Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās: Par elektronisko vēlēšanu sistēmas ieviešanu Latvijā

Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele pagājušajā nedēļā, tiekoties ar iekšlietu ministru Mareku Segliņu, pārrunāja jautājumus, kas skar elektronisko vēlēšanu sistēmas ieviešanu līdz 2009.gada pašvaldību vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Lai gan galīgais lēmums par to īstenošanu vai atlikšanu vēl nav pieņemts, ministri izvērtēja iespējamos šķēršļus, kas varētu kavēt kvalitatīvas un drošas sistēmas izveidošanu.

Elektroniskās vēlēšanu sistēmas izstrādi 2009.gada vēlēšanām Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts ir izvirzījis par vienu no savas darbības šā gada prioritātēm. Ministru kabinets uzdevis sekretariātam kopīgi ar Iekšlietu ministriju sagatavot rīcības plānu e-vēlēšanu sistēmas ieviešanai. Tas paredz nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos (grozījumus sešos likumos), tehnisko pasākumu (sistēmu) ieviešanu un atbildības sadali starp sekretariātu, ministrijas pakļautības iestādi – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (tās pārziņā ir Iedzīvotāju reģistrs un Vēlētāju reģistrs) un Centrālo vēlēšanu komisiju. Rīcības plāns jāiesniedz valdībā līdz šā gada 25.janvārim.

Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās I.Gudele uzsver: “Sekretariāts ir gatavs ieviest elektronisko vēlēšanu sistēmu iepriekš noteiktajā termiņā. Tas nozīmē, ka tehnoloģiski šī sistēma var tikt sagatavota līdz 2009.gadam. Tomēr apšaubāma savas laikietilpības dēļ ir sistēmas laicīga salāgošana ar Vēlētāju reģistru pēc tā pilnveidošanas e-vēlēšanu nodrošināšanai un administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas, kā arī vajadzība veikt nepieciešamos drošības un funkcionalitātes testus un Centrālās vēlēšanu komisijas neatkarīgo auditu.”

Tā kā valdība konceptuāli atbalstījusi e-vēlēšanu ieviešanu Latvijā, neatkarīgi no turpmāk noteiktā termiņa sekretariāts turpinās darbu pie sistēmas izveides. Ja Ministru kabinets nolems, ka elektroniskā balsošanas sistēma netiks izmantota 2009.gada vēlēšanās, veiktie likumdošanas grozījumi un tehniskais risinājums dos iespēju to lietot 2010.gada Saeimas vēlēšanās.

I.Gudele uzskata: “Sistēmas izveides atlikšana nodrošinās vairāk laika tās pārbaudei un pilnveidošanai. Mums ir svarīgi, lai mūsu izstrādātais variants garantētu pilnīgu anonimitāti un novērstu jebkādas iespējas manipulēt ar vēlēšanu rezultātiem vai tos apšaubīt. Gada termiņš ir investīcija kvalitātē, drošībā un uzticamībā.”

Latvijā veidotā sistēma, kuras koncepciju ir apstiprinājis Ministru kabinets pagājušā gada nogalē, būtiski atšķirsies no Igaunijas e-vēlēšanu sistēmas. Šajā sistēmā ne teorētiski, ne praktiski nebūs iespējams atklāt balsojumu – kas un par ko ir nobalsojis. Sistēma pilnībā nodrošinās vēlētāja konfidencialitāti un balsojuma aizklātumu, novēršot jebkāda veida iespējas negodprātīgai darbinieku rīcībai un manipulēšanai ar vēlēšanu rezultātiem.

Igaunijā izmantota vienota sistēma, kurā ietvertas ziņas gan par balsojumu, gan balsotāju.

Latvijas izvēlētajā modelī šie procesi ir nodalīti – balsotājs un viņa atdotā balss ir nošķirti divās atsevišķās sistēmās.

Saskaņā ar koncepciju e-vēlēšanas Latvijā līdzīgi kā Igaunijā tiks realizētas iepriekšējas balsošanas veidā.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts