"Ticībai savai valstij ir jābūt vienmēr"

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Intervija Latvijas radio 18. oktobra raidījumā "Pusdiena" pulksten 12.40. Raidījumu vada radio žurnālists Andris Siksnis

— ... Tātad, kā allaž, apmēram 20 minūtēs mēģināsim runāt par aktualitātēm mūsu valstī un citur pasaulē. Pagājusī nedēļa Latvijai ir bijusi nozīmīga starptautiskā arēnā, publicēts Eiropas Komisijas progresa ziņojums, un tas liecina, ka Latvija ir ieteikta sarunu uzsākšanai par iestāšanos Eiropas Savienībā. Vispirms es gribu jūs apsveikt, pirmo reizi pie tādas izdevības tiekot, ar šo valsts novērtējumu būtībā.

V.Vīķe–Freiberga:

— Nu, es domāju, tur būtu apsveicama visa Latvija. Tas ir pierādījums tam, ka mēs savā virzībā uz Eiropas Savienību esam nonākuši tagad uz sliekšņa, mums durvis patlaban grasās atvērt.

— Jā, un ne vien šis notikums, bet arī Eiropas Savienības valstu valdību līderi piektdien, tiekoties Somijā, Tamperē, bijuši vienisprātis par Latvijas gatavību būt uzaicinātai. Par to jūs savukārt telefoniski informēja Dānijas premjers Pols Nīrups Rasmusens. Kāpēc tieši viņš, un par ko vēl jūs paspējāt izrunāt?

V.Vīķe–Freiberga:

— Nezinu kāpēc tieši viņš. Katrā ziņā viņš teica, ka tās tik labas ziņas, ka viņš vēlētos, lai es būtu pirmā, kas to dabū zināt, lai man nav jāizlasa avīzē... Un, lūk, iepriekšējā vakarā Tamperē šo jautājumu bija uzņēmuši dienas kārtībā, kaut gan tas nebija tur paredzēts vispār. Un tādēļ lēmums vispār patlaban skaitās vēl neoficiāls, oficiāls tas kļūs pēc apstiprinājuma Helsinku sanāksmes laikā, tieši tādēļ, ka oficiāli nebija izsludināts kā dienas kārtība, teiksim. Tas nav nostrādāts simtprocentīgi līdz galam, bet tika vienbalsīgi pieņemts, tur vispār vairs nav paredzamas absolūti nekādas pretrunas, ne iebildumi, mēs varam paredzēt, ka tajā datumā decembrī mums nāks oficiālais aicinājums uzsākt sarunas.

— Bet vai šādā sastāvā pieņemts lēmums, jūsuprāt, nav ļoti nozīmīgs, pat nozīmīgāks nekā Eiropas Komisijas progresa ziņojums?

V.Vīķe–Freiberga:

— Noteikti, jo Eiropas Komisijas progresa ziņojumam jāseko politiskam lēmumam. Iemesls, kāpēc man Rasmusena kungs tik laipni piezvanīja, bija — paziņot, ka arī politiskais lēmums ir tagad Latvijai labvēlīgs. Arī pārējām valstīm, bet paplašināšanās modelis, kas tika izraudzīts tagad jau, par ko ir jau vienojušies Eiropas Savienības valstu līderi, ir Latvijai ļoti labvēlīgs, tas atļauj mums virzīties uz priekšu tādā tempā, kādu paši esam spējīgi uzturēt. Un, ja mums veiktos lieliski savā progresā, ja mēs tiešām spētu visu veikt ļoti ātri un sekmīgi, mums teorētiski paveras iespējas apsteigt, vismaz panākt jau pirmā paplašināšanās raunda valstis.

— Neapšaubāmi, šie Eiropas Savienības valstu līderi Tamperē runājuši arī par esošās savienības iekšējiem jautājumiem, kā vēsta prese, arī par imigrācijas politiku, piemēram. Vai jūs arī runājāt par to ar Rasmusena kungu?

V.Vīķe–Freiberga:

— Nu, tie ir tādi tehniski jautājumi, vārdu sakot, mūsu uzmanība bija vērsta tieši uz Latvijas pievienošanos. Visi jautājumi, kas skar vispār Eiropas dažādo likumdošanu, dažādos principus, mums ir aktuāli tik, cik tie arī uz mums attieksies, tikko mēs tur pievienosimies.

— Pagājušajā nedēļā jūs pirmo reizi oficiāli tikāties ar Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Udaļcovu, un pēc tam gan jūs, gan arī viņš paudāt cerību, ka turpmāk starp abām valstīm būs konstruktīvs dialogs. Pēc tam laikraksts "Diena" arī ziņoja, ka vēstnieks ir apstiprinājis gaidāmo oficiālo uzaicinājumu jums apmeklēt Krieviju. Vai jūs par to tiešām runājāt ar viņu, un vai šāds uzaicinājums varētu sekot drīzumā?

V.Vīķe–Freiberga:

— Nu, par to, es domāju, var izteikt zināmas šaubas, un arī pats vēstnieks ļoti atklāti minēja, ka patlabanējā situācijā, kad tiek gaidītas vēlēšanas vairākās pakāpēs, Krievija īstenībā nav gatava šādiem soļiem. Un visā visumā no mūsu sarunām izriet, ka Krievija vispār nav gatava necik daudziem soļiem, atklāti sakot, tieši šo apstākļu dēļ. Tur valda diezgan liela neskaidrība, un man šķiet, ka nav gatavības patlaban spert kādus nozīmīgus soļus, lai mainītu mūsu attiecības, teiksim, mūsu bilaterālās attiecības, par ko, protams, savā ziņā Latvija var izteikt tikai nožēlu. Es arī vēstniekam minēju to, ka mums ir vesela rinda nenokārtotu jautājumu, kas gaida sakārtošanu, piemēram, robežas līguma ratificēšana, arī dažāda veida sankcijas, teiksim, tirdznieciskās sankcijas, kas ne vairāk ne mazāk sankciju veidā izteiktas, tomēr jau patlaban tiek vērstas pret Latviju. Tie būtu jautājumi, kas tik tiešām būtu debatējami un pārrunājami, bet diemžēl palika tikpat neskaidri kā agrāk.

— Jūs runājāt arī par tādu starptautisku jautājumu kā karš Čečenijā. Vai šeit jūs apmainījāties kādiem viedokļiem, un vai vēstnieks neizteica kādas pretenzijas mūsu valstij, zinot, ka Saeimā ir Čečenijas atbalsta grupa?

V.Vīķe–Freiberga:

— Es domāju, ka viņiem ļoti rūp tas, kādu oficiālo viedokli ieņems Latvijas valdība attiecībā uz šo konfliktu. Es kā prezidente jau biju izteikusi savas personīgās rūpes par civiliedzīvotāju ciešanām, par lielo bēgļu skaitu, to arī viņam atkārtoju. Es arī izteicu bažas par to, ka karš varētu paplašināties un ietvert visu reģionu. Vēstnieks ļoti uzsvēra to, ka Krievija, ļoti sekmīgi, tā sakot, kontrolējot situāciju, ka viņiem neesot nekāda palīdzība no ārpuses vajadzīga. Es minēju arī, ka varētu būt kāds samierinātājs, kā tas bija Kosovas krīzes laikā ar Ahtisāri pakalpojumiem. Viņi atsacījās no tādas domas, teica, ka paši esot absolūti spējīgi to situāciju kontrolēt. Ar vārdu sakot, viņš pauda oficiālo Krievijas viedokli un bija ieinteresēts dzirdēt Latvijas oficiālo viedokli, un patlaban Latvijas oficiālais viedoklis ir tāds, ka Latvija respektē Krievijas teritoriālo integritāti. Tāds līdz šim tas ir bijis, un vēl mūsu Saeima nav izlēmusi neko citādi.