Ekonomisko un finanšu jautājumu padome: Par iekšējo tirgu, ekonomisko un finanšu politiku

Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē Briselē 22.janvārī tika apspriesti vairāki būtiski jautājumi ekonomiskās attīstības jomā, kas ir nozīmīgi arī Latvijai. Latvijas nostāju, kas apstiprināta Ministru kabineta ārkārtas sēdē 21.janvārī, ECOFIN sanāksmē pauda Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā Normunds Popens un Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Inta Vasaraudze.

Nozīmīgākie jautājumi un Latvijas pozīcija tajos

• Slovēnijas prezidentūras prioritātes un darba programma Ekonomisko un finanšu jautājumu padomei 2008.gada pirmajā pusgadā – prezentācija.

Tika prezentētas Slovēnijas prezidentūras ECOFIN prioritātes, pie kurām tiks strādāts 2008.gada pirmajā pusgadā. Programma vērsta uz Vācijas, Portugāles un Slovēnijas prezidentūru kopīgi izvirzīto mērķu sasniegšanu, kas ir – ekonomiskās politikas efektīvas vadības nodrošināšana; valsts finanšu kvalitātes uzlabošana Eiropas Savienībā; iekšējā tirgus iniciatīvu īstenošana.

Prioritātes aptver plašu jautājumu loku: Lisabonas stratēģiju, makroekonomisko situāciju, finanšu pakalpojumu tirgu, nodokļus, labāku regulējumu. Nākamajos sešos mēnešos tiek plānots turpināt diskusijas par jau sākto iniciatīvu īstenošanu, kā arī prezidentūra nāks klajā ar jauniem priekšlikumiem.

Latvijas pozīcija:

Latvija kopumā atbalstīja Slovēnijas definētās prioritātes, tās kopumā atbilst Latvijas interesēm.

• Vienotā eiro maksājumu zona (SEPA) – Padomes secinājumu projekts.

Apstiprināts Padomes secinājumu projektu par Vienoto eiro maksājumu zonu (SEPA). Tajā ir norādīts, ka SEPA projekts šobrīd no sagatavošanas posma pāriet realizācijas posmā, tādēļ Padome norādīja, ka šā jautājuma risināšanai ir jāvelta dubultas pūles un darbs. Tāpat Padome iedrošināja nozari izveidot pievilcīgus SEPA maksājumu produktus un tos aktīvi tirgot, lai klientiem radītu iespēju pāriet no esošajiem maksājumu instrumentiem uz jaunajiem SEPA produktiem, to izdarot maksimāli ātri, lai nerastos papildu izdevumi, uzturot divas maksājumu apstrādes sistēmas (šobrīd pastāvošās nacionālās sistēmas un SEPA). Vienlaikus tika norādīts uz valsts pārvaldes būtisko lomu SEPA produktu izmantošanā, norādot, ka ir svarīgi, lai valsts institūcijas maksimāli agri un pilnībā pārietu uz SEPA produktiem, tādējādi iedrošinot citus patērētājus izmantot jauno SEPA sistēmu.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalstīja Padomes secinājumu projektu par SEPA.

• Jaunais trīs gadu cikls: Stratēģiskais ziņojums, integrētās pamatnostādnes izaugsmei un nodarbinātībai (2008.–2010.g.) un valstu specifiskās rekomendācijas, kā arī Kopienas Lisabonas stratēģija – orientējošās debates

2007.gada 12.decembrī Eiropas Komisija (EK) publicēja ikgadējā progresa ziņojuma (jeb stratēģiskā ziņojuma) paketi, kurā ietverts EK stratēģiskais ziņojums par Lisabonas stratēģijas jaunā cikla atjaunošanu, Integrētās pamatnostādnes izaugsmei un nodarbinātībai 2008.–2010.gadam, kā arī valstu specifiskās rekomendācijas (EK rekomendācijas Latvijai). Ziņojumā ir uzskaitītas jauno pasākumu četras prioritātes:

1) ieguldījumi izglītībā un pētniecībā;

2) uzņēmējdarbības potenciāla atraisīšana, uzsverot mazo un vidējo uzņēmējdarbību (MVU);

3) nodarbinātības palielināšana un elastdrošība;

4) enerģētika un klimata pārmaiņas.

Stratēģiskajā ziņojumā ir izvirzīti desmit mērķi, kas sasniedzami līdz 2010.gadam. Latvijai īpaši svarīgi ir trīs mērķi: par ES uzņēmējdarbības politiku, par inovāciju politiku un par enerģētikas iekšējo tirgu. Jaunais Lisabonas stratēģijas īstenošanas cikls sāksies 2008.gadā, kurš iezīmēsies ar jauno Integrēto izaugsmes un nodarbinātības pamatnostādņu 2008.–2010.gadam apstiprināšanu un kurš tiks apstiprināts martā pavasara Eiropadomē, un jauno ES dalībvalstu nacionālo Lisabonas programmu izstrādi. Kopumā Integrēto pamatnostādņu redakcija būtiski neatšķiras no iepriekšējā Lisabonas stratēģijas ciklā pieņemtajām pamatnostādnēm. EK precizēja dažu pamatnostādņu formulējumu un papildināja aprakstošo tekstu atbilstoši esošajai situācijai.

EK ir izteikusi vairākas rekomendācijas Latvijai, kuras tai jāņem vērā, atjaunojot Latvijas nacionālo Lisabonas programmu 2008.–2010.gadā:

– censties nodrošināt ierobežojošu fiskālo politiku, rūpīgi nosakot prioritātes attiecībā uz izdevumiem un ražīgumu, izskatīt pārmaiņas algu jautājumā, lai sekmētu pārkaršanas riska novēršanu un makroekonomikas nestabilitātes riska samazināšanu;

– paātrināt pētniecības un inovācijas politikas reformu īstenošanu, lai sasniegtu noteiktos mērķus;

– īstenot integrētu elastdrošības pieeju, pastiprināt centienus, lai palielinātu darbaspēka piedāvājumu un ražīgumu, uzlabojot reģionālo mobilitāti un pilnveidojot izglītības un apmācības sistēmas spēju reaģēt uz darba tirgus vajadzībām, ieviešot mūžizglītības sistēmu un īstenojot efektīvu darba tirgus politiku.

Latvijas pozīcija:

Latvija kopumā atbalstīja EK stratēģisko ziņojumu, integrētās pamatnostādnes izaugsmei un nodarbinātībai un valstu specifiskās rekomendācijas. Latvija kopumā atbalstīja EK priekšlikumu par EK Lisabonas programmu 2008.–2010.gadam, izceļot mērķus par ES uzņēmējdarbības politiku, par inovāciju politiku un par enerģētikas iekšējo tirgu veiksmīgu sasniegšanu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments