Ministru prezidents ANDRIS ŠĶĒLE:

"Arvien esmu gatavs runāt pēc būtības"

Turpinājusm no 1.lpp.

Mēs zinām, ka arī Eiropas Savienība sadūrās ar milzīgām korupcijas problēmām, iepriekšējā Eiropas Komisija pat bija spiesta demisionēt, bet viņi spēja tikt ar tām lietām ātrāk galā. Jautājums ir, cik ātri un cik efektīvi Latvija spēj apkarot korupciju vispār.

— Mēs gan šobrīd runājam tikai par tādām, teiksim, augstu paceltām tēmām, nerunājot par praktisko. Ko nozīmē korupcija Latvijā?

A.Šķēle:

— Korupcija ir visos griezumos sastopama Latvijā, sākot ar to, ka mēs bieži vien sastopamies ar neizskaidrojamiem lēmumiem visaugstākajos valsts pārvaldes orgānos, un beidzot pat ar korupciju privātajā sfērā. Arī privātajā biznesā bieži vien saduramies ar problēmām, ka strādājošie atļaujas privātā uzņēmumā būt negodīgi, paņemt kādu kukuli vai kādu citu samaksas veidu, ne tikai naudu, lai realizētu citu rīkojuma būtību, nekā to ir prasījis īpašnieks vai uzņēmuma vadītājs.

— Kā mēs ar to varam cīnīties? Es domāju, šoreiz runāsim par augstākām sfērām.

A.Šķēle:

— Tas ir regulārs darbs, tā ir sabiedrības nepārtraukta uzmanība, tas ir precīzs žurnālistikas darbs. Tas ir ceļš uz sabiedrības informētību.

— Ir jautājumi, bet es tos atstāšu varbūt vairāk uz beigām. Vispirms svarīgāki ir klausītāju uzdotie jautājumi. Griķes kundze no Jelgavas pagājušo reizi man jautāja: kāpēc vajag Latviju sadalīt deviņos vai četros apgabalos? Kāpēc vispār tāda reforma ir jāveic?

A.Šķēle:

— Tas arī ir jautājums, kas jāskata kontekstā ar Eiropas Savienību. Mums nākamgad būs pirmo reizi pieejamas nopietnas Eiropas Savienības naudas tieši reģionu attīstībai. Un tur savukārt nāk līdzi vairāki uzdevumi, kas mums jāpilda. Viena no pazīmēm, lai mēs varētu pietiekami lielu naudu apgūt, ir attiecīgā reģiona mērogs. Eiropas Savienība nesaprot, kā mums šie 26 rajoni — tik mazai valstij — var tikt atzīti par pareiziem. Kā mēs zinām, 26 rajonus izveidoja galu galā Padomju Savienības pārvalde. Ne jau tā ir mūsu vēsture, un ne jau tas ir tas modelis, kāds mums bija pirms kara. Konkrēti — lemjot par to, ka nākamgad mēs pirmo naudu, pirmo pilotprogrammu mēģināsim realizēt Latgalē, mums uzreiz arī bija, bija jāvienojas par to pietiekamo mērogu. Un man ir prieks, ka visi Latgales rajoni ir vienojušies par vienotu Latgales attīstības aģentūru un šī vienošanās atbilst vairāk gan modelim "četri plus viens". Ja, galu galā, Saeima un valdība paliks pie modeļa "deviņi plus viens", tad Latgale iekļausies ļoti labi šajā otrajā modelī. Eiropas Savienība mums saka: mums ir iespējams jums palīdzēt, mums ir iespējams dot naudu, bet jūsu mērogam, jūsu domāšanas veidam, izpratnei ir jābūt eiropeiskākai, nevis naturālas saimniekošanas tradīcijās balstītai. Mums jātiek ārā no sīkdārziņu filozofijas. Mums visiem padomju laikos vairāk vai mazāk bija dažādi mazdārziņi, un man bieži vien šķiet, ka kaut kas no tā vēl ir palicis.

— Pēteris jautā par programmu "Sapard", pēdējā laikā par to sāk runāt. Tas paredz optimizēt šo darbu un samazināt darba vietu skaitu. Vai tas nav bīstami no bezdarbnieku skaita viedokļa?

A.Šķēle:

— Taisni otrādi. Ar "Sapard" programmas palīdzību tiek paredzēts radīt jaunas darba vietas. Šī arī ir Eiropas nauda un pilnīgi jauna programma. Mēs tādā veidā paredzam, ka nākamgad laukiem tiks novirzīts faktiski divreiz vairāk naudas nekā šogad. Šogad lauksaimniecības subsīdijās bija aptuveni 18 miljoni latu naudas, nākamgad vēl klāt nāks aptuveni 18 miljoni latu lauksaimnieciskajai ražošanai, netradicionāliem ražošanas veidiem, lauku tūrismam un mazajai pārstrādei. Tātad mēs nākošgad dabūsim faktiski divreiz vairāk naudas tiem projektiem, kas ir ārpus lielajām pilsētām.

— Jautājumi par pensijām, par pensiju pārrēķināšanu. Vai tiem, kas jau pārrēķinājuši pensiju, ir paredzēts, ka pārrēķinu varētu anulēt?

A.Šķēle:

— Nē, netiek paredzēts. Pozīcija ir vienojusies skaidri, kas ir vēl uzlabojams. Neesam sagaidījuši nevienu opozīcijas konstruktīvu priekšlikumu, un vakardien Saeima vienbalsīgi pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumu grozījumus, ja tā var teikt. Mums ātrāk jāizkļūst no šīs paralizētās situācijas, kuru nevajadzīgi, man tiešām šķiet, nevajadzīgi, ir uzspiedusi tautai arī opozīcija. Un mēs sāksim, domāju, jau decembri ar skaidri sakārtotu likumdošanu, pensiju likumdošanu, un nevienam pensionāram neko netiek paredzēts ņemt nost. Vēlreiz gribu to pasvītrot: taisni otrādi — apmēram 600 tūkstošus vispār grozījumi neskāra un neskars tālāk. Un strādājošiem pensionāriem tiek paredzētas šīs iespējas saņemt pensiju līdz 60 latiem un algu, ja viņi atsakās no tās pensijas daļas, kas pārsniedz 60 latus.

— Kāds klausītājs ierosina: kāpēc nenoteikt valsts pensiju atkarībā no valsts kopprodukta? Kā jūs to vērtētu?

A.Šķēle:

— Kaut kādā sakarībā, varētu teikt, tas ir, bet, protams, ļoti attālā. Pēc pensiju sistēmas, kas mums ir ļoti saprātīga un nākotnē vērsta, ir paredzēts, ka pensijas veidojas no katra individuālām iemaksām. Vēlreiz tādēļ visiem varu teikt: cik jūs būsit samaksājuši nodokļos savam pensiju kapitālam, tik liela arī būs pensija, citu pazīmju nebūs. Nebūs pietiekami būtiskas tādas pazīmes kā darba stāžs, ne tas, kādu amatu esat strādājis, kur esat dzīvojis, vai esat pilsonis vai nepilsonis, kāda jūsu tautība vai kas cits. Nē. Pazīme būs — cik jūs esat godīgi samaksājis nodokļos.

— Kāda pensionāre jautā: vai nevajag tomēr izlīdzināt šo starpību starp tiem, kas ir pensionējušies līdz 1996. un tiem, kas pēc 1996.gada, jo īstenībā strādājuši ir vienādi smagi, bet starpība reizēm ir ļoti liela?

A.Šķēle:

— Taisnība ir šai pensionārei, un tādēļ arī ir grozījumi, kas, cerams, stāsies spēkā. Un tajā punktā netiek paredzēts izdarīt nekādus nākamos grozījumus, bet gan paredz ierobežot, ja tā var teikt, jauno pensiju palielināšanās apjomus kādu laiku un vispirmām kārtām rūpēties par šo ļoti zemo pensiju straujāku palielinājumu. Tieši par to arī ir runa, un tādēļ vēl jo vairāk mani izbrīna tā saukto tautas aizstāvju — sociāldemokrātu un Jurkāna kunga pozīcija, faktiski bremzējot likuma straujāku stāšanos spēkā.

— Ir vairāki jautājumi no invalīdiem, tie lielākoties velk uz vienu pusi, kaut gan, protams, par to, ka trūkst naudas. Viens uzskata, ka joprojām viņi nevar dabūt medikamentiem naudu, te ir vesels iesniegums uzrakstīts, ka viņi vairs nevar izdzīvot, jo dakteri vairs neizraksta bezmaksas medikamentus. Vai jūs varat to komentēt?

A.Šķēle:

— Es nevaru komentēt konkrēto gadījumu. Vajadzētu griezties sociālās nodrošināšanas nodaļā. Varu tikai pateikt to, ka nākamgad ir paredzēts medikamentiem vēl gandrīz par pusmiljonu naudas vairāk nekā šogad. Tā kopējā summa ir ap desmit miljoni. Kā tā tiek izlietota, kāpēc nenonāk konkrēti tiem cilvēkiem, kam visvairāk vajadzīgs — es domāju, labklājības ministrs Jurdža kungs noteikti varētu izvērsti izstāstīt, kā tas ir paredzēts un kā tas notiks tālāk. Valsts paredz saglabāt nozīmīgu atbalstu tieši bezmaksas medicīnas preparātu iegādei tiem cilvēkiem, kam tas visvairāk vajadzīgs.

— Vēl vairāki jautājumi par kompensācijas sertifikātiem, un te es vienkārši gribētu lūgt klausītājus zvanīt uz Centrālās zemes komisijas informatīvo raidījumu un uzdot šos jautājumus tur.

A.Šķēle:

— Tikai viens komentārs. Es varu pateikt, ka valdība paredz represētajām personām nākamgad pilnībā segt zemes kompensācijas sertifikātus un tos sertifikātus, kas paredzēti par izsūtījumā pavadītajiem gadiem. Valdība paredz, un es ceru, ka budžets drīzāk tiks apstiprināts un mēs nākamgad spēsim izmaksāt un vienreiz pilnībā pabeigt represēto cilvēku sertifikātu ilgstošās problēmas.

— Tā būtu arī atbilde vismaz vienam no mūsu klausītājiem — Zelmanes kundzei no Rēzeknes rajona. Vēsma Tejakina jautā: cik daudz jūs interesē kultūra?

A.Šķēle:

— Kopumā valdība spējusi palielināt arī Kultūras ministrijas budžetu, kaut nedaudz salīdzinājumā ar šo gadu. Mēs atradām iespēju, neraugoties uz to, ka tiešām ir ļoti saspringts budžets nākamam gadam, piešķirt papildus 320 tūkstošus latu bērnu un jaunatnes deju un dziesmu svētkiem, tā ir pietiekami liela nauda. Nākamgad notiks šie svētki. Es domāju, šīs lietas mēs nekad nedrīkstam novērtēt par zemu.

— Kāds students jautā: vai ir ziņas, cik izmaksā studentu apmācība valsts un cik — privātajās augstskolās, un uzreiz paralēli otrs jautājums: vai nevajadzētu tomēr dot kredītu arī tiem, kas vēlas iegūt izglītību privātajās augstskolās?

A.Šķēle:

— Jautājums ir vietā, un, es domāju, tas ir modelis, kas mums ir jāsasniedz, jo īstenībā nevajadzētu būt starpībai, vai jaunietis izvēlas mācīties valsts iestādē vai privātā augstākā mācību iestādē, jo galamērķis mums visiem ir augsti izglītots, profesionāli labi sagatavots jauns cilvēks, kurā ir degsme, vēlme, labā nozīmē karjerisms un spēja iekarot savas pozīcijas dzīvē. Pilnīgi piekrītu šai nostājai.

— Bet, jautājot par salīdzināšanu, kas ir dārgāk — valsts vai privātā augstskola?

A.Šķēle:

— Šobrīd jāsaka, ka privātās augstskolas neizvēlas pietiekami dārgas profesijas sagatavot un, acīmredzot, tas pieprasījums varētu būt tur mazāks. Medicīnas profesijas ir ļoti dārgas, un tās izmaksā gadā līdz pat 10 tūkstošu; savukārt, humanitārās zinātnes ir krietni lētākas, un tās summas ir varbūt nedaudz vairāk par tūkstoti. Šobrīd vairāk privātās mācību iestādes nodarbojas ar tādu profilu sagatavošanu, kur nav vajadzīgas plašas laboratorijas, kur nav vajadzīgas milzīgas eksperimentālās bāzes, un tā, protams, ir ekonomika, juristi, citas humanitāras profesijas.

— Ir vairāki jautājumi saistībā ar kontrabandu. Jums šodien atkal bija sanāksme — vai ir kādi jaunumi?

A.Šķēle:

— Otrdien valdībā tiks apstiprināts kontrabandas apkarošanas centra nolikums. Ir pielikts beidzot punkts. Ir skaidrs arī, cik līdzekļu papildus tiks iedalīts; kāds būs deleģējums no citām drošības iestādēm šajā jaunajā Kontrabandas apkarošanas centrā, un reāls darbs sāksies. Prokuratūra, arī paralēli veido struktūru, un vienlaikus 1.novembrī sāks strādāt speciāla muitas lietu prokuratūra astoņu cilvēku sastāvā. Skatīsimies, kā mums veiksies tālāk.

— Man ir vairākas adreses. Piemēram, Ilūkstes ielā 20, Deglava ielā 120 klausītāji ir pamanījuši un vienkārši brīdina, ka tur notiek tirdzniecība, piemēram, ar "krutku" vai cigaretēm. Ko ar šo visu darīt?

A.Šķēle:

— Es labprāt tās paņemšu zināšanai un atdošu iekšlietu ministram. Domāju, ka iecirkņa inspektoram vai arī dežurējošām daļām ir jāspēj tikt ar tādām lietām galā. Vēl pietiekami daudz stāv cilvēku uz stūra, tur divas cigarešu paciņas rokā un piedāvā šīs cigaretes pirkt. Un, jāatzīst, diezgan grūti ir ar viņiem objektīvi cīnīties — viņiem nekad nekā vairāk nav kā tikai šīs divas paciņas. Un to paciņu vērtība nekad nav vairāk kā nedaudzi santīmi un nav pamata teikt, ka tas kvalificējams kā noziegums.

— Man prieks, ka atlicis laiks arī dažiem jautājumiem man pašam. Jautājums par budžetu: tātad — kā tā lieta virzās uz priekšu Saeimā?

A.Šķēle:

— Jā, nākamceturtdien būs budžeta pirmais lasījums. Valdībai vienlaikus ar budžeta pirmo lasījumu sakrīt simt dienas. Nu, jāatskatās, kā ir gājis, un jāpaskatās noteikti arī uz priekšu.

— Un kā ir gājis?

A.Šķēle:

— Es domāju, ka kopumā ir gājis labi, bet smagi. Bet valdība nevienu brīdi nav mazdūšīgi izturējusies tā, ka negribētu ko darīt. Visus jautājumus, kas ir bijuši asi un degpunktā, mēs esam sākuši risināt nekavējoties.

— Un tomēr — ir bijušas kļūdas vai nav?

A.Šķēle:

— Es domāju, ir bijušas kļūdas tajā ziņā, ka varbūt par maz novērtēta tā destruktīvā darbība, kuru, manā uztverē, tiešām veikusi opozīcija. Par to pašu pensiju lietu varēja taču izvēlēties citu metodi — caurlūkot otrreiz likumu, nevis paralizēt un turēt spriedzi trīs mēnešus. Kā nepietiekamu es atzīstu valdības darbu, izskaidrojot vienu otru lietu. Tādēļ vienmēr esmu teicis: dodiet vairāk laika. Esmu gatavs radio, televīzijā, avīzēs un žurnālos būt vienmēr cilvēku priekšā un runāt pēc būtības. Vēlreiz saku paldies Latvijas radio par šo iespēju — bet bieži vien arī šķiet, ka interesē tikai kādi skandāli, nevis būtība.

— Un tomēr par šo izskaidrošanu jeb dialoga meklēšanu — es saprotu, jūs esat uzņēmies arī vairāk runāt ar arodbiedrībām?

A.Šķēle:

— Es vienmēr esmu bijis gatavs jebkurā auditorijā stāstīt un paskaidrot valdības pozīciju. Divarpus mēnešu laikā es trīs reizes esmu ticies ar Brīvo arodbiedrību savienību, un man šķiet, ka mēs esam arī pirmo posmu pabeiguši, abas puses ar gandarījumu konstatējušas, ka rezultāts ir pietiekami labs mūsu dialogam. Turpmāk es piedalīšos trīspusējās sarunās, kurās bez arodbiedrībām un valdības pārstāvjiem piedalīsies arī darba devēji. Šonedēļ man arodbiedrību pārstāvji pateicās par to, ka es esmu viens no tiem vai pat faktiski vienīgais, kas to darījis tik rūpīgi.

— Vai tas nozīmē, ka jūs esat gatavs pārliecināt vai uzklausīt savus kolēģus, runājot par arodbiedrībām un darba devējiem?

A.Šķēle:

— Ir vairākas lietas, par kurām mums jau panākta kopīga vienošanās un izpratne. Un arī arodbiedrībām, es domāju, ir kļuvis daudz skaidrāks, ko valdība darīs vienā vai otrā jautājumā, teiksim, kādā veidā mēs paredzam apdrošināt darbiniekus pret uzņēmumu maksātnespēju, kad šādi likumi stāsies spēkā, kā tas varētu izskatīties.

— Jūs aizvakar arī šādas tādas idejas smēlāties no viņiem.

A.Šķēle:

— Es domāju, ka tas vienmēr ir abpusēji bagātināšanās process.

— Nu ko, paldies! Gandrīz visu izjautājuši esam, viens jautājums palika nākamai reizei. Paldies! Studijā bija Ministru prezidents Andris Šķēle.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā