Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

Nikolajs Zikovs. Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā procesā 

Kā jau tika minēts autora iepriekšējā rakstā, jaunā tiesību institūta pamatmērķis ir tiesvedības paātrināšana un vienkāršošana relatīvi vienkāršajās lietās, kurās pierādījumu bāze ir saistību pamatojošs dokuments.

Relatīvi ātrs un uz vienu lēmumu balstīts process, kurš konceptuāli ir tendēts liegt atbildētājam iespēju novilcināt procesu, izmantojot tiesas lēmumu pārsūdzēšanas institūtus, norāda uz likumdevēja gribu ar šo tiesību institūtu paaugstināt pieteicēja, t.i., kreditora tiesību aizsardzības līmeni, protams, atstājot parādniekam Civilprocesa likuma 406.⁷panta pirmajā daļā noteikto iespēju efektīvi aizstāvēties pret kļūdainās informācijas vadītu vai nelabticīgu kreditoru.

Līdz ar to, analizējot pastāvošo regulējumu un judikatūru, ir jānovērtē, ciktāl pastāvošais regulējums sekmē likumdevēja pamatmērķa sasniegšanu un vai konstatēto trūkumu pamatā ir tiesiskā regulējuma vai tiesību normu iztulkošanas prakses problēmas.

Ruta Siliņa. Aizstāvības nodrošināšanas modelis 

Jautājums par aizstāvības nodrošināšanu, it sevišķi gadījumos, kad aizstāvja piedalīšanās ir obligāta vai persona pati nav vienojusies ar aizstāvi, ir samilzis, un izveidojusies situācija, kas tā īsti neapmierina nevienu no iesaistītajām pusēm: ne procesa virzītājus, kuriem ir kavēta kriminālprocesa gaitas nodrošināšana, nodarbojoties ar aizstāvja meklēšanu un mēģinot pierunāt advokātus aizstāvības nodrošināšanai, ne personas, kurām nepieciešams valsts nodrošināts aizstāvis, jo nereti neskaidra ir kārtība, pēc kādiem principiem procesa virzītājs uzaicina aizstāvi.

Savukārt šāda situācija ir pretrunā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvības aizsardzības konvencijas principiem, jo tiek apšaubīta pieeja taisnīgai tiesai. Līdz ar to pastāvošā situācija neapmierina
nevienu, tai skaitā advokātus, jo nav pārskatāms, kā advokāti tiek uzaicināti sniegt aizstāvību, un arī valsti, kurai šī funkcija ir jānodrošina un sistēma jāuzrauga.

Kristīne Jarinovska. Būtiskas izmaiņas nosacījumos par dalību Eiropas Savienībā 

Diskusijas par to, kāda būs dalības Eiropas Savienībā (ES) ietekme uz Latviju, bija visai biežas jau pirms Latvijas iestājas Eiropas Savienībā un vēl biežākas īsi pirms Satversmes 68.panta papildināšanas ar trešo un ceturto daļu, kā arī pirms Satversmes 79.panta otrās daļas grozīšanas.

Diskusijās tika analizēts jautājums par to, kas ir Eiropas Savienība, vai Latvija, iestājoties ES, neierobežos Satversmes 2.pantā nostiprināto, ka “Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai”, kā arī to, vai iestāšanās sekas tuvākā vai tālākā nākotnē nenozīmēs Latvijas piekrišanu kļūt par konfederatīvas vai federatīvas valsts daļu.

“Jurista Vārda” redakcija