Ministru kabineta rīkojums Nr.27

Rīgā 2008.gada 24.janvārī (prot. Nr.5 1.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu Rīgā, Pāvu ielā 14

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1520) ir izskatījis Gundara Langrāta 2006.gada 30.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 30.augustā ar Nr.1.374) un Andra Kalniņa 2006.gada 30.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 30.augustā ar Nr.1.376).

2. Gundaris Langrāts un Andris Kalniņš ierosina privatizēt valstij piederošo nekustamo īpašumu Rīgā, Pāvu ielā 14 (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 095 2118).

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valstij piederošais nekustamais īpašums Rīgā, Pāvu ielā 14 (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 095 2118), sastāv no zemes vienības 2568 m² platībā un četrām būvēm – divām administratīvām ēkām (būvju kadastra apzīmējumi 0100 095 0040 035 un 0100 095 0040 036), garāžas (būves kadastra apzīmējums 0100 095 0040 037) un nojumes (būves kadastra apzīmējums 0100 095 0040 038) (turpmāk – valsts īpašuma objekts);

3.2. valsts īpašuma objekts 2007.gada 2.augustā reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 1000 0011 0795 valsts aģentūras “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti”” (turpmāk – aģentūra) personā;

3.3. valsts īpašuma objekts nav iznomāts;

3.4. saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 17.panta pirmo daļu nav subjekta, kuram varētu tikt atzītas pirmpirkuma tiesības uz minēto valsts īpašuma objektu;

3.5. saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra rīkojumu Nr.875 “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Pāvu ielā 14, nodošanu valsts aģentūras “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti”” valdījumā” valsts īpašuma objekts nodots aģentūras valdījumā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 29.septembra rīkojumu Nr.630 “Par Nacionālās lietišķo sporta veidu sporta skolas reorganizāciju un valsts aģentūras “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti”” izveidi” aģentūra ir izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā;

3.6. valsts īpašuma objekts un tā sastāvā esošās būves ir būvētas kā bērnu un jaunatnes burāšanas mācību un treniņu bāze (turpmāk – bāze), un to izmanto aģentūras Burāšanas sporta nodaļa. Izglītības un zinātnes ministrija, ņemot vērā, ka bāzē mācību un treniņu process burāšanā notiek saskaņā ar profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas prasībām, 2007.gada 2.augustā izsniedza aģentūrai licenci Nr. PI 1299 uz 10 gadiem. Valsts īpašuma objekts ir valstī vienīgā šāda veida bāze, kurā katru gadu bērni un jaunieši tiek apmācīti dažādās burāšanas klasēs un ir nodrošināta augsta līmeņa sportistu sagatavošana;

3.7. saskaņā ar aģentūras apstiprināto Burāšanas sporta nodaļas nolikumu nodaļas audzēkņi ir profesionālās ievirzes sporta skolu audzēkņi līdz 25 gadu vecumam. Mācību un treniņu procesa nodrošināšanai bāzes rīcībā ir 26 komplekti švertlaivu, trīs kuteri, 13 ledusjahtas, pieci komplekti “DN” klases ledusjahtu un četri komplekti “Optimist” klases švertlaivu. Inventāra īpašnieki ir Rīgas jahtu centrs “Andrejosta”, Latvijas Zēģelētāju savienība un Visvaldis Briedis. Īpašnieki minēto inventāru nodevuši aģentūras lietojumā. Par inventāra izmantošanu ir parakstīti sadarbības un patapinājuma līgumi. Valsts īpašuma objektā treneru uzraudzībā notiek regulāras bērnu un jauniešu nodarbības burāšanā, kā arī sportistu sagatavošana dažāda līmeņa sacensībām ziemā un vasarā. Katru gadu sportistu sastāvs, pamatojoties uz atlases testa rezultātiem, tiek atjaunots un papildināts līdz 30 audzēkņiem vecumā no 10 līdz 15 gadiem;

3.8. Burāšanas sporta nodaļai ir šādi darbības mērķi:

3.8.1. gatavot Latvijas nacionālās izlases dalībniekus startiem olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos un citās starptautiskajās sacensībās;

3.8.2. sagatavot augstas klases sportistu rezerves Latvijas nacionālās izlases komandu papildināšanai;

3.8.3. nodrošināt iespējas audzēkņu sporta meistarības pilnveidei, fizisko īpašību un spēju attīstībai;

3.8.4. veicināt audzēkņu harmonisku attīstību un sekmēt vispārcilvēcisko un nacionālo vērtību apzināšanos;

3.9. valsts īpašuma objektā tiek organizētas nodarbības šādās burāšanas klasēs:

3.9.1. olimpiskajā “Laser” klasē jauniešiem burāšanai uz ledus;

3.9.2. olimpiskajā “Laser” klasē jaunietēm;

3.9.3. olimpiskajā “Laser R” klasē jaunietēm;

3.9.4. olimpiskajā vējdēļu klasē bērniem un jauniešiem;

3.9.5. olimpiskajā “470” klasē jauniešiem;

3.9.6. starptautiskajā “DN” klasē jauniešiem;

3.9.7. starptautiskajā “Optimist” klasē bērniem;

3.9.8. starptautiskajā “DNICE” klasē bērniem.

3.10. valsts īpašuma objektā ir nodrošinātas treniņu un sacensību organizēšanas iespējas kā uz ūdens, tā arī uz ledus. Burāšanas mācību treniņu bāzē – Ķīšezera akvatorijā – notiek dažāda līmeņa sacensības burāšanā, tai skaitā Latvijas Republikas čempionāti, kausu izcīņas sacensības, atklātie čempionāti, kā arī tiek nodrošināti nepieciešamie apstākļi starptautisko sacensību rīkošanai. Vasarā tiek organizētas veselību veicinošas un nostiprinošas sporta nometnes. Latvijas burātāju izlase piedalās Rīgas regatē, Ķīšezera regatē, gatavojas dalībai HYRES regatē Francijā, EUROLYMP regatē Itālijā, BLAC ICE FISKEBOD regatei Zviedrijā, SUGIS regatei Igaunijas un Lietuvas kausu regatēs, kā arī ledus burāšanā;

3.11. bāzes audzēkņiem ir šādi sasniegumi:

3.11.1. M.Alviķis ir 2005.gada un 2006.gada pasaules čempions “Mikro Racer” ledus jahtas klasē, 2005. un 2006.gada pasaules un Eiropas čempionāta trešās vietas ieguvējs “DN” burāšanas klasē un 2007.gada Eiropas čempions “DN” burāšanas klasē;

3.11.2. K.Žilins pasaules reitingā ir pirmajā desmitniekā “Opti-DN” burinieku klasē un 2005.gada pasaules čempionāta ceturtās vietas ieguvējs;

3.11.3. K.Kārkliņš ir pasaules čempionāta piektās vietas ieguvējs “DN” klasē jauniešiem;

3.11.4. 2007.gada Latvijas olimpiādē jauniešiem starptautiskajā “Optimist” klasē par čempionu kļuva A.Inozemcevs, K.Žilins ieguva trešo vietu, starptautiskajā vējdēļklasē par čempionu kļuva R.Akmentiņš, R.Osis ieguva otro vietu, D.Cibulis ieguva trešo vietu, starptautiskajā “Optimist” klasē jaunietēm par čempioni kļuva M.Dančauska un M.Rause ieguva trešo vietu;

3.12. saskaņā ar Nacionālo sporta attīstības programmu 2006.–2012.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.838 “Par Nacionālo sporta attīstības programmu 2006.–2012.gadam”) (turpmāk – programma) aģentūra ar bāzes treneru kolektīva starpniecību nodrošina burāšanas sporta attīstību Latvijā. Par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā ir noteikta Izglītības un zinātnes ministrija. Valsts īpašuma objekts ir vienīgā vieta Latvijā, kur notiek centralizētas nodarbības bērniem un jauniešiem ledus burāšanā, gatavojot sportistus Eiropas un pasaules čempionātiem burāšanā;

3.13. saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.pantu Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu Rīgā, Pāvu ielā 14” tika nosūtīts privatizācijas ierosinātājiem – A.Kalniņam un G.Langrātam – viedokļa sniegšanai. Privatizācijas ierosinātāji viedokli par sagatavoto rīkojuma projektu nav snieguši.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets, lemjot par valsts īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts komercdarbības veikšanai.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības šī valsts īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumu. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Saskaņā ar aģentūras nolikuma 10.punktu izglītības un zinātnes ministrs pārrauga aģentūras funkcionēšanai paredzēto valsts budžeta līdzekļu likumīgu izmantošanu, tai skaitā arī valsts īpašuma objektā. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 3.panta pirmo daļu valsts iestāžu rīcībai ar finanšu līdzekļiem jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, līdz ar to nav pieļaujams palielināt budžeta līdzekļu izdevumus, lai nomātu valsts īpašuma objektu un piesaistīto sporta inventāru nomātu no privātpersonām aģentūras vajadzībām, ja valsts īpašuma objekts tiktu privatizēts.

6. Ikvienas personas tiesību ierobežojumu pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā ietvertajiem valsts pārvaldes principiem valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko sabiedrība iegūst, atsakot nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, ir lielāks nekā fiziskās personas tiesisko interešu ierobežojums.

7. Valsts īpašuma objekta privatizācijas rezultātā valsts zaudētu kontroli pār valsts īpašuma objekta izmantošanu valsts un sabiedrības interesēs.

Valsts īpašuma objekts ir saglabājams valsts īpašumā, lai nodrošinātu bērnu un jauniešu trenēšanas iespējas burāšanā, kā arī lai talantīgie sportisti un nacionālās izlases komandas varētu sagatavoties un startēt olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos.

8. Līdz ar to secināms, ka valsts īpašuma objekta privatizācija neatbilst valsts un sabiedrības interesēm un, noraidot privatizācijas ierosinājumu, tiktu ievērots samērīguma princips un sasniegts valsts un sabiedrības interesēm atbilstošs mērķis, kā arī saglabāta iespēja valsts īpašuma objektā īstenot valsts politiku sporta jomā.

9. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9.pantu un 10.panta trešo un ceturto daļu, Ministru kabinets nolemj noraidīt Gundara Langrāta un Andra Kalniņa privatizācijas pieteikumu un atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, jo tas nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai sporta politikas jomā.

10. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) mēneša laikā no rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ministru prezidents I.Godmanis

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe