Valsts sekretāru sanāksme: 2008.gada 17.janvārī

LM: Par prasībām kompetentām institūcijām un speciālistiem darba aizsardzības jautājumos

Lai pilnveidotu kompetento institūciju un kompetento speciālistu darbu, Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi grozījumus attiecīgajos noteikumos. Minētās izmaiņas veicinās darba aizsardzības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos. Tas noteikts Labklājības ministrijas sagatavotajos grozījumos noteikumos par prasībām kompetentām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos un kompetences novērtēšanas kārtību.

Tie 17.janvārī izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi noteikumos vēl būs jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Lai saņemtu kompetenta speciālista sertifikātu, pretendentiem personāla sertifikācijas institūcijā būs jāiesniedz arī dokumenti, kas apliecinātu zināšanu apguvi par darba aizsardzības jautājumiem ne mazāk kā 100 stundu apmērā pēdējo piecu gadu laikā. Minētie dokumenti jāiesniedz papildus augstāko izglītību apliecinošam dokumentam vai iepriekšējam sertifikātam un apliecinājumam par vismaz trīs gadu praktisko darbību darba aizsardzības jomā.

Savukārt, lai uzņēmumam būtu garantēta zaudējumu segšana, kas radušies kompetenta speciālista kļūdas dēļ, viņam jāiesniedz derīga apdrošināšanas polises kopija par civiltiesiskās atbildības nodrošinājumu.

Tai jāgarantē zaudējumu segšana ne mazāk kā 10 tūkstošu latu apmērā.

Personāla sertifikācijas institūcija neveiks kompetentā speciālista sertificēšanu, ja viņš pēdējo piecu gadu laikā būs vismaz trīs reizes sodīts par nekvalitatīvu darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu, piemēram, risku novērtēšanu “uz papīra” vai pa telefonu.

Lai uzlabotu kompetento institūciju darbības kvalitāti, turpmāk kompetentās institūcijas rīcībā būs jābūt akreditētai laboratorijai vai jāslēdz ar to sadarbības līgums, tādējādi nodrošinot atbilstošu darba vides mērījumu veikšanu.

Lai pārliecinātos par kompetentās institūcijas praktisko darbību, sertifikācijas institūcija ne retāk kā reizi gadā praktiski pārbaudīs tās darbību. Piemēram, pārbaužu laikā apmeklēs kādu no uzņēmumiem, kam attiecīgā institūcija veikusi darba vides iekšējo uzraudzību, iegūs informāciju par tās veikto darba vides risku novērtēšanu un sagatavoto darba aizsardzības pasākumu plānu.

Tāpat ir precizēts arī nepieciešamo dokumentu saraksts, kas jāiesniedz vērtēšanas komisijai, lai iegūtu kompetentās institūcijas statusu. Minēto statusu varēs anulēt, ja kompetentā institūcija būs vismaz trīs reizes sodīta par nekvalitatīvu darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu vai arī tai būs anulēts kvalitātes sistēmas sertifikāts.

Noteikumu projekts izstrādāts Labklājības ministrijas organizētā darba grupā. Tajā piedalījās Valsts darba inspekcijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Rīgas Stradiņa universitātes Darba un vides veselības institūta pārstāvji.

Šobrīd Latvijā par kompetentām institūcijām ir atzīti 32 komersanti, bet kā kompetenti speciālisti ir tiesīgi darboties 373 cilvēki, kas ieguvuši augstāko profesionālo izglītību darba aizsardzības jomā.

LM: Par bērnu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanas kārtību

Labklājības ministrija (LM) plāno pilnveidot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu piešķiršanas kārtību bērniem, kuri kļuvuši par vardarbības upuriem.

Plānots paplašināt sociālās rehabilitācijas saņēmēju loku, lai nepieciešamo palīdzību varētu saņemt arī bērni ieslodzījuma vietās vai bērnu aprūpes iestādēs. Patlaban šo pakalpojumu var saņemt sociālās rehabilitācijas institūcijā vai savā dzīvesvietā.

Jaunā kārtība paredz, ka sociālais dienests sniegtu palīdzību ne tikai pēc sociālās rehabilitācijas kursa, bet strādātu ar ģimeni jau laikā, kamēr bērns saņem sociālo rehabilitāciju, lai viņš varētu atgriezties drošā vidē.

Lai to nodrošinātu, gadījumos, ja ārstniecības vai medicīniskās rehabilitācijas institūcija sniedz palīdzību bērnam, kurš varētu būt cietis no vardarbības, par šo faktu būs jāziņo ne tikai policijai un bērna dzīvesvietas bāriņtiesai, kā tas ir šobrīd, bet arī sociālajam dienestam.

Sociālās rehabilitācijas pilnveidoto kārtību paredz Labklājības ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, sniedzama nepieciešamā palīdzība.

Grozījumi 17.janvārī izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl būs jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

No vardarbības cietušo bērnu sociālajai rehabilitācijai šogad plānoti 425,45 tūkstoši latu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par zvanītāja atrašanās vietas datu nodošanu plašākam operatīvo dienestu lokam

Turpmāk Valsts akciju sabiedrība “Elektronisko sakaru direkcija” no publisko fiksēto un mobilo tālruņu tīklu komersantiem saņemtos datus par zvanītāja atrašanās vietu nodos arī Jūras meklēšanas un glābšanas dienestam.

Tas ļaus operatīvāk reaģēt uz dažādiem nelaimes gadījumiem, piemēram, personu pazušanas gadījumos.

Minēto datu nodošanu arī Jūras meklēšanas un glābšanas dienestam paredz Satiksmes ministrijas un VAS “Elektronisko sakaru direkcija” (ESD) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta “Noteikumos par izsaucēja atrašanās vietas datu noteikšanu, apstrādi, uzturēšanu un nodošanu”, kas ceturtdien, 17.janvārī, izskatīti Valsts sekretāru sanāksmē, akceptējot Satiksmes ministrijas nostāju. Lai projekts stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina valdībā.

Līdz šim dati par zvanītāja atrašanās vietu tika nodoti izsaukumu apstrādes centram “112”, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un gāzes avārijas dienestam.

Lai uzlabotu informācijas iesniegšanas procesu, izstrādātie noteikumi precizē kārtību, termiņus un datu veidus, kā Valsts akciju sabiedrība “Elektronisko sakaru direkcija” saņem informāciju no elektronisko sakaru komersantiem un nodod to operatīvajiem dienestiem viņu pienākumu veikšanai.

Prasība mobilo tīklu komersantiem nodrošināt ESD datus par zvanītāja atrašanās vietu Latvijā ir spēkā no 2007.gada 22.decembra.

Fiksētais operators datus par zvanītāja atrašanos sācis nodot jau pusgadu iepriekš – kopš 2007.gada 22.jūnija.

Noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1013 “Noteikumi par izsaucēja atrašanās vietas datu noteikšanu, apstrādi, uzturēšanu un nodošanu”” izstrādāts saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu. Tā ieviešanai papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.

SM: Par grozījumiem Elektronisko sakaru likumā

17.janvārī Valsts sekretāru sanāksmē apstiprināti grozījumi Elektronisko sakaru likumā, kas nosaka, ka Latvijai jāinformē Eiropas Komisija (EK) par lēmumiem, kas var ietekmēt vienoto elektronisko sakaru nozares tirgu. Grozījumos noteikts, ka šāda informācija par lēmumprojektiem ir jāsniedz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (Regulatoram).

Ar šiem grozījumiem pilnībā tiek novērstas EK ierosinātajā pārkāpumu procedūrā minētās nepilnības. Regulatoram būs jāziņo EK un ES dalībvalstu regulatoriem par plānotajām elektronisko sakaru komersantiem piemērojamām saistībām attiecībā uz piekļuvi un starpsavienojumu un pasākumiem, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

Ja attiecīgais lēmums var radīt šķēršļus vienotam ES tirgum vai arī tas nav saskaņā ar Eiropas Komisijas tiesību aktiem, tad Regulators atliek lēmuma pieņemšanu līdz EK viedokļa saņemšanai.

Šādi likums tiek saskaņots ar Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem un Direktīvu 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu.

Direktīvas paredz, ka lēmumi valsts līmenī nedrīkst atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz vienoto ES tirgu.

Tiek grozīta arī Elektronisko sakaru likuma 38.panta pirmā daļa, nosakot, ka izņēmuma gadījumos Regulators elektronisko sakaru komersantam, kuram noteikta būtiska ietekme tirgū piekļuves vai starpsavienojumu jomā, var uzlikt arī citas pamatotas saistības. Regulators šādu pamatotu saistību piemērošanu saskaņo ar Eiropas Komisiju.

Likuma grozījumu īstenošanai papildu finanšu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami. Likumprojekts vēl ir jāapstiprina valdībā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par dabas pieminekļiem nodarītā kaitējuma novērtēšanas kārtību

17.janvārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā novērtējams dabas pieminekļiem nodarītais kaitējums”.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā novērtējams īpaši aizsargājamām dabas teritorijām – dabas pieminekļiem, kurus par tādiem noteicis Ministru kabinets vai pašvaldība, – nodarītais kaitējums, ņemot vērā dabas pieminekļa bojājuma vai iznīcināšanas pakāpi.

Šis projekts nosaka dabas pieminekļa bojājuma vai iznīcināšanas pakāpes, un tad, vadoties pēc šī iedalījuma, aprēķina nodarītos zaudējumus, piemēram, ja dabas piemineklis daļēji iznīcināts, sods var būt līdz 40 minimālo mēneša darba algu apmērā.

VidM: Par Vidusdaugavas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2008.–2013.gadam

17.janvārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais plāna projekts “Vidusdaugavas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plāns 2008.–2013.gadam”.

Plāna galvenais mērķis ir samazināt atkritumu rašanos, palielinoties ekonomiskajai izaugsmei, un nodrošināt ievērojamu kopējo radīto atkritumu daudzumu samazināšanu, izmantojot labākas atkritumu rašanās novēršanas iespējas, labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu un ilgtspējīgākas patērētāju uzvedības veicināšanu.

Vidusdaugavas reģionā, uz kuru attieksies šis atkritumu apsaimniekošanas plāns, ietilpst Jēkabpils un Aizkraukles rajons un daļa Madonas rajona pašvaldību.

Atkritumu apsaimniekošanas plānā ir iekļauta vispārīga informācija par Vidusdaugavas reģionu ar mērķi raksturot atkritumu rašanās avotus, iespējamos radītos atkritumu veidus, kā arī iespējamos atkritumu daudzumus. Plāna projektā ir sniegta informācija par parku un dārzu atkritumiem, ielu slaucīšanas un ceļu tīrīšanas atkritumiem, notekūdeņu attīrīšanas dūņām, veselības aprūpes atkritumiem, nebīstamajiem rūpniecības atkritumiem, šķidrajiem atkritumiem, bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem un lielgabarīta atkritumiem.

Atkritumu apsaimniekošanas plāna ietvaros ir paredzēta poligona “Dziļā Vāda” būvniecība Jēkabpils rajona Mežāres pagastā, kā arī paredzēts uzbūvēt un aprīkot vienu šķirošanas centru Jēkabpils pilsētā.

Attiecībā uz poligonā apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu apjomu samazināšanu – plāna ietvaros ir paredzēts uzbūvēt un aprīkot divus pārkraušanas–šķirošanas stacijas kompostēšanas laukumus Aizkraukles novada un Madonas pilsētas teritorijā.

Tāpat paredzēts uzbūvēt un aprīkot četrus atkritumu dalītās vākšanas laukumus (Aizkraukles novadā, Madonas pilsētā, Pļaviņu pilsētā, Jēkabpils pilsētā), kā arī veikt 62 izgāztuvju rekultivāciju.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa