Projekts: Par nacionālās sporta bāzes statusu

 

Saeimas dok.nr.1861; likumprojekts nr.588/Lp9

Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāts,
Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra sēdē akceptēts (prot. Nr.70, 81.§)
un 21.decembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir reglamentēt nacionālās sporta bāzes statusu, lai nodrošinātu iespēju attiecīgajā sporta bāzē rīkot starptautiskas sporta sacensības un radītu apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai startiem olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos un citās starptautiskās sporta sacensībās.

2.pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanas un atņemšanas kārtību, ar minēto statusu saistītās tiesības un pienākumus, nacionālās sporta bāzes darbības noteikumus un uzraudzības kārtību.

3.pants. Nacionālā sporta bāze

Nacionālā sporta bāze ir sporta bāze, kurai kā nekustamajam īpašumam neatkarīgi no īpašuma piederības šajā likumā noteiktajā kārtībā ir piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss.

4.pants. Atbalsts nacionālās sporta bāzes darbībai

Nacionālās sporta bāzes statuss atbrīvo sporta bāzi no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” noteiktajā kārtībā, kā arī nacionālās sporta bāzes īpašnieks Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var saņemt valsts budžeta līdzfinansējumu nacionālās sporta bāzes uzturēšanai.

5.pants. Nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršana un atņemšana

(1) Nacionālās sporta bāzes statusu var piešķirt sporta bāzei, kura ir reģistrēta Sporta pārvaldes sporta bāzu reģistrā un atbilst šādiem nosacījumiem:

1) saskaņā ar starptautisko sporta federāciju apliecinājumiem sporta bāze ir piemērota, lai tajā varētu rīkot pasaules un Eiropas čempionātus, pasaules un Eiropas čempionātu kvalifikācijas sacensības, pasaules un Eiropas čempionātu posmus un kausu izcīņas;

2) sporta bāze spēj nodrošināt regulāru nacionālo izlašu treniņprocesu;

3) sporta bāzē ar sportu saistītie pasākumi pēdējā gada laikā veido vismaz 80% no faktiskā sporta bāzes noslogojuma. Šis nosacījums neattiecas uz sporta bāzēm, kas darbojas mazāk nekā gadu pēc to nodošanas ekspluatācijā.

(2) Nacionālās sporta bāzes statusu piešķir un atņem Ministru kabinets, pamatojoties uz sporta bāzes īpašnieka šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegtajiem un šajā likumā noteikto valsts institūciju sagatavotajiem dokumentiem. Ja Ministru kabineta rīkojums par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu, atņemšanu vai atteikumu piešķirt nacionālās sporta bāzes statusu tiek pārsūdzēts, Ministru kabineta rīkojuma darbība netiek apturēta.

(3) Ja sporta bāzei tiek atņemts nacionālās sporta bāzes statuss, tā atkārtoti var pretendēt uz nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu ne agrāk kā gadu pēc Ministru kabineta rīkojuma par nacionālās sporta bāzes statusa atņemšanu izdošanas.

6.pants. Nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanas kārtība

(1) Sporta bāzes īpašnieks iesniedz Sporta pārvaldē iesniegumu par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu (turpmāk – iesniegums). Iesnieguma iesniegšanas kārtību, saturu un iesniegumam pievienojamos dokumentus nosaka Ministru kabinets.

(2) Pamatojoties uz iesniegumu, Sporta pārvalde izveido komisiju šā likuma 10.panta pirmajā daļā minētajā sastāvā. Komisija 20 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas apseko sporta bāzi un sagatavo atzinumu par tās atbilstību Sporta pārvaldē iesniegtajiem dokumentiem. Ja sporta bāzes īpašnieks Sporta pārvaldē nav iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus vai tajos minētā informācija ir nepilnīga, Sporta pārvalde apsekošanu neveic un 20 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas nosūta sporta bāzes īpašniekam rakstveida paziņojumu. Ja sporta bāzes īpašnieks 10 dienu laikā pēc minētā paziņojuma nosūtīšanas novērš visus tajā norādītos trūkumus, Sporta pārvalde apseko attiecīgo sporta bāzi.

(3) Sporta pārvalde iesniegumu un tam pievienotos dokumentus 40 dienu laikā pēc to saņemšanas iesniedz Latvijas Nacionālajā sporta padomē (turpmāk – padome).

(4) Padome izvērtē sporta bāzes atbilstību šā likuma 5.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem un divu mēnešu laikā pēc šā panta trešajā daļā minēto dokumentu saņemšanas izskata padomes sēdē jautājumu par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu sporta bāzei vai atteikumu piešķirt sporta bāzes statusu un sagatavo sēdes protokola izrakstu par jautājuma izskatīšanas kārtību un pieņemto lēmumu. Nacionālās sporta bāzes statusu nepiešķir, ja nav ievērotas šajā likumā noteiktās prasības.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto izrakstu un visus no sporta bāzes īpašnieka saņemtos dokumentus Sporta pārvalde iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā. Izglītības un zinātnes ministrija 20 dienu laikā pēc minēto dokumentu saņemšanas iesniedz tos Ministru kabinetā.

(6) Atkārtoti iesniegumu par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu var iesniegt ne agrāk kā gadu pēc tam, kad izdots Ministru kabineta rīkojums par atteikumu piešķirt nacionālās sporta bāzes statusu.

7.pants. Nacionālās sporta bāzes statusa atņemšanas kārtība

(1) Nacionālās sporta bāzes statusu atņem šādos gadījumos:

1) ja to lūdz sporta bāzes īpašnieks;

2) ja sporta bāzes darbībā netiek ievēroti šajā likumā noteiktie nacionālās sporta bāzes darbības noteikumi;

3) ja nekustamais īpašums, kas veido nacionālo sporta bāzi, tiek sadalīts vai no tā tiek atdalīta kāda atsevišķa daļa.

(2) Sporta pārvalde iesniedz izskatīšanai padomes sēdē dokumentus, kas apliecina, ka ir iestājies viens no šā panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem. Padome sagatavo padomes sēdes protokolu par nacionālās sporta bāzes statusa atņemšanu, kā arī protokola izrakstu. Izrakstu kopā ar pārējiem dokumentiem Sporta pārvalde iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija šā panta otrajā daļā minētos dokumentus 20 dienu laikā pēc to saņemšanas iesniedz Ministru kabinetā.

8.pants. Nacionālās sporta bāzes darbības noteikumi

(1) Nacionālās sporta bāzes statuss uzliek par pienākumu sporta bāzes īpašniekam papildus citu normatīvo aktu prasībām visā nacionālās sporta bāzes darbības laikā nodrošināt, lai nacionālā sporta bāze atbilstu šā likuma 5.panta pirmās daļas nosacījumiem, lai tiktu ievēroti šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumi, kā arī Ministru kabineta rīkojums par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu.

(2) Organizējot nacionālās sporta bāzes darbību, tās īpašnieks nodrošina sporta bāzes darbības nepārtrauktību sporta jomā, nacionālās sporta bāzes tehniskā stāvokļa atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un iespēju rīkot valsts nacionālo izlašu dalībnieku treniņus, kā arī bērnu, jauniešu un invalīdu sporta pasākumus.

(3) Organizējot nacionālās sporta bāzes darbību, priekšroka dodama pasākumiem, kurus organizē atzītās sporta federācijas vai profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes atbilstoši nacionālās sporta bāzes izmantošanas veidiem.

(4) Organizējot nacionālās sporta bāzes darbību, nav pieļaujama sporta bāzes sastāvā esošo objektu izmantošana tādiem mērķiem, kas nav savienojami ar sporta un veselīga dzīvesveida popularizēšanu.

9.pants. Ierobežojumi rīcībai ar nekustamo īpašumu, kas veido nacionālo sporta bāzi

(1) Nekustamo īpašumu, kuram piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss, var pārdot, dāvināt, sadalīt (arī atdalīt no tā kādu atsevišķu daļu), citādi atsavināt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām (arī ieķīlāt) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Par minētajām darbībām personas paziņo Sporta pārvaldei šā likuma 6.panta pirmajā daļā minētajos Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā.

(2) Saņemot valsts finanšu līdzekļus, kas sporta bāzes īpašniekam tiek piešķirti papildus šā likuma 4.pantā noteiktajam valsts atbalstam, sporta bāzes īpašnieks uzņemas saistības izmantot attiecīgos līdzekļus atbilstoši paredzētajam mērķim.

(3) Ja sporta bāzei (nekustamajam īpašumam), kurai piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss, mainās īpašnieks, jaunajam īpašniekam ir pienākums mēneša laikā pēc īpašuma tiesību rašanās par to paziņot pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums (vai tā daļa), kas veido sporta bāzi.

(4) Nacionālās sporta bāzes statuss šajā likumā noteiktajā kārtībā tiek atņemts tām sporta bāzēm, kuru nekustamie īpašumi tiek sadalīti vai no tiem tiek atdalīta kāda atsevišķa daļa. Pēc nekustamā īpašuma sadalīšanas vai atsevišķas daļas atdalīšanas sporta bāzes īpašnieks ir tiesīgs pirms šā likuma 6.panta sestajā daļā noteiktā termiņa iesniegt iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā.

10.pants. Nacionālās sporta bāzes darbības uzraudzība

(1) Sporta pārvalde pastāvīgi uzrauga nacionālās sporta bāzes darbību un tās īpašnieka rīcību ar nekustamo īpašumu, kas veido nacionālo sporta bāzi. Sporta pārvalde ne retāk kā reizi divos gados organizē nacionālās sporta bāzes darbības pārbaudi, ko veic Sporta pārvaldes izveidota komisija. Komisijas sastāvā ir vismaz pieci komisijas locekļi – Sporta pārvaldes pārstāvji, biedrības “Latvijas Sporta federāciju padome” valdes norīkots sporta federācijas pārstāvis un pilnvarots pārstāvis no pašvaldības, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums (vai tā daļa), kas veido nacionālo sporta bāzi. Par paredzēto nacionālās sporta bāzes pārbaudi komisija vismaz piecas dienas iepriekš rakstveidā brīdina nacionālās sporta bāzes īpašnieku.

(2) Komisija ir tiesīga pārbaudīt nacionālo sporta bāzi tās īpašnieka klātbūtnē vai prombūtnē, kā arī pieprasīt īpašniekam iesniegt dokumentus un paskaidrojumus, kas nepieciešami, lai pārliecinātos, vai nacionālajā sporta bāzē ir nodrošināta visu šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošana. Ja Sporta pārvalde veic nacionālās sporta bāzes darbības pārbaudi patstāvīgi, tai ir tiesības pieprasīt nacionālās sporta bāzes īpašniekam nepieciešamo informāciju un dokumentus.

(3) Piecu darbdienu laikā pēc komisijas veiktās nacionālās sporta bāzes darbības pārbaudes un komisijas pieprasīto dokumentu un paskaidrojumu saņemšanas Sporta pārvalde informē nacionālās sporta bāzes īpašnieku par pārbaudes rezultātiem un uzaicina viņu izteikt par tiem savu viedokli. Pēc iepazīšanās ar nacionālās sporta bāzes īpašnieka viedokli komisija sastāda noslēguma ziņojumu.

(4) Ja nacionālās sporta bāzes darbībā konstatēti pārkāpumi, ziņojumā norāda to novēršanas termiņu un, ja iespējams, arī veicamos pasākumus. Ja konstatētie pārkāpumi netiek novērsti ziņojumā noteiktajā termiņā un kārtībā, Sporta pārvalde ziņojumu un tam pievienotos dokumentus iesniedz izskatīšanai padomes sēdē. Padome lemj par nacionālās sporta bāzes statusa atņemšanu.

Pārejas noteikumi

1. Atzīt par spēku zaudējušu Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 3.novembra lēmumu “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.,16.nr.; 1999, 2.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 22.nr.; 2004, 13.nr.; 2006, 15.nr.).

2. Sporta bāzei, kurai nacionālās sporta bāzes statuss piešķirts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tas tiek saglabāts līdz 2009.gada 31.decembrim.

3. Ja šā likuma pārejas noteikumu 2.punktā minētās nacionālās sporta bāzes īpašnieks vēlas saglabāt nacionālās sporta bāzes statusu pēc 2010.gada 1.janvāra, viņš līdz 2009.gada 31.maijam iesniedz iesniegumu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

4. Ja šā likuma pārejas noteikumu 2.punktā minētās nacionālās sporta bāzes īpašnieks līdz 2009.gada 31.maijam šajā likumā noteiktajā kārtībā nav iesniedzis iesniegumu, attiecīgā sporta bāze ar 2010.gada 1.janvāri zaudē nacionālās sporta bāzes statusu.

5. Nacionālās sporta bāzes, kurām statuss ir piešķirts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 3.novembra lēmumu “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”, privatizējamas vai atsavināmas, ja tam piekrīt Latvijas Nacionālā sporta padome. Privatizācijas vai atsavināšanas noteikumos paredz, ka objekta ieguvēja pienākums ir saglabāt attiecīgās sporta bāzes darbības profilu, to ekonomiski un finansiāli garantēt, kā arī paredz starptautisko un valsts nozīmes sporta sacensību rīkošanas nosacījumus. Konkrēto starptautisko un valsts nozīmes sporta sacensību rīkošanas iespēju attiecīgajā sporta bāzē izvērtē Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvalde. Ja privatizētai vai atsavinātai sporta bāzei mainās īpašnieks, minētie nosacījumi ir saistoši arī turpmākajiem nacionālās sporta bāzes ieguvējiem.

6. Saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 5.punktu nacionālās sporta bāzes, kuras atrodas uz zemes, kas līdz 1940.gada 21.jūnijam bija fizisko personu īpašumā, var nodot privatizācijai vai atsavināšanai tikai pēc tam, kad bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktajā kārtībā ir saņēmuši kompensāciju vai līdzvērtīgu zemesgabalu citā vietā.

7. Ministru kabinets līdz 2008.gada 31.maijam izdod šā likuma 4.pantā un 6.panta pirmajā daļā minētos noteikumus.

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.jūnijā.

 

 
 

Par likumprojektu

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Pašreiz nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanas kārtību nosaka Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 3.novembra lēmums “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu” (turpmāk – LR Augstākās Padomes lēmums). Tā piemērošanai saistītie normatīvie akti ir:

– Latvijas Republikas Ministru Padomes 1993.gada 23.marta lēmums Nr.145 “Par Nolikumu par nacionālās sporta bāzes darbību un tās finansēšanas kārtību”;

– Ministru kabineta 1997.gada 2.decembra noteikumi Nr.396 “Noteikumi par masu aktīvās atpūtas centru, sporta būvju un ēku, kā arī to uzturēšanai nepieciešamās zemes neaplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli”.

Atbilstoši mērķim, kādu nosaka LR Augstākās Padomes lēmums, t.i., lai saglabātu Latvijas Republikas galvenās sporta bāzes un nodrošinātu tajās iespēju rīkot starptautiskas sporta sacensības, kā arī lai radītu apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai olimpiskajām spēlēm, pasaules un Eiropas čempionātiem un citām starptautiskām sacensībām, valstī tiek izveidotas nacionālās sporta bāzes. Atsevišķi nacionālo sporta bāzu darbības noteikumi reglamentēti Ministru padomes 1993.gada 23.marta lēmumā Nr.145 “Par Nolikumu par nacionālās sporta bāzes darbību un tās finansēšanas kārtību”.

LR Augstākās Padomes lēmuma darbības laikā no 1992.gada līdz 2006.gadam (ieskaitot) nacionālās sporta bāzes statusu ir ieguvušas 28 sporta bāzes. Šis statuss sniedz valstij iespēju izmantot sporta bāzes sabiedrības vajadzībām atbilstoši minētā LR Augstākās Padomes lēmumā noteiktajam mērķim. Šo vajadzību nodrošināšanas pamatā ir valsts budžeta līdzekļu piesaiste un sporta bāzu atbrīvošana no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem 1997.gada 2.decembra noteikumos Nr.396 “Noteikumi par masu aktīvās atpūtas centru, sporta būvju un ēku, kā arī to uzturēšanai nepieciešamās zemes neaplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli” noteiktajā kārtībā.

Savukārt ar minētā statusa piešķiršanu saistītie jautājumi, kurus regulē minētais LR Augstākās Padomes lēmums, ir jautājums par nacionālās sporta bāzes atsavināšanu un privatizāciju, lai šo procesu rezultātā netiktu pieļautas izmaiņas nacionālās sporta bāzes darbības profilā (šis jautājums ir Latvijas Nacionālās sporta padomes kompetencē), un jautājums par starptautisku sporta veidu federāciju prasību ievērošanu sporta bāzē, lai nodrošinātu starptautisku un valsts nozīmes sacensību rīkošanu (šis jautājums ir Sporta pārvaldes kompetencē). LR Augstākās Padomes lēmums neregulē sīkāku ar šo jautājumu izskatīšanu saistītu darbību izklāstu, neizskaidro to nozīmi un sekas, kā arī neparedz citu ar to izskatīšanu saistītu jautājumu skaidrojumu un risināšanu.

Turklāt LR Augstākās Padomes lēmuma piemērošana paredz apgrūtinātu procesu, realizējot tā normas un piešķirot sporta bāzei nacionālās sporta bāzes statusu. Šī procesa ietvaros LR Augstākās Padomes lēmumā nepārtraukti tiek veiktas izmaiņas – grozījumi, papildinot tā redakciju ar jaunu nacionālo sporta bāzi. Šāda procesa rezultātā nacionālās sporta bāzes statuss tiek piešķirts sporta bāzes apsaimniekotājam (visbiežāk – komersanta firmai) vai bāzes nosaukumam, nevis attiecīgo sporta bāzi veidojošajam nekustamajam īpašumam. 2006.gada 12.decembra Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Izglītības un zinātnes ministrijas un Sporta pārvaldes sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 3.novembra lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””, saskaņā ar kuru nacionālo sporta bāzu apsaimniekotājiem tika mainīti to nosaukumi atbilstoši Komerclikuma, Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma un likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” prasībām.

LR Augstākās Padomes lēmuma normas, kas tiek regulētas piecos punktos, ir novecojušas un atbilstoši mūsdienām nav piemērojamas. Līdz ar to, lai nodrošinātu ar šo lēmumu valstij izvirzītā mērķa – sabiedrības vajadzību apmierināšana bērnu un jauniešu fiziskā un garīgā attīstībā, sportistu sagatavošana augstas klases sasniegumiem sportā, valsts vārda nešana starptautiskajā arēnā un mūsu valstī nodrošināto iespēju izmantošana jebkuram interesentam, citu valstu sportistiem treniņiem un starptautiskajām sacensībām –
sasniegšanu, ir nepieciešams jauns likums.

LR Augstākās Padomes lēmumā noteiktā mērķa pamatā ir valsts pienākums uzskaitīt, kontrolēt un finansēt valsts, pašvaldību, fizisku un citu juridisku personu īpašumā esošas nacionālās sporta bāzes, lai paredzētu nacionālo sporta bāzu darbības nodrošinājumu – rekonstrukciju, kapitālo remontu, pārbūvi un labiekārtošanu atbilstoši starptautisko sporta veidu federāciju prasībām; sporta būvju celtniecību tādu pasākumu nodrošināšanai, kuri šos objektus padara pieejamus arī cilvēkiem ar speciālām vajadzībām.

Atbilstoši minētajam valstij ir jābūt iespējai kontrolēt sporta bāzu skaitu un paredzēt augstāku prasību piemērošanas iespējas, jo valsts šī procesa īstenošanu nodrošina ar valsts finanšu budžeta līdzekļiem, tajā skaitā piešķirot atbrīvojumu no nekustamā
īpašuma nodokļu maksājumiem.

Sporta bāzēm ir jābūt konkurētspējīgām un jābūt lietderīgai tajās ieguldīto vai ieguldāmo valsts līdzekļu izmantošanai, lai iedzīvotājiem nodrošinātu iespēju nodarboties ar sportu. Tāds uzdevums ir jaunajam likumprojektam par nacionālās sporta bāzes statusu. Tam ir jāatrisina jautājumi par valsts institūciju savstarpējo sadarbību un skaidru kompetenču sadalījumu nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanas procesā, kā arī nacionālo sporta bāzu darbības koordinācijā pēc nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanas.

Otrkārt, jāparedz nosacījumi, pie kādiem sporta bāze var iegūt nacionālas sporta bāzes statusu, tai skaitā norādot, kādi dokumenti apliecina nosacījumu izpildīšanos un kas to izskata.

Treškārt, jāizveido skaidra un caurskatāma nacionālās sporta bāzes finansēšanas
kārtība.

Ceturtkārt, jānosaka skaidri nacionālās sporta bāzes darbības principi.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Likumprojekta mērķis ir, reglamentējot nacionālās sporta bāzes statusu, nodrošināt iespēju rīkot starptautiskas sporta sacensības un radīt apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai startiem Olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos un citās starptautiskās sporta sacensībās (Likumprojekta 1.pants).

Sporta bāze tiek pielīdzināta nekustamajam īpašumam, lai nacionālās sporta bāzes statuss tiktu piešķirts konkrētam administratīvi un juridiski teritoriāli nodalītam nekustamajam īpašumam visā tā sastāvā (Likumprojekta 3.pants). Saistībā ar minēto tiek izskatīti jautājumi par šī nekustamā īpašuma atbrīvošanu no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem un valsts līdzfinansējumu nacionālās sporta bāzes uzturēšanai (Likumprojekta 4.pants). Ievērojot to, ka valsts finanšu līdzekļi var tikt piešķirti arī atsevišķu valsts institūciju darbības rezultātā to izvirzīto mērķu īstenošanai, likumprojekta 9.panta otrā daļa nosaka, ka papildu valsts finanšu līdzekļu saņemšanas gadījumā sporta bāzes īpašnieks uzņemas saistības šo līdzekļu izmantošanai atbilstoši mērķim.

Savukārt ar Likumprojekta 1.pantā minētā uzdevuma sasniegšanu ir saistīta nosacījumu izvirzīšana, pie kādiem sporta bāzei var piešķirt nacionālas sporta bāzes statusu (Likumprojekta 5.panta pirmā daļa). Par sporta bāzes atbilstību nosacījumiem un to pierādīšanas kārtību papildus tiks izdoti Ministru kabineta noteikumi (Likumprojekta 6.panta pirmā daļa). Šie Ministru kabineta noteikumi sniegs interesentiem skaidrojumu par nepieciešamo dokumentu sagatavošanu, iesniegšanas un izskatīšanas kārtību.

Nacionālās sporta bāzes statuss tiek piešķirts ar Ministru kabineta rīkojumu. Sporta bāzu īpašnieku iesniegumu saņemšanu un dokumentu apriti organizē Sporta pārvalde. Pēc sporta bāzu īpašnieku iesniegumu par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu saņemšanas Sporta pārvalde likumprojektā noteiktajā kārtībā organizē šo sporta bāzu apsekošanu un saskaņā ar ko sagatavotos dokumentus iesniedz izskatīšanai Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdē. Pēc Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdes protokola izraksta saņemšanas Sporta pārvalde organizē dokumentu iesniegšanu Izglītības un zinātnes ministrijā to tālākai virzībai izskatīšanai Ministru kabinetā (Likumprojekta 5.pants).

Dokumenti nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanai ir sagatavojami par konkrēta nekustamā īpašuma piederību, sastāvu un tehnisko stāvokli. Šiem dokumentiem ir jābūt noformētiem Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Nekustamo īpašumu, kuram piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss, var pārdot, dāvināt, sadalīt (tajā skaitā atdalīt no tā kādu atsevišķu daļu), citādi atsavināt vai apgrūtināt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, par to paziņojot Sporta pārvaldei (Likumprojekta 9.pants). Nacionālo sporta bāzi veidojošā nekustamā īpašuma sadalīšanas vai no tā atsevišķas daļas atdalīšanas gadījumā šim nekustamajam īpašumam piešķirtais nacionālās sporta bāzes statuss tiek atņemts.

Pēc nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanas nacionālās sporta bāzes īpašniekam ir jānodrošina šīs bāzes darbība atbilstoši likumprojekta 8.pantā noteiktajam. Uzraudzību par atbilstošas darbības nodrošināšanu, kā arī nacionālās sporta bāzes uzturēšanu un valsts līdzfinansējuma izmantošanu uzrauga Sporta pārvalde (Likumprojekta 10.pants). Pārkāpumu konstatēšanas gadījumā nacionālās sporta bāzes statuss var tikt atņemts (Likumprojekta 7.pants).

Sporta bāzei, kurai nacionālās sporta bāzes statuss ir piešķirts līdz šī likumprojekta spēkā stāšanās dienai, tas tiek saglabāts līdz 2009.gada 31.decembrim.

Ja minētās nacionālās sporta bāzes īpašnieks vēlas saglabāt nacionālās sporta bāzes statusu pēc 2010.gada 1.janvāra, viņš līdz 2009.gada 31.maijam šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniedz iesniegumu par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu.

Ja minētās nacionālās sporta bāzes īpašnieks nav iesniedzis šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegumu par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu līdz 2009.gada 31.maijam, attiecīgā sporta bāze zaudē nacionālās sporta bāzes statusu ar 2010.gada 1.janvāri.

Likumprojekta Pārejas noteikumu 5. un 6.punkts paredz noteikumus nacionālās sporta bāzes privatizācijas un atsavināšanas gadījumiem, ievērojot LR Augstākās Padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu” noteikto.

3. Cita informācija.

Likumprojekta izstrādei ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2006.gada 17.maija rīkojumu Nr.369 tika izveidota darba grupa, kurā iekļauti pārstāvji no sporta organizācijām (biedrības “Latvijas Olimpiskā komiteja”, biedrības “Latvijas Sporta federāciju padome”, SIA “Latvijas Olimpiskā vienība”), kā arī valsts institūciju pārstāvji (Izglītības un zinātnes ministrijas, Sporta pārvaldes, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Rīgas domes). Darba grupas sēdēs kā eksperti tika uzaicināti arī sporta bāzu vadītāji, biedrības “Latvijas Pašvaldību savienība”, kā arī citu sporta organizāciju un valsts institūciju pārstāvji.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Nacionālās sporta bāzes saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu” saņem valsts budžeta finansējumu jau no 1994.gada saimnieciskās darbības nodrošināšanai (komunālo pakalpojumu apmaksa utt). Līdz 2007.gadam šis valsts budžeta finansējums bija nemainīgs. Tas ir pārskatīts un apstiprināts, pieņemot Nacionālo sporta attīstības programmu 2006.–2012.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.838 Par Nacionālo sporta attīstības programmu 2006.–2012.gadam”). Turklāt saskaņā ar likumprojektu nacionālo sporta bāzu skaits tiks pārskatīts, pārvērtējot to atbilstību likumprojektā uzskaitītajiem kritērijiem. Šādu darbību rezultātā nacionālo sporta bāzu skaits var tikt samazināts.

 

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteiku­miem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta
izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Līdz 2008.gada 31.maijam jāizdod Ministru kabineta noteikumi par iesnieguma
iesniegšanas kārtību, iesnieguma saturu un tam pievienojamo dokumentu sarakstu.

Līdz 2008.gada 31.maijam jāizdod Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā nacionālās sporta bāzes īpašnieks var pieteikties un saņemt valsts budžeta līdzfinansējumu nacionālās sporta bāzes uzturēšanai.

Līdz 2008.gada 31.maijam jāizdara grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra noteikumos Nr.118 “Sporta pārvaldes nolikums”, papildinot Sporta pārvaldes kompetenci ar sporta bāzu reģistra uzturēšanu un aktualizēšanu, kā arī jāprecizē Sporta pārvaldes kompetence nacionālo sporta bāzu darbības uzraudzībā un pārējo sporta bāzu darba koordinēšanā sporta jomā.

Līdz 2008.gada 31.maijam jāizdara grozījumi Sporta likuma 1.pantā, precizējot sporta bāzes definīciju, kā arī grozījumi Sporta likuma 12.pantā, precizējot pantā noteikto attiecībā uz nosacījumiem nacionālās sporta bāzes statusa iegūšanai, kā arī nosakot Sporta pārvaldes kompetenci uzturēt un aktualizēt sporta bāzu reģistru, lai saskaņotu Sporta likumu ar šajā likumprojektā ietverto.

Līdz 2008.gada 31.maijam jāizdara šādi grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”: likuma 1.pantā, paredzot, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek nacionālās sporta bāzes un likuma Pārejas noteikumos, paredzot, ka grozījumi minētajā likumā stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumos Nr.495 “Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas kārtība.”

Līdz 2008.gada 30.aprīlim jāizdara grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija
noteikumos Nr.495 “Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”, papildinot tos ar nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu nacionālajām sporta bāzēm piemērošanas kārtību šādā redakcijā:

“Ja sporta bāzei tiek piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss periodā no 1.janvāra līdz 30.jūnijam, atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas tiek piemērots no nākamā nodokļa taksācijas gada pirmā datuma.

Ja sporta bāzei tiek piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss periodā no 1.jūlija līdz 31.decembrim, atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas tiek piemērots no aiznākamā nodokļa taksācijas gada pirmā datuma.

Ja sporta bāzei tiek atņemts nacionālās sporta bāzes statuss, sporta bāzes īpašniekam nekustamā īpašuma nodoklis jāsāk maksāt ar nākamo kalendāro mēnesi. Mēneša laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma par nacionālās sporta bāzes statusa atņemšanu sporta bāzes īpašniekam kā nekustamā īpašuma nodokļu maksātājam ir pienākums pieteikties pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa.”

2. Cita informācija.

Pēc likumprojekta pieņemšanas uz nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojumu varēs pretendēt tikai tās sporta bāzes, kurām būs piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss, sakarā ar ko paredzēti grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”. Ministru kabineta 1997.gada 2.decembra noteikumi Nr.396 “Noteikumi par masu aktīvās atpūtas centru, sporta būvju un ēku, kā arī to uzturēšanai nepieciešamās zemes neaplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli” zaudēs spēku.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas?

Likumprojekta izstrādes darba grupas ietvaros konsultācijas ar biedrību “Latvijas Olimpiskā komiteja”, biedrību “Latvijas Sporta federāciju padome” un biedrību “Latvijas Pašvaldību savienība”.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)?

Biedrība “Latvijas Olimpiskā komiteja”, biedrība “Latvijas Sporta federāciju padome” un biedrība “Latvijas Pašvaldību savienība” atbalsta šādu likumprojektu.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti
un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis?

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas nav notikušas.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses − vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?

Tiek precizēta Sporta pārvaldes kompetence attiecībā uz Sporta bāzu reģistra vešanu un uzturēšanu, kā arī nacionālo sporta bāzu darbības uzraudzībā un pārējo sporta bāzu darba koordinēšanā sporta jomā.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu?

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru
kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS). Tāpat sabiedrība tiks informēta arī ar Izglītības un zinātnes ministrijas un Sporta pārvaldes mājaslapu internetā starpniecību.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo?

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža