Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 17. janvāra sēdes

M.Kučinskis
(Tautas partijas frakcija):

Šodien parlaments atsāka darbu, notikušas arī deputātu izmaiņas. Pēc jaunās valdības apstiprināšanas šodien ziemas sesijas pirmajā sēdē piedalījās arī bijušais premjers Aigars Kalvītis un arī Oskars Spurdziņš, kuri uzsāka savu darbu parlamentā. Aigars Kalvītis strādās Tautsaimniecības komisijā, Oskars Spurdziņš vadīs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Šodien es gribu informēt nevis par padarīto, bet par galveno darāmo tuvākajos mēnešos – par svarīgākajiem likumprojektiem.

Kā pirmo es gribētu minēt to, ka pēdējās dienās veiksmīgi atsākās un arī turpinās darbs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kas skata fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojektu. Komisiju vada Kārlis Leiškalns. Šobrīd process virzās tā, lai būtu iespējami vienkārši un lai šis vajadzīgais likumprojekts tomēr tiktu apstiprināts jau šajā pusgadā.

Vēl daudz darba priekšā ir arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kurai šajā pusgadā ir jāizskata svarīgi likumprojekti par partiju finansēšanu un priekšvēlēšanu aģitāciju, jo pēc pusotra gada ir jaunas vēlēšanas un šis likums, protams, ir ārkārtīgi vajadzīgs.

Sociālo un darba lietu komisijai, kuru vada mūsu deputāte Aija Barča, priekšā ir darbs pie pacientu tiesību likumprojekta, Valsts darba inspekcijas likumprojekta un invaliditātes likumprojekta. Gribu piebilst, ka šie likumprojekti ir ārkārtīgi nozīmīgi un svarīgi tieši tiem cilvēkiem, kuriem vajadzīga sociālā palīdzība un kam šie jautājumi ir ļoti, ļoti aktuāli.

Protams, ka smags darbs gaida arī Juridisko komisiju, lai šajā pusgadā pabeigtu sagatavot grozījumus Kriminālprocesa likumā.

Tāpat arī Tautsaimniecības komisijā mēs esam atsākuši darbu pie publiskās privātās partnerības likumprojekta, enerģētikas tirgus likumprojekta un Publisko iepirkumu likumprojekta, ko ļoti gaida uzņēmēji.

Par tālāko un svarīgāko Tautas partijas darbu likumdošanas procesā mēs informēsim vēlāk.

Dz.Zaķis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Ir sācies jauns gads, tāpēc apsveicu visus ar šo notikumu. Acīmredzot šajā gadā padarīts vēl ir maz, tāpēc es, līdzīgi kā Kučinska kungs, vairāk runāšu par to, kas ir darāms, nevis par to, kas ir padarīts.

Vienīgais šodien padarītais darbs, bet kas nav labais darbs, ir tas, ka Saeimā kārtējo reizi iesniegts un atvērts tā sauktais privatizācijas jumta likums. Atvēršanas iemesls – kārtējo reizi pagarināt termiņus. Privatizācijas aģentūra acīmredzot netiek galā ar tai uzticētajiem pienākumiem, lai noteiktajā laikā izskatītu iesniegtos privatizācijas pieteikumus. Tāpēc kārtējo reizi tiek pagarināti termiņi. Mēs uzskatām, ka tas nav pieņemami. “Jaunais laiks” uzskata, ka, ja ierēdņi netiek galā ar saviem darbiem, tad viņi ir vai nu jāmaina, vai arī jāpaplašina viņu iespējas, bet nekādā gadījumā tādēļ nedrīkst mainīt likumu. Te attiecīgi jāatceras, ka šī likuma atvēršana iepriekšējā gadā mums beidzās ar ļoti smagām diskusijām par zemes privatizāciju krasta kāpu aizsargjoslās vai par zemes privatizāciju Latvijas valsts mežos. Toreiz šādus grozījumus likumā centās ieviest Tautas partijas priekšstāvji. Baidos, ka arī šoreiz šī diskusija atkal atsāksies.

Par darāmajiem darbiem tuvākajā laikā. Tautsaimniecības komisijā ir divi, manuprāt, ļoti svarīgi likumprojekti. Pirmais un, šķiet, ka ilgtermiņā vissvarīgākais ir elektroenerģijas tirgus likumprojekts. Atsevišķi indivīdi ar šī likumprojekta palīdzību mēģina ieviest sistēmu, ka Latvijā tiks būvēta gāzes spēkstacija, kas faktiski nozīmē to, ka tiks palielināta Latvijas atkarība no Krievijas “Gazprom”. “Jaunais laiks” uzskata, ka šādi grozījumi nav jāpieņem un ka Latvijā enerģētikai jāattīstās, bāzējoties uz Latvijas resursiem – šķeldu, kūdru, koksni un daudzām citām lietām, bet nekādā gadījumā nepalielinot atkarību no Krievijas.

Būtisks ir arī konkurences likumprojekts. Tajā ir likumdevēja vēlme mazināt lielveikalu iespējas izmantot savu iepirkuma varu un slēgt negodīgus līgumus. Šie grozījumi likumā, ko izstrādāja un vēlas pieņemt Tautsaimniecības komisija, ir par labu Latvijas pārtikas produktu ražotājiem. Darbs ir grūts, jo pastāv ļoti liels spiediens no lielveikalu puses šādus grozījumus nepieņemt.

Vēl dažas svarīgas lietas tuvākajā laikā. Es domāju, ka divu triju mēnešu laikā noteikti sāksies ievērojamas aktivitātes saistībā ar parakstu vākšanu Satversmes grozījumiem. Daudzi no jums droši vien piedalījās un ir to desmit vai divpadsmit tūkstošu cilvēku vidū, kas jau ir parakstījušies, lai šādi grozījumi notiktu. Tagad mums būs uzdevums savākt simt piecdesmit tūkstošus parakstu, lai šādi grozījumi varētu būt sekmīgi. Liels izaicinājums valdībai noteikti būs sagaidāmās ekonomiskās grūtības. Izskatās, ka no tām izdosies iziet pēc iespējas labāk sabiedrībai, nevis valdībai. To mēs redzēsim.

 Šis gads kopumā, protams, būs diezgan savdabīgs, jo visi arvien biežāk pie sevis redzēs tautas kalpus, jo tuvojas nākamā gada Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanas. Tātad politiķu aktivitātes, īpaši uz šī gada beigām, acīmredzot arvien vairosies.

V.Agešins
(apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Es vēlos vērst uzmanību uz diviem šodien atbalstītiem likumprojektiem.

Pirmkārt, šodien tika atbalstīts Valsts darba inspekcijas likumprojekts. Saskaņā ar likumprojektu tiks nodrošināti atbilstoši juridiskie pamati, lai Valsts darba inspekcija varētu pilnībā vai daļēji apturēt uzņēmumu darbību, ja tiek būtiski pārkāpti darba aizsardzības un darba tiesību normatīvie akti. Tiek paplašināta Valsts darba inspekcijas uzraudzības un kontroles joma, pakļaujot kontrolei arī privātpersonai piederošus būvobjektus, tādējādi novēršot situāciju, ka privātpersonai piederošos būvobjektos Valsts darba inspekcija nevar kontrolēt darba aizsardzības prasību un darba tiesības regulējošo normatīvu ievērošanu.

Otrkārt, šodien tika atbalstīts likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā”. Likumprojekts paredz samazināt plānotos budžeta izdevumus Eiropas Parlamenta deputātu amata algām. Budžeta līdzekļu racionālas un taupīgas izlietošanas nolūkā, protams, ir nepieciešams ierobežot Eiropas Parlamenta deputātu amata algu pieauguma tempu, jo 2008.gadā, izmantojot pašreizējo regulējumu, tas būtu pārāk straujš. Likumprojekts, protams, nepieciešams, lai noteiktu kārtību, ka, sākot no 2008.gada, Eiropas Parlamenta deputātu amata algas faktiski tiek iesaldētas. “Saskaņas Centrs” visnotaļ atbalsta abus divus likumprojektus.

V.Buzajevs
(apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šonedēļ Saeimas PCTVL frakcija beidzot ir saņēmusi Latvijas tiesībsarga starp­atbildi uz savu 15.oktobra lūgumu izvērtēt 80 spēkā esošās atšķirības Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesībās. Saskaņā ar PCTVL savāktajiem datiem viena trešdaļa nepilsoņu ir dzimuši Latvijā, pārējiem vidējais uzturēšanās stāžs Latvijā šodien ir 40 gadi. Piemēram, kā nepilsoņi tika reģistrētas 5000 personas, kuras vācu okupācijas laikā Latvijā ieveda nacisti un to vietējie pakalpiņi. Tāpat tiesībsargs arī atzinis, ka nepilsoņi Latvijas teritorijā dzīvo ilgstoši un ir uzskatāmi par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Tāpēc ir pamats piekrist Vairas Vīķes-Freibergas apgalvojumam, ka ir nekonsekventi nostādīt Latvijas nepilsoņus vienlīdzīgā situācijā ar ārvalstniekiem vai bezvalstniekiem, ieskaitot tos, kuri Latvijā iebraukuši salīdzinoši nesen. Tiesībsargs gan raksta, ka ir tiesības jebkurā brīdī naturalizēties un baudīt Latvijas pilsoņa tiesības. Tiešām, kopš 1993.gada nepilsoņu skaits ir samazinājies no aptuveni 900 000 līdz apmēram 400 000 cilvēku. Viņu daļa iedzīvotāju vidū samazinājās no 34 līdz 17 procentiem, bet nepilsoņu daļa nelatviešu vidū – no 70 līdz 42 procentiem. Diemžēl tikai viena trešdaļa no kopējā nepilsoņu skaita samazināšanās ir saistīta ar Latvijas pilsonības iegūšanu. Atlikušie no zudušo skaita piespiesti emigrēja vai arī nomira, tā arī nekļūdami par Latvijas pilsoņiem.

Latvijas nepilsoņu vidējais vecums ir 50 gadi, apmēram viena trešdaļa nepilsoņu ir vecāki par 60 gadiem. Latvijā dzimušo vidū, kas tika reģistrēti kā nepilsoņi, vairākums ir 1983.gadā dzimušie. Šie Latvijai potenciāli bīstamie cilvēki skolu sāka apmeklēt tajā gadā, kad tika pasludināta valsts neatkarība. 1993.gadā kā nepilsoņi tika reģistrēti gandrīz 150 000 jauniešu, kuri bija 17 gadus veci un jaunāki par 17 gadiem, un tikai aptuveni viena trešdaļa no tiem vēlāk ieguva Latvijas pilsonību. Masu bezpilsonībai piemīt tendence atražot pašai sevi. No nepilsoņu bērniem, kuri piedzima jau pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, tikai apmēram puse ieguva Latvijas pilsonību.

Saskaņā ar to tiesībsargs uzskata, ka ir svarīgi nepilsoņa statusu vērtēt konkrētās tiesiskās un vēsturiskās situācijas kontekstā, domājot par tālredzīgiem risinājumiem nākotnē, lai samazinātu esošo nepilsoņu skaitu un nepieļautu jaunu nepilsoņu reģistrāciju Latvijā. Objektīvas pārbaudes veikšanai tiesībsargs pieprasa vēl trīs mēnešus, lai novērtētu katru no 80 atšķirībām starp pilsoņu un nepilsoņu tiesībām atsevišķi.

J.Dobelis
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Sveicu visus Jaunajā gadā un vēlu mums visiem kopā pēc iespējas vairāk patīkamu dienu.

Negribētu piekrist tiem spriedelējumiem, kas uzsver, ka deputāti biežāk dodas pie vēlētājiem, tuvojoties kārtējām vēlēšanām. Kārtīgs deputāts strādā visu ievēlēšanas laiku, un pašreizējā Latvijas sistēma dod pietiekami daudz iespēju sazināties ar vēlētājiem un arī ievēlētajiem jebkurā laikā. Galvenais jautājums ir tāds – cik bieži viens otru grib redzēt un cik bieži viens otru uzklausa. Piekrīt vai nepiekrīt, tā būtu vēl viena cita lieta.

Viens no mūsu apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK svarīgākajiem jautājumiem ir par to, kas tālāk notiks ar Latvijas un Krievijas attiecībām. Tās var balstīties tikai uz vismaz savstarpēji zināmu cieņu un otra uzklausīšanu. Tāpēc komisija, kas dibināta 2005.gadā un kura izvērtē PSRS okupācijas varas radītos zaudējumus Latvijai un tās pilsoņiem, ir biežāk jāuzklausa un kaut aptuveni jāredz tas laika posms, līdz kuram šī minētā komisija savu uzsākto darbu varētu pabeigt. Tieši tāpēc mēs vakar uz frakcijas sēdi uzaicinājām komisijas vadītāju Stankēviča kungu un noklausījāmies to, cik tālu komisija ar savu darbu šobrīd ir tikusi. Pamatdoma ir tāda – vai tas būs viengabalains darbs, kurā ietvers gan ekonomiskos, gan vēsturiskos, gan morāli politiskos pētījumus, un tad ar tādu izies ne tikai Latvijas un Krievijas sabiedrībā, bet arī starptautiski, vai arī būs kaut kādas atsevišķas brošūriņas. It kā vienojāmies par to, ka jābūt vienam nopietnam pamatīgam pētījumam. Lai neviens neiedomājas, ka tūlīt pat kāds skries uz Krievijas kasi un tukšos tās zelta krājumus. Pirmkārt, ir jāpanāk starptautiska atzīšana tam, ka ir bijusi okupācija un nodarīti milzīgi zaudējumi Latvijai un Latvijas Republikas pilsoņiem. Mēs – “tēvzemieši” – šo darbu turpināsim. Cik varēja noprast, tad arī komisijas vadība piekrita nopietnai šī darba turpināšanai un sadarbībai ar Latvijas Republikas Saeimas deputātiem.

D.Turlais
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija).

Tā kā šogad tiekamies pirmo reizi, tad arī es vēlos visus sirsnīgi sveikt Jaunajā gadā, veiksmi, panākumus un sadarbību mūsu valsts attīstības vārdā.

Protams, ka mēs šogad sākam darbu ar jaunu valdību un ar zināmām organizatoriskām izmaiņām arī Saeimā. Tā kā Ministru prezidents ir no mūsu Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” apvienības, tad frakcija arī ir skatījusi zināmas iniciatīvas, kuras varētu veikt, lai uzlabotu Saeimas darbu, sadarbību starp valdību un Saeimu – katrā ziņā mūsu darbu darītu efektīvāku.

Es domāju, ka tuvākajā laikā izskatīšanā nonāks tie priekšlikumi, kas skar Saeimas darba efektivitātes palielināšanu jautājumos par izpildvaras darba efektīvu kontroli un uzraudzību. Varētu sākties regulāra ikgadēja valdības darba atskaite Saeimā un debates par valdības padarīto darbu, jo mūsu Saeimā jau vairākus gadus politiskās debates faktiski vispār nav notikušas. Tāpat arī ministru atskaites Saeimai. Ne tikai atrakstīšanās uz jautājumiem, bet ministru atbildes plenārsēžu laikā un arī citi jautājumi, kas padarītu Saeimas darbu efektīvāku. Pēdējos gados, mūsuprāt, valdību veidojošo partiju koalīcijas padome bieži vien ir aizstājusi Saeimas darbu vai arī Saeimas iespēju pieņemt patstāvīgus lēmumus. Es domāju, ka šogad šis jautājums būs aktuāls Saeimas darbā, ko mēs būtiski uzlabosim. Tas padarītu mūsu varas hierarhiju pārskatāmāku, sadarbību efektīvāku un, protams, dotu labākus rezultātus.

S.Šķesters
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Pirmkārt, liels sveiciens jaunajā gadā, un lai ražens gads!

Šodien bija ļoti pozitīvi, ka Saeimā pirmajā lasījumā tika akceptēts likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Uzstājās arī ministra kungs un teica, ka šis jautājums par bērnu izvietošanas, adopcijas un aprūpes iestādes iespējām tiek paplašināts un sakārtots, radot iespēju vecākiem savus bērnus atstāt rotaļu istabās. Tiek ieviests jauns termins “viesģimene”, kas likumiski sakārto šīs lietas. Tā ir pozitīva ievirze par mūsu nākotni un mūsu bērnu tālāko attīstību.

Ja runā par Zaļo un Zemnieku savienības darbu šajā periodā, tad es domāju, ka ļoti nozīmīgs būs process, kas saistīts tieši ar administratīvi teritoriālo reformu. Tie ir likumprojekti, kas saistīti ar vietējo pašvaldību vēlēšanu likuma precizēšanu, lai nerastos tāda situācija, ka izveidotajos novados nebūtu iespēja apvienoties vairākām pašvaldībām un pagastiem un ka šajās nomales teritorijās (pagastos) nerastos šī iespējamība piedalīties politiskajās aktivitātēs – vēlēšanās, un arī izvirzīt savus kandidātus un tikt ievēlētiem pārstāvjiem – deputātiem – no šīm teritorijām. Tātad šis būs ļoti nopietns jautājums, cik deputātu ir šajos novados un šajās jaunajās izveidojušajās pašvaldību struktūrās.

Nopietns ir arī jautājums saistībā ar pašreiz atvērto pašvaldību likumu, kur tiks risināts jautājums par to, kā mēs varētu reorganizēt rajona pašvaldības un kas būs ar otrā līmeņa pašvaldībām.

Pirms dažām dienām Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji tikās ar premjeru un runāja par administratīvi teritoriālās reformas un reģionālās attīstības jautājumu saistīšanu kopā. Es domāju, ka ļoti nozīmīgi ir tas, kā mēs tālāk strādāsim pie reģiona attīstības politikas. Diemžēl mums nav kopējas vienošanās un izpratnes par šiem jautājumiem, bet mēs par šiem jautājumiem domāsim un risināsim tos kopā. Es domāju, ka būtu jādomā par reģionālajām pašvaldībām vai vispār kopīgi par šo reģionu attīstību, jo šie indeksi, attīstības IKP uz tūkstoš iedzīvotājiem ar katru gadu faktiski samazinās tajos reģionos, kur šī ekonomiskā aktivitāte ir ļoti zema.

Bet gribu iepriecināt lauksaimniekus, ka Ministru kabinets nākamnedēļ izskatīs un pieņems Ministru kabineta noteikumus par lauksaimniecības subsīdiju nolikumu un zemnieki jau varēs plānot savu darbu un to, cik lielu atbalstu varētu saņemt no valsts.

Saeimas preses dienests