Par valsts budžeta izpildi deviņos mēnešos

Ingūna Sudraba, Finansu ministrijas valsts sekretāres vietniece, — "Latvijas Vēstnesim"

Stāvoklis valsts budžetā nav nekāds iepriecinošais, jo neredzam, ka augtu ieņēmumi. Valsts kasē situācija ir tāda pati kā laikā, kad gatavojām 1999. gada budžeta grozījumus — mēs it kā prognozējām pesimistiskāko variantu, kad ieņēmumi saglabā tendenci, kāda bija gada pirmajā pusē. Būtībā šī nelabvēlīgā prognoze ir bijusi patiesa — šodienas situācija rāda, ka ieņēmumos pieaugošu tendenču nav un vidēji saglabājas tas pats līmenis, kas gada sākumā. Septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem budžeta deficīts pieaudzis vēl daudz straujāk. Viena mēneša laikā valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts pieaudzis vairāk nekā par 20 miljoniem latu, no tā aptuveni puse ir deficīta pieaugums valsts pamatbudžetā (ieņēmumi septembrī par pāris miljoniem latu bijuši nedaudz mazāki nekā augustā), un deficīts palielinājies arī valsts speciālajos budžetos, īpaši sociālās apdrošināšanas budžetā, kas ir ļoti nelabvēlīgi. Tātad vienā pašā septembrī Labklājības ministrijas sociālās apdrošināšanas budžeta deficīts ir palielinājies vairāk nekā par 5 miljoniem latu. Tā ka pozitīvu tendenču pašlaik nav.

Valsts konsolidētā budžeta kopējie ieņēmumi no šāgada janvāra līdz septembrim bijuši 935 miljoni latu, kopējie izdevumi — 1,02 miljardi latu, un valsts konsolidētā budžeta finansiālais deficīts ir 88 miljoni latu, fiskālais deficīts — 96 miljoni. Septembrī valsts konsolidētā budžeta finansiālais deficīts palielinājies par 14 miljoniem latu, fiskālais — par nepilniem 17 miljoniem latu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi (neto) šā gada deviņos mēnešos bijuši 466 miljoni latu, izdevumi (neto) — 447 miljoni latu, finansiālais deficīts — nedaudz vairāk nekā 18 miljoni latu, fiskālais deficīts — nepilni 75 miljoni latu.

Valsts speciālā budžeta ieņēmumi šāgada deviņos mēnešos (neto) bijuši 469 miljoni latu, izdevumi (neto) — nepilni 577 miljoni latu, finansiālais deficīts — 70 miljoni, bet fiskālais deficīts — nepilni 72 miljoni latu.

To, ka situācija tik strauji neuzlabosies, mēs pieļāvām, kaut arī augusta mēneša rādītāji bija iepriecinošāki. Jo, prognozējot budžetu, mēs vadījāmies pēc piesardzīgākām prognozēm — gads tuvojas beigām, un cerēt, ka kaut kas strauji mainīsies uz labo pusi, būtu vieglprātīgi. Piemēram, sociālās apdrošināšanas budžetā augustā bija 4 miljonu latu deficīts, septembrī — jau 5 miljoni latu. Protams, tas atkarīgs arī no katra mēneša izmaksām, jo ieņēmumi gan augustā, gan septembrī bija līdzīgi — ap 40 miljoni latu.

Acīmredzot ir sasniegts kāds nosacītais maksimums, cik daudz naudas uzņēmēji izmaksā darba algās. Ja nepalielinās ekonomiskā aktivitāte un darba algas netiek palielinātas, līdz ar to nodokļu masa arī nepieaug. Liels nodokļu maksātājs ir budžeta sistēma, un šogad nav palielinātas nedz algas, nedz citi šāda veida izdevumi, no kuriem tiek maksāts sociālais nodoklis. Tā ka arī nodokļu ieņēmumi no budžeta sistēmas ir palikuši iepriekšējā līmenī.

Viens no faktoriem varētu būt arī tas, ka biznesa uzņēmumi strādā it kā izdzīvošanas režīmā un ne tikai nepalielina algas strādājošajiem, bet arī cenšas reālos ienākumus slēpt, tādējādi samazinot uzņēmuma izdevumus uz nodokļu nemaksāšanas rēķina.