Par valsts budžeta izpildi deviņos mēnešos

Septembris ir mēnesis, kad uzņēmumi jau sāk "atdzīvoties" no vasaras atvaļinājumu laika un ekonomiskai aktivitātei vajadzētu palielināties. Taču, ja sekojam presē rakstītajam par pārbaudēm, ko veicis Valsts ieņēmumu dienests kopā ar Darba inspekciju, tad redzams, cik daudzos uzņēmumos netiek deklarēti ieņēmumi, algas maksā aploksnēs un neslēdz oficiālus darba līgumus. Protams, tie uzņēmumi, kas grib attīstīties, piesaistot investorus, ārvalstu kapitālu vai kredītus savam uzņēmumam, godīgi deklarē ieņēmumus — cita ceļa vienkārši nav. Taču, ja mērķis ir gūt ātru peļņu, šāda firma pēc vienreizēja darījuma arī pazudīs. Tātad ir būtiski, uz ko mērķēta katra uzņēmēja interese: vai uz ilglaicīgu attīstību vai uz vienas dienas darbību.

Nosacīts stimuls nemaksāt sociālās iemaksas varētu būt arī pašlaik vēl ļoti nestabilā pensiju likumdošana. Ja skatāmies vēsturiski, pagājuši nepilni trīs gadi kopš pensiju reformas sākšanās, kad katra cilvēka iemaksas tika personificētas un katrs zināja, cik naudas ir iemaksāts un cik saņems pensionējoties. Taču šajā laikā pensiju likums jau ir vairākkārt grozīts, un tajā var parādīties normas, kas nav adekvātas veiktajām iemaksām. Taču šobrīd daļai cilvēku acīmredzot zudusi ticība, un viņi lēš, vai nav labāk pašiem veidot savus privātos uzkrājumus, nevis sociāli apdrošināties.

Turklāt arī paaugstināta bezdarba apstākļos cilvēki ir gatavi strādāt bez oficiāla darba līguma, veikt dažādus pagaidu darbus un saņemt savus pāris latus par nostrādāto dienu tāpat aploksnē. Jo cilvēkam vajag izdzīvot. Šī situācija mainīsies, ja starp uzņēmējiem būs lielāka konkurence, meklējot labāku darbaspēku un piedāvājot strādājošajiem labākus darba līguma nosacījumus. Diemžēl sociālā situācija diktē savus noteikumus.

Ieņēmumi no akcīzes nodokļa septembrī salīdzinājumā ar augustu diemžēl arī samazinājušies. Augustā lielāki ieņēmumi bija no tabakas akcīzes, jo pirms paaugstināto akcīzes likmju stāšanās spēkā uzņēmēji vairumā ieveda produkciju un iepirka akcīzes markas, cenšoties ietaupīt savus līdzekļus. Septembrī no šā akcīzes veida vairs tik lielu ieņēmumu nav, un nekādu pozitīvu tendenču nav arī attiecībā uz akcīzes nodokļa ieņēmumiem no naftas produktiem. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka lielajiem naftas produktu patērētājiem krities darba apjoms, piemēram, "Latvijas dzelzceļam" būtiski samazinājies kravu apgrozījums. Jā, ielas it kā ir pilnas ar automašīnām, bet cilvēki sociālās situācijas ietekmē personīgos auto lieto iespējami retāk. Arī degvielas uzpildes staciju darbinieki teic, ka cilvēki degvielu sākuši pirkt ļoti mazos apjomos — daudzi pērk pat tikai dažus litrus degvielas savai automašīnai.

Iemaksas pamatbudžetā no privatizācijas ieņēmumiem ir ļoti mazas — tikai 124 tūkstoši latu, un kopumā ieņēmumi no privatizācijas septembrī bijuši nepilni 300 tūkstoši latu. Saistībā ar privatizācijas ieņēmumiem ir arī viens no pamatgrozījumiem šāgada budžetā, no iemaksām budžetā izņemot nepilnus 34 miljonus latu no privatizācijas ieņēmumiem, zinot, ka vairs nebūs šogad ieņēmumu no "Latvijas kuģniecības" un tālākās "Latvijas gāzes" privatizācijas.

Kā varētu beigties šis gads? Te ir divi nosacījumi. Viens — ja ieņēmumi pildās tādā pašā "nepieaugošā" režīmā kā līdz šim — nesaņemam ieņēmumus no privatizācijas, un iztērējam visu, kas budžetā paredzēts, tad fiskālais deficīts var sasniegt to līmeni, kas noteikts likumā par 1999. gada budžetu, proti, gandrīz 165–170 miljonus latu. Bet tas ir tīri teorētisks pieņēmums. Taču nekad netiek iztērēts viss, un mūsu apņemšanās un mērķis, vienojoties ar Starptautisko valūtas fondu, ir bijuši 3,9% liels deficīts no iekšzemes kopprodukta (IKP) (ja par 1% lielākus saņemam arī ieņēmumus), nevis 4,6%, kā būtu iepriekšminētajā gadījumā. Mums vēl atlicis oktobris, novembris un decembris, un diezin vai šie ieņēmumi būs tādi, kādus mēs būtu vēlējušies šajā situācijā, un diezin vai tos 3,9% no IKP mums izdosies sasniegt. Taču jau tagad redzam, ka būs tādi budžeta izdevumi, kas netiks iztērēti, un šī naudiņa palīdzēs segt budžeta deficītu.

Runājot par deficītu 2000. gada budžetā, prognozei sasniegt 2% deficītu no IKP pamatā ir pieņēmums, ka ekonomika attīstīsies valstī ar 3,5% pieauguma tempu. Tas faktiski pret šāgada un pagājušā gada kritumiem nav nekas neiespējams, un tas nozīmē, ka nākamajā gadā būtiski palielināsies arī nodokļu ieņēmumi. Ja šie nosacījumi neīstenosies, tad deficīta līmenis būs augstāks. Vēl jau ļoti grūti prognozēt, kas notiks sociālās apdrošināšanas sistēmā. Mēs esam prognozējuši ieņēmumu pieaugumu un izdevumu samazināšanos attiecībā pret šogadu, bet viss ir atkarīgs, kāda tad galu galā būs pensiju likumdošana — kādas normas tiks pieņemtas attiecībā uz pensionēšanās vecumu, kas notiks ar strādājošajiem pensionāriem un kādi maksājumi būs jāveic no budžeta. Šobrīd izdevumu ir nedaudz mazāk, nekā prognozēts valsts pensiju budžeta projektā, bet šķiet, ka viena daļa cilvēku nogaida, kāds būs iznākums diskusijām par pensiju likumu. Otra sociālās apdrošināšanas budžeta sastāvdaļa ir nodarbinātības budžets, kur liela daļa izdevumu saistīti ar bezdarbu. Ja prognozējam, ka bezdarbnieku pabalstiem, mācību programmām un bezdarbnieku stipendijām nākamajā gadā būs mazāki izdevumi, jo bezdarbnieku valstī būs mazāk, tad šis arī ir viens no nosacījumiem sociālā budžeta izdevumu slodzes samazināšanai. Ja runājam par sabalansētu bezdeficīta sociālo budžetu, tad to mēs sasniegt varētu tikai 3–5 gadu laikā, pastāvot šādam sociālā budžeta ienākumu palielināšanās tempam, kāds tas ir šobrīd.

Rūta Bierande,  "LV" ekonomikas redaktore