Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.2

Jūrmalā 2008.gada 17.janvārī (prot.Nr.1, 13.p.)

Par Jūrmalas pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem “Par pašvaldībām” 15.panta 1.daļas 7.punktu, 43.panta 1.daļas 13.punktu, Latvijas Republikas Civillikuma 188.panta 1.daļu, 179.panta 1.daļu, “Bērnu tiesību aizsardzības likums” 26.panta 2.daļu,  29.pantu, 37.pantu, “Par sociālo drošību” 5.nodaļu, “Sociālo pakalpojumu  un sociālās palīdzības likums” 3.panta 3.daļu, Ministru kabineta 21.11.2006. noteikumiem Nr.946 “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtība”, Ministru kabineta 06.09.2005. noteikumiem Nr.668 “Par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu samaksas kārtību” 3.punktu, Ministru kabineta 27.05.2003.  noteikumiem Nr.275 “Sociālas aprūpes un sociālas rehabilitācijas samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojumu izmaksas tiek segtas no pašvaldību budžeta”

 

I nodaļa. Vispārīgie nosacījumi

1.1. Šie noteikumi nosaka Jūrmalas pašvaldībā pieejamo sociālo pakalpojumu (turpmāk tekstā – pakalpojumu) veidus, pakalpojumu piešķiršanas un saņemšanas kārtību, kādā persona vai viņas likumīgais pārstāvis pieprasa pakalpojumus Jūrmalas pašvaldībā; pakalpojumu apmaksas kārtību, pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtību.

1.2. Pakalpojumi tiek piešķirti personām, kuras savu pamata dzīvesvietu ir reģistrējušas Jūrmalas pilsētā, kā arī citām normatīvos aktos noteiktajām personām, ja tās nonākušas krīzes situācijā:

1.2.1. bērniem;

1.2.2. personām bez noteiktas dzīvesvietas.

1.3. Pakalpojumus persona pieprasa pašvaldības iestādē “Jūrmalas pilsētas Labklājības pārvalde” (turpmāk tekstā – Labklājības pārvalde). Labklājības pārvalde:

1.3.1. pieņem lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību un piešķiršanu personai, ja nodrošināt pakalpojumu ir pašvaldības pienākums, vai lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību un nosūta to Sociālo pakalpojumu pārvaldei, ja nodrošināt pakalpojumu ir valsts pienākums, vai atteikumu piešķirt pakalpojumu, ja nav ievērotas šajos noteikumos minētās prasības, par to rakstiski informējot personu;

1.3.2. izvērtē personas vai viņas ģimenes locekļu līdzdarbības iespējas un norāda pakalpojuma finansētāju un pašvaldības finansējuma apjomu;

1.3.3. izvērtē pašvaldības iespējas sniegt personas vajadzībām atbilstošu pakalpojumu vai nepieciešamību slēgt līgumu ar citas pašvaldības sociālo pakalpojumu sniedzēju par pakalpojuma sniegšanu un samaksu.

1.4. Pašvaldības sniegto pakalpojumu veidi:

1.4.1. aprūpe mājās;

1.4.2. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

1.4.3. Dienas aprūpes centrs personām ar garīgas veselības traucējumiem;

1.4.4. naktspatversme;

1.4.5. speciālā transporta pakalpojumi;

1.4.6. Dienas aprūpes centrs bērniem;

1.4.7. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

1.4.8. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

1.4.9. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

1.4.10. Jauniešu pārejas māja. 

II nodaļa. Aprūpes mājās pakalpojumu saņemšanas kārtība

2.1. Aprūpe mājās ir pakalpojumi dzīvesvietā, nodrošinot personu pamatvajadzību apmierināšanu un dzīves kvalitātes nepazemināšanos, ja personas objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt.

2.2. Aprūpes mājās pakalpojumi ietver personas minimāli nepieciešamo aprūpi, izvērtējot katras personas pašaprūpes spējas. Personai piešķiramā aprūpes mājās pakalpojumu apjoms tiek noteikts četros līmeņos:

2.2.1. I līmenis: produktu, medikamentu, dažādu saimniecības preču piegāde, maksājumu veikšana, ūdens ienešana un iznešana;

2.2.2. II līmenis: produktu, medikamentu, dažādu saimniecības preču piegāde, maksājumu veikšana, ūdens ienešana un iznešana, palīdzība krāsns kurināšanā un malkas ienešanā, ēdiena gatavošanā, medicīnas darbinieku izsaukšana;

2.2.3. III līmenis: produktu, medikamentu, dažādu saimniecības preču piegāde, maksājumu veikšana, ūdens ienešana un iznešana, krāsns kurināšana un malkas ienešana, ēdiena gatavošana, medicīnas darbinieku izsaukšana, mājokļa uzkopšana (grīdas tīrīšana, putekļu slaucīšana, atkritumu iznešana, reizi gadā logu mazgāšana, lietu novietošana tā, lai tās neapgrūtinātu aprūpējamās personas pārvietošanos u.tml.), veļas mazgāšana vai nodošana tīrīšanai, pastaigas;

2.2.4. IV līmenis: produktu, medikamentu, dažādu saimniecības preču piegāde, maksājumu veikšana, ūdens ienešana un iznešana, krāsns kurināšana un malkas ienešana, ēdiena gatavošana, medicīnas darbinieku izsaukšana, mājokļa uzkopšana (grīdas tīrīšana, putekļu slaucīšana, atkritumu iznešana, reizi gadā logu mazgāšana, lietu novietošana tā, lai tās neapgrūtinātu aprūpējamās personas pārvietošanos u.tml.), veļas mazgāšana vai nodošana tīrīšanai, pastaigas; palīdzība personīgās higiēnas nodrošināšanai (t.sk. palīdzība mazgāties vannā vai ar dušu), iekļūšana gultā un izkļūšana no gultas, palīdzība apģērbjoties un izģērbjoties.

2.3. 2.2.punktā noteiktie aprūpes mājās pakalpojumi personai tiek sniegti ne vairāk kā piecās darba dienās nedēļā un:

2.3.1. I līmenī – ne vairāk kā 16 stundas mēnesī;

2.3.2. II līmenī – ne vairāk kā 32 stundas mēnesī;

2.3.3. III līmenī – ne vairāk kā 60 stundas mēnesī;

2.3.4. IV līmenī – ne vairāk kā 100 stundas mēnesī.

2.4. Lai saņemtu aprūpes mājās pakalpojumus, persona Labklājības pārvaldē iesniedz iesniegumu un:

2.4.1. uzrāda personu apliecinošu dokumentu (pasi);

2.4.2. uzrāda pensijas apliecību, ja personai piešķirta vecuma pensija;

2.4.3. iesniedz izziņas par invaliditāti kopiju un uzrāda invaliditātes apliecību;

2.4.4. uzrāda nepatiesi politiski represētas personas apliecību;

2.4.5. iesniedz ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli, par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību, kā arī vēlamās rekomendācijas personas aprūpei;

2.4.6. iesniedz normatīvajos aktos noteiktā kārtībā aizpildītu iztikas līdzekļu deklarāciju – iesniegumu.

2.5. Personas vai viņa likumīgā apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem aprūpes mājās pakalpojumiem. Personu ienākumi un materiālais stāvoklis tiek izvērtēts, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktā kārtībā aizpildītu iztikas līdzekļu deklarāciju – iesniegumu. Labklājības pārvalde lēmumu par pakalpojuma samaksas apjomu pieņem, pamatojoties uz III nodaļā noteiktiem nosacījumiem.

2.6. Labklājības pārvalde vispirms izvērtē to, kādas iespējas nodrošināt nepieciešamo aprūpi ir ar šo personu kopā dzīvojošajiem ģimenes locekļiem vai citām personām, ar kurām tai ir kopēji izdevumi par uzturu un mitekli.

2.7. Ja persona dzīvo viena, vai ar šo personu kopā dzīvojošie ģimenes locekļi vai citas personas, ar kurām tai ir kopēji izdevumi par uzturu un mitekli un kuras mitinās vienā mājoklī, vecuma, veselības stāvokļa vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi, personai ir tiesības saņemt aprūpes mājās pakalpojumus ar Labklājības pārvaldes noteiktu aprūpes mājās pakalpojuma apmaksas kārtību.

2.8. Aprūpes mājās pakalpojumi nepieciešamajā aprūpes līmenī personai tiek piešķirti uz noteiktu laiku, izvērtējot personas individuālās vajadzības un resursus un nosakot veicamo darbu apjomu saskaņā ar 2.5. un 2.7. punkta nosacījumiem. Pēc noteiktā laika perioda beigām persona pēc nepieciešamības atkārtoti pieprasa aprūpes mājās pakalpojumu šajos noteikumos noteiktā kārtībā.

2.9. Aprūpes mājās pakalpojuma sniegšana pakalpojumu sniedzējam p/a “Jūrmalas sociālās aprūpes centrs” jāuzsāk ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā kopš lēmuma par pakalpojuma piešķiršanu pieņemšanas dienas, noslēdzot līgumu ar personu vai tās likumīgajiem apgādniekiem par pakalpojumu saņemšanas kārtību.

2.10. Lēmumu par aprūpes mājās pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu vai atteikumu piešķirt pakalpojumu pieņem Labklājības pārvalde, ja:

2.10.1. personai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ir noteiktas kontrindikācijas aprūpes mājās pakalpojumu saņemšanai;

2.10.2. normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, novērtējot personas pašaprūpes spējas, tiek konstatēts, ka persona var nodrošināt pašaprūpi pati saviem spēkiem, vai ja ar šo personu kopā dzīvojošie ģimenes locekļi vai citas personas, ar kurām tai ir kopēji izdevumi par uzturu un mitekli, var nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi;

2.10.3. aprūpes mājās pakalpojumu apjoms saskaņā ar 2.2.punktu pārsniedz personai nepieciešamo sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju;

2.10.4. persona nepilda normatīvajos aktos noteiktos līdzdarbības pienākumus;

2.10.5. persona ir noslēgusi uzturlīgumu;

2.10.6. persona lūdz pārtraukt aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu.

2.11. Lēmumu par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu var pieņemt pakalpojumu sniedzēja institūcijas p/a “Jūrmalas sociālās aprūpes centrs” vadītājs, par to informējot Labklājības pārvaldi, ja:

2.11.1. persona, ar kuru noslēgts līgums par aprūpes mājās pakalpojumu saņemšanas kārtību, sistemātiski pārkāpj līguma nosacījumus;

2.11.2. personas, kura saņem aprūpes mājās pakalpojumus, vainas dēļ rodas vai netiek novērsti apstākļi, kas ir bīstami aprūpētāja drošībai un/vai veselībai;

2.11.3. persona lūdz pārtraukt aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu;

2.11.4. beidzies termiņš, uz kuru personai ir piešķirts aprūpes mājās pakalpojums.

III nodaļa. Aprūpes mājās pakalpojumu finansēšanas kārtība

3.1. Personas vai viņas apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem aprūpes mājās pakalpojumiem. Pašvaldības līdzfinansējumu nosaka Labklājības pārvalde, izvērtējot personas iztikas līdzekļu deklarāciju un 3.2., 3.3., 3.4.punktos noteiktiem nosacījumiem. Aprūpes mājās pakalpojumi var tik finansēti:

3.1.1. no pašvaldības budžeta līdzekļiem pilnā apmērā;

3.1.2. no personas vai tās likumīgo apgādnieku līdzekļiem ar noteiktu pašvaldības līdzfinansējumu;

3.1.3. no personas, tās ģimenes locekļu vai likumīgo apgādnieku finanšu līdzekļiem.

3.2. Pēc aprūpes mājās pakalpojumu samaksas personu rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par summu, kas rēķināta, valstī noteikto minimālo darba algu reizinot ar koeficientu 1,5 uz pirmo ģimenes locekli (vai uz personu, kas dzīvo viena), un reizinot ar koeficientu 1,0 – uz katru nākamo ģimenes locekli.

3.3. Aprūpi mājās ar pakalpojuma finansējumu no pašvaldības budžeta līdzekļiem pilnā apmērā var piešķirt:

3.3.1. personām, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz summu, kas rēķināta, valstī noteikto minimālo darba algu reizinot ar koeficientu 1,5, un personai nav LR Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku;

3.3.2. personām, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz summu, kas rēķināta, valstī noteikto minimālo darba algu reizinot ar koeficientu 1,5, un personai saskaņā ar LR Civillikumu ir likumīgie apgādnieki, kuru ienākumi mēnesī ir mazāki par summu, kas rēķināta, valstī noteikto minimālo darba algu reizinot ar koeficientu 1,5 uz pirmo ģimenes locekli (vai uz personu, kas dzīvo viena) un reizinot ar koeficientu 1,0 – uz katru nākamo ģimenes locekli;

3.3.3. ja persona ir nepatiesi politiski represēta.

3.4. Aprūpi mājās ar noteiktu pašvaldības līdzfinansējumu piešķir, ja persona nevar segt pilnu aprūpes mājās pakalpojuma izmaksu, jo, sedzot izdevumus par aprūpes mājās pakalpojumiem, tās rīcībā esošie līdzekļi pēc pakalpojuma samaksas kļūst mazāki par 3.2.punktā minēto ienākumu summu.

3.4.1. Persona vai tās likumīgie apgādnieki par piešķirto aprūpes mājās pakalpojumu no saviem ienākumiem maksā tik lielā apmērā, lai personu ienākumi pēc veiktās samaksas nekļūtu mazāki kā 3.2.punktā minētā personu ienākumu summa; pašvaldības noteikto līdzfinansējumu veido starpība starp personas veikto maksājumu par aprūpes mājās pakalpojumu un pilno pakalpojuma izmaksu.

3.5. Ceļa izdevumus un citus papildu izdevumus par materiāliem, kas nepieciešami aprūpētājam 2.1. un 2.2.punktā minēto pakalpojumu sniegšanai, sedz aprūpes mājās pakalpojuma sniedzējs.

3.6. Persona ir tiesīga pieprasīt papildus aprūpes mājās pakalpojumus, kuri nav ietverti 2.1. un 2.2.punktā minētajā pakalpojumu apjomā, izdevumus par sniegtajiem papildu pakalpojumiem sedzot no personīgajiem līdzekļiem.  

IV nodaļa. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām pakalpojumu saņemšanas kārtība

4.1. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk – pieaugušo aprūpe institūcijā) ir pakalpojums institūcijā pensijas vecuma personām un invalīdiem no 18 gadu vecuma (turpmāk – personām), kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt un ja personai nepieciešamo pakalpojumu apjoms pārsniedz aprūpes mājās vai dienas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto apjomu.

4.2. Pieaugušo aprūpe institūcijā nodrošina personu ar mājokli, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju.

4.3. Lai saņemtu pieaugušo aprūpi institūcijā, persona iesniedz Labklājības pārvaldē iesniegumu un:

4.3.1. uzrāda personu apliecinošu dokumentu (pasi);

4.3.2. iesniedz izziņas par invaliditāti kopiju, uzrāda invaliditātes apliecību un/vai pensijas apliecību;

4.3.3. iesniedz iztikas līdzekļu deklarāciju – iesniegumu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;

4.3.4. iesniedz ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par LR normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

4.3.5. iesniedz psihiatra atzinumu par speciālo (psihiatrisko) kontrindikācijas neesamību LR normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

4.3.6. ja personai ir LR Civillikumā noteiktie likumīgie apgādnieki, Labklājības pārvalde normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izvērtē likumīgo apgādnieku ienākumus un materiālo stāvokli.

4.4. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu pieaugušo aprūpes institūcijā personai pieņem Labklājības pārvalde, ja nav ievērotas šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

4.5. Lēmumu par pieaugušo aprūpes institūcijas pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu pieņem attiecīgās institūcijas vadītājs normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. 

V nodaļa. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām pakalpojuma finansēšanas kārtība

5.1. Personas vai tās likumīgo apgādnieku pienākums ir samaksāt par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem, slēdzot vienošanos ar pakalpojumu sniedzēju. Labklājības pārvalde izvērtē personu iespējas samaksāt par pieaugušo aprūpes institūcijā saņemto pakalpojumu, pamatojoties uz iztikas līdzekļu deklarāciju, ievērojot nosacījumus, ka:

5.1.1. persona sedz izdevumus par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem ar 85 procentiem no pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un/vai citiem ienākumiem;

5.1.2. personas rīcībā esošā naudas summa pēc pakalpojuma samaksas nedrīkst būt mazāka par 15 procentiem no personas ikmēneša pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta;

5.1.3. likumīgo apgādnieku rīcībā esošie līdzekļi pēc personai sniegtā pakalpojuma samaksas nedrīkst būt mazāki par summu, kas rēķināta, valstī noteikto minimālo darba algu reizinot ar koeficientu 1,5 uz pirmo ģimenes locekli (vai uz personu, kas dzīvo viena) un reizinot ar koeficientu 1,0 – uz katru nākamo ģimenes locekli.

5.2. Ja persona ar saviem ienākumiem, ņemot vērā 5.1.1. un 5.1.2.punkta nosacījumus, nevar segt pilnu pieaugušo aprūpes institūcijas pakalpojuma izmaksu, tad atlikušo maksu līdz pilnai pakalpojuma izmaksai sedz:

5.2.1. LR Civillikumā noteiktie personas likumīgie apgādnieki, ievērojot 5.1.3.punktā minētos nosacījumus;

5.2.2. pašvaldība, ja personai saskaņā ar LR Civillikumu nav likumīgo apgādnieku;

5.2.3. LR Civillikumā noteiktie personas likumīgie apgādnieki un pašvaldība šādā kārtībā: ja apgādnieki nevar segt atlikušo pakalpojuma maksu līdz pilnai pakalpojuma izmaksai, jo to ienākumi saskaņā ar 5.1.3.punktā minētajiem nosacījumiem pēc atlikušās pakalpojuma maksas segšanas kļūst mazāki par 5.1.3.punktā minēto ienākumu summu, tad apgādnieki maksā tā, lai to ienākumi pēc veiktās samaksas nekļūtu mazāki par 5.1.3.punktā minēto personu ienākumu summu, un pašvaldības noteikto līdzfinansējumu veido starpība starp personas un tās apgādnieku veikto maksājumu par pakalpojumu un pilno pakalpojuma izmaksu.

5.3. Ja persona nesaņem valsts pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un personai nav citu ienākumu, tad pakalpojumu finansē pašvaldība un/vai personas likumīgie apgādnieki, ievērojot 5.1.3. un 5.2.punkta nosacījumus. 

VI nodaļa. Dienas aprūpes centra personām ar garīgas veselības traucējumiem pakalpojumu saņemšanas kārtība

6.1. Dienas aprūpes centrā (turpmāk – pakalpojums) personām ar garīgas veselības traucējumiem (turpmāk – personām) tiek nodrošināti sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi dienas laikā invalīdiem ar garīgās veselības traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs, neapmeklē speciālās izglītības iestādes, arodapmācības vai profesionālās rehabilitācijas centrus. Pakalpojums tiek sniegts personām no 15 gadu vecuma.

6.2. Pakalpojums veicina personu ar garīgās veselības traucējumiem sociālo prasmju un iemaņu attīstību un nodrošina brīvā laika pavadīšanas iespējas.

6.3. Lai saņemtu pakalpojumu, persona iesniedz Labklājības pārvaldē iesniegumu un:

6.3.1. uzrāda personu apliecinošu dokumentu (pasi);

6.3.2. uzrāda invaliditātes apliecību un iesniedz izziņas par invaliditāti kopiju;

6.3.3. psihiatra atzinumu par speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību un piemērotāko pakalpojuma veidu;

6.3.4. iesniedz ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību.

6.4. Persona vai tās aizbildnis, vai aizgādnis, vai nepilngadīgas personas vecāki slēdz līgumu ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojuma saņemšanu.

6.5. Pakalpojuma izmaksas tiek segtas no Jūrmalas pašvaldības budžeta līdzekļiem.

6.6. Lēmumu atteikt piešķirt pakalpojumu pieņem Labklājības pārvalde, ja nav ievērotas šajos noteikumos minētās prasības un personas vajadzības pēc sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem pārsniedz dienas aprūpes centra sniegto pakalpojumu apjomu.

6.7. Lēmumu par pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu personai pieņem pakalpojumu sniedzējs, par to ziņojot Labklājības pārvaldei, ja persona pārkāpj 6.4.punktā minētā līguma nosacījumus vai ja persona ar savu uzvedību apdraud citu klientu vai personāla drošību. 

VII nodaļa. Naktspatversmes pakalpojumu saņemšanas kārtība

7.1. Naktspatversmes pakalpojumi ir pakalpojums ar naktsmītnes, vakariņu, brokastu un personiskās higiēnas iespēju nodrošināšanu personām bez reģistrētas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām.

7.2. Lai personu uzņemtu naktspatversmē, personai ierodoties jāiesniedz pakalpojumu sniedzējam iesniegums un jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Atsevišķos gadījumos personas var uzņemt naktspatversmē bez personu apliecinošu dokumentu uzrādīšanas, ja persona objektīvu apstākļu dēļ tos nevar uzrādīt.

7.3. Trīs darba dienu laikā pēc uzņemšanas naktspatversmē personas pienākums ir konsultēties ar Labklājības pārvaldes sociālo darbinieku un veikt profilaktisko pārbaudi saslimšanai ar tuberkulozi, iesniedzot par to Labklājības pārvaldē ārsta izziņu. Labklājības pārvalde personai izsniedz norīkojumu pakalpojuma saņemšanai naktspatversmē. Pēc norīkojuma saņemšanas persona slēdz līgumu ar naktspatversmes pakalpojumu sniedzēju par pakalpojuma saņemšanu.

7.4. Personai, uzturoties naktspatversmē, ir pienākums ievērot naktspatversmes iekšējās kārtības noteikumus un veikt līdzdalības maksājumu 0,15 LVL apmērā par katru naktspatversmē pavadīto nakti.

7.4.1. Ja personai nav līdzekļu līdzdalības maksājumu veikšanai, tā vienojas ar pakalpojumu sniedzēju par līdzdarbības pienākumu veikšanu, kurus paredz savstarpējā līgumā.

7.4.2. Personas ir atbrīvotas no līdzdalības maksājuma veikšanas par laika periodu no uzņemšanas dienas naktspatversmē līdz Labklājības pārvaldes norīkojuma izsniegšanas dienai.

7.5. Personas var uzturēties naktspatversmē 60 naktis kalendārajā gadā. Ja persona pilda normatīvajos aktos noteiktos klientu līdzdarbības pienākumus, Labklājības pārvalde, pamatojoties uz individuālo rehabilitācijas plānu, var pagarināt klienta uzturēšanās laiku naktspatversmē.

7.6. Personas, kuras reģistrētas rindā pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļu jautājumā un ir bez noteiktas dzīvesvietas, var uzturēties naktspatversmē līdz dzīvojamās telpas piešķiršanai.

7.7. Lēmumu par personai sniegtā naktspatversmes pakalpojuma pārtraukšanu pieņem naktspatversmes pakalpojumu sniedzējs, ja persona neievēro ar pakalpojumu sniedzēju noslēgtā līguma nosacījumus. Pakalpojumu sniedzējs par to rakstiski informē Labklājības pārvaldi.

VIII nodaļa. Speciālā transporta pakalpojumu saņemšanas kārtība

8.1. Speciālā transporta pakalpojums ir pakalpojums personām ar funkcionāliem traucējumiem, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu. Pakalpojuma mērķis ir uzlabot šo personu dzīves kvalitāti. Speciālā transporta pakalpojums netiek piešķirts personām, kuras atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.

8.2. Speciālā transporta pakalpojums ietver:

8.2.1.palīdzību personai iekļūt un izkļūt no dzīvesvietas un ārstniecības vai citas iestādes; palīdzību personai iekļūt un izkļūt no speciālā autotransporta līdzekļa;

8.2.2. personas un, ja nepieciešams, tās pavadoņa transportēšanu ar speciālo autotransporta līdzekli, izņemot personas, kuras ir transportējamas guļus stāvoklī;

8.2.3. personas gaidīšanu pie ārstniecības vai citas iestādes.

8.3. Ja personas lietošanā ir speciāli pielāgots vieglais automobilis, tad personai tiek sniegta pašvaldības palīdzība degvielas iegādei.

8.4. Speciālā transporta pakalpojumu var saņemt:

8.4.1. personas, kurām ir veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu Valsts komisijas vai tās struktūrvienības izdota izziņa par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un valsts sociālā pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās;

8.4.2. pensijas vecuma personas un invalīdi, kuriem nav LR Civillikumā noteiktie likumīgie apgādnieki un ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu, un kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu, lai saņemtu valsts un pašvaldības piešķirtos veselības un sociālos pakalpojumus;

8.4.3. personas, kurām noteikta atbilstība maznodrošinātas personas statusam un ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu, lai saņemtu valsts un pašvaldības piešķirtos veselības un sociālos pakalpojumus;

8.4.4. personas, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu un ir nepieciešama dialīze un ar to saistīto izmeklējumu nodrošināšana.

8.5. Lai 8.4.1.punktā minētās personas saņemtu speciālā transporta pakalpojumu, persona Labklājības pārvaldē iesniedz iesniegumu un:

8.5.1.uzrāda personu apliecinošu dokumentu (pasi);

8.5.2. uzrāda invaliditātes apliecību vai pensijas apliecību un iesniedz izziņas par invaliditāti kopiju;

8.5.3. iesniedz Izziņu no Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu Valsts komisijas vai tās struktūrvienības par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un valsts sociālā pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, saņemšanai.

8.6. Labklājības pārvalde pieprasa informāciju valsts nozīmes informācijas sistēmās un apliecina personas deklarēto dzīvesvietu un valsts piešķirtās pensijas (tai skaitā piemaksas pie pensijas) vai pabalsta apmēru;

8.7. Lai 8.4.2. un 8.4.3.punktā minētās personas saņemtu speciālā transporta pakalpojumu, persona Labklājības pārvaldē iesniedz iesniegumu un:

8.7.1.uzrāda personu apliecinošu dokumentu (pasi);

8.7.2. uzrāda invaliditātes apliecību vai pensijas apliecību un iesniedz izziņas par invaliditāti kopiju;

8.7.3. Labklājības pārvalde pieprasa informāciju valsts nozīmes informācijas sistēmās un apliecina personas deklarēto dzīvesvietu un valsts piešķirtās pensijas (tai skaitā piemaksas pie pensijas) vai pabalsta apmēru;

8.7.4. izziņu par ģimenes (personas) atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam; pēc nepieciešamības iesniedz normatīvajos aktos noteiktā kārtībā aizpildītu iztikas līdzekļu deklarāciju;

8.7.5. iesniedz primārās veselības aprūpes ārsta vai ārsta speciālista izsniegtu izrakstu no ambulatorās, stacionārās slimnieka medicīnas kartes (veidlapa 027/u), kurā norādīta personas nespēja pārvietoties ar sabiedrisko transportu, veselības aprūpes pakalpojuma nepieciešamība, veselības aprūpes iestāde, kas jāapmeklē, un apmeklējumu laiks;

8.8. Lai 8.4.3.punktā minētās personas saņemtu speciālā transporta pakalpojumu, persona Labklājības pārvaldē iesniedz iesniegumu un:

8.8.1.uzrāda personu apliecinošu dokumentu (pasi);

8.8.2. Labklājības pārvalde pieprasa informāciju valsts nozīmes informācijas sistēmā un apliecina personas deklarēto dzīvesvietu;

8.8.3. iesniedz primārās veselības aprūpes ārsta vai ārsta speciālista izsniegtu izrakstu no ambulatorās, stacionārās slimnieka medicīnas kartes (veidlapa 027/u), kurā norādīta personas nespēja pārvietoties ar sabiedrisko transportu, dialīzes nepieciešamība, veselības aprūpes iestāde, kas jāapmeklē, un apmeklējumu laiks.

8.9. Personas, kuru lietošanā ir speciāli pielāgots vieglais automobilis un kuras vēlas saņemt palīdzību degvielas iegādei, Labklājības pārvaldē iesniedz iesniegumu un:

8.9.1. uzrāda personu apliecinošu dokumentu (pasi);

8.9.2. Labklājības pārvalde pieprasa informāciju valsts nozīmes informācijas sistēmā un apliecina personas deklarēto dzīvesvietu;

8.9.3. iesniedz Izziņu no Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu Valsts komisijas vai tās struktūrvienības par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un valsts sociālā pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, saņemšanai;

8.9.4. uzrāda invaliditātes apliecību un iesniedz izziņas par invaliditāti kopiju;

8.9.5. uzrāda transporta līdzekļa reģistrācijas apliecību, kurā uzrādīta transportlīdzekļa speciālā pielāgojuma atzīme, autovadītāja apliecību ar speciālu atzīmi par auto vadīšanas veidu un transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polisi, iesniedzot visu dokumentu kopijas.

IX. nodaļa. Speciālā transporta pakalpojumu finansēšanas kārtība

9.1. Speciālā transporta pakalpojumi tiek finansēti no pašvaldības budžeta un:

9.2. 8.4.1.punktā minētajām personām speciālā transporta pakalpojumu piešķir bez personu ienākumu izvērtēšanas Ls 300 apmērā kalendārajā gadā;

9.3. 8.4.2. un 8.4.3.punktā minētajām personām speciālā transporta pakalpojumu piešķir, apstiprinot ikreizēju pakalpojuma sniegšanas nepieciešamību;

9.4. 8.4.4.punktā minētajām personām speciālā transporta pakalpojumu dialīzes un ar to saistīto izmeklējumu nodrošināšanai piešķir bez personu ienākumu izvērtēšanas un pēc personu individuālas nepieciešamības;

9.5. Palīdzību degvielas iegādei personai, kuras rīcībā ir speciāli pielāgots transporta līdzeklis, piešķir vienu reizi kalendārajā gadā Ls 120 apmērā;

9.6. Personas, kas saņem 8.1.punktā minētos speciālā autotransporta pakalpojumus, nevar vienlaicīgi saņemt 8.3.punktā noteikto palīdzību degvielas iegādei. 

X. nodaļa. Dienas aprūpes centra bērniem pakalpojumu saņemšanas kārtība

Dienas aprūpes centrs bērniem (turpmāk – pakalpojums) sniedz pakalpojumus bērniem no trūcīgām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi.

10.1. Pakalpojums tiek sniegts no 3 līdz 18 gadus veciem bērniem un:

10.1.1. nodrošina bērniem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, bērnu sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas;

10.1.2. sniedz informāciju ģimenei par pašvaldības piedāvātajiem sociālajiem pakalpojumiem, sadarbojas ar citām pilsētas iestādēm un organizācijām bērna un viņa ģimenes interesēs;

10.1.3. nodrošina informācijas konfidencialitāti, izņemot gadījumus, kad bērna vai citas personas rīcība apdraud bērna veselību, dzīvību, ir krimināli sodāma, vai citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

10.2. Lai saņemtu pakalpojumu, bērna vecākiem vai pilnvarotai personai dienas aprūpes centrā ir jāiesniedz iesniegums un pēc centra pieprasījuma jāuzrāda ģimenes dati un tos apliecinoši dokumenti.

10.3. Viens no bērna vecākiem vai audžuvecākiem, vai bērna aizbildnis vai aizgādnis slēdz līgumu ar dienas aprūpes centru par pakalpojuma saņemšanu.

10.4. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

10.5. Pakalpojuma sniegšanu pārtrauc dienas aprūpes centrs, ja netiek ievēroti 10.3.punktā minētā līguma nosacījumi. 

XI nodaļa. Īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām saņemšanas un finansēšanas kārtība

11.1. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk – pakalpojums) ir terminēts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām, kurām vecuma, funkcionālu traucējumu vai veselības stāvokļa dēļ ir objektīvas grūtības nodrošināt savas pamatvajadzības un uzlabot vai atjaunot sociālo funkcionēšanu.

11.2. Pakalpojums ietver:

11.2.1. personas izmitināšanu 24 stundas diennaktī;

11.2.2. sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu personai pēc individuālā sociālās rehabilitācijas plāna;

11.2.3. personas vajadzībām atbilstošas veselības aprūpes sniegšanu.

11.3. Lai izvērtētu personas tiesības saņemt pakalpojumu, persona Labklājības pārvaldē iesniedz iesniegumu un:

11.3.1. uzrāda personu apliecinošu dokumentu (pasi);

11.3.2. iesniedz izziņas par invaliditāti kopiju, uzrāda invaliditātes apliecību un/vai pensijas apliecību;

11.3.4. iesniedz ģimenes ārsta vai ārsta speciālista izziņu par personas veselības stāvokli un rekomendācijām aprūpei un rehabilitācijai;

11.3.5. iesniedz psihiatra atzinumu par speciālo (psihiatrisko) kontrindikācijas neesamību LR normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

11.3.6. citus dokumentus pēc Labklājības pārvaldes pieprasījuma.

11.4. Pakalpojums personai tiek piešķirts uz noteiktu termiņu ar Labklājības pārvaldes lēmumu, un personai slēdzot līgumu ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojuma saņemšanas kārtību.

11.5. Pakalpojuma sniegšanas termiņu nosaka Labklājības pārvalde, pamatojoties uz personas individuālo sociālās rehabilitācijas plānu.

11.6. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem saskaņā ar domes apstiprinātu vienas dienas izmaksas tāmi un personas līdzmaksājuma Ls 1 dienā par katru pakalpojuma sniedzēja institūcijā pavadīto dienu.

11.7. Personas, kuras Ministru kabineta noteikumu noteiktā kārtībā atbilst trūcīgas personas (ģimenes) statusam, ir atbrīvojamas no līdzmaksājuma.

11.8. Lēmumu par aprūpes pakalpojuma sniegšanu pārtrauc Labklājības pārvalde, ja:

11.8.1. personai nav nepieciešams pakalpojums institūcijā un/vai to var nodrošināt personas dzīvesvietā;

11.8.2. persona lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu;

11.8.3. persona neievēro 11.4.punktā minētā līguma nosacījumus;

11.8.4. personas vainas dēļ rodas vai netiek novērsti apstākļi, kas ir bīstami citu klientu vai personāla veselībai un/vai drošībai;

11.8.5. personas vajadzības pēc sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem pārsniedz piedāvātā pakalpojuma apjomu.

XII nodaļa. Īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā bērniem saņemšanas kārtība

12.1. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem (turpmāk – pakalpojums) ir pakalpojums, kas nodrošina terminētu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju bērniem no 2 līdz 18 gadu vecumam, kuru ģimenēs krīzes situācijas rezultātā ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi. Pakalpojumu sniedz bērnunama “Sprīdītis” struktūrvienība “Atbalsta centrs bērniem “Paspārne””.

12.2. Pakalpojums ietver:

12.2.1. bērnu izmitināšanu 24 stundas diennaktī;

12.2.2. sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, psiholoģisko palīdzību;

12.2.3. palīdzību izglītības apguvē un sociālo iemaņu attīstībā;

12.2.4. sadarbību ar citām institūcijām bērna un viņas ģimenes interesēs, bērna tiesību aizsardzībā.

12.3. Lai saņemtu pakalpojumu, bērns personīgi, vecāku pavadībā vai citu fizisku vai juridisku personu pavadībā jebkurā diennakts laikā ierodas “Paspārnē” un iesniedz iesniegumu ar lūgumu piešķirt pakalpojumu. Noskaidrojot bērna vajadzības, “Paspārne” lemj par pakalpojuma sniegšanas uzsākšanu un trīs darba dienu laikā pēc bērna uzņemšanas “Paspārnē” paziņo Labklājības pārvaldei un Bāriņtiesai par bērna uzņemšanas faktu.

12.4. “Paspārne” normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iekārto bērna personīgo lietu un pēc nepieciešamības sastāda individuālo sociālās rehabilitācijas plānu.

12.5. Ja pakalpojuma sniegšanai nepieciešams laiks, kas pārsniedz 14 kalendārās dienas, lēmumu par pakalpojuma sniegšanu bērnam no 15. dienas pieņem Labklājības pārvalde, pamatojoties uz “Paspārnes” sniegto atzinumu, Labklājības pārvaldes sociālā darbinieka slēdzienu, individuālo sociālās rehabilitācijas plānu, citu institūciju sniegtajiem atzinumiem pēc nepieciešamības.

12.6. “Paspārnes” sniegtais pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem. 

XIII nodaļa. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā bērniem saņemšanas kārtība

13.1. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem (turpmāk – bērnu aprūpes institūcija) ir pakalpojums, kas nodrošina bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem no 2 līdz 18 gadu vecumam mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju, ja nav iespējama bērna aprūpe un audzināšana audžuģimenē vai pie aizbildņa.

13.2. Bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pakalpojumu bērnu aprūpes institūcijā nodrošina, pamatojoties uz Bāriņtiesas lēmumu.

13.3. Lēmumu par bērnu aprūpes institūcijas pakalpojuma piešķiršanu bērnam pēc vecāku lūguma pieņem Labklājības pārvalde, pamatojoties uz:

13.3.1. vecāku iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

13.3.2. normatīvos aktos noteiktā kārtībā iesniegtu iztikas līdzekļu deklarāciju–iesniegumu;

13.3.3. ģimenes ārsta izziņu par bērna veselības stāvokli;

13.3.4. ģimenes ārsta izziņu par bērna vecāku veselības stāvokli, ja pakalpojums nepieciešams bērnam bērna vecāku ārstēšanās dēļ;

13.3.5. citu institūciju sniegtu informāciju pēc nepieciešamības.

13.4. Pakalpojums bērnu aprūpes institūcijā tiek sniegts saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Pakalpojuma sniegšanu bērnu aprūpes institūcijā pārtrauc, kad bērna vecāku ģimenē tiek nodrošināti labvēlīgi apstākļi bērna attīstībai vai arī bērns ir sasniedzis 18 gadu vecumu.

13.5. Ja bērns, sasniedzot 18 gadu vecumu, turpina mācības, pakalpojuma sniegšana bērnu aprūpes institūcijā bērnam pēc 18 gadu vecuma pieļaujama līdz tekošā mācību gada beigām.

13.6. Samaksu par bērnam sniegto ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu Labklājības pārvalde pieprasa vienādās daļās no abiem vecākiem, kuriem atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības.

13.7. Vecāku pienākums ir katru mēnesi samaksāt par saviem bērniem, kuri atrodas ārpusģimenes aprūpē, valstī noteikto vidējās izmaksas apmēru viena bērna uzturēšanai. Samaksas apmēru par bērna uzturēšanu audžuģimenē veido pašvaldības izmaksātais bērna uzturam, apģērba, mīkstā inventāra iegādei. Samaksu par bērnam sniegto pakalpojumu bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē ieskaita pašvaldības bankas norēķinu kontā. Samaksas periods ir viens mēnesis. Par nepilnu mēnesi, kurā bērns atradies ārpusģimenes aprūpē, norēķinu periods atbilst dienu skaitam.

13.8. Ja bērnu vecāki, kuriem ir atņemtas aprūpes tiesības, aktīvi iesaistās savu problēmu risināšanā, kuras bija par pamatu aprūpes tiesību atņemšanai, Labklājības pārvalde nepieprasa no vecākiem samaksu par pakalpojumu.

XIV nodaļa. Jauniešu pārejas mājas pakalpojuma saņemšanas kārtība

14.1. Jauniešu pārejas māja (turpmāk – jauniešu māja) ir alternatīvs sociālas aprūpes un sociālas rehabilitācijas pakalpojums ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kuru sniedz bērnam no 16 līdz 18 gadu vecumam (turpmāk – jaunietim).

14.2. Jauniešu mājas pakalpojums ietver:

14.2.1. jaunieša diennakts aprūpi un nodrošinājumu ar mājokli,

14.2.2. jaunieša sociālās un praktiskās dzīves prasmju attīstību,

14.2.3. profesijas izvēles un apgūšanas veicināšanu,

14.2.4. jaunieša sociāli psiholoģisko atbalstu,

14.2.5. jaunieša integrāciju sabiedrībā.

14.3. Jauniešu mājas pakalpojumu sniedz pašvaldības iestādes bērnunams “Sprīdītis” struktūrvienība normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

14.4. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu jaunietim pieņem pašvaldības iestāde bērnunams “Sprīdītis”.

14.5. Pakalpojuma sniegšanu jauniešu mājā pārtrauc, kad jaunieša vecāku ģimenē tiek nodrošināti labvēlīgi apstākļi jaunieša attīstībai vai arī jaunietis ir sasniedzis 18 gadu vecumu. Pakalpojuma sniegšanu jaunietim pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas var turpināt ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam, ja jaunietis turpina sekmīgi mācīties vai tam ir jāpabeidz izglītības iestāde vai ārstēšanas kurss.

14.6. Samaksu par pakalpojumu Labklājības pārvalde pieprasa 13.6., 13.7., 13.8.punktā noteiktajā kārtībā.  

XV nodaļa. Labklājības pārvaldes sociālo pakalpojumu piešķiršanas komisija

15.1. Labklājības pārvaldes sociālo pakalpojumu piešķiršanas komisija tiek izveidota ar Jūrmalas pilsētas Labklājības pārvaldes vadītājas rīkojumu, komisijas sastāvā iekļaujot Labklājības pārvaldes darbiniekus.

15.2. Komisijai ir tiesības lemt par sociālo pakalpojumu piešķiršanu personai šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, kā arī par pakalpojumu piešķiršanu personai īpašu dzīves grūtību pārvarēšanai vai mazināšanai situācijā, kad objektīvu apstākļu dēļ persona vai tās ģimene daļēji vai pilnībā nevar īstenot savas sociālās tiesības. 

XVI nodaļa. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtība

16.1. Ja pilnībā tiek apmierināts sociālā pakalpojuma pieprasītāja prasījums, Labklājības pārvalde informē pieprasītāju par piešķirto sociālo pakalpojumu. Ja netiek apmierināts sociālā pakalpojuma pieprasītāja prasījuma apjoms vai sociālā pakalpojuma piešķiršana tiek atteikta, pieprasītājs par to tiek informēts rakstiskā veidā, norādot pamatojumu un lēmuma apstrīdēšanas kārtību.

16.2. Labklājības pārvaldes pieņemto lēmumu var apstrīdēt Jūrmalas pilsētas domē pie domes izpilddirektora viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās brīža.

16.3. Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā rajona tiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās brīža. 

XVII nodaļa. Pārējie noteikumi

17.1. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Jūrmalas pilsētas domes 2002.gada 18.decembra lēmums Nr.997 “Par sociālās palīdzības pakalpojumiem Jūrmalas pilsētā”.

17.2. Šie noteikumi stājas spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs R.Munkevics