Par Valsts prezidenta oficiālo vizīti Vācijā 21.–22.janvārī

	Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers un Lilita Zatleres kundze oficiālās vīzītes laikā Vācijas Federatīvajā Republikā tika iepazīstināti ar Bundestāgu (attēlā – zem lielā jumta kupola), kā arī apmeklēja Latvijas vēstniecību Berlīnē, Reinerštrāsē 40-41, kur apspriedās ar Latvijas vēstnieku Mārtiņu Virsi (apakšējā attēlā) un vēstniecības darbiniekiem Foto: Gatis Bergmanis, VPPD/A.F.I.

Oficiālās vizītes Vācijas Federatīvajā Republikā ietvaros Valsts prezidents Valdis Zatlers 22.janvārī apmeklēja Bundestāgu un tikās ar Vācijas Bundestāga prezidentu Norbertu Lammertu.

Tikšanās laikā pārrunāti abu valstu parlamentāriešu sadarbības plāni un aktualitātes, kā arī vairāki starptautiskās politikas jautājumi.

Sarunas gaitā Valsts prezidents dalījās iespaidos par šā brīža politisko situāciju Gruzijā un atzīmēja Latvijas gatavību arī turpmāk atbalstīt Gruzijas centienus virzībā uz Eiropas Savienību un NATO, sniedzot praktisku palīdzību un padomu, piemēram, vēlēšanu organizēšanas jautājumos.

Pēcpusdienā Valsts prezidentam bija tikšanās ar Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras vadītājiem, Vācijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas vadību, Vācijas uzņēmējiem, kuri veikuši investīcijas Latvijā, kā arī ar Vācijā strādājošiem Latvijas uzņēmējiem. Tikšanās laikā apspriestas Latvijas investīciju klimata uzlabošanas iespējas, valdības rīcība, realizējot Latvijas ekonomikas stratēģisko mērķi – eiro ieviešanu, kā arī citi, Latvijā strādājošus uzņēmējus interesējoši jautājumi gan par Latvijas nodokļu, darbaspēka un izglītības politiku, gan iespējamo mūsu valsts tautsaimniecības politikas prioritāro nozaru attīstību.

Oficiālās vizītes Vācijas Federatīvajā Republikā otrajā dienā, 22.janvārī, Valsts prezidents Valdis Zatlers darba brokastīs teica uzrunu (skat. zemāk) vienā no lielākajiem neatkarīgajiem Vācijas fondiem – Kerbera fondā, kas apvieno nozīmīgus Vācijas politiskās domas veidotājus.

Vizītes noslēgumā Valsts prezidents apmeklēja tradicionālo ekoloģiski tīro produktu izstādi Berlīnē un tikās ar Latvijas uzņēmējiem, kuri Zaļās nedēļas ietvaros ar savu produkciju iepazīstina Vācijas iedzīvotājus.

Valsts prezidenta uzruna Kerbera fondā 2008.gada 22.janvārī:

Pēc dažiem mēnešiem Latvijas valstij apritēs 90.gadskārta. Tomēr mums ir jāņem vērā, ka lielāko daļu no šiem 90 gadiem Latvija atradās ārvalsts okupācijā. Tikai pirms 17 gadiem mēs atguvām savu neatkarību. Janvārī pirms 17 gadiem neapbruņoti cilvēki stājās pretī padomju režīmam. Viņi upurēja sevi neapbruņotai pretošanās kustībai brīvības, demokrātijas un taisnīguma vērtību vārdā.

Šīs vērtības nav abstrakti jēdzieni – tie ir mūsu eiropeiskās identitātes neatņemama sastāvdaļa. Tieši šīs vērtības ir kompass mūsu valsts attīstības un ārpolitikas virzībā. Šis kompass der ikvienai valstij un nācijai, īpaši tām, kas tiecas uz tuvākām saitēm ar Eiropas Savienību un NATO. Šodien es vēlētos pieskarties pāris jautājumiem, kas ir ārkārtīgi nozīmīgi tieši šogad.

Pirmkārt, es gribētu runāt par Kosovu. Pēc dažām nedēļām mēs, eiropieši, pieņemsim šķietami vienkāršu lēmumu. Tas šķiet vienkāršs tāpēc, ka nav pilnīgi nekādu šaubu, vismaz man ne, par to, ka Kosovas statusam ir tikai viens ilgtspējīgs risinājums. Neatkarība. Mūsu pašu ceļam uz neatkarību esot vēl spilgtā atmiņā, es spēju ļoti personīgi uztvert Kosovas iedzīvotāju cerības.

Turklāt, zinot savas valsts vēsturisko pieredzi, gribu teikt, ka vislabākais paliekošais risinājums situācijai Kosovā un Balkānos kopumā ir visa šā reģiona integrācija Eiropā. Tas nenotiks ātri, tas nebūs viegli, bet mēs to varam paveikt. Un mums tas ir jādara.

Taču šis nav vienīgais Eiropas un arī Latvijas šā gada ārpolitiskais izaicinājums. Latvijai reformu procesa atbalstīšana tādās valstīs kā Gruzija, Moldova un Ukraina nav tikai mūsu iespēja, bet arī pienākums. Mēs esam unikālā situācijā – mēs varam lepoties paši ar savu panākumu stāstu, un mums ir pieredze, tai skaitā arī rūgta, ar ko dalīties. Integrācijas procesam vēl esot spilgtā atmiņā, vēlētos atgādināt, ka draugu un sabiedroto sniegta nelokāma un stingra atbalsta reformām nozīme nav pārvērtējama.

Pagājušajā nedēļas nogalē es biju Tbilisi, lai piedalītos Gruzijas prezidenta inaugurācijas ceremonijā. Gruzija pašlaik piedzīvo grūtus laikus. Tai ir nepieciešama mūsu palīdzība. Ar padomu un arī ar draudzīgu kritiku. Ir viegli būt draugiem labos laikos. Taču draudzības un atbalsta dziļums atklājas grūtos brīžos. Tāds brīdis ir pienācis.

Mūsu kopīgs pienākums ir palīdzēt viņiem palikt uz mūsu kopīgo vērtību stingras iesakņošanas kursa. Īpaši šobrīd. Ārkārtas vēlēšanu rīkošana un uzticība demokrātijas procesiem ir skaidra norāde uz Gruzijas orientāciju uz vērtībām, kas ir kopīgas arī Vācijai un Latvijai. Un te gribu uzsvērt – ir tikai viens reģiona nākotnes redzējums, kas saskan ar mūsu vērtībām, ar Gruzijas tautas demokrātiskajiem centieniem, un tikai šis viens redzējums ir ilgtspējīgs. Tas ir skatījums uz Gruziju eiropeiskā un transatlantiskā ietvarā.

Tāpat jāsaka, ka šobrīd mēs nevaram vienlīdz optimistiski raudzīties uz reformu procesiem visās kaimiņvalstīs. Latvija kā viena no tām trim Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas robežojas ar Baltkrieviju, ar lielām bažām seko attīstības gaitai šai valstī. Mēs ceram uz brīvas un demokrātiskas sabiedrības izveidi Baltkrievijā, īpaši atzīmējot, ka brīvas informācijas plūsma ir izšķiroši svarīgs apstāklis lēmumu pieņemšanā jebkurā sabiedrībā. Bez tās nevar pastāvēt vērtību konkurence, dzīvesveidu konkurence, ideju konkurence. Tāpēc Eiropas projekti, kas nodrošina alternatīvu informācijas avotu pieejamību Baltkrievijas iedzīvotājiem, ir ārkārtīgi svarīgi.

Mums ir jāatzīst, ka brīvas un demokrātiskas sabiedrības attīstība nebūs ne ātra, ne viegla. Un tieši tāpēc mums ir jākoncentrē uzmanība uz jauno paaudzi, uz jaunās paaudzes aktīvo daļu. Uz studentiem, uz jaunajiem līderiem, uz jauno un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju daļu.

Šodien es vēlos pieskarties vēl vienai mūsu kopīgai misijai – Afganistānai. Latvija nesen palielināja savu kontingentu ISAF. Nākamgad mēs vēl vairāk palielināsim misiju skaitu un loku, kurās mūsu karavīri piedalīsies. Mēs esam ņēmuši vērā riskus, ar kādiem mūsu dēli un meitas saskarsies šai kara plosītajā valstī. Tomēr es teiktu, ka tā ir cena, kuru mums jāmaksā, lai savās mājās Eiropā mēs varētu dzīvot demokrātiskā un drošā vidē.

Jāapzinās, ka Afganistānā esam uz ilgu laiku. Drošības situācija ir stabilizēta, taču ne atrisināta. Tagad mums ir jādod Afganistānas tautai solītās attīstības iespēja. Un es vēlreiz pasvītroju un uzsveru – mums ir jākoncentrē uzmanība tieši uz jauno Afganistānas paaudzi. Vietējie līderi attālā valsts ziemeļu apgabalā man stāstīja, ka vairāk par visu viņiem ir nepieciešams ūdens un skolas. Šī ir vēsturiska iespēja – nodrošināt, lai ar mūsu palīdzību Afganistānas bērni pievēršas grāmatām, nevis ieročiem. Lai viņi veido draudzības saites skolā, nevis kaujas laukā.

Tātad svarīgs jebkuras šādas misijas aspekts ir cieša sadarbība starp mūsu militārpersonām un civilajiem speciālistiem. Latvijai ir daudz ko mācīties no Vācijas, kā papildināt militārās operācijas ar civilo palīdzību un attīstības politiku. Tieši šī dubultā kursa pieeja ir atslēga uz panākumiem ne tikai Afganistānā, bet arī misijās citviet pasaulē.

Valsts prezidenta preses dienests