Svētki kaimiņiem — svētki arī mums

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

— Vēstnieka kungs, mēdz sacīt, ka valsts svētki vienai no Baltijas valstīm — vai tā būtu Latvija, Igaunija vai Lietuva — ir svētki arī visai Baltijas valstu vienībai. Šajā viedoklī, manuprāt, ir liela daļa patiesības, atceroties Baltijas ceļu 1989. gada 23. augustā un mūsu kopīgo cīņu par savu zemju valstiskās neatkarības atjaunošanu. Tomēr vispirms šī diena— 24. februāris — ir svētki igauņu tautai. Kā jūs raksturotu šo svētku nozīmi jūsu valstī?

— Neapšaubāmi, šie ir mūsu visnozīmīgākie svētki. Šo svētku būtību veido to oficiālais raksturs, ko caurvijis godbijīgs svētsvinīgums. Neatkarības diena ir Igaunijas valsts dzimšanas diena ar visu tai piederīgo: karogiem rotātām pilsētām un ciematiem, karaspēka parādi, svinīgajām pieņemšanām un dievkalpojumiem, neiztrūkstošo uguņošanu vakarā un daudziem svētku pasākumiem. Es ļoti ceru, ka mūsu Neatkarības diena nekad nepārvērtīsies par rutīnu, kad kāda diena tiek atzīmēta vienkārši tāpēc, ka tā pieņemts. Esmu arī dzirdējis dažus ārzemju draugus pusnopietni vaicājam, kāpēc mēs savai Neatkarības dienai esam izvēlējušies tik aukstu mēnesi. Jā, šī diena vienmēr bijusi ziemeļnieciski skarba. Taču mēs paši sevi arī uzskatām par ziemeļniekiem. Un šī diena mūsu tautai ļoti labi piestāv tieši tāda. Pat ja aukstais laiks kādreiz sagādā dažu labu neērtību svinētājiem. Turklāt ne cilvēks, ne valsts taču nevar izvēlēties savu dzimšanas dienu.

Gribu arī piebilst: es, tāpat kā mani līdzaudži un vecākā paaudze, esmu pieredzējis laiku, kad Neatkarības dienas atzīmēšana bija aizliegta un šo svētku svinēšana varēja beigties visnotaļ bēdīgi. Manuprāt, arī šis apstāklis nosaka 24. februāra īpašo nozīmi. Ne vien man, bet visai igauņu tautai.

— Kā jūs raksturotu savas valsts jaunāko politisko un ekonomisko attīstību?

— Es gribētu sākt ar ekonomiku. Kaut arī 1999. gadā mūsu ekonomikas izaugsme bija lēnāka nekā dažos iepriekšējos gados, mūsu valsts ekonomika atkal parāda augšupeju. Neraugoties uz ārējām ietekmēm, galvenokārt Krievijas krīzi, kas negatīvi ietekmēja arī mūsu valsti, Igaunijas ekonomika palikusi nemainīgi liberāla, un arī tas bijis mūsu veiksmes avots. Visas pazīmes rāda, ka esam pārvarējuši lejupslīdi. Pagājušā gada beidzamajā ceturksnī mūsu ekonomika pieauga par 3–4 procentiem, kaut arī visa gada kopprodukta apjoms nokrita par apmēram 0,5 procentiem. Šim gadam mēs prognozējam ekonomisko izaugsmi par 4–5 procentiem. Pērnā gada nobeigumā atdzīvojās arī Igaunijas ārējā tirdzniecība, palielinājās gan eksports, gan imports. Igaunijas tirgotāju pārorientēšanās no Krievijas tirgus uz Eiropas Savienības (ES) un tuvāko kaimiņu — Baltijas valstu — tirgu, pēc ekspertu uzskatiem, ir galvenais faktors, kas ļāva Igaunijai relatīvi viegli izkļūt no Krievijas finansu krīzes izraisītās sarežģītās situācijas. Nav mazsvarīgs arī fakts, ka Igaunija veiksmīgi piesaistījusi ārējās investīcijas uzņēmējdarbības attīstīšanai, kas savukārt cieši sasaistīja mūsu ekonomiku ar Skandināvijas valstīm.

Vissvarīgākais, uz ko mēs tuvākajos gados koncentrēsim uzmanību, joprojām ir tā sauktie mājas darbi, kas ir mūsu spēju galvenais pamats. Ir vēl daudz darāmā, taču dažas pārmaiņas jau nobriedušas ieviešanai. Pašlaik prātus uzkurina administratīvā reforma, kas samazinātu pagaidām vēl daudzviet uzpūstos sabiedriskā sektora izdevumus un palīdzētu izveidot tā saukto saviem spēkiem atbilstošo Igauniju; savu rindu gaida arī pensiju reformas otrā kārta, jauno ģimeņu atbalstīšana un daudzi citi projekti.

Vissvarīgākais Igaunijas ārpolitikas uzdevums ir veiksmīgi pabeigt iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību. Kaut gan jau tagad mums jāprot uzvesties kā dalībvalstīm, jo arī no mums prasa mūsu viedokli par ES iekšējām lietām, piemēram, par ES starpvaldību konferenci vai par lauksaimniecības politiku. Var teikt, ka iestāšanās sarunās esam uzturējuši labu tempu un plānojam to arī saglabāt, ne uz mirkli neaizmirstot jau minētos mājas darbus. Arī Igaunijas tuvošanās NATO ir tādā stadijā, ka pievienošanās aicinājums būs atkarīgs vispirms no mūsu praktiskās sagatavošanās vai gatavības pakāpes. Tāpēc sadarbība ar Latviju un arī ar Lietuvu drošības jomā ir ārkārtīgi svarīga. Ar prieku jāatzīst, ka tā ir arī viena no mūsu sadarbības veiksmīgākajām nozarēm.

— Kāds ir jūsu viedoklis par pašreizējām Igaunijas un Latvijas divpusējām attiecībām un Baltijas vienības principa nozīmīgumu?

— Igaunijas un Latvijas attiecības vienmēr bijušas labas, un tādas tās ir arī šobrīd. Protams, gadās arī lielāki vai mazāki strīdi un nesaskaņas, kā jau mēdz notikt starp kaimiņiem. Gatavojoties iestājai Eiropas Savienībā, mēs sagatavošanās procesā esam gan konkurenti, gan arī sabiedrotie. No vienas puses, tas mūs piespiedīs sadarboties vēl ciešāk. No otras puses, katra valsts centīsies savā attīstībā būt pēc iespējas ātrāka. Taču diez vai šis sacensības moments dos kādu īpašu triecienu Baltijas valstu līdz šim tik ciešajai sadarbībai. Mēs, kā zināms, turpinām konstruktīvas tikšanās un informācijas apmaiņu par abas puses interesējošiem jautājumiem. Baltijas valstu sadarbība tradicionāli bijusi paraugs tuvākiem un tālākiem reģioniem. Mums būtu jāizdara viss iespējamais, lai pasaule ne no vienas Baltijas valsts nesaņemtu signālu, ka esam gatavi atteikties no sadarbības vai ka dodam priekšroku neauglīgajam protekcionisma ceļam. Tādēļ mēs apsveicam Latvijas valdības gatavību dziļāk izanalizēt sava iekšējā tirgus aizsardzības problemātiku un nopietni apsvērt iespēju jau tuvākajā laikā atcelt ar brīvās tirdzniecības principiem nesaderīgo aizsargmuitu.

— Kā jūs iztēlojaties mūsu divpusējo attiecību nākotni?

— Mūsu divpusējo attiecību raksturu nosaka īpašs apstāklis: galvenie mērķi, ko gribam sasniegt, ir vienādi abām draudzīgajām kaimiņvalstīm. To mums ne uz mirkli nevajadzētu aizmirst. Par laimi, mums pat nav citas izvēles — mūsu attiecībām jābūt labām vai ļoti labām. Ir pat grūti iztēloties pretējo, ja gribam būt Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis.

— Ko jūs savas valsts Neatkarības dienā vēl gribētu pateikt "Latvijas Vēstneša" lasītājiem un Latvijas tautai?

—Tuvojas pavasaris, un aukstuma varenība nav mūžīga. Tāpēc es novēlu jums visiem apbruņoties ar pacietību un gaidīt, kad atkal Latvijas mežos un laukos pie Baltijas jūras atnāks ziedonis.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors