Valsts sekretāru sanāksme: 2008.gada 17.janvārī

AM: Par Aizsardzības ministrijas sadarbību ar ASV Valsts aizsardzības departamentu

17.janvārī Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie MK noteikumi “Par Vienošanos par savstarpējiem pirkumiem un pakalpojumiem starp Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamentu un Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju”.

Izstrādātie MK noteikumi paredz sadarbību starp abu valstu bruņotajiem spēkiem kopēju operāciju un mācību norisē. Vienošanās izmantošana atvieglo iepirkumu procedūru veikšanu un līgumu slēgšanu gadījumos, ja otras puses bruņotajiem spēkiem ir atbilstoši savas valsts normatīvajiem aktiem noslēgti iepirkuma līgumi. Šādos gadījumos piegādes un pakalpojumus par vienas puses līgumos noteiktajām cenām un piegādes noteikumiem var saņemt arī otras puses bruņotie spēki. Vienošanās paredz, ka piegādes tiek veiktas bez nodokļiem atbilstoši 1995.gada 19.jūnijā Briselē noslēgtajam NATO dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā “Partnerattiecības – mieram”, līgumam par to bruņoto spēku statusu. Latvija līgumu ratificējusi ar 1996.gada 13.marta likumu “Par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā “Partnerattiecības – mieram”, līgumu par to bruņoto spēku statusu un šā līguma protokolu”.

Pašlaik ir spēkā 1998.gadā noslēgtā vienošanās, kura tiek izmantota Latvijas kontingenta nodrošināšanā starptautiskajās operācijās, kā arī citās kopīgās mācībās un operācijās.

Vienošanās projektā noteikta precizēta pasūtījumu veikšanas kārtība, kā arī noteiktas personas, kas tiesīgas bez papildu pilnvarojuma izvietot pieprasījumus.

No Latvijas puses parakstīt vienošanos par savstarpējiem pirkumiem un pakalpojumiem starp Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamentu un Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju ir pilnvarots Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs.

AM: Par memorandu par sadarbību reģionālās drošības un aizsardzības politikas mērķu īstenošanā

17.janvārī Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie MK noteikumi “Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Ženēvas bruņoto spēku demokrātiskās kontroles centra saprašanās memorandu par sadarbību reģionālās drošības un aizsardzības politikas mērķu īstenošanā”.

Izstrādātie MK noteikumi radīs pamatu sadarbībai reģionālās drošības un aizsardzības politikas jomā ar Ženēvas bruņoto spēku demokrātiskās kontroles centru, kas ir 49 valstu izveidota pētniecības institūcija, kuras galvenais darbības mērķis ir veicināt drošības un aizsardzības sektora reformu procesu un labu pārvaldību. Centrs strādā gan ar valstu valdībām, gan ar nevalstisko sektoru, stiprinot demokrātisko un civilo kontroli pār drošības sektoru, tai skaitā izlūkdienestiem, armiju, policiju un robežsardzi.

Memorands nodrošinās Ženēvas bruņoto spēku demokrātiskās kontroles centra atbalstu Latvijas noteiktajām aktivitātēm NATO partnervalstīs, atbalstot AM politikas iniciatīvas – semināru organizēšanu, konsultāciju nodrošināšanu, apmācību un izglītības programmu izstrādi, piesaistot Latvijas akadēmiķus un Aizsardzības ministrijas ekspertus kopīgu zinātnisku publikāciju izstrādē, kā arī organizējot AM ekspertu vizītes, lai padziļinātu sadarbību drošības un aizsardzības sektora reformu jomā.

Lai īstenotu minētās aktivitātes, AM katru gadu iemaksās ne vairāk kā 20 000 eiro centra budžetā. Precīza iemaksas summa tiks noteikta katru gadu, noslēdzot kopēju sadarbības plānu.

AM: Par finansējumu Latvijas sporta būvju celtniecībai

17.janvārī Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie grozījumi MK rīkojumā “Par līdzfinansējumu pašvaldību sporta būvju būvniecībai, rekonstrukcijai un pilnveidošanai”.

Izvērtējot saņemtos projektus, Aizsardzības ministrija ir radusi iespēju 2008.gadā atbalstīt četru 2007.gadā iesākto un no AM budžeta atbalstīto pašvaldību sporta būvju būvniecību, rekonstrukciju un pilnveidošanu.

Aizkraukles novada ģimnāzijas sporta centra būvniecībai no Aizsardzības ministrijas 2008.gada budžeta līdzekļiem piešķirti 2 300 000 latu.

Sporta centra būvniecības kopējās izmaksas pēc precizētās informācijas plānotas 8 257 366 latu apmērā. No Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļiem 2007.gadā tika piešķirti 261 062 lati. Sporta halles būvdarbu beigu termiņš plānots 2009.gada jūnijā.

Valkas pilsētas stadiona šautuves rekonstrukcijai 2007.gadā no AM budžeta līdzekļiem tika piešķirti 145 776 lati, bet 2008.gadā piešķirti vēl 100 000 latu šautuves rekonstrukcijas pabeigšanai, jo sākotnēji plānotās kopējās projekta izmaksas tā realizācijas laikā ir pieaugušas par gandrīz 69 % – līdz 307 220 latiem.

Aizsardzības ministrija turpina arī 2007.gadā iesākto Madonas sporta centra būvniecības līdzfinansēšanu, 2008.gadā piešķirot projekta īstenošanai 1 243 295 latus. Projekta kopējās izmaksas plānotas 4 737 142 lati. 2007.gadā no Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļiem sporta centra būvniecībai piešķīra 1 300 000 latu. Objekta nodošana ekspluatācijā paredzēta 2008.gada 1.jūlijā.

Talsu 2.vidusskolas un Talsu sākumskolas sporta halles būvniecības līdzfinansēšanu Aizsardzības ministrija sākusi 2007.gadā. Projekta kopējās izmaksas plānotas 3 884 349 latu apmērā. Aizsardzības ministrijas ieguldījums 2007.gadā bija 1 200 000 latu, 2008.gadā tiks piešķirti 907 479 lati. Talsu 2.vidusskola ir Jaunsardzes bāzes skola.

Finansējums piešķirts, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīrus un jaunsargus ar iespējām attīstīt fizisko sagatavotību un nodrošinātu ne tikai NBS, bet arī sabiedrības intereses.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

ĀM: Par Latvijas un Krievijas pierobežas iedzīvotāju pāreju un braucienu vienkāršošanu

17.janvārī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas vienošanos par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu”.

Vienošanās projekts paredz vienkāršotu vietējās pierobežas satiksmes atļauju un vīzu izsniegšanu pierobežu teritoriju iedzīvotājiem, atceļot prasību pēc pušu tiesību aktos paredzēta ielūguma un apdrošināšanas polises. Pierobežas satiksmes atļaujas un daudzkārtējās Krievijas vīzas paredzēts izsniegt bez maksas ar derīguma termiņu no gada līdz diviem.

Vienošanās paredz, ka pierobežas teritoriju iedzīvotāji, kuriem ir pierobežas satiksmes atļaujas vai daudzkārtējās Krievijas vīzas, var uzturēties otras puses valsts pierobežas teritorijā šādas atļaujas vai vīzas derīguma termiņa laikā bez kopējā uzturēšanās laika ierobežojuma, taču katras atsevišķas uzturēšanās reizes ilgums nedrīkst pārsniegt deviņdesmit dienas.

Vietējās pierobežas satiksmes atļaujas un vīzas tiks izsniegtas, ja ieceļošanas mērķis otras puses teritorijā ir piederošā nekustamā īpašuma apsaimniekošana, radinieku apmeklējums, radinieku apbedījuma vietu apmeklējums, medicīniskās palīdzības saņemšana, piedalīšanās kultūras, izglītības, sporta un humanitāros pasākumos, kā arī citos gadījumos, kas pamato nepieciešamību uzturēties otras puses valsts pierobežas teritorijā.

Lai veiktu vienošanās projekta galīgo saskaņošanu ar Krieviju, nepieciešams saņemt Latvijas kompetento institūciju atzinumus.

Pēc vienošanās projekta parafēšanas tas tiks iesniegts Ministru kabinetā.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par Latvijas Tautsaimniecības stabilizācijas plānu

17.janvārī Ekonomikas ministrija starpinstitūciju saskaņošanai nodeva informatīvo ziņojumu par pasākumiem makroekonomiskās situācijas stabilizācijai 2008.–2009.gadam.

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards kā neatliekamu uzdevumu definējis, ka tā sauktā Tautsaimniecības stabilizācijas plāna apstiprināšana Ministru kabinetā jāveic jau februāra sākumā un pasākumu īstenošana jāuzsāk jau tuvāko mēnešu laikā.

Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas darba grupās valsts pārvaldes speciālisti kopīgi ar darba devēju, asociāciju un arodbiedrību pārstāvjiem un analītiķiem ir sagatavojuši priekšlikumus saistībā ar eksporta veicināšanu, ražošanas attīstību, tekošā konta deficīta mazināšanu.

Priekšlikumi apkopoti informatīvajā ziņojumā, kas sastāv no makroekonomiskās attīstības tendenču raksturojuma un noteiktām produktīvās kapacitātes paaugstināšanas politikas prioritātēm.

Informatīvā ziņojuma pielikumā ir dots pasākumu saraksts makroekonomiskās situācijas stabilizācijai 2008.–2009.gadam.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par dotāciju piešķiršanu pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa prognozes jautājumā

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 17.janvārī, tika izsludināti Ministru kabineta (MK) noteikumi par kārtību, kādā piešķir valsts budžeta dotāciju pašvaldībai, lai kompensētu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) prognozes samazinājumu. Noteikumi izstrādāti atbilstoši MK un Latvijas Pašvaldību savienības 2008.gada domstarpību protokolam.

MK noteikumi reglamentēs kārtību, kādā piešķir valsts budžeta dotāciju pašvaldībai, kuras kopējā NĪN par zemi un ēkām prognoze 2008.gadam ir samazinājusies salīdzinājumā ar NĪN prognozi 2007.gadam, lai kompensētu NĪN ieņēmumu samazinājumu. Saskaņā ar noteikumiem Finanšu ministrijai prognoze būs jāaprēķina līdz 2008.gada 1.martam.

Kārtība paredzēs, ka pašvaldībai, kuras NĪN prognoze 2008.gadam salīdzinājumā ar prognozi 2007.gadam samazinās vairāk nekā par 100 latiem, valsts budžeta dotācija tiek paredzēta 90% apmērā. Savukārt tām pašvaldībām, kam samazinājums ir mazāks par 100 latiem, dotācija netiek paredzēta.

Valsts budžeta dotāciju pašvaldībai piešķir, pamatojoties uz MK rīkojumu. Finanšu ministrijai būs jāsagatavo MK rīkojuma projekts, kuram pielikumā pievienota informācija par attiecīgajai pašvaldībai piešķiramo dotācijas apmēru NĪN prognozes 2008.gadam samazinājuma kompensācijai. Dotācija attiecīgajai pašvaldībai tiek pārskaitīta vienā maksājumā mēneša laikā pēc MK rīkojuma spēkā stāšanās.

Saskaņā ar likumu par valsts budžetu 2008.gadam pašvaldībām ir apstiprināta dotācija NĪN prognozes samazinājuma kompensācijai 1 139 161 lata apmērā.

FM: Par jauniem Latvijas un Norvēģijas finanšu instrumenta noteikumu projektiem

17.janvārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti vairāki Finanšu ministrijas sagatavoti Ministru kabineta (MK) noteikumi, kuri saistīti ar Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta administrēšanu Latvijā.

Pērn 1.novembrī stājās spēkā Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likums, kas paredz deleģējumu MK reglamentēt kārtību finanšu instrumentu vadības nodrošināšanai.

Saskaņošanai ministrijās tika nodoti jauni Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā sniedzama un pārbaudāma informācija par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansēto programmu, grantu shēmu un individuālo projektu ietvaros. Tiesību akta mērķis ir nodrošināt PVN piemērošanas kontroli finanšu instrumentu ietvaros, lai novērstu iespēju atgūt PVN summu dubultā apmērā, veicot krāpnieciskas darbības: atgūstot valsts budžetā iemaksāto PVN kā priekšnodokli un vienlaikus saņemot no finanšu instrumentiem finanšu līdzekļus izdevumu segšanai (t.sk. PVN, ja tas ir iekļauts attiecināmajās izmaksās).

MK noteikumi definēs institūcijas, kuras sniedz un pārbauda informāciju par PVN piemērošanu, kā arī informācijas sniegšanas un pārbaudes veidu un termiņus. Projekts vienlaikus paredz lēmuma par PVN summu, kura iekļaujama attiecīgi finanšu instrumentu līdzfinansētā individuālā projekta, programmas, grantu shēmas vai apakšprojekta attiecināmajās izmaksās, pieņemšanas un īstenošanas kārtību.

Stājoties spēkā EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumam, no jauna jāizdod šādi normatīvie akti:

• Kārtība, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansēto programmu, grantu shēmu un individuālo projektu (arī apakšprojektu) īstenošanai un veic maksājumus;

• EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta īstenošanas, uzraudzības, novērtēšanas un auditu veikšanas kārtība.

Vienlaikus, ievērojot to, ka EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likums paredz, ka EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības komitejas un uzraudzības komitejas nolikumus apstiprina Ministru kabinets, ir jāizdod šādi normatīvie akti:

• EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības komitejas nolikums;

• EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta uzraudzības komitejas nolikums.

Šobrīd Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības komitejas un uzraudzības komitejas darbību nosaka vadības komitejas un uzraudzības komitejas apstiprināti nolikumi.

Tiesību akti jāizdod no jauna, jo likumā noteikts MK deleģējums tos reglamentēt. Būtiskas izmaiņas šajos Ministru kabineta noteikumos nav veiktas.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par dubultotu piemaksu pie vecuma pensijas

Lai uzlabotu pensionāru situāciju, Labklājības ministrija (LM) no šā gada 1.jūnija plāno dubultot piemaksu pie vecuma pensijas.

Piemaksa pie vecuma pensijas paaugstināsies no 19 līdz 40 santīmiem par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. Vidēji piemaksa pieaugs par 7,22 latiem mēnesī.

Piemaksu pie vecuma pensijas piešķir:

1) pensionāriem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 135 latus;

2) pensionāriem, kuriem pensija piešķirta ar atvieglotiem nosacījumiem par darbu kaitīgos darba apstākļos, kuru apdrošināšanas stāžs ir vismaz 25 gadi un pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz Ls 135 (ja piemaksa jau nav piešķirta 2006.gadā).

Piemaksu aprēķina, ņemot vērā katru apdrošināšanas (darba) stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31.decembrim. Kopējo piemaksas apmēru katrai konkrētajai pensijai varēs aprēķināt, reizinot apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, ar Ls 0,40.

LM prognozē, ka šogad piemaksu pie vecuma pensijas par apdrošināšanas stāža gadu saņems vairāk nekā 377 tūkstoši pensionāru jeb aptuveni 80% no visiem vecuma pensiju saņēmējiem.

Piemaksa tiks palielināta automātiski – pensionāriem nebūs jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.

Piemaksu palielināšanai no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta šogad papildus būs nepieciešami 19 miljoni latu.

LM sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par ikmēneša piemaksu pie vecuma pensijas 17.janvārī izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl būs jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

LM: Par ģimenes un bērnu invalīdu valsts pabalsta paaugstināšanu

Lai atbalstītu ģimenes ar bērniem, Labklājības ministrija (LM) paredzējusi no 2009.gada 1.janvāra paaugstināt ģimenes valsts pabalstu, kā arī piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu.

Plānotais ģimenes valsts pabalsts 2009.gadā varētu sasniegt:

• par pirmo bērnu – 10 latus mēnesī;

• par otro bērnu – 12 latus mēnesī;

• par trešo bērnu – 16 latus mēnesī;

• par ceturto un nākamajiem

bērniem – 18 latus mēnesī.

Savukārt piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu 2009.gadā tiktu paaugstināta no 50 līdz 75 latiem mēnesī.

To paredz LM sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par ģimenes valsts pabalsta un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību.

Grozījumi 17.janvārī izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl būs jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Lai ģimenēm ar bērniem invalīdiem kompensētu dzīves dārdzības pieaugumu, LM sagatavotie grozījumi vienlaikus paredz precizēt piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēra pārskatīšanas kārtību.

Proti, piemaksas apmēru pārskatītu Ministru kabinets pēc labklājības ministra ierosinājuma, ja patēriņa cenu indekss kopš pēdējās piemaksas apmēra paaugstināšanas būs pieaudzis par vairāk nekā 10% gadā. Piemaksa tiktu paaugstināta atbilstoši faktiskajam cenu pieaugumam.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Labklājības ministrijas prognozēm, ģimenes valsts pabalstu 2009.gadā varētu saņemt 385 tūkstoši cilvēku, bet piemaksu par bērnu invalīdu – 8,2 tūkstoši cilvēku. Kopumā pabalsta un piemaksas izmaksai 2009.gadā papildus būtu nepieciešami 12,49 miljoni latu.

Atgādinām, lai nodrošinātu pastāvīgu atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni, valsts ģimenēm līdz bērna 15 gadu vecumam izmaksā ģimenes valsts pabalstu. Pabalsta apmērs 2008.gadā ir:

• par pirmo bērnu ģimenē – 8 lati mēnesī;

• par otro bērnu ģimenē – 9,60 lati mēnesī;

• par trešo bērnu ģimenē – 12,80 latu mēnesī;

• par ceturto un nākamajiem bērniem ģimenē – 14,40 latu mēnesī.

Ja ģimenē ir bērns invalīds, valsts līdz bērna 18 gadu vecumam piešķir piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta. Piemaksas apmērs 2008.gadā ir 50 latu mēnesī.

LM: Par 2009.gadā plānoto valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru

Lai uzlabotu maznodrošināto dzīves līmeni, Labklājības ministrija (LM) no 2009.gada 1.janvāra paredzējusi paaugstināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru līdz 60 latiem mēnesī vispārējā gadījumā, savukārt invalīdiem kopš bērnības – līdz 75 latiem mēnesī.

Šī pabalsta paaugstināšana ietekmēs arī valsts pensiju, pabalstu un atlīdzību apmēru. No valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra ir atkarīgi valsts vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas minimālie apmēri, kā arī apbedīšanas pabalsta apmērs, atlīdzības saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību un citu atlīdzību apmērs.

Turklāt, paaugstinoties valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēram, palielināsies arī pensiju indeksācijas robežas. Tas nozīmē, ka straujāk – divas reizes gadā – tiks indeksētas pensijas līdz 180 latiem (patlaban – līdz 135 latiem), savukārt kopumā tiks indeksētas pensijas līdz 300 latiem (šobrīd līdz 225 latiem).

Arī minimālās vecuma pensijas tiek noteiktas, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam piemērojot koeficientus atkarībā no cilvēka apdrošināšanas stāža. Pabalsta palielināšana paaugstinātu vecuma pensiju minimālos apmērus robežās no 66 līdz 102 latiem atkarībā no stāža. Patlaban minimālā vecuma pensija ir robežās no 49,5 līdz 76,5 latiem.

Tāpat augstās inflācijas apstākļos LM ierosina mainīt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta pārskatīšanas kārtību.

Proti, pabalsta apmēru pārskatītu Ministru kabinets pēc labklājības ministra ierosinājuma, ja patēriņa cenu indekss kopš pēdējās pabalsta apmēra paaugstināšanas būs pieaudzis par vairāk nekā 10% gadā. Pabalsts tiktu paaugstināt atbilstoši faktiskajam cenu pieaugumam.

LM prognozē, ka 2009.gadā valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saņems vidēji 15 tūkstoši cilvēku mēnesī. Saistībā ar pabalsta paaugstināšanu 2009.gadā papildus būtu nepieciešami 45,3 miljoni latu – 4,2 miljoni latu no valsts pamatbudžeta un 41,1 miljons latu no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta.

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanu paredz Labklājības ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanu, un izmaksas kārtību.

Grozījumi 17.janvārī izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl būs jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Atgādinām, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir cilvēkam, kuram nav tiesību saņemt valsts pensiju (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju invalīdam) vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.

2008.gadā pabalsta apmērs ir:

• vispārējā gadījumā – 45 lati mēnesī;

• invalīdiem kopš bērnības – 50 latu mēnesī.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments