finanšu ministrija tajā iekļāva būtiskus pasākumus inflācijas samazināšanai un ekonomiskās situācijas stabilizēšanai valstī savas atbildības jomās. Šie pasākumi arī tika konsekventi īstenoti:

• tika ieviesti ierobežojumi kreditēšanas pieaugumam (nosakot obligātu pirmo iemaksu un VID izziņu uzrādīšanu);

• aplikti ar nodokļiem spekulatīvie darījumi ar nekustamajiem īpašumiem, diferencēta nodeva par nekustamā īpašuma reģistrēšanu zemesgrāmatā atkarībā no īpašumu skaita un palielināta nodeva par ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, to diferencējot atkarībā no kredītņēmēja, hipotēku skaita un kredītlīguma summas;

• sastādīts valsts budžets ar pārpalikumu jau 2007.gadā (plānā bija paredzēts pārpalikums 0,4% apmērā no IKP, bet operatīvie budžeta izpildes dati liecina, ka reālais pārpalikums ir bijis 0,8% apmērā no IKP);

• sastādīts valsts budžets ar pārpalikumu 2008.gadā (1% apmērā no IKP), kā arī vidēja termiņa budžeta ietvarā paredzēts budžeta pārpalikuma pakāpenisks pieaugums 2009. un 2010.gadā;

• visās ministrijās veikti funkcionālie auditi izdevumu efektivitātes palielināšanai, Finanšu ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu par ilgstoši brīvo štata vietu samazināšanu valsts pārvaldē, kā arī pārtraukts štata vietu pieaugums valsts pārvaldē;

• ierobežotas iespējas iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos dārgu, reprezentatīvu automobiļu iegādes un ekspluatācijas izdevumus, kā arī palielināts nodoklis automašīnām ar motora tilpumu virs 3000 cm³.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments