"Arvien esmu gatavs runāt pēc būtības"

Intervija Latvijas radio 15. oktobra raidījumā "Atbalss" pulksten 15.05. Raidījumu vada radio žurnālists Aidis Tomsons

Ministru prezidents ANDRIS ŠĶĒLE:

— Studijā ir Ministru prezidents Andris Šķēle. Labdien!

A.Šķēle:

— Sveicināti!

— Uzreiz teikšu: mūsu tālrunis šodien nav pieslēgts, jo man ir ļoti liela kaudze ar lapām, kurās ir jautājumi no pagājušās reizes, mēģināsim uz tiem atbildēt; bez tam ir vēl šādas tādas aktuālas lietas, kas notikušas pa nedēļu. Un tā — visu pēc kārtas. Mūsu rīcībā, man liekas, ir pat vairāk nekā 20 minūtes. Šonedēļ, neapšaubāmi, Latvijai svarīgākais notikums bija vērojams Briselē, kur Eiropas Komisija pauda savu galaziņojumu, proti, tā iesaka sākt sarunas ar Latviju par iestāšanos Eiropas Savienībā. Kā jūs to vērtētu? Vispirms jūsu komentārs.

A.Šķēle:

— Es gribētu teikt, ka tas tiešām ir likumsakarīgs lēmums, un ceru, ka tas tiks vēlreiz apstiprināts arī Helsinkos, mums vēl būtu drusku jāpagaida, lai mēs varētu tiešām teikt: jā, tas ir noticis, mēs esam uzaicināti. Tas ir likumsakarīgs rezultāts tam noteiktajam darbam, kas sācies jau kopš 1990.gada, kad Latvija sāka savu noteiktu un pilnīgi precīzu soli uz neatkarību un tālāk uz Eiropas Savienību. Visas valdības, kas iepriekš strādājušas, neatkarīgi no valdību darbības tempa, kļūdām un dažādām krīzēm, kuras mēs esam piedzīvojuši, tomēr kopumā ir turējušās uz pareizā ceļa.

— Arī Krištopana valdība?

A.Šķēle:

— Jā, neraugoties uz to, ka ir bijušas milzīgas problēmas tīri ar budžeta lietām un citas nepatikšanas, kopumā tas vektors, sākot ar Ivara Godmaņa valdību, ir bijis pareizs. Mēs esam sasnieguši gan neatkarību, gan sagaidījuši to brīdi, kad mums reāli saka: mēs, Eiropas Savienība, esam gatavi ar jums sākt sarunas par iestāšanos. Un tas mani patiesi priecē.

— Cik ilgā laikā — pēc jūsu prognozēm — mēs varētu kļūt par pilntiesīgu dalībvalsti?

A.Šķēle:

— Latvijas gatavības pakāpi es vērtēju kā pietiekami augstu un domāju, ka mēs esam gatavi sākt sarunas visā frontē, visā laukumā, visos sarunu protokolos. Domāju, ka līdz 2003. gada beigām mēs esam spējīgi šīs sarunas pabeigt. Acīmredzot 2005., 2006. gads, ņemot vērā visas procedūras, kas jādara, varētu būt tas laiks, kad mēs reāli kļūsim par Eiropas Savienības dalībvalsti, ja, protams, nebūs kādu būtisku atkāpšanos, ja šis skaidrais tirgus orientēts sabiedrības virzienā, skaidrā ārpolitika, skaidrā ekonomika tiks noturēta.

— Šajā ES ziņojumā, uzmanība pievērsta lietām, kas būtu Latvijai jāsakārto, un kā galveno politisko vakar Veisa kungs minēja valodas likumu. Kā jūs redzat šo kontekstu?

A.Šķēle:

— Es domāju, ka nedaudz tiek pārspīlēts šis jautājums, bet, protams, ir atzīmēts, ka mums ir jābūt likumdošanā tādiem formulējumiem, kurus akceptē Eiropas Savienība. Tas nenozīmē, ka mums ir jāatsakās no savām pamatotām tiesībām par savu valodas lietojumu, par savu stingru valodas politiku, un, es domāju, ka mēs to arī realizēsim. Es domāju, ka mums vajadzētu daudz vairāk strādāt un satraukties par tām lietām, kas tiek atzīmētas kā vājas: vāja valsts pārvalde vēl arvien, pieņemtie lēmumi netiek realizēti, nespējam pietiekami ātri tos iemiesot dzīvē, nespējam apkarot visas negācijas. Un otra lieta, kas ir minēta, ir korupcija, tas arī ir jautājums, kas prasa daudz vairāk uzmanības.