Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 14.oktobra Saeimas sēdi. Pirms izskatām darba kārtību, ir jālemj par izmaiņām darba kārtībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības trešās sadaļas 12.punktu — likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"", komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu Saeimas 28.oktobra sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputāta Edgara Zalāna atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas" un lēmuma projektu "Par deputāta Edgara Zalāna ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā". Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Iekļaujam darba kārtības beigās.

Tāpat desmit deputāti ierosina iekļaut darba kārtībā lēmuma projektus "Par deputāta Arņa Razminoviča atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas", "Par deputāta Arņa Razminoviča ievēlēšanu Juridiskajā komisijā", "Par deputāta Oskara Spurdziņa atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas" un "Par deputāta Oskara Spurdziņa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā". Iebildumu nav. Iekļaujam arī šos lēmuma projektus darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Urbanoviča iesniegumu ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu laikā no šā gada 19. līdz 21.oktobrim. Saeimas Prezidijs ierosina šo iesniegumu iekļaut darba kārtībā pēc darba kārtības 7.punkta. Iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairāku politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputātu jautājumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un Latvijas Republikas satiksmes ministram Anatolijam Gorbunovam par Latvijas dzelzceļa pārvadājumu tālāko attīstību. Jautājumu nododam Ministru prezidentam un satiksmes ministram.

Sākam izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Burvja, Čevera, Salkazanova, Kalniņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis

(LSDSP). Labrīt! Godātie kolēģi! Godātais Prezidij! Pirms es sākšu runāt par šiem grozījumiem, atļaušos visus klātesošos apsveikt ar to lielo soli Eiropas virzienā, kurš vakar tika veikts, un tajā pašā laikā es gribu atgādināt to, ka mūsu panākumu atzīšana Eiropas Savienības institūcijās uzliek arī Latvijai šādus tādus pienākumus, kurus nepildot, Latvija tā arī varētu netikt Eiropas Savienībā. Pietiekoši bieži pasaules sabiedrība pievērš uzmanību Latvijā esošajai korupcijai, sociālai netaisnībai, negodīgumam, veicot valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, kopā ar valdības mēģinājumiem uzkraut visu atbildību, pasvītrošu — materiālo atbildību, pensionāriem jeb novest Latviju pie referenduma nepieciešamības. Kā mēdza teikt pirms dažiem gadiem, gadiem desmit, paldies valdošai partijai un valdībai par to. Citāts, protams, nedaudz neprecīzs.

Privatizācijas likums šodien paredz ieskaitīt sociālajā fondā 10% no ienākošās privatizācijas naudas. Pašreizējie pensionāri ir nostrādājuši trīsdesmit līdz četrdesmit gadus gan padomju Latvijā, gan neatkarīgajā Latvijā, un sociālā nodokļa ienākums bija tikai daļēja tā summa, kurai bija jāsedz šodienas pensiju izmaksas. No viņu atskaitījumiem tika uzbūvēti šodien privatizācijas procesā iekļautās vērtības, tādas kā "Ventspils nafta", "Latvijas kuģniecība", "Latvijas gāze", "Latvenergo", "Lattelekom" un tā tālāk. Vērtības vairāku desmitu miljardu latu lielumā. Pat ļoti neveiksmīgas privatizācijas gadījumā atbilstoši likumam sociālajā fondā bija jābūt vairākiem simtiem miljonu. Šogad Privatizācijas aģentūra, ja mēs ticam cienījamam Robertam Jurdžam, ir sociālajā fondā ieskaitījusi veselus 200 tūkstošus latus, faktiski katram pensionāram viens santīms par nostrādāto gadu. Vai nav par daudz, starp citu? Toties visu laiku valdības politika tika vērsta uz to, lai pensionārs savus sertifikātus būtu spiests pārdot par 2—3 latiem, tā bija valdības politika visus šos gadus. Savukārt varas pārstāvji, ļoti elementāri uzpērkot šos sertifikātu krājumus vairumā, privatizējot stratēģiskus uzņēmumus, ieguldīja tos ar nominālo vērtību — 28 lati. Kā teica valsts kontrolieris Raitis Černajs — Latvijas izsaimniekošana notiek tikai un vienīgi likumā paredzētā kārtībā. Atļaušos piebilst, arī pensionāru apzagšana un kapā dzīšana notiek saskaņā ar likumos un Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību. Visas šīs darbības ir veicinājušas valsts budžeta paplicināšanu, sociālā fonda nepiepildīšanu un priekšā stāvošā referenduma nepieciešamību.

LSDSP frakcija aicina visus, kuri patiešām grib izbeigt valsts izzagšanu, pensionāru fizisku iznīcināšanu, balsot par piedāvātajiem grozījumiem, tas dos iespējas risināt samilzušās sociālās problēmas, neatņemot pensionāriem izdzīvošanas iespējas. Un paldies, protams, valdošai koalīcijai par demokrātijas skolu, ar savu darbu novedot valsti līdz referendumam, pret kuru, starp citu, paši šodien aģitēja, jo baidās no tautas dusmām. Bet šie grozījumi jebkurā gadījumā ir nepieciešami tieši priekš tam, lai novērstu sociālo spriedzi Latvijā, gan arī lai atvieglotu Valsts prezidentei darbu, pasaulē reprezentējot Latviju. Paldies par uzmanību kolēģiem, un vēlreiz paldies valdošajai koalīcijai par tautas skološanu un referenduma nepieciešamības radīšanu.

Sēdes vadītājs.

Pret vēlas runāt deputāte Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deputāte.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Privatizācijas process iet uz priekšu, sertifikātu krājumi iztukšojas. Ja gadījumā mēs nobalsotu šodien par sociāldemokrātu ierosināto likumu, kur es ticu, ka viņi aiz tīras un labas sirds ir sagatavojuši, kas tad notiktu? Pavērtēsim šo situāciju!

Pašlaik — kas ir pārdevuši sertifikātus? Tātad visnabadzīgākā mūsu tautas daļa aiz naudas trūkuma, un tieši šie sertifikāti tagad apgrozās tajā tirgū. Bet kas nav privatizējuši dzīvokļus vēl līdz šim brīdim? Šī pati visnabadzīgākā tautas daļa, ja gadījumā tagad viņiem, kuri ir iztērējuši jau savus piešķirtos sertifikātus, būs jānopērk sertifikāti un jāpiedalās privatizācijā par tirgus cenu, kā to ierosina sociāldemokrāti, tātad, maksājot par vienu sertifikātu 1,2 vai varbūt 2,1 latu, nevis 28 latus, vai viņi vispār varēs izpirkt savus dzīvokļus? Tieši vadoties no šī apsvēruma, es domāju, ka šo priekšlikumu atbalstīt šobrīd nevar, kad sertifikātu izmantošanas termiņš jau iet uz beigām.

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis par, viens pret. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 40, atturas — 28. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Burvja, Baldzēna, Čevera, Salkazanova, Kalniņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" nodot visām Saeimas komisijām nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Aleksandrs Kiršteins, Tautas partijas frakcijas deputāts acīmredzot runās pret.

A.Kiršteins

(TP). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Mans uzdevums nav pārāk apstrīdēt šo lielisko priekšlikumu. Es gribētu tikai vērst uzmanību uz dažām neprecizitātēm. Tātad starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām nav vis gluži rakstīts, ka katram ir tiesības. Tur formulējums ir drusciņ savādāks — valsts atzīst cilvēka un viņa ģimenes tiesības uz apģērbu, mājokli un pietiekamu uzturu, taču tas nav tas pats, kas ir tiesības.

Ja runājam par sociālo nodrošinājumu vecumā, tad es gribētu atgādināt, ka šo lietu regulē strādātspējīgo cilvēku iemaksas sociālajos fondos, bet cilvēkiem mūsu valstī ir tiesības arī nestrādāt. Līdz ar to, protams, viņiem ir tiesības arī atteikties no šiem fondiem.

Runājot par šo te Cilvēktiesību deklarāciju, runājot par 1966.gada 16.decembra starptautisko paktu, mēs redzam, ka godājamo sociāldemokrātu priekšlikumu nevar piemērot šīm prasībām. Un es sāku pētīt, no kurienes tad nāk šīs idejas, un atradu LPSR Konstitūciju. Ja mēs pārņemam LPSR Konstitūciju, tad vajag skaidri un gaiši pateikt, ka mēs pārņemam 42.pantu "Tiesības uz dzīvokli". Kas tur bija rakstīts? Jūs varat izlasīt Latvijas Padomju enciklopēdijā: "Pilsoņiem, kuriem nav dzīvojamās platības vai kuru ieņemtā platība neatbilst noteiktajām normām, ir tiesības griezties kompetentajos orgānos ar iesniegumu piešķirt rindas kārtībā dzīvojamo platību." Mums bija arī 41.pantā tiesības uz materiālo nodrošinājumu, 40.pantā bija tiesības uz veselības aizsardzību LPSR Konstitūcijā. 44.pantā bija tiesības izmantot kultūras sasniegumus vienlīdzīgi. Uzreiz tika ieviesti specfondi, specarhīvi, kuros izredzētie varēja iet, skatīties un īstenot savas konstitucionāli garantētās tiesības. Ja mēs šeit gribam pārņemt šīs normas, tad mums vajag skaidri un gaiši rakstīt, ka mēs pieturamies pie LPSR Konstitūcijas, bet tad mums "izspruks" tik vērtīga sadaļa un labojums kā tiesības uz atpūtu. Kāpēc jūs, godājamie autori, aizmirstat tik būtisku lietu, kas dod katram tiesības nestrādāt vai, teiksim, pastaigāties pa galveno ielu un grauzt saulespuķu sēkliņas vai vēl citas tiesības? Ja jūs sakāt, ka šis priekšlikums nenāk no LPSR Konstitūcijas, tad bija tāda lieta kā PSKP programma. Ja komunisma zemākajā fāzē — sociālismā — rakstīja, ka katram ir jāsaņem pēc viņa darba, šeit ir drusciņ augstāka lieta. Te ir teikts — katram jāsaņem pēc viņa vajadzības jeb pēc pietiekamības. Gan vajadzība, gan pietiekamība atšķiras. Piemēram, dažiem sociāldemokrātiem "Latvijas dzelzceļā", piemēram, Zorgevica kungam, ir pietiekamība pēc trim vai četrām privātmājām, citam ir pietiekamība varbūt viena gulta nabagu patversmē. Tāpēc vajadzētu precizēt, kas ir "pietiekamība". Ja mēs sakām, ka mēs nekopējam LPSR Konstitūciju, bet kopējam PSKP programmu, tad te trūkst tik būtiskas lietas — es citēju: "Jaunatnei, jaunajai paaudzei jāpaver drošs ceļš uz rītdienu." Tas arī ir ļoti būtisks priekšlikums. Kāpēc jūs to esat izlaiduši?

Ja mēs atgriežamies pie šiem priekšlikumiem, tad ir nākamais jautājums — kā to visu panākt? Jūs ziniet, ka jūsu klasiķi ir mācījuši, ka nevar mainīt virsbūvi, nemainot ražošanas bāzi. Tātad mēs neizbēgami nonākam pie ražošanas līdzekļu nacionalizācijas, kas savukārt izraisa darbaļaužu radošās iniciatīvas attīstīšanu, cenu veidošanu, centralizētu plānošanu un sociālistisko sacensību. Lai tas viss funkcionētu, ir jāatgriežas pie trieciennieku kustības pret plāniem un darba kolektīvu cīņu par izejvielu, materiālu ekonomiju. (Visu laiku smejas). Ja mēs gribam atgriezties valstī, kur faktiski viss bija aizliegts, bet tas, kas bija atļauts, bija obligāts, tad, protams, mēs to varam darīt. Es negribu šādā valstī atgriezties, tāpēc lūdzu noraidīt šos priekšlikumus kā nenopietnus.

Sēdes vadītājs.

Par runās deputāts Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis

(LSDSP). Godātie kolēģi! Godātais Prezidij! Paldies Kiršteina kungam par to, ka viņš ļoti kolosāli komentēja ASV Konstitūciju, kur šī norma ir iekļauta. Acīmredzot ASV ir lielākā komunistu impērija pasaulē. Kiršteina kungs šodien jau pašlaik pateica par to pietiekamību. Ļoti jauki. Seiles kundze nupat kā nodiktēja, iepriekšējā reizē runājot par to, ka tagad visi pensionāri metīsies bariem pirkt sertifikātus, lai apmierinātu savu pietiekamību. Bet, ja mēs šodien runājam nopietni, tad, protams, valdošā koalīcija un godātais Šķēles kungs, vadot valdību, ir beidzot Latviju noveduši pie nepieciešamības veikt referendumu sociālajos jautājumos. Tas ir pirmais referendums sociālajos jautājumos, kas Latvijā briest. Un tāpēc LSDSP frakcija patiešām jums piedāvā veikt šos grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, nosakot to, ka ikvienam, tajā skaitā, starp citu, pensionāriem un parlamenta deputātiem arī, ir tiesības uz visu to, ko Kiršteina kungs pateica, ka nav tiesību, bet valsts atzina šīs tiesības. Ja valsts atzīst, tad ir šīs tiesības. Bet ja ne, ja nav, tad, Kiršteina kungs, pateiksim godīgi tiem cilvēkiem uz ielas — jums šādu tiesību nav, jums ir tiesības sprāgt badā.

Atzinīgi atzīmējot valdošās koalīcijas un valdības "lielo ieguldījumu" demokrātijas attīstībā Latvijā, ar varu, ar pensiju "apgraizīšanu", ar mānīgo sertifikācijas sistēmu izputinot cilvēkus, ar varu dzenot šos cilvēkus uz referendumu, domāju, ka, ja šī norma agrāk tiktu iekļauta Latvijas Republikas Satversmē, valdība nebūtu atļāvusies veikt šādus netaisnīgus grozījumus Pensiju likumā. Atgādināšu, ka šādas normas iekļaušana atbilst tomēr Latvijas starptautiskajām saistībām un veicinātu to ceļu uz Eiropas Savienību, par kuru mēs jau runājām. Jo 1990.gada 4.maijā Latvija brīvprātīgi pievienojās 1966. gada 16.decembra paktam, starptautiskam paktam par ekonomiskām, sociālām un kultūras tiesībām. Un šī pakta 2.panta 2.punkts uzliek par pienākumu, nevis par vēlmi vai nevēlmi, bet par pienākumu ikvienai dalībvalstij garantēt, nevis atzīt tiesības uz visu šo cilvēktiesību realizēšanu bez diskriminācijas, nepieļaujot šo diskrimināciju arī pēc materiālā stāvokļa. Tajā pašā laikā šī pakta 11.pants nosaka sociālos standartus, kurus mēs principā piedāvājam iekļaut Latvijas Satversmē tāpat kā komunistu impērijas ASV Konstitūcijā. Mums priekšā ir nopietna diskusija par nākamā gada budžetu, kura deficīts, starp citu, rādās esam daudz lielāks, nekā solīja ministru prezidents. Un būtu absolūti nepieļaujami, ja šīs kļūdas (parasti pēc tam tās tiek vērtētas kā kļūdas), piedāvājot grozījumus budžetā, vēlākos grozījumos, atkal tiktu labotas uz pensionāru un citu sociāli mazaizsargāto slāņu rēķina, jo šīs kļūdas taisa valdība, nevis mazaizsargātie, sociāli mazaizsargātie slāņi.

Šodienas prakse jau ir pierādījusi to, ka valdība un ierēdņi kļūdās, partijas aizmirst savus pirmsvēlēšanu solījumus, un tauta sevi var aizstāvēt tikai referendumos. Sociāldemokrāti absolūti nevēlas veicināt šo praksi, un, lai izslēgtu nepieciešamību pēc valdošās koalīcijas strādātnespējas izsauktajiem referendumiem, LSDSP piedāvā iekļaut šīs normas kā konstitucionālas, kas dotu iespēju Satversmes tiesā nepieciešamības gadījumā izskatīt Budžeta likuma, sociālā budžeta, valdības darbības atbilstību Satversmei. Un tas savukārt atļautu ietaupīt to naudu, kuru šobrīd ir nepieciešams tērēt referenduma norisei, lai labotu valdības un valdošās koalīcijas kļūdas sociālajā politikā. Tāpēc tos kolēģus, kuri vēlas nākotnē izvairīties no kļūdām, no referendumiem, lūdzu atbalstīt šos grozījumus Satversmē.

Un vēlreiz kolēģiem paldies par uzmanību, bet radioklausītājiem atgādināšu to, ka, ja viņi uzmanīgi noklausījās to, ko teica Kiršteina kungs, tad šoreiz viņi sevi varēs aizstāvēt tikai referendumā, nevis savādāk.

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis pret, viens par. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 40, atturas — 19. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Golubova, Rastopirkina, Bekasova u.c. deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Pret vēlas runāt deputāts Juris Dalbiņš, Tautas partijas frakcija.

J.Dalbiņš

(TP). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Es runāšu pret. Uzskatu, ka politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputātu iesniegtie grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām", kur paredzēts aizstāt vārdus "16.marts — Latviešu karavīru atceres diena" ar vārdiem: "8.marts — Starptautiskā sieviešu diena", ir nepieņemami. Šīs ir divas dažādas lietas, ko cienījamie kolēģi vēlas pretnostatīt. Nav pieņemami leģionāru atceri pielīdzināt Sieviešu dienai.

Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka mēs nedrīkstam vecos, cienījamos karavīrus vēlreiz padarīt par ķīlniekiem. Uzskatu, ka priekšlikums nav atbalstāms. Aicinu atbalstīt Tautas partijas iesniegto priekšlikumu — svītrot 16.martu un atzīmēt Latviešu karavīru atceres dienu 11.novembrī — Lāčplēša dienā un Latviešu karavīru atceres dienā. Tas dos iespēju Latvijai izņemt no mūsu nedraugu rokām argumentus mūsu nomelnošanai starptautiskajā arēnā, vienot latviešu karavīrus 11.novembrī — Lāčplēša dienā, dienā, kura nekad netiek svinēta kā skaļi svētki, bet gan kā cīņās par Latvijas neatkarību kritušo karavīru piemiņas diena. 16.martā un citās latviešu tautai nozīmīgās atceres dienās Tautas partijas frakcijas deputāti būs kopā un parādīs pienācīgo cieņu un godu šiem notikumiem un šo notikumu dalībniekiem. Nešķelsimies! Savstarpēji neplēsīsimies, bet vienosimies vienreiz par skaidrām un konkrētām lietām!

Sēdes vadītājs.

Jānis Urbanovičs,politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāts, runās par.

J.Urbanovičs

(PCTVL). Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Lielā mērā varētu piekrist jums, Dalbiņa kungs. Mēs labprāt atbalstītu šādu virzību uz priekšu. 11.novembris būs ļoti ātri, 18.novembris arī ir svarīgs datums, kam sabiedrībai gatavoties, varbūt dažādi gatavoties arī 11. novembrim. Ceru, ka gatavoties arī 18.novembrim. Es Straumes kunga vietā jums dotu aizrādījumu, jo jūs būtībā aģitējāt par nodošanu komisijai tādā veidā, lai izdarītu tos jūsu, manuprāt, diezgan loģiskos grozījumus pēc tam komisijā un lai paspētu līdz 11.novembrim šo likumu pieņemt.

Kāpēc 8.marts? Nu, mēs bijām drosmīgāki nekā mūsu kolēģi no kreisās puses, jo viņu sociāldemokrātiskā sieviešu partija aicināja un mēs nogaidījām to brīdi un pēc tam ņēmām un atbalstījām sociāldemokrātes sievietes.

Vēl par 16.martu. 11. novembris, protams, ir labs. Bet ja tas iet citādu ceļu ne tādā veidā kā normāli mēs, neskatoties uz to, ka tā ir opozīcijas — vissliktākā opozīcijas frakcija, visriebīgākā, kas iet nepareizos datumos ziedus likt nepareizās vietās, vēl kaut ko dara, ja mēs neiesim tagad šo ceļu tīri aritmētiski pa datumiem, mums neizdosies šo 11.novembri padarīt par izlīguma dienu.

Bez tam mums būs grūti atbalstīt Tautas partijas un apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK šo te rokādes principu, jo mēs jutīsimies tādi kā piesmieti, kā pievilti, jo būtībā mēs esam pret šāda veida datuma un šāda veida svētkiem ne tikai 16.martā, bet vispār. Mēs varētu iet uz kompromisu, ja jūs būtu uz to gatavi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 40, atturas — 8. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Nolīgumu par Starptautiskās atomenerģijas aģentūras privilēģijām un imunitātēm" nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Nākamais darba kārtības jautājums — deputātes Violas Lāzo iesniegums ar lūgumu "Piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 28.oktobrī" ... Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu — "Piešķirt bezalgas atvaļinājumu deputātei Violai Lāzo šā gada 28.oktobrī". Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — 1, atturas — 1. Iesniegums apstiprināts.

Nākamais iesniegums ar lūgumu "Piešķirt bezalgas atvaļinājumu laikā no 25. — 29.oktobrim Saeimas deputātam Edvīnam Inkēnam" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Edvīnam Inkēnam no šā gada 25.līdz 29.oktobrim. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 2. Iesniegums apstiprināts.

Nākamais — deputāta Jāņa Urbanoviča iesniegums ar lūgumu "Piešķirt bezalgas atvaļinājumu no šā gada 19. līdz 21.oktobrim". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam no šā gada 19.oktobra līdz 21.oktobrim. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 2, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu labklājības ministram Robertam Jurdžam" . Vārds Egilam Baldzēnam, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātam.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Godājamie kolēģi! Sociāldemokrāti ļoti rūpīgi ir strādājuši un vērtējuši Pensiju likuma grozījumus. Pirmais, ko es gribu pateikt, ir sekojošais: mēs uzskatām, ka Pensiju likuma grozījumi praktiski ir visas valdības veikts darbs. Visas valdības, kas pie šiem Pensiju likuma grozījumiem ir strādājusi. Tāpēc, es domāju, nebūtu taisnīgi pieprasīt viena ministra demisiju.

Es gribu uzsvērt vēl, ka, mūsuprāt, šis ministrs, labklājības ministrs un Labklājības ministrijas ierēdņi, ir bijuši pilnīgi godīgi, kad analizējuši valdības iesniegtos un sagatavotos priekšlikumus. Un mūsu nostājai par pamatu ir tas, kas ir rakstīts anotācijā likumprojektam "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". Pie šādas nostājas mēs, sociāldemokrāti, neredzam, kā mēs varētu atbalstīt Jurdža demisijas pieprasīšanu. Tāpēc Sociāldemokrātu frakcija nepiedalīsies šajā balsojumā, jo mēs, protams, arī uzskatām, ka Jurdža kungam, tāpat kā jebkuram ministram, ir sava vainas daļa par šo koleģiālo lēmumu. Un otrs, ko mēs uzskatām, ka labklājības ministram, kas bija sagatavojis šos priekšlikumus, protams, bija aktīvāk jāpārliecina arī Ministru kabineta locekļi. Bet es tomēr uzskatu, ka jebkurš ministrs ir spējīgs izlasīt katra likuma anotāciju un to analizēt.

Es gribētu uzsvērt sekojošo, kas šajā anotācijā ir rakstīts. Pirmais, samazināsies sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumi. Tātad ir pilnīgi skaidrs, ka samazināsies ienākumi sociālajā budžetā, samazināsies naudiņa pašvaldībām, veselības aprūpei. Tās ir pirmās negatīvās sekas, kas notiks tad, ja šis likums stāsies spēkā. Otrais, pēc Jurdža kunga atzinuma — palielināsies bezdarbs. Pieaugs bezdarbnieku skaits pirmspensijas vecumā, palielināsies slēptā nodarbinātība.

Tātad šie divi faktori pietiekami skaidri parāda to, ka samazināsies šī nodokļu maksātāju bāze un palielināsies to cilvēku skaits, kuri attiecīgi ir no valsts saņēmuši pabalstus un citādu sociālo palīdzību.

Vēl viens nopietns punkts, kas analizē šo likumu. Palielināsies sociālās apdrošināšanas izmaksas bezdarba, slimības un invaliditātes gadījumā. Arī ir skaidrs, ka tie ir tikai zaudējumi. Būs nepieciešami papildu līdzekļi pašvaldībām pabalstu izmaksām trūcīgajiem, kā arī pagaidu algoto sabiedrisko darbu organizēšanai. Nepieciešami papildu līdzekļi sabiedrības informēšanai. Pieaugs valsts sociālās apdrošināšanas izmaksas likuma administrēšanai. No tā es varu secināt tikai vienu, ka opozīcijas lēmums, ka šis likums nekur neder, ir pilnīgi pamatots un arī valdības atzīts. Tāpēc mēs uzskatām, ka opozīcijas nostāja, ka šis likums ir jāatceļ, ir pilnīgi pamatota.

Tā kā valdības partijas nav atradušas nevienu nopietnu, opozīcijai pieņemamu konstitucionālu ceļu, kā atcelt šo Saeimas pieņemto, opozīcijas apturēto likumu, tad es uzskatu, ka ir neizbēgami nepieciešams referendums. Referenduma diena ir jau izsludināta. Referenduma kampaņa jau ir praktiski sākusies. Un šinī gadījumā valdībai ir skaidri jāatzīst šī sava kļūda, un, protams, arī savos priekšlikumos, ko viņa gatavojas tautai stādīt priekšā, ir jācenšas to maksimāli labot.

Bet mēs, opozīcija, uzskatām, ka labot var tikai to, kas ir bijis vēl kaut cik pieņemams. Šis likumprojekts pēc valdības iesniegtā materiāla ir principiāli nepieņemams. Un es domāju, ka mēs šeit nevaram runāt par to, par ko runāja "Latvijas ceļa" frakcijas vadītāja Kristiāna Lībane, ka deputāti ir maldināti. Es nepiekrītu, ka deputāti nelasa dokumentus, nav spējīgi izlasīt arī anotāciju svarīgiem likumprojektiem.

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamais Prezidij, godājamie Saeimas deputāti! Varbūt šodien mēs nerunātu par vajadzību atkal un atkal pārskatīt Pensiju likumu, ja kaut vienreiz mēs iepriekšējos gados un iepriekšējā Saeimā būtu mēģinājuši ieklausīties par tālejošajām sekām. Bet mūs vienmēr ir interesējis, kā mēs izskatīsimies konkrētajā brīdī.Un pēc tam jau atkal aizmirsīsim. Es nesaukšu šos uzvārdus. Uzvārdi ir sabiedrībai labi zināmi. Bet tomēr varbūt uzņemsimies kādreiz arī drosmi pateikt: šodienas izmaiņas ir dzīves diktētas prasības, mūsu iepriekšējās kļūdas ir pieļautas, pakļaujoties dažāda vecuma grupu spiedienam un interesēm. Un varbūt vienreiz sapratīsim, ka nevienam no mums nav tiesību rotaļāties ar sabiedrību, ar sabiedrību ilglaicīgi.

Šī ir cienījamā Makarova kunga runa 4. augustā. Patiešām, varbūt arī, cienījamais Baldzēna kungs, beigsim rotaļāties ar sabiedrību. Kādam ir jāuzņemās atbildība. Patiešām, varbūt, lai būtu interesantāk, Jurdža kungam un arī iepriekšējam ministram Makarova kungam, vajadzēja uzņemties savu daļu atbildības. Man ir jautājums — kuram mēs atļaujam blefot, Baldzēna kungs? Kam mēs atļaujam ar jūsu, sociāldemokrātu rokām, mānīt sabiedrību tālāk? Vai visa šī sistēma eksistēs tālāk? Šī bezatbildības sistēma! Nāks kāds zemkopības ministrs un klāstīs: nu mēs rūpēsimies par cukurbiešu audzētājiem. Nenes atbildību. Nāks nākošais ministrs, un atkal nenes atbildību.Un tāds ir tas bezgalīgais process, ko diemžēl proponē daļa arī no opozīcijas.

Cienījamie kolēģi, es aicinātu šinī gadījumā patiešām — mums ir jāpieprasa atbildība. Jā, es saprotu to — kad pieņēma šo Pensiju likumu, cienījamajam Jurdža kungam kā cienījamam, sevi cienošam cilvēkam vajadzēja atnākt un pateikt: es neatbalstu to, es uzskatu, ka šis likums nav tādā formā pareizs, es atkāpjos. Neviens ministrs līdz šim, izņemot varbūt savā laikā Čevera kungu, tādu soli nav darījis… nu varbūt vēl pāris ministri ir bijuši. Jā, paldies. Ir jānes politiskā atbildība, jo ministri ir politiski atbildīgas personas.

Un tādēļ es aicinu atbalstīt mūsu frakcijas priekšlikumu. Jā, būs referendums, bet ir jāzina konkrētā atbildība. Žēl, ka šodien nav cienījamais premjerministra kungs, kurš draudēja ar to, ka noņems miljonu latu no Komercbankas, kurš draudēja ar pensiju samazinājumu. Beigsim stāstīt pasakas. Pasakas var stāstīt mājās, un viena partija var baidīt otru ar tām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Jurkāns, apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija.

J.Jurkāns

(PCTVZ). Godātie kolēģi! Tad, kad Talsos notika traģēdija, ministrs demisionēja. Tad, kad Jelgavā no cietuma izmuka cietumnieki, ministrs demisionēja.Tie bija ļoti civilizēti gājieni. Es zinu, ka zālē ir maz cilvēku, kas šaubās, ka šie grozījumi likumā "Par valsts pensijām" bija nepareizi, kļūdaini, sasteigti, sabiedrībā neapspriesti. Būtībā kādam vajadzētu uzņemties atbildību par to. Tas arī būtu civilizēti. Es personīgi cienu Jurdža kungu, un es domāju, ka viņš darīja labu darbu Iekšlietu ministrijā. Es domāju, ka tā bija valdības kļūda, ka cilvēku, kurš bija iestrādājies, iepazinies ar vienu ministriju, pārcēla ministrijā, kur viņš būtībā, piedodiet, nav tik liels speciālists. Speciālistu Makarovu no šīs ministrijas pārceļ citā ministrijā, kur atkal cilvēks pirmo reizi dara kaut kādu darbu... Es domāju, ka tur bija tās kļūdas.

Tāpēc būtībā man ir žēl Jurdža kunga kā cilvēka. Bet es domāju, ka viņš izdarītu valdībai lielu pakalpojumu, parādot savu vīrišķību un arī atbildību par likumu, par kuru viņš atbild, un būtībā patiešām atbild visa valdība, bet viņš uzņemas atbildību un demisionē, un turpina tās demokrātiskās tradīcijas, ko iesāka tie ministri, kurus es minēju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātiskās stradnieku partijas frakcija.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Latvijas iedzīvotāji! Šodien izskatām ļoti nozīmīgu jautājumu — neuzticība tiek izteikta mūsu bijušajam kolēģim Robertam Jurdžam. Tik tiešām, viņam ir neapskaužama situācija. Vairāki mēneši bija iekšlietu ministrs un tad labklājības ministrs.

Saeimas pozīcijas mašīna, balsošanas mašīna, nobalsoja par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām". Likums neatbilst Latvijas Republikas iedzīvotāju interesēm. Kad tika apstiprināta esošā valdība, no šīs tribīnes es brīdināju — neaiztieciet pensionārus! Es labi zināju, ka valdošās frakcijas tieksme būs visas budžeta grūtības novelt uz Latvijas Republikas iedzīvotāju kaulainajiem pleciem. Tā tas arī tika darīts, steidzīgi un izmisumā. Tā arī notika, bet Latvijas Republikas speciālisti netika veikuši ekspertīzi. Kas tad veica aprēķinus par jauno pensiju likumu? Steidzīgi bija radīts, un nekas tos neveica. Cienījamie kolēģi, cik ilgi tiks pazemoti un nicināti mūsu tautieši un Latvijas Republikas iedzīvotāji? Jūs taču redzat, ka 80% Latvijas Republikas iedzīvotāju ir nabadzībā un izmisuši, viņi nezina, ar ko sāksies un ar ko beigsies nākamā diena, tas notiek kā laukos, tā arī pilsētā. Zviedri jau tagad gatavojas ziemai, jo viņi paredz, ka Latvijā būs ļoti smaga ziema, tāpēc tiek veikta apģērbu savākšana un arī produktu ziedojumi, kurus vāc. Varbūt šo pazemojumu mums arī vajadzētu kaut kādā veidā uzklausīt un paskatīties? Vai kauna sajūta bija, kad nobalsoja par pensiju izmaiņām? Nebija tādas. Bija tieksme uz kaut ko, kas netika aprēķināts. Tas ir necilvēcīgi.

Cik var ticēt statistikai, tad vidējais vecums Latvijas Republikā vīriešiem, kuri aiziet aizsaulē, ir no 60 līdz 63 gadiem, tātad apzināti tika pacelti vecuma griesti, lai cilvēki mirst strādājot, lai tikai nesaņem no valsts pabalstu, ko lepni mēs nosaucam par pensijām. Vai bija citi risinājumi? Bija un ir, bet tas skar pasakainā ātrumā topošo bagātnieku intereses. G—24 kredīts, no nākamā gada mēs sākam atmaksāt, un tās ir krietnas summas, tad kur papildināsies pensionāru fonds? Kad tad tiks ievesta kārtība muitā un izskausta kontrabanda? Diemžēl arī šodien nekas netiek darīts. Kad strādās pilnvarnieki, pārvaldnieki un citi speciālisti, lai kaut kripata no valsts daļas, kuras īpašumi vēl strādā, tiktu novadīta valsts kasē, bet nebūtu izmantota viņu pasakainām algām? Varbūt pakustināsim apziņu par jaunu darbavietu radīšanu un rūpniecības reanimēšanu. Vai esam spējīgi sakārtot nodokļus, nodokļu iekasēšanu ar skrejošiem pa viļņiem firmām? Varbūt jābeidz ālēšanās ar miroņu un bomžu uzņēmumiem, kuri no valsts budžeta izņem nozīmīgas naudas summas.

Ēnu ekonomika, kas tad ar to nodarbojas. Varbūt arī mūsu ārlietu resoram vajadzētu padomāt par ekonomiku, kādā veidā palīdzēt valstij, un vēl paskataties uz tiem bagātīgiem un elegantiem kabinetiem, kuri tiek pārkārtoti un iekārtoti gandrīz vai katru gadu. Diemžēl šos un daudzus citus valsts kases papildināšanas avotus pozīcija tik tiešām neredz. Tāpēc tagad tiek izdarītas viena pēc otras rupjas kļūdas, jo risinājumi, finansiālās problēmas novestas strupceļā, tas arī valsti ved uz haosu, un es domāju, ka diezgan ātri būs daudz nepatikšanu, jo arī sasteigtajā budžetā ir ļoti daudz mīnusu.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas.

L.Bojārs

. Tāpēc es ierosinu tomēr ministru atstāt, lai viņš tiek galā ar to, ko ir savārījusi valdība.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Jurkāna kungs jau pateica, ka kādam ir jāuzņemas politiskā atbildība. Ja Roberts Jurdžs būtu pats pieteicis demisiju arī šajā gadījumā, es šobrīd būtu svārstījies, jo tīri cilvēcīgi ministrs, kurš uzņemas atbildību par visa Ministru kabineta kļūdām vai apzinātu nepareizu sociālo politiku, piesaka sevi kā nākamo premjerministru, bet šodien pieprasīt Jurdža kunga demisiju manā skatījumā nozīmē pērt grēkāzi, maskējot patiesās atbildīgās personas. Atgādināšu kaut vai to, ka Jurdžs, pretēji savu ierēdņu ieteikumiem, sniegtajai informācijai, skatieties paši anotāciju pie likuma, bet saskaņā ar valdības lēmumu, ar valdošās koalīcijas lēmumu, iesniedza šos grozījumus Pensiju likumā. Tātad, ja jau kādam ir jānes atbildība, tad tas nu nekādā gadījumā nevarētu būt Roberts Jurdžs. Ja šī valdība un Ministru prezidents vispār saprastu, kāda ir valsts politiskā uzbūve, varas dalīšanas principus, tad manā skatījumā kabinets būtu atkāpies. Ilustrēšu to ar piemēru.

Man šeit rokā ir 17.septembra rīkojums nr.374, kur Ministru prezidents absolūti parāda savu nezināšanu varas dalīšanas principos. Tiek rakstīts rīkojums tiesu varas pārstāvjiem, ģenerālprokuroram, apgabaltiesas priekšsēdētājiem un tā tālāk, pie tam rīkojums, tātad ne par kādu ģenerālprokuratūras un tiesas autonomiju vairs neiet runa. Otrajā punktā viņš uzņemas likumdevēja funkcijas, kas viennozīmīgi norāda uz to, ka cilvēks patiešām ļoti godīgi uzskata valsti par uzņēmumu, kuru komandē viens direktors un nenes atbildību, bet kas nesīs atbildību šī rīkojuma izpildē, ja kaut kas neštimmēs? Tad acīmredzot tie, kas ir nosaukti rīkojumā. Tas ir tas pats variants, kas pašlaik tiek piedāvāts jautājumā par labklājības ministru Robertu Jurdžu. Valdība veic nepareizu politiku, atbild viens cilvēks. Savā laikā šis stāvoklis Latvijā jau bija, kad tautu neapmierināja politika, tika ravēts viens aiz otra ministrs, politika turpinājās un valdība strādāja četrus gadus, grūtus gadus, smagus gadus, bet nebija pat mēģinājuma mainīt valsts politiku saskaņā ar tautas vajadzībām, tika pastāvīgi meklēti grēkāži. Un tāpēc manā skatījumā ir ļoti elementāri, mierīgi, bez steigas un histērijas jāsagaida referenduma rezultāti un referendumā tauta pati pateiks, kas ir vainīgs — Roberts Jurdžs, un tad viņš demisionēs kā nespējīgs strādāt ar to labklājības budžetu, ko piedāvā šī valdība. Vai arī atbildīgs ir Ministru prezidents kopā ar visu kabinetu, kā tas patiesība arī ir. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Viola Lāzo,Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

V.Lāzo

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamās Saeimas deputātes un cienījamie deputāti! Es vēlos atgādināt vienu patiesību, proti, Latvijas Republikas valsts iekārta ir parlamentāra republika, un mūsu valsts iekārtā Ministru kabinets ir tā izpildvaras institūcija, kas atbild par to, kas notiek valstī — Ministru kabinets kopumā. Mēs zinām arī tepat Eiropā citādus piemērus, piemēram, Nīderlandē, kur Ministru kabineta vadītājs ir tikai vecākais ministrs, Latvijā ir pavisam citādi. Tādēļ šodien, runājot par labklājības ministra atstādināšanu, es gribētu aicināt sekojošo: pārdomāt Ministru kabineta kopējo vainu šīs lietas radīšanā sakarā ar Pensiju likuma grozījumiem un pārdomāt to situāciju Latvijā, kas ir pašlaik izveidojusies, kad parakstu vākšana par to, vai notikt vai nenotikt referendumam, vainagojās ar uzvaru un referendumam ir jābūt. Par Roberta Jurdža atstādināšanu sociāldemokrātu frakcija šodien nebalsos vairāku iemeslu dēļ, tieši nebalsos. Kādēļ? Jau augustā pašā sākumā, kad parādījās grozījumi Pensiju likumā, sociāldemokrātu frakcija iepazīstināja trīs valdošās koalīcijas partijas — Tautas partiju, "Latvijas ceļu" un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ar saviem konkrētiem, precīziem ieteikumiem par to, ko darīt, lai sociālais budžets valstī pildītos. Šodien dažādās sanāksmēs, dažādās runās atskan teikumi, ka sociāldemokrāti un opozīcija kopumā nav piedāvājusi priekšlikumus. Tieši otrādi — mēs šos priekšlikumus piedāvājām no pirmās dienas, no pašas pirmās dienas.

Šodien man ir ļoti sāpīgi piedalīties šajā sēdē viena iemesla dēļ. Sēdes sākumā mēs izskatījām nodošanai komisijām grozījumus Satversmē, ko iesniedza sociāldemokrāti. Šo grozījumu izskatīšanas laikā zālē skanīgi skanēja smiekli, skanēja pat ņirdzīgi izteikumi. Un es atļaušos vēlreiz nocitēt, ko tad sociāldemokrāti piedāvāja ierakstīt Satversmē — proti, ikvienam ir tiesības uz pietiekamu uzturu, apģērbu, mājokli, kā arī tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darba nespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos. Saeimas vairākums nobalsoja pret šo grozījumu Satversmē. Tas patiešām ir ārkārtīgi sāpīgi, ja mēs varam smieties par šādiem svētiem vārdiem, kas būtu ierakstāmi Satversmē. Ja mēs varam smieties par tām pamatvērtībām, kas mūsu sabiedrībai pašlaik ir visvairāk nepieciešamas. Ir lietas, kuras nedrīkst cirst. Un man liekas, ka latvieši pašlaik un Latvijas iedzīvotāji kopumā cērt to sakni. Un, kokam sakni nocērtot, jūs zināt, kas notiek tālāk. Nedarīsim to, cienījamie kolēģi! Nesmiesimies par svētām lietām!

Bet par atbildības nešanu. Protams, atbildīgs ir katrs personāli, un tomēr sociāldemokrāti šajā balsojumā nepiedalīsies, jo mēs uzskatām, ka notikušais ar Pensiju likuma grozījumiem nav tikai viena cilvēka atbildība, bet tā ir Ministru kabineta atbildība kopumā un valdošās koalīcijas trīs partiju — Tautas partijas, "Latvijas ceļa" un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK — kopīgā atbildība par notikušo.

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es gribu noraidīt šos pārmetumus Labklājības ministrijai un gribu atzīmēt, ka šajā situācijā Labklājības ministrijas nostāja attiecībā pret Pensiju likumu bija īpaši godīga, īpaši atklāta un objektīva. Sociāldemokrāti jau precīzi citēja Pensiju likuma grozījumu anotāciju un visas atklāt uzrādītās negatīvās sekas, kas no tā varētu izrietēt, un arī šo te ierakstu, ka šie grozījumi bija nepieciešami, lai īstenotu Deklarāciju par Ministru kabineta iekārtu. Mums, protams, ir koalīcijas līgums, kurā ir ierakstīta solidārā atbildība, un mēs uzskatām, ka tādā gadījumā šeit ir jābūt šai solidārai atbildībai. Taču tas ir tāds padomju stils, tāds sociālistisks stils — atrast vienmēr vienu vainīgo un uzskatīt, ka kādam taču ir jāatbild. Un es uzskatu, ka frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" šo te sociālistisko ideoloģiju vēl nav aizmirsusi.

Bet, ja mēs runājam par Pensiju likuma būtību, bija vai nebija nepieciešami šie te Pensiju likuma grozījumi? Aprēķini skaidri parāda, ka pie pašreizējās situācijas gada laikā finansiālais deficīts sociālajā apdrošināšanā ir izveidojies 56,79 miljonu apmērā. Un visas frakcijas, arī visas opozīcijas frakcijas, tajā skaitā arī "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", ir atzinušas, ka Pensiju likums ir jāgroza. Mēs saņemam tādus pārmetumus, lai pozīcija atzītu, ka ir izdarīta kļūda. Taču, ja gadījumā jūs paši esat atzinuši, ka Pensiju likums ir jāgroza, bet gribat, lai mēs paziņojam, ka Pensiju likuma grozījumi ir kļūda, tad jūs gribat, lai mēs samelojam. Galvenais ir — kādā redakcijā ir jābūt šiem Pensiju likuma grozījumiem. Mēs esam piedāvājuši kompromisa variantu, ko šodien Saeima skatīs, taču arī saskatām, ka opozīcija ir ieņēmusi, maigi izsakoties, nekonstruktīvu pozīciju. Tātad frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" bija pirmā no opozīcijas, kas paziņoja, ka nepiedalīsies vairāk sarunās par kaut kāda veida kompromisu, un tajā pašā laikā pieprasa ministra demisiju.

Nedaudz gribētu pakavēties pie Jurkāna kunga izteikumiem par Talsu traģēdiju — kad Talsos notika traģēdija, demisionēja ministrs. Bet kāda šodien ir notikusi traģēdija? Ir savākti paraksti. To jūs uzskatāt par traģēdiju? Tad tādā gadījumā tas nozīmē, ka jūs paši priekš Latvijas tautas veidojat traģēdiju, tīksmināties un ceļat ažiotāžu ap to. Mēs uzskatām, ka galvenais ir vienoties par iespējamo Pensiju likuma redakciju un tad arī turpināt normālu, konstruktīvu darbu, lai šāda traģēdija neiestātos. Nav taisnība, ka nevar atcelt Pensiju likuma grozījumus vai kaut kādā citā veidā iziet no situācijas bez referenduma. Ja gadījumā Saeima vienosies un pieņems kaut kādu citu redakciju, tad līdz ar to tiks atcelti iepriekšējie grozījumi. Tas ir pilnīgi loģiski. Apmēram tādā pat veidā, ka ja uz ceļa ir sākumā viena ceļazīme, ka drīkst braukt ar 100 kilometru ātrumu stundā, un uzliekot nākamo — 70 kilometru stundā, iepriekšējās zīmes noteikumi tiek atcelti. Un tādēļ es aicinu Saeimu tiešām vienoties konstruktīvam darbam par Pensiju likuma grozījumiem, netaisīt traģēdiju un nemeklēt grēkāžus.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt, ka opozīcijai tik daudz pārmests par nekonstruktivitāti, ka man paliek neērti par tiem, kas mums pārmet. Mēs iedevām vairāk nekā 100 priekšlikumus un vēl atsevišķus kopā ar pozīcijas partijas pārstāvjiem. Un tagad arī tie, kas ir valdības, it kā valdības, priekšlikumi, ir no tiem pašiem, par kuriem valdības partijas vēl pavisam nesen balsoja pret un par kuriem bija savulaik balsojusi opozīcija. Tātad šeit par nekonstruktivitāti var runāt, es teikšu tikai tā, ar viltotu smaidu.

Otrs, ko es gribētu pateikt, ir sekojošais, ka mēs uzmanīgi izskatām šo būtību par Jurdža kungu. Mans viedoklis, ka opozīcijai ir jācenšas pakāpties pāri simpātijām un antipātijām. Arī politiskajām simpātijām un antipātijām ir attiecīgi jāpārvar šīs pretrunas, kas ir, un jāvērtē objektīvi. Un tāpēc mēs neuzskatām, ka Jurdža kungs būtu lielākais grēkāzis. Es šeit turu šo pavadvēstuli šim likumprojektam, un šeit kopā ar Jurdža kungu tātad attiecīgi pie likumprojekta ir arī Šķēles kunga paraksts, tātad visa Ministru kabineta atbildība Tas ir pats par sevi.

Es vēl gribētu uzsvērt to, ka ļoti bieži maldina sabiedrību ar to, ka opozīcija nav izmantojusi citas iespējas, ko dod Satversme, lai varētu šo likumu nepieļaut, pieņemt šādā redakcijā, ka vajadzēja dot otrreizējai caurlūkošanai. Tad šeit ir jāņem vērā, ka prezidente nevarēja dot otrreizējai caurlūkošanai šo likumprojektu, jo tas bija iesniegts steidzamības kārtībā, pilnīgi izslēdzot. Bet tāda jau ir valdības partijas politika — vienmēr mānīt. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs.

Oļegs Deņisovs — apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija.

O.Deņisovs

(PCTVL). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Ministru kabinets ir iesniedzis Saeimā jums visiem labi pazīstamos grozījumus likumā "Par valsts pensijām", savukārt izpildvara, par pensiju jautājumu atbildīgā institūcija, ir Labklājības ministrija. Pats šīs ministrijas nosaukums mūsdienu apstākļos skan dīvaini. Par kādu labklājību iet runa? Kad valstī 10% no darba spējīgiem iedzīvotājiem nevar atrast sev darbu, ka zem iztikas līmeņa dzīvo lielākā daļa ģimeņu. Un tajā pat laikā valdība ar labklājības galvenā vadoņa — Roberta Jurdža izstrādātajiem Pensiju likuma grozījumiem risinot budžeta problēmas. Pasliktinās sirmgalvju dzīve. Parakstu vākšanas rezultātā Latvijas pilsoņi ir pierādījuši, ka ir iespējas aizstāvēt sevi no valdības nekompetences, uzbrukumiem sociālajā sfērā. Vairāk nekā 184 tūkstoši cilvēku ir parakstījušies par tautas nobalsošanu pensiju jautājumā. Parakstu vākšana, kā arī referendums prasa zināmus papildu izdevumus no valsts budžeta. Kas atbildēs par šiem izdevumiem un mēģinājumiem ieviest jaunus, antihumānus grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kā atrisināt budžeta problēmas uz Latvijas maznodrošināto iedzīvotāju rēķina? Balsojot par neuzticības izteikšanu labklājības ministram, jūs, godātie deputāti, parādīsiet saviem vēlētājiem, ka jūs saprotat viņu problēmas un esat gatavi tās atrisināt.

Latvijā kā demokrātiskā valstī beidzot ir jālemj jautājums par politiķu atbildību tautas priekšā. Un Saeimas deputātiem, tautas pārstāvjiem, šodien ir jāizlemj jautājums par Roberta Jurdža politisko atbildību par neprofesionāla un sabiedrībai kaitīga likumprojekta sagatavošanu.

Mēs redzam, ka ar mēģinājumiem sagraut valsts pensiju sistēmu labklājības ministra iniciatīvas ir beigušās. Pašlaik parādās piedāvājumi ķerties klāt arī pie bezdarbnieku un bērnu labklājības. Tajā laikā, kad valdībai vajadzētu rūpēties par pensionāru, bērnu un pārējo Latvijas iedzīvotāju labklājību, notiek pretējs process — tiek pieņemti likumi, kuri tikai pasliktina iedzīvotāju dzīves līmeni. Mēs uzskatām, ka Jurdža kungs nav kompetents tautas labklājības jautājumos un tāpēc viņš nevar ieņemt labklājības ministra posteni. Tieši tāpēc mēs aicinām Saeimu izteikt neuzticību labklājības ministram Robertam Jurdžam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis

(LSDSP). Godātie kolēģi! Požarnova kungs savā uzstāšanās pateica par to, kas varbūt palika nepamanīts, bet ir pats galvenais: grozījumi likumā "Par valsts pensijām", izrādās, tomēr nav kļūda, bet tā ir pozīcija. Tā ir valdības un valdošās koalīcijas pozīcija, kura ir pretrunā ar Latvijas cilvēku interesēm, ar sabiedrības interesēm. Tā ir pozīcija, kuru ieņem valdība, nevēloties saprast šīs sabiedrības intereses.

Runājot par iespējām risināt šo mezglu, sociāldemokrāti varētu meklēt citus variantus šim risinājumam gadījumā, ja šodien valdošā koalīcija kopā ar opozīciju nobalsotu par to, ka 5.augusta pieņemtie grozījumi nav spēkā un meklējami citi risinājumi. Bet jūs jau to negribat un baidāties. Viens no šiem risinājumiem jau šodien tika piedāvāts kā grozījums Satversmē. Jūs baidāties no atbildības par sociālo kārtību valstī. Tieši tāpēc Sociāldemokrātiskā strādnieku partija apņemas arī turpmāk aizstāvēt ministrus, arī citu partiju ministrus, gadījumos, kad viņus mēģinās pataisīt par atbildīgajiem jautājumos, kur viņi nes vienā personā kolektīvu atbildību, kā jau te izskanēja — sociālisma laiku makets. Mēs uzskatām, ka nedrīkst atļaut visu vainu nobīdīt uz vienu cilvēku. Mēs apņemamies aizstāvēt pat Andri Šķēli, ja viņš kaut ko labu iztaisīs valstij, viss kārtībā! Tāpēc lai šo jautājumu risina referendums, referendums parādīs, ka šie grozījumi likumā nav tautai pieņemami, es domāju, ka Ministru kabinetam būs pietiekami daudz vīrišķības, lai atkāptos no pienākumiem, kurus viņi nav spējīgi pildīt. Ja referendumā nobalsos par to, ka valstij dzīvi pensionāri nav vajadzīgi, nu tad viss ir kārtībā un arī Jurdžam nav jāatkāpjas!

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es gribētu mazliet atbildēt tai dezinformācijai, ko runāja cienījamais kolēģis Lujāna kungs. Vispirms es ieteiktu izlasīt divas nedēļas atpakaļ publicēto "Dienā" , kur bija Dornbuša raksts "Lielais atteikums saredzēt". Man liekas, ja jūs, Modri, to izlasītu, tad jums tomēr būtu kaut kāda sapratne par sociālo budžetu. Tā nav tikai Latvijas problēma, tā ir sociālā budžeta vaina, kas veidots uz šā modeļa vainām un problēmām. Tā notiek visās rietumvalstīs, jūs visi ļoti labi zināt, tur tagad izskata jautājumu par pensiju vecuma palielināšanu. Bet, protams, šis Pensiju likums ir jāmaina, un tas ir jāmaina samērā steidzīgi. Bet kādēļ ir šī steidzamība, cienījamie kungi? Vai jūs nebijāt tie, kas balsoja par pensiju pārrēķināšanu strādājošajiem? Jūs taču iestājāties, neskatoties uz to, ka Makarova kungs argumentēti teica, ka tas paātrinās šīs pensiju sistēmas sabrukumu, bet jūs balsojāt par to, ka vajag to pārrēķināt, un taisni gājāt uz kompromisa variantu.

Lujāna kungs, es ļoti labi atceros jūsu krokodila asaras, ko jūs šeit lējāt par pensijas pielikumu par 10% astoņdesmit gadīgajiem. No kurienes šie līdzekļi tiek ņemti? Arī no nodokļu maksātāju kabatas. Jūs tad absolūti neinteresēja, vai šie grozījumi sociālo budžetu pasliktinās vai ne. Makarovs toreiz uzstājās un teica, ka kā ministrs viņš nevar piekrist, bet viņam ir mīksta sirds un viņš tomēr pažēlos un balsos par šīm izmaiņām. Tā kā viņš tīri loģiski brīdināja, pie kā tas novedīs.

Cienījamais Lujāna kungs! Jūs bijāt tas, kas iestājās par Pilsonības likuma grozījumiem. Tagad notiek ļoti strauja naturalizācija. Tie cilvēki, kas iebraukuši Latvijā un iegūs tagad pilsonību, viņiem sāks rēķināt un pensijas aprēķinās no tā laika, ko viņi ir strādājuši Krievijā, Ukrainā, Kazahijā vai Mordovijā. Tas bijāt jūs, kas par to aģitējāt.

Lujāna kungs! Jūs ļoti ņirdzīgi uzstājāties pret to, kad iestājos pret represēto loka paplašināšanu. Starp citu, par to iestājās arī pārējās partijas, ka mans labojums neies cauri, lietas būtību jūs atceraties, es negribu šeit atkārtoties, ka tagad visiem represētajiem pensijas maksās vienalga, kur viņi ir represēti — Krievijā, Kazahijā un nebūdami Latvijas pilsoņi. Par to jūs arī iestājāties. Un ja jūs tagad prasāt atbildību no viena cilvēka, tad man liekas, ka mums vajadzētu prasīt atbildību no mums visiem, kas šeit sēž, jo mēs visi palīdzējām graut šo pensijas sistēmu. Un nav godīgi uzvelt tagad, Lujāna kungs, vainu tikai Jurdža kungam vai Makarova kungam.

Sēdes vadītājs.

Jānis Urbanovičs, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija.

J.Urbanovičs

(PCTVL). Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Tas, ka žurnālistiem tiek melots un caur televizoru melots tautai, tā jau ir tāda pierasta lieta, bet, kad mēs mēģinām apmānīt viens otru, tad man rodas sajūta, vai mēs to darām aiz sava vājprāta, vai mēs vienkārši ticam, ka mums izdosies tāpat, runājot no tribīnes, ņemt un apmānīt visus klātesošos.

Požarnova kungs, tieši kolektīvā atbildība arī ir galvenais sociālisma princips. Tieši kolektīvā, bet individuālā atbildība ir inteliģentas sabiedrības galvenā, raksturīgā lieta. Nevar būt visi atbildīgi. Ja visi, tad arī visi šeit klātesošie, visa tauta un visi, visi, visi un, respektīvi, neviens.

Bet, ja drīkst, nedaudz par lietu, kas nav ietverta šodien šajā jautājumā. Ko var citu darīt Saeima? Ir Ministru prezidenta publiski pausts viedoklis, ka Labklājības ministrija ir maldinājusi valdību un tāpēc 5.augustā ir radušies šie grozījumi. Lasiet kaut vai avīzē "Diena". Ko darīt? Politiskā kultūra, kurai laikam vajadzētu būt ne svešai lietai visiem klātesošajiem, lika mums, frakcijai, griezties pie Labklājības ministrijas galvas ar lūgumu būt par atbildīgiem. Tādā formā, kādas tiesības mums ir. Protams, mēs varētu teikt, ka, lūk, Roberts Jurdžs strādā mazāku laika strēķi un tāpēc atbildēt vajadzētu Makarovam. Bet Makarovs nav labklājības ministrs! Ne tikai tāpēc, ka viņam šodien ir dzimšanas diena, par ko mēs viņu, protams, cītīgi sveiksim, bet viņš ir ekonomikas ministrs, un šeit nekāda sakara ar ekonomiku nav. Ir Labklājības ministrija apmānījusi savu koalīcijas trijotni un Ministru kabinetu, un viņi tik briesmīgi ir sakļūdījušies, ko tagad steidzamības kārtā grib labot. Un tā riebīgā opozīcija viņiem briesmīgi pretojas. Ārprāts! Neviena vainīgā nav.

Šodien būtībā dilemma ir ļoti vienkārša. Ja Jurdžs nav vainīgs, tad viņš nav melojis, tad melojis ir Šķēle. Nu tad esiet konsekventi! Prasiet Šķēles demisiju, un balsosim! Ja neviens, tad visi.

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis, frakcija "Latvijas ceļš". (No zāles deputāts J.Burvis: "Ivaram vārdu dod bez ierobežojuma!")

I.Godmanis

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Principā es būtu priecīgāks, ja uzstātos cienījamais ministrs Makarovs, protams. Es ceru, ka viņš to izdarīs, jo laiks viņam ir pienācis šeit runāt.

Taču, runājot par atbildību, ir atbildība par pagātni, ir atbildība par nākotni. Cik es no tām lietām saprotu, ja runājam par atbildību par pagātni, Jurdžs nav atbildīgs par to. Kas par to ir atbildīgs? (Starpsauciens: "Neviens!")

Nē, tā nav, ka neviens. Tie, kas nobalsoja šeit par pensiju pārrēķinu, kas nekontrolējamā, diverģējošā formā turpinās vēl tagad. Bez skaidrības, kad tas beigsies un cik naudas būs jāizdod. Aptuveni jā, 12 vai 14 miljoni gadā. Skaidrs.

Kas vēl? Nu varētu teikt, ka tie ministri tajā laikā, kad parlaments pieņēma lēmumu, saņēma šo dokumentu un neatkāpās. Cik es atceros, ka tomēr Makarovs toreiz teica, ka viņš kāpsies un atkāpsies un tad, samazinot to summu, palika amatā. Vai viņš darīja pareizi? Viņam pašam šeit spriest.

Otrs, indeksācija. Indeksāciju neizdarīja Saeima. To darīja valdība. Pat, patiesību sakot, ne valdība, bet to darīja ministrs, jo noteikumi nosaka, ka labklājības ministrs to var darīt. Protams, ka indeksācija, pēc manām domām, ir daudz smagāks moments, kas mums jau tagad sit katru mēnesi. Kādi bija argumenti toreiz to darīt? Es esmu prasījis tā laika ministram. Nemitīgs spiediens no deputātiem, no partijām, priekšvēlēšanu gaisotne. Tā kā, ja mēs runājam par atbildību, tad vispār ir jāņem ārā tās izdrukas un jāskatās, kurš tur bija kādreiz arī jūsu partijā un kā jūs tur balsojāt. Es nesaku tikai to jums, bet, godīgi sakot, nu kā tur visi balsoja. (No zāles: "Nestāsti pasakas!")

Otra lieta. Nevajadzētu izdarīt kļūdu uz nākotni. Atbildība jau būs par nākotni arī. Patiesību sakot, ja mēs neierobežosim šīs lietas, kaut vai ar tiem grozījumiem, ko tagad liks priekšā steidzamā kārtā pieņemt, ja mēs lietu atstāsim tādu atklātu un diverģējošu līdz referendumam, pēc tam valdība pieņems budžetu, pēc tam nāksies to koriģēt, ja referendums būs par grozījumu atcelšanu. Un mēs pieņemsim nākamo kļūdu. Un nākamā kļūda var nemaksāt mums 40 miljonus vai, kā es domāju, līdz gada beigām 55 miljonus sociālajā budžetā, tā maksās mums vēl un vēl. Vēlēšanas vēl ir pēc trīs gadiem. Nav situācija kā 1998. gadā, kad visi dega pieņemt šos te lēmumus tikai tāpēc, ka ļoti dega iekļūt iekšā parlamentā, kas ir normāli, jo politiķa galvenā funkcija ir būt ievēlētam, un pārējās funkcijas visas ir pakārtotas. Tas ir normāli. Bet mums ir vēl trīs gadi, un es domāju, ka tagad uzsākt šo kampaņu — tas būtu par agru. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Jurkāns — otro reizi.

J.Jurkāns

(PCTVL). Godātie kolēģi! Es saprotu tā: ja mēs tanī balsojumā, par ko runāja Godmaņa kungs, būtu balsojuši — nu, labi, pensionāri saņem 120 latu, nu mēs tagad, gribēdami ienākt šeit parlamentā, atkal nobalsojam, ka maksāsim viņiem pensijas 150 latus. Skaidrs, ka tas būtu ļoti bezatbildīgi. Bet runa ir par ko — valstī vidējā pensija ir, cik es zinu, 53 lati. 53 lati pie iztikas minimuma— iztikas minimums — 78 lati, ja nemaldos, tuvu pie 80 latiem. Par ko mēs šeit runājam? Un ja kāds mēģina cilvēkiem to dzīvi padarīt vieglāku un ciešamāku, tad to šeit sauc par grēku vai par populismu? Es domāju, ja mēs pieņemtu sociāldemokrātu piedāvājumu un tiešām ierakstītu Satversmē, ka Latvijā katram cilvēkam ir tiesības dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, ka cilvēku pensijas, sociālie pabalsti atbilst dzīves iztikas minimumam, mēs dzīvotu citādākā valstī. Mēs budžetu stādītu, izejot pavisam no citas filozofijas. Mums nav šīs filozofijas — atbildība par cilvēku. Un tur ir tā lielākā un smagāka problēma. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Bērziņš, Tautas partijas frakcija.

G.Bērziņš

(TP). Cienījamais Prezidij, godājamie deputāti! Vēlos runāt tāpēc, ka šeit no tribīnes izskanēja daudz maldu, netaisnības un pat melu, kas robežojas ar bezatbildību. Pirmā un galvenā lieta — vai bija iespējams negrozīt Pensiju likumu? Sarunās ar opozīciju vienpātīgi visas partijas, arī Egils Baldzēns un citi, atzina —nebija iespējams pie spēkā esošā likuma nodrošināt pensiju izmaksu katru mēnesi ilglaicīgā periodā. Otra lieta. Šinī likumā ir normas, kas ir sociāli netaisnīgas. Viena no tām — strādājošo pensionāru iespēja atkārtoti piešķirt pensiju. Kāda ir situācija? Ja šī norma būtu mainīta, teiksim, janvārī, šī gada janvārī pensijas pārrēķināja 12 100 pensionāru. Pensijas tika palielinātas par 70 latiem, un tas visiem pensionāriem un pensiju sistēmai šogad maksā 11 miljonus latu. Viens šī gada janvāra mēnesis — 11 miljonu latu, katram pensionāram 20 latu šogad. Šī norma ir netaisnīga. Tie, kas aicina šobrīd noraidīt grozījumus, aicina šo normu saglabāt. Man nav saprotama šāda divkosīga pozīcija. Šī norma ir netaisna, tā jāatceļ. Tāpēc viena lieta, kas šeit ir maldīga, un visi šobrīd to ir atzinuši, varbūt to ir kauns atzīt no tribīnes dažiem, ka Pensijas likums ir jāgroza, citādi pensiju izmaksas ir apdraudētas jau pārskatāmā nākotnē.

Otra lieta. Cik dienas strādā šī valdība? 89 dienas. Vai šī valdība ir šīs problēmas radījusi? Bet ir jābūt rīcībspējīgiem cilvēkiem, un man prieks par saviem partneriem — "Latvijas ceļu" un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, ar kuriem kopā Tautas partija piedalās šo problēmu risināšanā, jo ne jau mēs esam šīs problēmas radījuši. Vai šobrīd vainīgo meklēšana vairos naudas daudzumu? Vai referendums vairos naudas daudzumu? Nevairos. 89 dienās ir sākušās pozitīvas izmaiņas. Jūs zināt, ka pagājušomēnes ir noticis lielākais bezdarba samazinājums, kāds ir bijis pēdējo gadu laikā. Par 0,3%, kopš sākusi strādāt šī valdība, bet bezdarbs ir samazinājies katru mēnesi. Un tā tas būs tālāk. Budžeta ieņēmumi ir palielinājušies (nelieli aplausi). Es saprotu, arī opozīcija atbalsta tiešām... Tātad šī situācija turpinās uzlaboties, lai kā tam pretosies opozīcija un kādus sprunguļus liks — demagoģiju, bezatbildību vai ko riteņos, pozīcija šo problēmu pārvarēs.

Kāpēc sociāldemokrāti šodien nevar kārtējo reizi izšķirties? Es tā sēdēju un domāju. Kāpēc tik daudz runā? Manuprāt, viņi ir spēruši lielu soli uz priekšu, jo viņi ir izjutuši savu atbildību, jo viņi arī astoņus mēnešus piedalījās šīs te problēmas radīšanā, un, es domāju, ka tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņi nevar balsot, jo viņi jūt atbildību. Un tas ir liels solis no jūsu puses uz priekšu, un, es ceru, ka šo virzību jūs turpināsiet. Un tas ir tikai sākums konstruktīvai sadarbībai. Jā, šī valdība un valdošā koalīcija atbild par visu, ko dara. Arī es atbildu par to, ko dara Jurdža kungs, un ir lietas, kas ir sarežģītas un grūtas. Valstī ir vajadzīgi lēmumi un valdība, kas vairotu tās turību. Sociālajā sfērā ir jāievēro taisnīguma princips, bet nevar iet uz pārdales palielināšanu. Šobrīd mēs pārdalām caur budžetu 42% kopprodukta. Vairāk pārdalīt nav iespējams. Tāpēc ir jāpasaka, ka ir robeža, līdz kurai tiek pieļauta pārdale, un jārūpējas, lai tas notiktu taisnīgi, nevis netaisnīgi, kā šobrīd. Un otra lieta. Jārada apstākļi, lai valsts turība vairotos un lai būtu vairāk, ko iedot pensionāriem un citām lietām.

Tāpēc aicinu neatbalstīt neuzticības izteikšanu Jurdža kunga, un, ticiet man, tiksim galā gan ar šīm problēmām, gan ar ekonomiku. Jau nākošgad maijā un jūnijā sāksies būtisks pieaugums, un es apsveicu sociāldemokrātus ar lielu progresu situācijas izpratnē.

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns — otro reizi.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kungi! Tie, kas savā laikā ir dzīvojuši Padomju Savienībā, atceras, ka bija savā laikā populārs ārsts Kašpirovska kungs. Un, klausoties cienījamo Gundaru Bērziņu, man tas atgādināja, ka viņš mums dod norādni... Beigās man liekas, ka puse zāles sāks soļot, kāda daļa kratīties, kasīties vai vēl kaut ko darīt. Un man patiešām arī vienu brīdi likās, ka mums cilvēki dzīvo ar katru dienu labāk, ar katru dienu paliek jautrāki, ar katru dienu palielinās pensijas un ar katru dienu mums ir varbūt jauns premjerministrs. Protams, iespējams, jaunā ideja par to, ka maijā paliks labāk, tas ir saistīts ar Tautas partijas jauno zāles stādīšanas programmu, parādīšoties pirmā zāle un pensionāri varēs taisīt jaunu, svaigu produktu veidu. Tas ir šī iespējamā uzlabojuma fakts.

Protams, es atcerējos tikko Vidiņa kungu, kad Vidiņa kungs teica, es pacēlu stenogrammu. Ziniet, Vidiņa kungs, kas pats smieklīgākais, mūsu partija tajā brīdī nepiedalījās, jo teicām, ka šie projekti ir populistiski, pirmsvēlēšanu projekti 6.Saeimas laikā. Bet balsojāt jūs, Jurdža kungs, Makarova kungs, "Latvijas ceļš" un toreiz "Saimnieks". Tā ir vēsture, tā kā vēsture patiešām mums ir īsa un jūs ļoti bieži vien aizmirstat, kā pats esat balsojis, bet tā jau ir slimība. Piedevām man gribējās teikt, ka patiešām nelaimīga diena, iznāk cilāt Makarova kunga jautājumu un Jurdža kunga, it sevišķi, ka Makarova kungam ir dzimšanas diena, tiešām es apsveicu un ceru, ka šodien mēs pie jūsu balsojuma par jūsu jautājumu nenokļūsim un neiedosim, bet man arī patiešām Jurdža kungu ir žēl. Es viņa vietā neciestu šo momentu, es būtu iesniedzis to demisiju, lai atbild Šķēles kungs, jo patiešām citādi, arī klausoties Godmaņa kungu, man šķiet, ka mūsu valstī neviens nav atbildīgs. Bija viena valdība, bija Tautas frontes valdība, neviens nebija atbildīgs, pēc tam neviens nav atbildīgs, un tā mēs dzīvojam aizvien. Un, Gundar Bērziņa kungs, kad būs kreisa valdība, mēs noteikti piedāvāsim jums ministra posteni bez portfeļa, vismaz patiesības lietu ministra, un jūs noteikti labi pārstāvēsiet mūsu intereses. (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Paldies!")

Sēdes vadītājs.

Pēteris Salkazanovs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pēc tās demagoģijas, ko es noklausījos no Gundara Bērziņa, tomēr nācās nākt tribīnē, un varbūt, runājot par bezdarba samazināšanos ,— tas ir iepriekšējās valdības darba auglis, ko jūs tagad noplūcat. Attiecībā par cukurfabriku es, ja jau izprovocējāt, gribu pieminēt sekojošo: 1997.gads, valdība dara visu iespējamo ar ievesto jēlcukuru, lai Jēkabpils cukurfabrika strādātu. 1998.gads — līdzīga situācija, tiek sanēta Jēkabpils cukurfabrika. 1999.gads — valdība dara visu iespējamo, lai pārliktu parāda saistības un rūpnīca strādātu. 1999.gada septembris — šī valdība šo rūpnīcu slēdz, 460 strādnieki paliek bez darba un 156 dzīvokļi bez apkures.

Runājot par sociālo budžetu. Ar sociālo budžetu situācija ir patiešām smaga, tikai jāsaka, ka ne jau Jurdža kungs šo smagumu šajā situācijā radīja. Un ļoti interesanti bija novērot trīs valdošo koalīcijas partiju uzstāšanos attiecībā par Jurdža kungu. Kaut kā jocīgi iznāk — sociāldemokrātiem ir jāaizstāv koalīcijas ministrs, nevis koalīcijas partijām tas ir jādara. Pēdējā brīdī tikai koalīcijas partijas to dara.

Attiecībā par budžetu. Katrā gadījumā sociālā budžeta slodze ir liela, bet apbrīnojama ir demagoģija šodien runāt par sociālo budžetu — vārdos vienu, bet darbos darīt pavisam citu. Sociālā budžetā trūkst naudas, sociālā budžeta izdevumu daļā tiek izdarīti labojumi, lai samazinātu izdevumu daļu, samazinātu to pakalpojumu apjomu, ko valsts sniedz saviem iedzīvotājiem. Ienākumu daļā it kā nebūtu nekas jādara, būtu jāpalielina ienākumi, bet notiek tieši pretējais. Valdība politiski izšķīrās samazināt arī ieņēmumu daļu, samazinot sociālo nodokli par 1%. Jautājums rodas, kā šo problēmu atrisināt, ja sociālā budžetā ir deficīts? Radot ieņēmumu daļā samazinājumu par 13 miljoniem latu, samazinot sociālo nodokli, ko tad valdība dara? Valdība ņem ārējo kredītu, emitējot eiroobligācijas. Ar šo ārējo kredītu tiek nodrošināta darba devēju sociālā nodokļa samazinājums par 1%, tāda ir reālā situācija.

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ir redzamas izmaiņas pozīcijas apziņā, apzinās gan viņi, ka savārījuši lielas nepatikšanas, un, starp citu, viņu darbību, negatīvi jau vērtēs Eiropas Savienībā, uz kuru mēs tā tiecamies. Un vai tad mēs tur tādi esam gaidīti? Nē. Un tagad meklējam vaininiekus. Vaininieku, kā vienmēr, pie visām nepatikšanām Latvijā nav. Nav viņu. Mums nozūd bankas, mums nozūd kredīti, bet vaininieku nav. Visu to dara citu planētu iedzīvotāji. Vislabāk tagad pozīcijai visus ātrumā sastrēbtos grēkus novelt uz sociāldemokrātiem. Septiņu gadu garumā viņi esot tukšojuši valsts kasi, parakstījuši kaunpilno līgumu ar Lietuvu par jūras robežu, pensiju jautājumā viņi ir vainīgi, un visur vainīgi, kur ir slikti.

Mani mīļie, vecie pozīcijas karavīri! Vai jūs neredzat un nejūtat, ka esat noguruši un, galvenais, nomaldījušies no ceļa. Ar nožēlu skatījos Tautas frontes likvidāciju. Tautas fronte bija tā organizācija, kas pozīciju pacēla tajos augstumos, kur tā ir. Un ļoti daudzus darbiniekus pacēla lielos amatos, kur viņi ir, bet diemžēl Tautas frontes ierindas biedrus arī nodeva, nometa, un uz slēgšanas konferenci pat bijušie liela ranga darboņi neieradās. Tā mēs apejamies ar saviem tautiešiem, ar saviem domubiedriem, un tā mēs svēti izpildām tos solījumus, kurus devām Tautas frontes vārdā un kuru apmānījām, un kārtējo reizi būs arī Jurdža kungs nomests zem bluķa. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Valdim Ģīlim.

V.Ģīlis

(TP). Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 10.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Šodien, kolēģi, sveicam Saeimas deputātu un ekonomikas ministru Vladimiru Makarovu 42 gadu jubilejā. (Aplausi.)

Saeimas sekretāri Silviju Dreimani lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus, un, kolēģi, lūdzu, uzmanīgi sekojiet līdzi reģistrācijas rezultātiem, lai nerastos pārpratumi.

S.Dreimane

(Saeimas sekretāre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Igors Solovjovs, Gundars Bojārs, Pēteris Salkazanovs, Inese Birzniece, Jānis Gaigals, Romualds Ražuks, Guntis Dambergs, Edvīns Inkēns, Māris Vītols, Arnis Razminovičs, Rihards Pīks, Juris Sinka, Juris Dobelis, Guntars Krasts.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs.

V.Makarovs

(TB/LNNK). Augsti godātais priekšsēdētāj! Deputāti, kolēģi! Noklausoties pusotru stundu ilgās debates par tēmu, vai labklājības ministram Robertam Jurdžam ir jādemisionē, es ilgi domāju, kā runāt. Runāt par Pensiju likuma vēsturi un visām kolīzijām, kad Saeima, kurā ir pārstāvētas politiskās partijas, kas ir demokrātiskas valsts elements, regulāri ir veikusi Pensiju likuma grozījumus, bieži vien neieklausoties pragmatiskos, lietpratēju sagatavotos argumentos, jo vienkārši likās — valsts attīstās, ir nauda, un no šīs tribīnes bijušais labklājības ministrs Makarovs ir dzirdējis virkni dažādu apsūdzību un argumentu. Lai viņš iet pie velna! Kur viņš ir noslēpis 56 miljonus latu? No tiem lai arī maksā! Tas viss bija. Bet tas neatrisināja situāciju, un 1999.gada vasarā mēs redzējām, ka izmaiņas Pensiju likumā ir neizbēgamas. Un 184 tūkstoši parakstu, kas ir 184 tūkstoši Latvijas pilsoņu, pateikuši politiskām partijām, opozīcijai un pozīcijai — nedrīkst strauji mainīt. Informējiet, sagatavojiet un pārlieciniet sabiedrību par savu uzskatu pareizību. Tā ir mācība. Tādēļ es, godīgi sakot, nolēmu mainīt savas runas stilu un pateikt sekojošo — Latvijā ir 26% iedzīvotāju, kas saņem sociālās apdrošināšanas izmaksas pensiju veidā. Tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas jūras valstīm. Un otrs cipars. Latvijā ir viszemākais nacionālais kopprodukts uz vienu iedzīvotāju starp Baltijas valstīm. Cienījamie kolēģi! Ieklausieties, lielākais procents no iedzīvotājiem pensiju saņēmēju skaitā un mazākais nacionālais kopprodukts. Līdz ar to Pensiju likumam ir jābūt tādam, lai mēs ar savu tautsaimniecību varētu nodrošināt stabilu pensiju izmaksu.

Nākamais. Nepārtrauktās kolīzijas ap, gar un caur Pensiju likumu ir radījušas sekojošu situāciju. 1998.gadā pensijas pieprasīja tikai 28 tūkstoši cilvēku, bet 1999.gada 1.pusgadā jau 20 tūkstoši. Tas ir tas produkts, ko mēs esam sasnieguši. Tādēļ gribētu tomēr pārliecināt visas Saeimā pārstāvētās un Saeimā nepārstāvētās partijas par šādiem principiem.

Pirmkārt, jebkura no partijām demokrātiskās valsts apstākļos var nonākt pozīcijā, un tai būs jānodrošina pensiju izmaksa. Līdz ar to aicinātu visas partijas strādāt konstruktīvi, produktīvi, rēķinoties ar reālām šīs valsts ekonomiskajām iespējām pensiju izmaksu nodrošināšanā.

Otrkārt, jebkurām Pensiju likuma izmaiņām jābūt ekonomiski pamatotām un tik labvēlīgām, cik labvēlīgas vien atļauj mūsu tautsaimniecība.

Treškārt. Pensiju likuma grozījumiem jābalstās uz šādiem principiem:

jānodrošina stabila pensiju izmaksa esošiem pensionāriem. Viņi vairs nespēj piepelnīt klāt;

otrkārt, jānodrošina pensiju indeksācija atbilstoši inflācijai. Vismaz lai turpmāk nepasliktinātos pensionāru dzīves apstākļi;

treškārt, Pensiju likuma izmaiņām jāveicina sociālās apdrošināšanas iemaksu pieaugums un maksātāju skaita pieaugums;

ceturtkārt, nedrīkst pieņemt izmaiņas, kas uzlabo nelielas pensionāru grupas situāciju uz pārējo 600 tūkstoš pensionāru rēķina;

piektkārt, jāieklausās lietpratēju viedoklī, kas nodrošinās Pensiju likumu ilgtermiņā. Un es aicinātu neapkarot Labklājības ministrijas speciālistus, kas vienmēr ir mēģinājuši tādā formā, kādu pieļauj koalīcija, brīdināt par ilgtermiņa sekām. Tādēļ es aicinātu visus politiskos spēkus, pozīciju un opozīciju apzināties, ka labklājības ministra amats ir visu politisko spēku atbildības amats, un, ja ir notikušas kļūdas, tās ir mūsu kopējās, arī Vladimira Makarova kļūdas. Tādēļ es šodien noteikti balsošu pret neuzticības izteikšanu labklājības ministram Robertam Jurdžam.

Sēdes vadītājs.

Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienītie kolēģi! Taisnību sakot, man būtu jābūt nedaudz aizvainotam saistībā ar to, ka mana bijusī partija mani izmeta no savām rindām un arī no frakcijas, un par manu izslēgšanu arī ir balsojis mans cienītais kolēģis Roberts Jurdžs. Bet draugi mēs esam, draugi mēs paliksim. Es uzreiz teikšu, ka es balsošu pret Jurdža kunga atstādināšanu no ministra amata. Pret, jā, cienījamie kolēģi, pret. Lai Jurdža kungs turpina strādāt.

Bet mani pamudināja nākt tribīnē saņemtais likumprojekta ierosinājums par grozījumiem Pensiju likumā, par steidzamību. Kārtējo reizi — kur mēs steidzamies? Es neuzskatu, ka būtu veikts pietiekošs analītisks darbs šajā jomā, jo es balsošu arī pret, minētā likumprojekta steidzamību. Es nesaprotu, kur jūs steidzaties. Tas jautājums tiešām ir ļoti sāpīgs un svarīgs. Mēs esam nonākuši pie referenduma. Bērziņa kungs, kāpēc tāda demagoģija no jūsu puses? Jūs te apvainojat, ka citi melo. Man liekas, ka jūs melojat atklāti, jūs atklāti televīzijā melojāt attiecībā pret mani, ka nebija mums saruna par Rimeicāna noņemšanu. Vajag pateikt vīrišķīgi acīs kā vīrs vīram — bija tāda saruna. No ētikas viedokļa skatoties, tur var strīdēties, vai tas bija ētiski vai neētiski. Tas ir cits jautājums. Es domāju, ka ir jābalso pret lēmuma projektu, ko iesniedza kolēģi no kreisās partijas par Jurdža kunga noņemšanu. Es esmu par Jurdža kunga atstāšanu amatā.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu labklājības ministram Robertam Jurdžam". Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 52, neviens neatturas. Lēmuma projekts netiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem"" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris

(TP). Prezidij! Cienījamie kolēģi! Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uz trešo lasījumu nesaņēma nevienu priekšlikumu. Komisija minēto likumprojektu atbalstīja un aicina Saeimu arī atbalstīt trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vārds Modrim Lujānam.

M.Lujāns

(PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Nedaudz no pensiju lietām pāriesim pie lauku lietām. Latvijā ir trīs galvenās kultūras — graudaugi, kartupeļi un cukurbietes, attiecībā uz kurām ir pat pieņemts speciāls likums. Pēc manām domām, likuma vienīgais mērķis ir izcelt problēmas, kuras saistītas tieši ar graudaugiem. Kam par labu? Valdības pamatojums ir sekojošs — tā kā graudi lielā daudzumā tiek piegādāti reizi gadā vienā un tajā pašā laikā. Vai kartupeļi mūsu valstī netiek novākti vienlaicīgi? Graudu pircējiem elevatoriem, dzirnavniekiem, maizes ceptuvēm, lopbarības ražotājiem ir grūti norēķināties, un tādēļ rodas neskaidrības un strīdi. Viņu likteņu atvieglošanai nekavējoties tika pieņemts šis likums. Likums atļauj pārstrādātājiem maksāt par piegādāto lauksaimniecības produkciju viņiem izdevīgā laikā. Tas nozīmē, ja graudi ir nodoti augustā, naudu varbūt varēs saņemt ziemas beigās. Un tad, ja paveiksies. Ja zemniekam nepatīk noteikumi, tas var meklēt citu pircēju. Zemnieki ir ņēmuši kredītus, lai iesētu, izaudzētu un novāktu ražu. Viņiem ir laicīgi jānorēķinās par visu, bet pieprasīt savu naudu no pārstrādātāja viņš nedrīkst.

No otras puses, kāds cits ir saņēmis graudus, no tiem saražojis produkciju, nopelnījis uz tā rēķina naudu un to ieguldījis savā uzņēmumā uz cita rēķina. Pateicoties šai situācijai, zemnieki ir kļuvuši par situācijas ķīlniekiem. Viņu apgrozāmie līdzekļi ir iesaldēti. Bet pārstrādātāji iegūst bezprocenta kreditēšanu. Bet kādēļ graudu iepircēji neņem kredītus, lai norēķinātos ar zemniekiem? Jaunievedums neapšaubāmi ir pārstrādātāju interešu lobēšana. Un ir vērts padomāt, kam tas ir izdevīgi. Protams, visiem, kam Latvijā pieder maizes ceptuves, lopbarības uzņēmumi. Tā ir acīmredzama lobēšana. Tāda ir loģika. Ar to mēs saskaramies kaut vai sakarā ar to pašu Jēkabpils cukurfabriku. Nu notiek lobisms, un šinī valstī mums ir jāapstādina šis process. Protams, es saprotu arī pārstrādātājus. Bet ir jautājums, kādēļ zemniekiem viņi ir jākreditē. Tāpat ir jautājums, ja šīs rūpnīcas ir pārdevušas bieži vien jau gatavo produkciju, šī nauda ir apgrozījumā, tā nes peļņu. Kādēļ zemniekam atkal ir jācieš? Un tādēļ mūsu frakcija aicina balsot pret šo likumu trešajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vairāk neviens debatēt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 14, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"", trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāte Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Dokuments nr. 1142. Sākam apskatu pa priekšlikumiem. 1. priekšlikumu iesniedzis zemkopības ministrs Kalvītis. Komisija to ir atbalstījusi, nedaudz precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile

. 2. priekšlikums. Arī to ir iesniedzis zemkopības ministrs Kalvītis, un šis priekšlikums nosaka Valsts kontroles dienesta vadības un inspektora funkcijas. Komisija to priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Seile

. 3. priekšlikumu, kuru arī iesniedz ministrs Kalvītis, komisija nav atbalstījusi. Un es arī lūdzu Saeimu šo priekšlikumu neatbalstīt, jo Ekonomikas ministrijas ierosinājums ir tāds, ka Ministru kabinetam nevar uzlikt viena mēneša laikā izstrādāt noteikumus, kas pilnvarotu vienu institūciju veikt referenta funkcijas, ja mēs jau esam nobalsojuši pirmajā priekšlikumā par to, ka Ministru kabinets var veikt šo pilnvarojumu. Un tikai tad, ja viņš šo pilnvarojumu būs veicis, tad arī šīs funkcijas tiks piešķirtas. Bet nekādā gadījumā nevar jau uzdot, ka Ministru kabinetam šāds rīkojums ir jāizdod viena mēneša laikā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Seile

. Paldies! Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti un aicinu balsot par likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 13. Likums pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumus par papildinājumiem šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Jurkāna atsaukšanu no Ziemeļatlantijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva" un lēmumprojekts "Par deputāta Igora Solovjova iekļaušanu Ziemeļatlantijas asamblejas Latvijas delegācijas Latvijas sastāvā" , vai ir iebildumi, ja šos lēmuma projektus iekļaujam darba kārtības beigās. Iebildumu nav? Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Radio un televīzijas likumā ", trešais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāte Viola Lāzo.

V.Lāzo

(LSDSP). Paldies, godājamais priekšsēdētāj, cienījamās deputātes un cienījamie deputāti! Tātad, lai nerastos pārpratumi, es uzsvēršu, ka Radio un televīzijas likums Saeimā ir atvērts veselas trīs reizes. Un šie konkrētie grozījumi ir Saeimas reakcija uz Eiropas komisijas likumdošanas caurlūkošanu saskaņā ar direktīvu "Televīzija bez robežām".

Tātad par iesniegtajiem priekšlikumiem. 1. — deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Lāzo

. 2. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

V.Lāzo

. 3. — deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins

(TP). Godājamie deputāti! Es tomēr aicinātu atbalstīt manu priekšlikumu, jo vārdi "tehnisks kavējums" — šeit nav paskaidrojuma. Ja tā ir sekundes miljonā daļa, tad to varētu pieļaut, bet šeit, nedodot sīkāku raksturojumu tehniskajam kavējumam, mēs varam noskatīties pārraidi pēc vienas dienas vai varbūt pat pēc nedēļas vai divām stundām un teikt, ka šī ieraksta pārraide ir retranslācija tāpēc, ka ir bijis tehnisks kavējums, piemēram, ūdens plūdi kādā retranslācijas iekārtā vai vēl kaut kas. Tāpēc es domāju, ka tas ir pretrunā ar šo direktīvu un tā nav šādā veidā un šī likuma nozīmē minētā programmu tūlītēja retranslācija. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā — Viola Lāzo.

V.Lāzo

(LSDSP). Es iepazīstināšu ar komisijas viedokli par šo deputāta Kiršteina priekšlikumu. Tātad ar tehnisku kavējumu tiek saprasta retranslācija no ļoti tālām vietām, piemēram, caur satelītu, piemēram, no Austrālijas, kurā, protams, tehniskais kavējums ir uzsvērts ar vārdu "tehnisks kavējums", nevis redakcionāls, ja tas būtu raidīts un retranslēts, teiksim, pēc diennakts. Tātad tehnisks kavējums. Tas ir komisijas viedoklis.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par 3. — deputāta Kiršteina priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 35, atturas — 35. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

V.Lāzo

. Tālāk 4. priekšlikums. Arī deputāta Kiršteina priekšlikums. Faktiski ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 4. un 5. priekšlikumu.

V.Lāzo

. 6. — Juridiskā biroja priekšlikums... 5. priekšlikums ir tas pats priekšlikums, ko pārstrādāja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Tas, protams, ir atbalstīts, jo tas ir komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Šodien esmu spiests aicināt balsot tomēr pret mūsu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Un es paskaidrošu — kāpēc. Saskaņā ar esošo Radio un televīzijas likumu, retranslējot kādu ārzemju programmu, ir atļauts aizpildīt reklāmas pauzes ar Latvijas reklāmu. Ja priekšlikums nr.5 tiks pieņemts, tad tādas iespējas vairs nebūs. Šis grozījums izraisa pretrunīgas jūtas. No vienas puses, reklāmas aizvietošanas aizliegšana, bez šaubām, vēl ciešāk pietuvinās Radio un televīzijas likumu Eiropas standartiem. Šis likums ir viens no tiem, kur progress Eiropas integrācijā ir labi manāms. No otras puses, pastāv ekonomiskie un politiskie apsvērumi, kuru dēļ nav vērts steigties tieši šogad grozīt retranslā- cijas definīciju.

Reklāmas pauzes aizpildīšana ar Latvijas reklāmu ir svarīgs ienākumu avots vietējām kabeļtelevīzijām.

Kā mums izdevās noskaidrot, ja šis avots pazudīs, tad kabeļtelevīzijām nebūs nekādas citas izejas, kā tikai paaugstināt abonentu maksu par 15%. Protams, Latvijā ir tādi televīzijas skatītāji, kuriem abonentu maksas paaugstināšana par 20 vai 50 santīmiem neizraisīs nekādas grūtības, bet Latvijas iedzīvotāju vairākums šodien ir spiests skaitīt katru santīmu. Es esmu dzirdējis arī pretargumentu, ka aizvietot ar savu reklāmu ārzemju programmās ir izdevīgi Latvijas programmām, jo reklāmas tirgus tiks pārdalīts vietējo programmu labā. Jā, varbūt tā notiks, bet es stipri šaubos, vai reklāmdevējs, kurš orientējas uz Ostankinas vai NTV auditoriju un tikai noteiktā pilsētā, steigsies izvietot savu reklāmu, teiksim, pirmajā Latvijas programmā, es neesmu pārliecināts, vai ir vērts sodīt teleskatītājus un reklāmdevējus Eiropas integrācijas interešu dēļ. Turklāt līdz šim brīdim paši eiropieši nav pieprasījuši mums grozīt reklāmas definīciju, tā ir tikai mūsu iekšējā iniciatīva. Ir arī politiskais aspekts šajā jautājumā. Otrdien notika Eiropas Padomes un mūsu Saeimas pārstāvju tikšanās, un diskusiju gaitā Krasta kungs ļoti pareizi atzīmēja, ka daļa Latvijas iedzīvotāju diemžēl dzīvo Krievijas informācijas telpā un, manuprāt, krievzemes reklāmas aizvietošana ar Latvijas reklāmu samazina Krievijas informācijas ietekmi. Ja mums tas nepatīk, tad, protams, ir jābalso par 5.priekšlikumu, bet, ja mēs esam ieinteresēti paplašināt Latvijas informācijas telpu, tad, lūdzu, balsosim pret. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā — deputāte Viola Lāzo.

V.Lāzo

(LSDSP). Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Tātad deputāts Mitrofanovs minēja gan argumentus par, gan argumentus pret, es aicinu balsot, jo komisijas viedoklis ir atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 26, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

V.Lāzo

. 6.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums ir precizējošs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

V.Lāzo

. 7.priekšlikums. Komisija atbalstījusi arī Juridiskā biroja precizējošu terminoloģisku priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

V.Lāzo

. 8.priekšlikums. Arī ir Juridiskā biroja precizējošs terminoloģisks priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Lāzo

. 9. — deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins

(TP). Godājamie deputāti! Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, jo ārvalstu ieguldījumi uzņēmumos, kas veic uzņēmējdarbību elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā, nav tas pats, kas uzņēmējdarbība, teiksim, sprāgstvielu ražošanā, ostu infrastruktūrā vai azartspēļu organizēšanā, kas ir regulēta Eiropas līgumā. Šī joma, kas ir televīzijas likumā, nav iekļaujama to uzņēmējdarbības jomu skaitā, kurās Eiropas līgums atļauj kaut kādus ierobežojumus. Otrajā lasījumā, saprotot to, ka pirmā lasījuma redakcija ir klajā pretrunā ar šo Eiropas līgumu, es uzskatu, ka otrajā lasījumā izteiktā redakcija vienkārši ir blēdība, jo šī pati norma tiek pārcelta uz likumu par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā. Skatoties šo likumu par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā, mēs atkal redzam šo pašu normu, kas ir klajā pretrunā. Atstāt to otrajā lasījumā nebūtu pašreiz nekāda jēga, jo citādi, sekojot šai loģikai, mums, piemēram, iepriekšējā likumā, ko mēs izskatījām par Latvijas labības tirgu, arī vajadzētu iekļaut šādu pantu, jo tad mums faktiski visos Latvijas likumdošanas aktos par uzņēmējdarbību un jebkurā citā atsevišķā speciālā likumā būtu jāiekļauj šī norma par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā, un mēs to nedarām. Es domāju, tā kā precīzi starptautiskajās saistībās un Eiropas līgumā ir pateiktas tās jomas, un televīzija nav šī joma, tad būtu godīgi, ja mēs svītrotu 3.panta astoto daļu visu un nemuļķotu cilvēkus ar to, ka mēs no šī likuma pārceļam normu uz citu likumu, kurā tā atkal ir pretēji starptautiskajām Eiropas saistībām.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā — Viola Lāzo.

V.Lāzo

. Tātad komisijas viedoklis bija sakārtot šo sistēmu saskaņā ar likumu par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā, lai nerastos situācija, ka ārvalstu ieguldītāji, kā tas šodien ir, slēpjas zem izdomātiem nosaukumiem. Tāds ir komisijas viedoklis, es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9. — deputāta Kiršteina priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 29, atturas — 30. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Lāzo

. 10. — deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi. Komisija pateicās deputātam Kiršteinam par uzmanības pievēršanu šai terminoloģijai, bet labāk ir atstāt, kā ir. Tas ir komisijas viedoklis.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins

(TP). Godājamie deputāti! Es atkārtoti pievēršu uzmanību likuma piesārņošanai ar terminiem, kurus jūs nevarat atrast, piemēram, likumā "Par grāmatvedību". Kas ir finansiālā nodrošinājuma avots? Vieni man teica, ka tas ir bankomāts, kur jūs variet izņemt 3 vai 5 tūkstošus un ieguldīt kā paju kaut kādā sabiedrībā. Otri saka, ka tā ir banka, trešie saka, ka tā ir kāda privātpersona vai sponsors, ceturtie saka, ka tā ir akciju sabiedrība. Ja mēs uzskatām, ka galvenais mērķis ir atklātas akciju sabiedrības un atklāta uzņēmējdarbība, un zinot to, ka akcijas tiek pirktas, teiksim, ar ātrumu varbūt vai akcionāru nomaiņu desmitiem un simtiem reižu diennaktī, tad iekļaut tādu normu, ka reizi sešu mēnešu laikā ir jāuzrāda finansiālā nodrošinājuma avots, ir vienkārši smieklīgi un tāpēc aicinu atbrīvoties vienkārši no šādiem smieklīgiem iespraudumiem visādi citādi samērā labā likumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā — deputāte Viola Lāzo.

V.Lāzo

(LSDSP). Tātad komisijas viedoklis ir šāds: ja mēs pieņemam deputāta Kiršteina priekšlikumu un izsvītrojam ārā, tad jūs redzat, ka nepaliek vairs nekas. Tādēļ mēs izvēlamies mazāko ļaunumu un atstājam šo, protams, pareizi Kiršteina kungs uzsvēra, juridiski neprecīzo terminu, bet tomēr tas ir vairāk nekā nekas. Tāds ir komisijas viedoklis

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. — deputāta Kiršteina priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 40, atturas — 18. Priekšlikums ir noraidīts.

V.Lāzo

. 11.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, protams, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Lāzo

. 12.priekšlikums ir komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts, kurš redakcionāli labo 1995.gada likuma redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

V.Lāzo

. 13. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

V.Lāzo

. Aicinu balsot par likumprojekta grozījumiem kopumā!

Sēdes vadītājs.

Pirms balsojam par likumprojektu kopumā, ir saņemts piecu deputātu iesniegums: ierosinām pārbalsot 5.priekšlikumu, jo balsojumā par šo priekšlikumu piedalījās vairāki deputāti, kuri balsojuma laikā nebija zālē. (Starpsauciens: "Stukači!") Vispirms jālemj par to, vai pārbalsosim 5.priekšlikumu. Par vai pret runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai tiktu pārbalsots 5.priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 40, atturas — 10. Priekšlikums ir noraidīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Radio un televīzijas likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 5, atturas— 8. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām. Atvainojiet, šo mēs izslēdzām no darba kārtības un pārcēlām uz 28.oktobri.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu" , likuma otrreizējā caurlūkošana". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Mūsu darba dokumenta nr. 1143. Otrreizējā likuma caurlūkošana "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu". Jāteic uzreiz, ka komisija ir ņēmusi vērā gan ekonomikas ministra Makarova, labklājības ministra Jurdža, gan arī Valsts prezidentes iebildes par dažām normām. Tomēr viena no normām no komisijas ir atstāta spēkā.

1.priekšlikums ir redakcionālas dabas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

No atbildīgās komisijas. Paldies! 2.priekšlikumu iesniedzis ekonomikas ministrs Makarovs, labklājības ministrs Roberts Jurdžs. Izslēgums 6.panta trešajā daļā. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — ekonomikas ministra un labklājības ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 57, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies! 3.priekšlikums. Iesnieguši labklājības ministrs Jurdžs, ekonomikas ministrs Makarovs un deputāts Leiškalns — izslēgt 4.punktu, kas prasa norādīt importētāja adresi. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, uzskatot, ka importētājs ir ļoti mobila struktūrvienība un adrese var mainīties aiz visdažādākajiem iemesliem, un pārdrukāt paciņas vienkārši ir par dārgu un neefektīvu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Paldies! 4.priekšlikums. Iesnieguši labklājības ministrs Jurdžs, ekonomikas ministrs Makarovs un deputāts Leiškalns. Šeit izslēdz trešā lasījuma redakciju, kuru, jāteic, biju iesniedzis es pats, kas nonāk pretrunā, un komisijai to nācās konstatēt, ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas līgumu, kuram tā ir pievienojusies. Komisija ir atbalstījusi šīs daļas izslēgumu 6. pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

5.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas. Aizstājums 6.pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Atbildīgā komisija, pieņemot likumu, nekavējoši ir mainījusi arī pārejas noteikumu termiņus, kad stājas attiecīgās normas spēkā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Un izdarījusi attiecīgus izslēgumus pārejas noteikumos savā 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Aicinu balsot par likumprojektu ceturtajā un nu jau galējā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma "Grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu"" pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas —1. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" , trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Darbam izmantojams dokuments nr. 1144. Uz trešo lasījumu ir iesniegti vairāki priekšlikumi. Kā pirmais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums precizēt likumprojekta virsrakstu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

Nākamais arī ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — precizēt preambulu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

3. ir Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Vītola priekšlikums — precizēt redakciju, papildināt 2.pantu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

A.Poča.

4.priekšlikums ir Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Vītola priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja, bet izstrādāja savu precizētu redakciju. Lūdzu arī jūs atbalstīt 5.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

6. ir Vītola kunga priekšlikums — precizēt amatpersonu sarakstu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

7. ir Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Vītola kunga priekšlikums. Komisija kopumā šo priekšlikumu atbalstīja, tikai samazināja termiņu, līguma laiku ieņemamā dienesta amatpersonām. Lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 7. un 8.priekšlikumu.

A.Poča.

Līdzīga rakstura ir 9.priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja, bet precizēja līguma ilgumu. Lūdzu atbalstīt 10.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 9. un 10. priekšlikumu.

A.Poča.

11. ir Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Vītola kunga priekšlikums par 4.panta otrās daļas papildināšanu. Komisija atbalstīja. Lūdzu arī jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

12.priekšlikums attiecīgi maina likumprojekta numerāciju. Tas ir tīri redakcionāls.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

13. priekšlikums. Šeit ir precizēta esošā 6.punkta redakcija. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

14.priekšlikums ir Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Vītola kunga priekšlikums par terminatoru līgumiem. Komisija atbalstīja un nobalsoja sakarā ar to, ka mēs atbalstījām iepriekšējo.

Sēdes vadītājs.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

16.priekšlikums ir Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Vītola kunga priekšlikums — papildināt 8.pantu ar jaunām sadaļām par Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumiem. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

17. priekšlikums ir tikai numerācijas maiņa. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

18. ir Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Vītola kunga priekšlikums par jaunu punktu, par izziņas tiesību piešķiršanu muitas dienestam. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

19. priekšlikums arī ir par izziņas tiesību nodošanu atbilstoši kriminālprocesam par kontrabandu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

20. ir Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas nosaka jaunas piektās nodaļas ieviešanu likumā. Tas nosaka, ka Akcizēto preču pārvalde turpmāk kā struktūrvienība tiek iekļauta Valsts ieņēmumu dienesta sastāvā, un tiek arī uzskaitītas visas tās funkcijas, kas līdz ar to jāuzņemas Valsts ieņēmumu dienestam. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča.

21.priekšlikums attiecīgi ir tikai līdz ar to precizējums par numerāciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

22.priekšlikums ir papildināt ar jauniem uzdevumiem, kas saistīti ar alkohola aprites pārkāpumiem. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

23.priekšlikums ir Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Vītola priekšlikums — izslēgt 28.panta ceturto daļu, kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku materiālajai stimulēšanai ir iespējams izmantot 20% no papildus budžetā aprēķinātajiem un ieskaitītajiem maksājumiem. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Edmunds Krastiņš, finansu ministrs.

E.Krastiņš

(finansu ministrs). Godājamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šis ir ļoti svarīgs priekšlikums, jo valdība ir sagatavojusi arī virkni līdzīgu priekšlikumu, kuri atbalstīti Saeimas komisijās, ka turpmāk jāpadara vienveidīga un labāk kontrolējama šo soda naudu izmantošana. Tātad komisija ir atbalstījusi līdzīgus priekšlikumus attiecībā uz robežsardzi un uz policiju, bez tam nākošā gada budžeta projektā attiecīgās summas Valsts ieņēmumu dienesta finansēšanai ir iekļautas. Līdz ar to materiālā nodrošinājuma ziņā Valsts ieņēmumu dienests no šī grozījuma nezaudē, bet tiek atcelti nepareizi stimuli, kas kādreiz ir Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, ka viņu galvenais pienākums ir tikai sodīt. Ir bijis ļoti daudz pārmetumu par šāda veida Valsts ieņēmumu dienesta finansēšanas saistību ar soda naudu iekasēšanu, kā arī, protams, viens no galvenajiem iemesliem ir, ka mums precīzi jākontrolē visi ieņēmumi, ko no soda naudām saņem dažādi dienesti. Līdz ar to es lūdzu Saeimas deputātus atbalstīt Māra Vītola iesniegto priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Atis Slakteris, Tautas partijas frakcija.

A.Slakteris

(TP). Cienījamie kolēģi! Šī norma likumā praktiskā dzīvē nozīmē to, ka Valsts ieņēmumu dienesta ideālais uzņēmējs ir tāds ne pārāk liels vidējs uzņēmējs, varbūt mazs, reizēm varbūt arī lielais, kurš cenšas godīgi maksāt nodokļus. Pie viņa var droši iet, zina, ka nešaus virsū, atrast kļūdas par katru cenu, tādas tiek arī atrastas, jo beigu beigās par to tiek maksāta prēmija. Nelaimīgs būs tas Valsts ieņēmumu dienesta darbinieks, kuram jādodas uz tādu uzņēmumu, kur viss ir ideālā kārtībā, kur nav kur piesieties. Reāli tas nozīmē patiešām tendenciozu uzņēmuma terorizēšanu. Un es domāju, lai valsts iekarotu visas sabiedrības, tajā skaitā uzņēmēju, cieņu, ir jābūt normālai attieksmei pret uzņēmumu, pret uzņēmēju. Un nekādā gadījumā nedrīkst būt situācija, ka par katru cenu tiek meklēts pārkāpums vai arī tāds tiek izdomāts. Tautas partija aicina atbalstīt Finansu ministrijas parlamentā sekretāra Māra Vītola priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Mani pārsteidz, ka komisija noraidījusi šo priekšlikumu. Tas ir jautājums, ko valdības ir skatījušas vismaz četrus vai piecus gadus pēc kārtas. Tas ir konceptuāls jautājums, kas ir risināts. Ne jau tikai Valsts ieņēmumu dienests "barojas" no tā. No tā "barojas" Ceļu policija, respektīvi, izdzīvo, kā tagad to sauc.

Uz tā turas diezgan daudzas iestādes, un, protams, tas palielina Finansu ministrijas lomu, nozīmi un atbildību, bet tas samazina tiešām šo subjektīvo un tendenciozo likuma piemērošanu, kas bieži vien ir uz robežas ar korupciju. Tā ka es arī aicinu atbalstīt Māra Vītola priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj, vai es drīkstētu dažus vārdu teikt kā deputāte?

Sēdes vadītājs.

Debates ir slēgtas diemžēl. (Starpsauciens: "Runā kā ministre!")

A.Poča.

Paldies! Tādā gadījumā lūdzu balsojam.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 23. — Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Vītola — priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — 13. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča.

24. ir Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Vītola priekšlikums — papildināt pārejas noteikumu 6.punktu jums piedāvātā redakcijā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

25. priekšlikums nav diskutējams, jo tika atbalstīts 23.priekšlikums. Līdz ar to tas ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

26. ir Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Vītola priekšlikums par pārejas noteikumu papildināšanu ar 8.punktu. To, ka Akcizēto preču pārvaldes tiesību, saistību pārņēmējs būs Valsts ieņēmumu dienests. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča.

27. ir Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums papildināt ar pārejas noteikumu punktu, kas nosaka arī atsevišķu normu pārņemšanu Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Un 26. ir Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Vītola priekšlikums — papildināt pārejas noteikumus ar 10.punktu, kas nosaka, ka likuma norma, kuru mēs tikko atbalstījām, kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem turpmāk ir terminētie līgumi uz četriem gadiem un viņiem ir piemērojams rotācijas princips, attiecas arī uz tiem, kuri ir iecelti amatā līdz šī panta spēkā stāšanās laikam. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, bet es lūgtu vārdu debatēs kā deputāte.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu! Vārds deputātei Aijai Počai.

A.Poča

(LC). Principā neiebilstot pret normu, kā Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekus var iecelt ar terminētiem līgumiem, ka viņi ir atestējami un viņiem ir piemērojama rotācija, man nedaudz izsauc šaubas tas, vai mēs šo normu varam piemērot ar atpakaļejošu datumu. Jo faktiski tādējādi tiks sagrauts tiesiskās paļāvības princips tiem darbiniekiem, kuri ir slēguši līgumu un kur šādi nosacījumi netika paredzēti. Savā ziņā tas arī, ja tā var teikt, rada varbūt atsevišķos gadījumos darba apstākļu pasliktināšanos, un es vienkārši lūdzu deputātiem, pirms izteikt savu attieksmi, balsojot par šo normu, padomāt, vai tas nav pretrunā ar juridisko tiesību normām.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairs neviens pieteicies nav. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

A.Poča.

Komisija savu attieksmi ir izteikusi atbalstot. Lūdzu deputātiem izšķirties balsojot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 26. — Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra — priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 13, atturas — 15. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā un trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 5.Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par policiju"" , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Mārtiņš Bičevskis.

M.Bičevskis

(TP). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Dokuments nr.1129. Likumprojektam iesniegti četri priekšlikumi. 1. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Precizē nosaukumu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

M.Bičevskis.

2. — Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums — precizēt 31.panta sesto daļu.

3.priekšlikumā komisija atbalstījusi un precizējusi parlamentārā sekretāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Bičevskis.

4. — parlamentārā sekretāra — priekšlikums, kas nodrošina policijas darbiniekiem tiesības griezties tiesā, nepieciešams, jo precizēta iepriekšējā panta daļas redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

M.Bičevskis.

Paldies! Aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par policiju"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Bičevskim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M.Bičevskis.

Ierosinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 23.oktobri.

Sēdes vadītājs.

23.oktobris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" , pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Šis likumprojekts, dokuments nr.1111, ir diezgan daudz jau izdebatēts, un tas atšķirībā no iepriekš pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par valsts pensijām" faktiski reglamentē trīs normas, kuras ir nedaudz vieglākas nekā iepriekšējos grozījumos.

Pirmā norma attiecas uz minimālo pensijas apmēru un nosaka, ka minimālais pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par sociālā nodrošinājuma pabalstu. Atšķirībā no tautas nobalsošanai nodotā likumprojekta tas atšķiras ar to, ka tajā ir noteikts, ka šāds apmērs var būt tikai gadījumā, ja darba stāžs ir 30 gadi.

Otrais priekšlikums, kas ir ietverts šajā likumā, attiecas uz pakāpeniskāku pensijas vecuma pieaugumu nekā iepriekš nobalsotajā gan vīriešiem, gan sievietēm. Tādā gadījumā pensijas vecums pieaugtu par pusgadu katru gadu. Diemžēl šajā redakcijā attiecas — konkrētajā šajā teikumā ir teikts tikai par vīriešiem, bet ņemot vērā to, ka, ja nobalsotu šādu priekšlikumu, tad tiktu izslēgta iepriekšējā likumprojekta otrā daļa, kas nosaka šo augstāko, straujāko pieaugumu, tādā gadījumā šī norma attiecas gan uz vīriešiem, gan uz sievietēm.

Un trešais priekšlikums attiecas uz strādājošiem pensionāriem un atšķirībā no iepriekšējā likumprojekta tas nosaka, ka līdz 60 latiem visi strādājošie pensionāri varētu saņemt pensiju un būtu jāatsakās no tās daļas, kas pārsniedz 60 latus.

Bez tam ir jāpievērš uzmanība arī pārejas noteikumiem, ja gadījumā Saeima nobalsos par šādu likumprojektu, tādā gadījumā tas varētu stāties spēkā tikai tad, kad stātos spēkā iepriekšējie Pensiju likuma grozījumi. Komisijas vārdā es aicinu Saeimu atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Pirms uzsākam debates, ir jāizskata 11 deputātu iesniegums ar ierosinājumu atzīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" par steidzamu. Viens var runāt par, viens — pret. Par vēlas runāt deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Ņemot vērā to, ka Centrālā vēlēšanu komisija ir noteikusi 13.novembri par referenduma dienu, un, kā jau es teicu, ir jāpievērš uzmanība tieši pārejas noteikumiem par to, ka šie Pensiju likuma grozījumi varētu stāties spēkā vienlaicīgi ar tautas nobalsošanai nodotiem, tad ir mērķtiecīgi šos Pensiju likuma grozījumus pieņemt līdz tam brīdim, kamēr ir referendums, jo tādā gadījumā sabiedrībai varētu paziņot, kādu Saeima ir izdarījusi izšķiršanos par grozījumiem kopumā. Ņemot vērā to, ka trijos lasījumos vienkārši nevar to izdarīt, bet ir jau bijusi pietiekami liela diskusija konkrēti par šiem pantiem, tātad 11 Saeimas deputāti ierosina noteikt šos grozījumus par steidzamiem un atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Pret steidzamību vēlas runāt deputāts Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Iepriekšējā Saeimā viens deputāts jau kaut ko runāja par simts gudrām galvām, un es neatceros, ar ko šī deputāta liktenis beidzās kā valstsvīra liktenis. Un tad šajā sakarībā LSDSP frakcijas deputāti uzskata, ka 14.okrobra Saeimas sēdē steidzamības kārtā izskatāmais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" ir sagatavots bez diskusijas ar darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem un bailēs par 13.novembra referendumā gaidāmajiem rezultātiem. LSDSP frakcijas deputāti ir pārliecināti, ka likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" parlamentā ir jāizskata bez pārliekas steigas, kā tas bija, starp citu, iepriekšējā reizē, veicot rūpīgu, analītisku darbu, līdz ar to nepieļaujot jaunas un atkārtotas kļūdas, kuras veicinātu sociālās spriedzes saasināšanos valstī.

Minētā likumprojekta izskatīšana steidzamības kārtā ir kārtējā pozīcijas partiju deputātu nerēķināšanās ar tautas gribu un spēju lemt pašai savu likteni. Nu, tad varbūt jūs atcerēsities, ar ko beidzās tas viens gudrītis no tiem simts gudrajiem.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 35, atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Mēs ar šo Pensiju likumu, protams, pareizi, arī ar iepriekšējo balsojumu, parādījām, ko vairākums kārtējo reizi mēģina, nu, grib aktīvi izlāpīties vai aizlāpīties pirms tautas referenduma. Laikam jau patiešām ir bailes no tā, ka tauta nobalsos un pateiks — nē, izbeigt šo sociālo teroru it sevišķi no valdošo partiju puses. Bet šajā brīdī es aicinātu, es esmu tiesīgs arī informēt, ka mūsu frakcija nepiedalīsies šajā balsojumā, un mēs aicinātu arī pārējo opozīciju nepiedalīties, jo pats valdošais vairākums ar iepriekšējo likumu grozījumiem ir savārījis ziepes. Ja paši vārījāt, tad varbūt paši izstrebiet un panāciet savu disciplīnu, balsojiet punkts pa punktam, viens otram stāstiet, cik jūsu labojumi tad būs labi, kā pildīsies sociālais budžets, un tā būs tāda interesanta draugu kopa, kurā viens otram stāstīs katrreiz kādas jaunas pasakas. Šis budžeta grozījums, šis Pensiju likuma grozījums ir daudz vairāk domāts presei, lai kārtējo reizi pērkamie jūsu, teiksim, draugi varētu skriet un stāstīt, ka nu beidzot nabaga cilvēka problēmas ir atrisinātas. Nu mēs būsim tie labie, šajā gadījumā es domāju par jums. Un tādēļ es aicinātu cienījamos kolēģus no opozīcijas partijām nepiedalīties balsojumā, lai balso valdošais vairākums un stāsta, kā viņi mīl nabaga pensionārus.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Godātie kolēģi! Godājamais Prezidij! Pārskatot par jaunu iesniegtos grozījumus, gribas atgādināt dažas patiesības. Pirmais varbūt ir tas, ka šīs pensijas, godīgi sakot, nav nopelnītās, un valsts jau neko nedod, valsts vienkārši atgriež no strādājošiem ņemto naudu kā bezprocenta kredītus, un runāt par grozījumiem Pensiju likumā var tikai tad, ja patiešām ir runa par pensijām, nevis par nabadzības pabalstiem, kā tas ir šobrīd. Atklāti runājot, starpība starp 5.augustā pieņemtajiem grozījumiem un šiem grozījumiem ir tikai viena: ja pirmajā gadījumā tika piedāvāts pabalsts pensionāriem striķa iegādei, tad šobrīd vēl piemet nedaudz klāt ziepēm, lai tas striķis labāk slīdētu. Tas nav mans izdomājums, to prese saka, bet viņiem ir taisnība. Atceroties jaukās runas par pozīcijas konstruktivitāti un skaļo pedofilijas skandālu, izskatās, ka šodien parlamentā briest jauns skandāls — zoofilijas skandāls, jo kalns ir dzemdējis peli. Pozīcijas partijas un valdība izskata pēc ir devušas grozījumus, kas neko nedod un, ja apkopo visu augstākteikto, tad jāsaka ir Kiršteina vārdiem — runāsim skaidri un atklāti. Pozīcijas partijas un valdība grib piečakarēt tautu kārtējo reizi, lai tauta neietu uz referendumu, un tad ir skaidrs, kāpēc jūs tā baidāties no tautas, kuru jūs tā briesmīgi mīlat, viņai briesmīgi maz kas paliek dzīvs.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu pateikt uzreiz, vai šie priekšlikumi ir kaut kas ļoti, ļoti slikts: nē, tas nav nekas ļoti slikts, tas ir nedaudz labāk, nekā valdības partijas nesen balsoja. Bet diemžēl šie grozījumi skar tikai 4,26% pensionāru, un tas arī izsaka visu šo grozījumu būtību. Bet par šiem grozījumiem, par šo projektu, ko iesniedza valdība, ka tagad ir apturēts likums, es gribētu pateikt, ka viss jau ir izteikts Ministru kabineta apstiprinātajā anotācijā, ko izstrādāja Labklājības ministrija. Tas viss ir pateikts — sociāli netaisnīgs, demogrāfiski nepamatots, ekonomiski aplams. Valdības galvenā kļūda, manuprāt, ir stratēģiska. Jo piedāvātā reformu politika pensiju jomā sagraus Latvijas ļaužu ticību un uzticību valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai un valsts pensijām konkrēti. Un kādā veidā to var sagraut? Tad, ja tā stāsies spēkā.

Un tāpēc ir tikai viena izeja. Un opozīcija pie tās jo stingri pieturas. Nevajag kļūdas uzlabot. Vajag kļūdas atcelt. Tāpēc ir tikai viena izeja — referendums, un referenduma diena ir noteikta. Paļausimies uz tautas pārliecību, uz tautas sirdsapziņas balsojumu.

Un tagad nedaudz par to, kas skar lietas būtību. Mums bieži vien saka, ka mēs tūlīt, tūlīt nevarēsim nu nekādīgi sakārtot šo pensiju sistēmu. Bet paskatīsimies konkrētiem statistikas skaitļiem acīs. 1991. gadā uz tūkstoš strādājošajiem ir 780 pensionāru, bet 1997. gadā uz tūkstoš strādājošajiem ir 721 pensionārs. Tātad draudi, ko mums saka, ka tūlīt, tūlīt strādājošo skaitu nomāks pensionāru skaits, ir pilnīgi aplami.

Vēl paskatīsimies konkrētāku situāciju ilgākā laika perspektīvā. Tuvāko 15 gadu laikā par pensionāriem kļūs aptuveni 451,9 tūkstoši cilvēku. Bet par darbaspējīgiem — kļūs 473,3 tūkstoši bērni un jaunieši. Tātad par 21 tūkstoti vairāk būs darbaspējīgo cilvēku. Tas ir nākamajos 15 gados. Tātad es saprotu, ka šī politika, ko valdība virza, ir domāta pēc 16—17—18 gadiem, kad situācija tik tiešām pasliktināsies. Un kāpēc tā pasliktināsies? Tāpēc, ka Latvijas valstī nav normālas valsts atbalsta politikas bērnam, bērna kopšanai, audzināšanai, izglītošanai. Bet šī pati valdība arī šo naudiņu ņem nost. Tātad es neredzu nekādu kopīgu stratēģiju. Arī šī naudiņa iet garām tam jautājumam, kas varētu tikt risināts pēc 16—17—18 gadiem, ar to brīdi, kad tik tiešām vairāk būs šie pensionāri nekā darbaspējīgie cilvēki. Tātad jārisina jautājums ir pavisam citā budžeta daļā. Bet es redzu valdības projektā, ka visi tie labie darbi, kas ir iestrādāti iepriekš, arī iepriekšējās valdības laikā, tiek mesti ārā no budžeta projekta — par papildu finansējumu jaundzimušajiem bērniem. Es domāju, ka tas arī atsedz visu šo galveno problēmu.

Vēl es gribētu pateikt tā, ka Saeimas tātad galvenais uzdevums ir radīt šos labvēlīgos sociālos un ekonomiskos apstākļus, lai mēs varētu nodrošināt demogrāfiskās krīzes pārvarēšanu, un tā mūs skars pēc 16—17—18 gadiem, ne tuvāko 15 gadu laikā. Tā ir tīra statistika.

Un vēl kāpēc šie Pensiju likuma grozījumi kā atsevišķi, tā kopumā neapšaubāmi sagraus cilvēku uzticību un ticību pensijas sistēmai un valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai kopumā? Es gribētu atzīmēt, ka demogrāfu prognozes, un tās ir pietiekami zinātniski pamatotas, liecina, ka jauni vīrieši vecumā līdz 20 gadiem pēc aiziešanas pensijā dzīvos divus trīs gadus. Nu paaugstiniet to vecumu vēl viņiem, nu paaugstiniet lēnāk, pakāpeniskāk — cērtiet sunim asti trīs reizes, nevis vienreiz. Tāpat problēmu neatrisināsiet, tikai sāpes vairāk būs.

Nākamais, ko es gribētu pateikt pavisam skaidri. Arī vīriešiem, kam pašreiz ir pāri par 35gadiem, arī viņiem ir 5—6 gadi šajās prognozēs paredzēts, tas ir pie šī pašreizējā pensiju vecuma, ko dzīvot. Tātad mēs nevaram tā risināt šīs problēmas. Mums ir jāskatās plašāk.

Mēs nevaram runāt tikai un vienīgi par Pensiju likuma grozījumiem. Mums jāskatās valsts sociālā politika kopumā ar budžeta jautājumiem, ar nodokļu politikas sakārtošanu, ar nodokļu iekasēšanas jautājumiem. Un vienīgi tādā veidā mēs kaut ko varam izglābt. Un ir daudz vairāk jādomā, un it īpaši Tautas partijai, kuras simbolā mēs redzam pašreiz starp diviem vecākiem trīs bērnus. Ko darīt, lai nevis noraktu šos bērnu pabalstus, bet lai tos tomēr paceltu? Es atgādināšu. Iepriekšējā budžeta grozījumu pieņemšanas reizē mums bija ļoti karstas debates par bērnu pabalstiem. Tautas partijas nostāja bija ļoti stingra. Es domāju, ka kaut kas no šīs stingrības būtu jāsaglabā. Tas ir viens.

Bet, ja mēs to nedarīsim, tad tik tiešām pēc šiem 15—16—17 gadiem būs šī demogrāfiskā darbaspēka krīze, nebūs nācijas atražošanas. Bet ne tagad. Bet mums ir jāizšķiras tagad, kāpēc mēs to darām, un tagad ir jādara pavisam kas cits, ir jāpārkārto šī nodokļu politika, nodokļu iekasēšana. Nu kaut vai viens piemērs. Kāpēc sociālais nodoklis ir pieaudzis šajā gadā tikai par 4,6%, bet iedzīvotāju nodoklis — par 12,2%? Kas pie tā ir reāli vainīgs un kas ir jādara? Šeit šo lietu var sakārtot, ja ir griba, ja ir vēlēšanās, ja ir spēks. Ja spēka nav, tad nevar.

Un tāpēc mēs uzskatām, ka ir nevis jāražo jauni nodokļi kafijai, alum, limonādei un jāsamazina pensijas, ir nepieciešama pavisam cita politika. Es gribētu uzsvērt, ka tieši tāpēc opozīcijas partijas šodien šajos nelielajos uzlabojumos pie ļoti lielas kļūdas mazināšanas nepiedalīsies balsošanā, jo mēs nevaram rupju politisku kļūdu padarīt par maigu politisku kļūdu. Finansiāli, ekonomiski šī likuma lieta ir nepamatota, tāpat arī ekonomiski nepamatota. Es gribētu atzīmēt kaut vai no vakardienas opozīcijas partijām iesniegtā valdības partiju godīgā atzinumu, kur viņi paši jau atzīst savā pirmajā rindkopā, ka dažas likumā iestrādātās normas ir sociāli netaisnīgas. Es domāju, ka šis konstatējums ir pilnīgi pietiekams, lai mēs saprastu, kāda ir šī likuma būtība. Tas ir viens.

Otrais. Opozīcijai pārmet, ka mēs gribot vienādas pensijas. Es varu skaidri un gaiši pateikt, ka opozīja nevienu reizi neko tamlīdzīgu nav ne teikusi, ne apgalvojusi. Un es brīnos par tiem pozīcijas deputātiem, kuriem profesionalitātes līmenis it kā klibo. Es domāju, ka mums politiskajā cīņā un savā savstarpējā pārliecināšanā ir jāizmanto korektas, maksimāli korektas morāles metodes un cīņas paņēmieni, jo galu galā mēs visi kopā pārstāvam Latvijas valsti. Uz mums skatās Latvijas tauta. Ne jau velti laikrakstu slejās parādās aicinājums, ka šī Saeima agri vai vēlu būs jāatsauc. Es domāju, ka šai Saeimai ir pietiekams potenciāls, lai viņa varētu strādāt. Nav šī Saeima obligāti jānomaina. Bet tas ir atkarīgs no katra deputāta balsojuma. Un ne citādi.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka šie valdības priekšlikumi ir tie priekšlikumi, kurus vēl pavisam nesen valdības partijas savos balsojumos noraidīja šeit pat plenārsēdes zālē, un no šīs pašas tribīnes aicināja noraidīt priekšlikumus, kurus izstrādāja opozīcijas partijas un komisijās nereti atbalstīja arī pozīcijas deputāti. Tā ir realitāte. Es domāju, ka tas arī visu nosaka. Tie nav valdības priekšlikumi. Tie ir tie paši opozīcijas priekšlikumi ar atsevišķu valdības pozīcijas deputātu atbalstu komisijās, kuri tika nogremdēti šeit, Saeimas plenārzālē. Un tā ir jau tā lietas būtība, kāpēc mēs nevaram par šo nelielo piekāpšanos šeit balsot.

Es gribu īpaši uzsvērt to, ka ir jāsaprot, uz kā rēķina mēs gribam šo pensiju sistēmas reformu veikt. Man nav iebildumu, ka darba devējiem samazina nodokli. Man nav iebildumu. Man ir iebildumi, ka to grib darīt uz pensionāru rēķina. Pensionāriem tas praktiski maksās nākamgad, pēc budžeta, 13 miljonus latu. Vai tas ir tas ceļš, kas jāiet valdībai? Uz to jums ir jāatbild. Es domāju, ka pazemināt, pasliktināt pensionāru dzīves līmeni nākotnē nevajadzētu.

Mēs nedrīkstam runāt par to, ka šī valdība to nedara, ja pensiju indeksācija būs tikai vienreiz gadā. Nevajag šeit atsaukties uz to, ka pensiju indeksācija vienreiz jau ir bijusi komiska — 18 santīmu! Tas ir atkarīgs no valdības, vai šī indeksācija kļūs par anekdoti, politisku vai rupju, to spriediet paši, vai arī pavisam par ko citu — par nopietnu tautas dzīves līmeņa saglabāšanas lietu.

Es gribu uzsvērt, ka opozīcija ir runājusi pietiekami daudz un pietiekami skaļi par šiem visiem priekšlikumiem. Un arī pozīcijas deputātiem un arī ministriem ir skaļi izteikti citi priekšlikumi, kur varētu naudu gūt. Tas ir, šie 14 000 latu, sociālā ienākuma griesti. Vai tas ir nopietni, ja vairāk nekā 200 valstis ir pasaulē? Latvija ir viena no šīm četrām valstīm, lai arī kāda mēs esam pirmrindas valsts. Man ir pilnīgi neērti par šo pirmrindas valsti. Laikam šeit mums ir jāstrīdas par to, kurš jaunbagātnieks šķirsies no 10 latiem. Nav tā, kungi un dāmas! Ir pavisam cita situācija. Un, ja valdība uzskata, ka šī sociālā nodokļa griesti tiek pacelti no 14 000 latu uz 15 000 latu, es teikšu, ka tas nav nopietni. Gan ekonomikas institūtu, gan arodbiedrību pārstāvji ir skaitļojuši un pierādījuši, ka tādā ceļā, iekasējot šos nodokļus nopietni, to valdība spēj un grib, iekasē šos 15 miljonus latu. Kāpēc mēs neskaramies klāt valdības atbalstīto pašu mantīgāko, nelielo aprindu interesēm? Tās ir to intereses, kurus Krištopana kungs sauca par tiem politiskajiem komisāriem, kas var sēdēt piecās, sešās, septiņās vietās un saņemt nezin cik tur algu. It kā viņi varētu strādāt astoņdesmit, deviņdesmit vai simts stundu dienā. Tas ir neiespējami! To saprot katrs, bet tas prasa valdībai politisku izšķiršanos — vai samazināt darba devējiem iemaksas uz pensionāru rēķina vai meklēt citus ceļus. Vai samazināt pašvaldībām ienākumu līmeni, vai skatīt citus ceļus. Tātad tas ir vienkārši. Vai skarties tām neskartajām privilēģijām klāt, vai darīt kaut ko citu?

Es vēl gribu uzsvērt. Šie 1000 lati, ko mēs esam teikuši un kas ir Saeimas komisijās nogremdēti, augstāks atalgojums nav nepieciešams cilvēkam. Vai tad Valsts prezidente vairāk saņem? Vai tad Rīgas mēram ir lielāka alga? Es domāju, ka ne. Mums šeit ir jāsaprot, ka par darbu ir jāsaņem tik, cik ir nopelnīts.

Vēl. Progresīvais ienākuma nodoklis. Ar to sociāldemokrāti šajā budžeta projekta izskatīšanas laikā startēs, un mēs to iesniegsim. Mēs pašreiz diskutējam vairākus variantus, un tas dos papildu līdzekļus gan veselībai, gan pašvaldībām un atveseļos situāciju.

Vēl tikai gribu pateikt pavisam vienkārši. Edmunds Krastiņš pareizi "Rīgas Balsī" ir pateicis: "30 miljoni sociālā nodokļa parāds ir ar termiņu no 1 līdz 3 mēnešiem." Tas ir, iekasēt 18.augustā. Drīz būs 18.oktobris. Tādas šeit ir problēmas. Es domāju, ka nodokļus iekasēt Edmundam Krastiņam problēmu nav.

Sēdes vadītājs.

15 minūtes ir pagājušas.

E.Baldzēns

. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ingrīda Ūdre, Jaunās partijas frakcija.

I.Ūdre

(JP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Atklāti sakot, es negribētu, ka grozījumu mīkstinājumi kļūtu par Saeimas darba ikdienu, un sasteigti pieņemti grozījumi būtu jāpārskata no reizes uz reizi. Es gribētu griezties pašreiz pie apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputātiem. Es ceru, ka apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāti patiešām atbalsta savus ministrus, vienam no viņiem viņi šodien izteica kārtējo reizi uzticību.

Bet pašreiz es gribētu runāt par Makarova kunga uzstāšanos. Man ļoti patīk, ka Makarova kungs aicināja nepieņemt grozījumus, kas nostāda labākā situācijā atsevišķas pensionāru grupas, ka šie grozījumi nevarētu būt sasteigti un ekonomiski nepamatoti. Šodien ir daudz argumentu, kādēļ grozījumi, grozījumu mīkstinājumi ir sasteigti. Vēlreiz kārtējo reizi jūs nobalsojāt par šo mīkstinājumu steidzamību. Tas pierāda lieku reizi, ka Makarova kungam ir taisnība. Tādēļ varbūt, kad mēs balsosim par sasteigtiem, ekonomiski nepamatotiem grozījumiem, jūs tomēr uzticēsieties savam ministram un balsosiet tā, kā viņš ieteiks. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Šie pozīcijas grozījumi ir tikai Latvijas Republikas iedzīvotāju kārtējā maldināšana. Esam taču referenduma priekšvakarā, bet no tā baidāmies. Tāpēc, jo vairāk dažādu jauninājumu, jo smagāk cilvēkiem ir saprast šo stāvokli. Nu, var saprast pozīciju, ir jāķeras arī pie salmiņa.

Tikko dzirdējām, ka Latvijā ir lielākais pensionāru daudzums Baltijā. Ja tas tik tiešām tā ir, es domāju, ka to neapšaubīs, tad arī pozīcijai ir jādomā citādāk. Bez steigas un skriešanas, var taču arī bikses pazaudēt. Kas jādara valdībai? Vajag iekasēt sociālo nodokli no tiem, kuri mēnesī saņem lielākas algas par 1 100 latiem.

Mazā un vidējā biznesa atbalsts. Mūsu valdība taču neko nedara, lai tiktu atbalstīts mazais un vidējais bizness. Mūsu deputāti, kuri nodarbojas ar šo biznesu, ļoti labi zina, kādas grūtības viņus sagaida viņu darbā.

Progresīvais ienākuma nodoklis. Tam ir jābūt. Un visiem ir jāmaksā. Arī bagātajiem ir jāmaksā, jo galu galā tā bagātība ir radusies uz mūsu iedzīvotāju rēķina. Valsts pilnvarnieku atbildība par savu darbību Latvijas labā, bet ne savā. Kurš no pilnvarniekiem, kurš nogremdējis uzņēmumu, ir nesis kādu atbildību? Nekādu. Ir izsaimniekots. Strādnieki nesaņem algas, toties pilnvarnieks saņem regulāri, kaut rūpnīcā labi ja tikai reizi mēnesī parādās.

Kontrabandas apkarošana. Tas jau ir vecs jautājums. Septiņus gadus ar to nodarbojas, un līdz pat šim laikam nav rezultātu.

Labvēlība investīcijām. Arī par to ir jādomā. Pilnīga nodokļu iekasēšana. Paskatieties sarakstu, kuru izdalīja, kā tas ir parādīts. Bet tur jau ir noslēptas ļoti daudzas firmas, kuras pieder, es domāju, ka arī par to ir jādomā pozīcijai, kā maksāt sociālo nodokli par 4 miljoniem parādu un pārējiem parādiem, kas vienu otru reizi pārsniedz pat 20 miljonus.

Bezdarba samazināšana. Kas ir veikts un ko valdība ir veikusi, lai samazinātu bezdarbu? Diemžēl neko.

Tagad Jēkabpilī. Jēkabpilī notika tīšprātīga rūpnīcas slēgšana. 400 cilvēku palika bez darba. Viņiem būs jāmaksā pabalsts. Cukurbietes iearsim zemē un samaksāsim pusotru miljonu zemniekiem, lai gan es šaubos, vai tiks samaksāts, un atstāsim ģimenes ziemā bez apkures. Ļoti skaisti!

Ja darīsim tik tiešām to, ko es nosaucu, tad varbūt būsim uz tā Eiropas ceļa, bet, ja darīsim citādi, tad mēs Eiropai nebūsim vajadzīgi.

Sēdes vadītājs.

Pirms turpinām debates, izskatīsim desmit deputātu priekšlikumu ar ierosinājumu turpināt šīsdienas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies! Nākamajam vārds debatēs deputātam Jurim Vidiņam.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Baldzēna kungs, es jūs patiešām ļoti cienu, un šoreiz bez ironijas, kā ļoti erudītu un inteliģentu cilvēku. Bet es gribētu norādīt dažas neprecizitātes, kuras jūs neapzināti vai apzināti šeit teicāt un maldinājāt Saeimas deputātus un radioklausītājus.

Vispirms jūs jaucāt kopā vidējo dzīves ilgumu ar prognozēto dzīves ilgumu pēc attiecīgā vecuma sasniegšanas. Un šeit jūs teicāt, ja pensijas vecumu sasniegs, tad viņš dzīvos vēl divus gadus, tos pensijas labumus izbaudīs. Tas nebūt tā nav. Vienā Saeimas sēdē jau es teicu: ja vīrietis sasniedz 60 gadu vecuma robežu, tad viņš vēl dzīvos vismaz 18 ar kapeikām gadu. Un tā ir tā īstenība. Ja jums šogad piedzims bērniņš, viņš jums dzīvos, ja viņš būs vīrietis, vidējais dzīves ilgums viņam būs 64 gadi. Ja viņš nodzīvos līdz 5 vai, rēķināsim, 10 gadiem, tad viņa prognozējamais dzīves ilgums jau pārsniegs to vidējo dzīves ilgumu. Man liekas, tās ir tādas elementāras lietas, ko man nevajadzētu stāstīt. Bet es domāju, ka radioklausītāji var nezināt un var uzsēsties uz šīs demagoģijas.

Otrs, pie kā es gribētu apstāties, tas ir par to ņirgāšanos par pensiju indeksāciju. Baldzēna kungs, vai tad jūs tiešām gribējāt, lai mūsu inflācija būtu daudz lielāka un pie pensiju indeksācijas pagājušajā reizē saņemtu nevis 18 santīmus, bet gan kādu latu? Tad jūs nedomājat, jūs varbūt padomāsiet, kā dzīvos pārējie pensionāri jeb vienkāršs darba cilvēks, kas algu saņem pie tādas inflācijas? Man liekas, ka tas nav argumentēts. Es ar jums jau kādreiz runāju.

Jūs teicāt, ka pensiju indeksācija Latvijā ir piesaistīta pie inflācijas un pie vidējās darba algas. Es tikko runāju ar Jurdža kungu, viņš teica, ka pie darba algas pašreiz netop piesaistīts. Un es vēl gribētu jūsu uzmanību vērst uz to, ka Anglija jau ir atteikusies no piesaistes pie darba algas. Viņiem iet tikai uz inflāciju tā pensiju indeksācija.

Cienījamais Bojāra kungs! Protams, mēs varam pazaudēt bikses, ja mēs ļoti ātri ejam, pieņemam šos pensiju grozījumus, bet es domāju, ka būtu labāk, ja mēs ar jums pazaudētu bikses, nevis mēs pazaudētu sociālo budžetu. Jo pensiju pārrēķināšana iet ļoti strauji tagad. Sociālais budžets slīgst arvien lielākā deficītā. Un tad, cienījamais Bojāra kungs, iedomāsimies šādu situāciju, ka Baldzēna kungs 2000.gada februārī kļūs par premjeru, un ko, ar kādiem līdzekļiem viņš izmaksās pensijas pensionāriem? Un ko tad komunisti un arī jūs teiksiet? Kur jūs ņemsiet to naudu?

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais prezidij! Vispār mani šausmina šīs iespējas, ka parlamentārieši nāks uz darbu, pateicoties Vidiņa kunga ieteikumam, bez biksēm. Bet man jāsarūgtina Vidiņa kungs un pozīcijas deputāti, kas pašreiz ļoti mīl radioklausītājus, FM viļņi nestrādā, tāpēc jūs tā vai tā neviens nedzird.

Bet runājot nopietni tālāk par to pašu nacionālo ienākumu, kurš ir ļoti maziņš, pensionāru skaitu, kurš ir ļoti liels, un bezdarbnieku skaitu, kurš it kā krītot, bet nezin kāpēc tik un tā paliek tik liels, nespēj laikam krist, smagākā Latvijas problēma bija tā, ka vairākas valdības pēc kārtas pasludināja — darbavietu veidošana nav mūsu uzdevums. To teica pirmā, otrā, trešā valdība, un tagad pirmo reizi kaut kādas citas runas sākas. Un tā jau ir tā problēma. Nevar atrisināt visas problēmas arī sociālajā sfērā, apgraizot pensijas. Tās ir jārisina, palielinot darbavietas.

Gundars Bērziņš šodien ļoti lielīgi kaut ko teica. Man būs žēl viņu sarūgtināt, kad viņš lasīs presi. Prese neatbalsta viņa viedokli. Prese un statistika uzrāda pilnīgi ko citu. Nepalielinās šīs darbavietas, bet samazinās. Un tā ir šīs valdības politika.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es gribētu teikt, ka Vidiņa kungam nereti ir taisnība, un es arī viņu cienu, un mēs šeit varam apmainīties ar savstarpējām laipnībām. Bet es gribētu pateikt, ka demogrāfu prognozes ir viņu lieta. Un zinātnieki strādā. Es domāju, ka mēs šeit šīs prognozes nekoriģēsim. Un, ja kādam liekas, ka es esmu sajaucis kaut ko par vidējo vecumu un demogrāfu prognozes, tad tas varbūt ir bijis runas straujuma dēļ. Var jau būt, ka tā ir mana demagoģija. To lai vērtē vēlētāji. Es domāju, ka mēs, politiķi, pie šī viedokļa viennozīmīgi nenonāksim. Es gribētu pateikt šeit vēlreiz: varbūt to vietu, kur vajadzēja Vidiņa kungam mani pielabot, jo es savā straujumā to nepateicu uzreiz. Tātad 1991.gadā ir 780 pensionāru un bērnu uz tūkstoš strādājošajiem, bet 1997. gadā 721 pensionārs un bērns uz tūkstoš strādājošajiem. Tas arī parāda, ka šis apgādājamo loks attiecīgi mazinās. Bet šeit ir galvenā tendence, kura tuvāko 15 gadu laikā nemainīsies un ko Vidiņa kungs, protams, nevar apgāzt, jo tā ir realitāte par to, ka vēl 15 gadus mums būs pozitīvs darbaspējīgo ļaužu vecuma pieaugums. Tā ir tā būtība, ka šī reforma pēc tā, ko valdība saka, praktiski virzās uz sešpadsmito, septiņpadsmito, astoņpadsmito gadu. Tātad, ja mēs negribam strādāt uz nodokļu politikas pārskatīšanu un nodokļu iekasēšanu, tad, protams, nav citas izejas, tad ir jāsamazina pensijas. Tas ir skaidrs.

Vēl ko es gribētu teikt par šiem 18 santīmiem un šo ļoti korekto risinājumu par procentiem. Es domāju, ka reti kurš varēs pārliecināt kādu no pensionāriem kaut vai Rīgā, ka autobusu, trolejbusu un tramvaju biļešu cenu kāpums no 14 uz 18 santīmiem ir viņiem gada laikā atņēmis tikai 18 santīmu. Un kur tad paliek pārējie? Es domāju, ka mēs runājam par reālo dzīves dārdzību. Ja tas nav skaidrs, tad tas ir cits jautājums. Aprēķini var būt dažādi, un to mēs redzam arī šajā likumprojektā. Tā kā pilnīgi pareizi Vidiņa kungs teica — Baldzēna kungs nav nekļūdīgs. Viņš var kļūdīties, viņš var pārteikties, viss ir pareizi. Bet kļūdas ir jālabo. Kļūdas ir jālabo katram. Valdība arī pašreiz cenšas nedaudz labot savas kļūdas. Jo, ja jūs, Vidiņa kungs, izlasīsiet šo anotāciju, jūs zināsiet, kā ir jābalso, anotāciju, ko parakstījis Jurdža kungs. Es zinu, jūs Jurdža kungu cienāt. Bet jūs balsosiet atbilstoši frakcijas disciplīnai, un es jums neko nepārmetīšu. Tā arī ir politiķa stāja.

Bet es gribētu pateikt vēl kaut ko, es varbūt steigā tomēr nepaguvu pateikt, kas man liekas vēl ļoti svarīgi bez tā, kas mums šeit bija vairāk vai mazāk strīdīgs. Tātad ir šie 30 miljoni sociālā nodokļa parāds ar termiņu no viena līdz trim mēnešiem. Šāds parāds mums bija 18.augustā, tas ir zināms finansu ministram. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka viņš ir godam pastrādājis, un drīz vien pienāks šie trīs mēneši, un būs jau redzams rezultāts. Ar to mums ir jārēķinās.

Nākamais, ko es gribētu pateikt. Arī šie 34,5 miljoni sociālā nodokļa parāds, kas ir iekasēts no darba ņēmējiem, tātad no algotā cilvēka, ir tā daļa, kas ir nodoklis, kurš jau ir iekasēts. Ir iekasēts. Un tātad tam ir jānonāk valsts kasē. Un arī šeit es redzu to, ka to var izdarīt. Ja valdība to nespēj, es domāju, ka es tad melotu, ja es tā teiktu. Es domāju, ka tā spēj. Bet ir pavisam viena elementāra atziņa — ja valdība to nespēj, tad katrā ziņā jebkura Latvijas komercbanka to spētu.

Viens, ko es jums gribu pateikt. Es šeit lasu par to, ko pirmdienas radiointervijā teica Ministru prezidents Andris Šķēle par Pensiju likuma grozījumu ilglaicīgo būtību. Kā to paskaidro premjers, tā ir BNS ziņa. "Tātad saglabāt to principu, ka katrs saņem pensiju tik daudz, cik ir iemaksājis nodokļos naudu, nevis kaut kādi citi kritēriji, teiksim, nezinu tur, dzimums, reliģija, darba stāžs, tam nav nozīmes." Ja darba stāžu var nolikt vienādā kritēriju līmenī ar reliģiju un dzimumu, tad man ir grūti runāt par pozīcijas konstruktivitāti, man ir grūti runāt par tās profesionalitāti.

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ir mazi meli, ir lieli meli, un ir Latvijas statistika. Ticēt tai vai neticēt, es domāju, ka katrs ir sastapies ar to un ļoti labi zina. Vidiņa kungs labi pateica, bet viņš nepateica vienu. Viņš nepateica to, ka valsts budžetā ir jāienāk naudai no "Latvijas gāzes", no "Lattelekom", no Ventspils monstriem, it sevišķi kālija kombināta, no "Ventspils naftas", "Latvijas aviolīnijām", Latvijas Bankas un citiem uzņēmumiem. Viņš arī nepieminēja to, ka mēs radām jaunus monstrus. Teiksim, tagad parādīsies Tiesu nama aģentūra. Es domāju, ka pēc pusgada parādīsies arī Saeimas namu aģentūra. Un tad vēl parādīsies virkne visdažādāko aģentūru, kur tiek notriekta valsts nauda, un pirmām kārtām tas ir no nodokļiem.

Vajag, lai valdības vīri un ierēdņi savus astoņdesmit procentus no sava darba laika ziedo Latvijas valsts labā. Tad būs pavisam citāds stāvoklis. Lai viņi nenoņemas ar personīgo biznesu. Un tad būs vēl labāk. Un tad lai domā, ko viņi dara.

Sēdes vadītājs.

Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Klausoties šodien diskusijā par to, lai mēs pieņemtu jaunus Pensiju likuma grozījumus pirmajā lasījumā, es sāku saprast, kāpēc Saeimai tautā ir tik zems reitings. Mēs cīnāmies viens ar otru, pozīcija lamā opozīciju, it kā šobrīd būtu vēlēšanas un nevis mūsu pienākums visiem kopā panākt, lai grozījumi Pensiju likumā būtu kaut cik taisnīgi, lai tie būtu pieņemami tiem, kuri visvairāk cieš no šī likuma grozījumiem, ja tie būtu netaisnīgi. Un tāpēc man gribas teikt, ka šodien vajadzētu visiem, kas domā par pensionāriem, nevis gari runāt par apakšbiksēm, bet vajadzētu atbalstīt šos grozījumus pirmajā lasījumā.

Un kāpēc? Referendums acīmredzot būs. Un miljons gaisā izkūpēs, bet valdībai, kura pašlaik ir pie varas, ir jādomā, kur ņemt naudu un kā uzlabot Pensiju likumu. Un vai tad nav labāk, ja mēs šodien pasakām skaidri tautai, kādi varētu būt iespējamie ceļi, lai uzlabotu pensionāru stāvokli. Un ja mēs parunātu par šiem priekšlikumiem, kas šodien ir iesniegti, tad diez vai kāds spētu nobalsot atsevišķi pret katru no tiem. Jo vai tad kāds negrib, lai pensija būtu vismaz 30 latu lielumā, kāds ir sociālā nodrošinājuma pabalsts? Lai nebūtu 17 vai 24 lati. Es saprotu, ka pret to var iebilst tikai cilvēks, kas galīgi nepilda savus deputāta pienākumus. Un vai mēs negribam noņemt šo slogu, lai nebūtu tik ātrs pensiju vecuma paaugstinājums līdz 62 gadiem šīm divām paaudzēm, kurām pensijas vecums palielinās uzreiz par 2 gadiem? Manuprāt, arī šeit nevar būt nekādi iebildumi. Un kāpēc mēs negribam pieņemt šo kompromisa variantu, ka strādājošajam pensionāram ir tiesības saņemt 60 latu pensiju un neviens viņam neliedz strādāt? Te ir mūsu viscienījamākie cilvēki šajā kategorijā. Tie ir pedagogi, tie ir profesori, tie ir aktieri, mākslinieki, kuriem nevajadzētu liegt strādāt un saņemt vismaz daļu savas pensijas šajos trūcīgajos apstākļos, kad visiem nevar izmaksāt vienādu pensiju.

Un vēl. Valsts kontrole ir uzsākusi savu darbību, lai pārbaudītu, kāpēc sociālais budžets nepildās. Un es domāju, ka ienākumi nāks budžetā, un varbūt šie atvieglinājumi, jau izskatot šā likuma grozījumus otrajā lasījumā, varētu būt vēl lielāki. Varbūt ka būs iespējams, bet to ļoti rūpīgi vajag izdomāt un izanalizēt, varbūt ka ir iespējams pat noteikt priekšlaicīgu pensionēšanās vecumu sievietēm un priekšlaicīgu pensionēšanās vecumu vīriešiem, jo, ja viņi kļūst bezdarbnieki, tad varbūt ir labāk, ja viņi kļūst pensionāri.

Un tāpēc es aicinu visus, kas neiebilst pret saprātīgiem grozījumiem, šodien balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā. Lai tauta zinātu, ko valdība piedāvā, jo šai valdībai, kamēr viņa strādā, ir jādomā par to, kur ņemt naudu un kā sakārtot likumus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Atis Slakteris, Tautas partijas frakcija.

A.Slakteris

(TP). Priekšsēdētāj, kolēģi un it īpaši radioklausītāji! No šīm sarežģītajām runām reizēm netop skaidras vienkāršas lietas. Mēs katrs mājās tērējam to naudiņu, cik mums ir. Vai tas ir pensionārs, vai tas ir ministrs, vai tas ir kāds ierēdnis vai zemnieks. Un rēķinās ar to naudiņu un mēģina izdzīvot, un neiekulties tādos parādos, no kuriem nekad ārā vairs netiks.

Ar valsti ir tieši tāpat. To ļoti labi saprot deputāti gan pozīcijā, gan opozīcijā. Šodienas strīds ir par to, ka opozīcija, un it īpaši sociāldemokrāti, cer, ka nez kāpēc valsts pilsoņi šīs vienkāršās lietas nesapratīs. Tautas partijas deputāti cer un ir pārliecināti, ka vēlētāji sapratīs šīs vienkāršās lietas un ka tieši tāpēc Pensiju likums ir jāgroza, un patiesībā opozīcija ir nobijusies no referenduma rezultātiem, jo ļoti maz ticams, ka tam būs kādi panākumi. Tas, ka tika savākti nepieciešamie paraksti, lai referendums notiktu, nebija izbrīns un pārsteigums nevienam. Tieši otrādi, tas bija gaidīts rezultāts. Varēja brīnīties tikai par to, ka no sākuma aktivitāte nebija pietiekama, jo nenoliedzami, ka šajos grūtajos laikos var atrasties padsmit procentu cilvēku, kas protestē pret grūtībām vispār, bet ne jau pret to, ka valsts taupa naudu.

Bet cienījamie kolēģi, un patiešām šoreiz it īpaši sociāldemokrāti! Jūs nenoliedzami esat atbildīgi lielā mērā par to bedri, kas ir radusies pēdējā gada laikā valsts budžetā un sociālajā budžetā. Mans kolēģis Gundars Bērziņš izteica cerību, ka jūs to esat izpratuši, un jāsaka, ka es tik optimistiski neskatos. Tomēr tā mācība laikam nav bijusi pietiekama... Es nedomāju, ka jums vajadzētu kaisīt pelnus uz galvas un taisnoties vēlētāju priekšā. Un tomēr vajadzētu strādāt konstruktīvi un atbalstīt šos grozījumus pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Šeit vairākkārt debatēs no opozīcijas puses izskanēja tāda frāze — jums jau ir bail. Bet man šī frāze atgādina tādas sacensības bērnudārzā, kur bērni viens otram saka — vai tu vari, vai tu nevari to izdarīt, un vai tev ir bail vai nav. Bet diemžēl šeit ir pārāk svarīgas lietas ar šo Pensiju likumu, un tas ļoti lielā mērā ietekmē visu Latvijas tautas dzīvi, un ar šādu jautājumu spēlēties nedrīkst. Un pie tam mēs nācām ar šo priekšlikumu ne tāpēc, ka kādam ir vai nav bail, bet tāpēc, ka referendums pats par sevi jau neko neatrisina. Naudas līdzekļi no tā klāt neradīsies.

Attiecībā par steidzamību. Jā, tiešām šis likums ir steidzamā kārtā jāpieņem, jo ar šiem Pensiju likuma grozījumiem lielā mērā tiek izlabotas visas tās normas, tie nepārdomātie balsojumi, kas tika sabalsoti četru gadu laikā. Nav taisnība, ka nav bijis dialoga. Sociālās apdrošināšanas padome strādā, sanāk regulāri, citreiz biežāk, citreiz retāk, bet šis dialogs notiek. Bez tam dialogs ir bijis arī ar pozīcijas un opozīcijas frakcijām, bet tieši opozīcijas frakcijas bija tās, kuras aizgāja no šī dialoga, atstājot mūs kopā tikai ar sabiedriskajām organizācijām.

Un vēl. Ņemot vērā to, ka visas frakcijas ir atzinušas, ka Pensiju likums ir jāgroza, mēs par šo likumprojektu meklējam iespējamo variantu, kādā veidā atrisināt šo jautājumu, kādā veidā to grozīt. Un šis konkrētais likumprojekts varētu būt iespējamais risinājums.

Bet tas, kas jūs aizgājāt no dialoga projām paši, par ko jūs šobrīd pārmetat, ka dialoga nav, vienkārši liecina par to, ka jums ir nepieciešams referendums referenduma pēc, nevis lai atrisinātu samilzušo problēmu. Jūs ar savu destruktīvo nostāju no Pensiju likuma gribat izveidot traģēdiju, par ko Jurkāna kungs runāja, kā Talsos. Izveidot tādu traģēdiju, lai pēc tam ar tās palīdzību veicinātu valdības demisiju un iespējamo Saeimas atlaišanu. (Starpsauciens: "Neuztraucies!") Taču ar sociālo politiku spēlēties nedrīkst! Jūs tikai savu politisko ambīciju dēļ esat gatavi spēlēties ar visu pensionāru likteņiem, izmantojot viņus par ķīlu. Jo ilgāk būs šāda veida stīvēšanās, jo vairāk valsts tiks novesta līdz krīzes situācijai. Jūs gribat novest valsti līdz gruvešiem un pēc tam paši iejāt šeit baltā zirgā un teikt, ka nupat jūs esat izlabojuši visu to, ko iepriekšējā valdība ir sastrādājusi.

Sociāldemokrāti vairākkārt izteica, ka tie ir tie paši viņu priekšlikumi. Nu, lūdzu, ja tie ir jūsu priekšlikumi, nu tad atbalstiet tos! Pieņemsim tos pirmajā lasījumā un skatīsimies, kādā veidā virzīt šo likumu tālāk uz otro lasījumu. Bet jums jau tas nav vajadzīgs. Jums nav vajadzīgs atrast kompromisu, jums ir nepieciešama demagoģija, un tā āža kāja jau no maisa ārā spīd.

Baldzēna kungs vairākkārt minēja, divas reizes, ja nemaldos, minēja, ka vajag izlasīt anotāciju, kuru parakstījis Jurdža kungs. Tā ir augstākā mērā demagoģija, jo tā anotācija attiecas uz citu likumu. Uz citiem likuma grozījumiem, kurus Saeima skatīja iepriekšējo reizi un kuri tika pieņemti. Šim likumprojektam tā anotācija, kas ir izskanējusi šeit mutiski, nav nemaz pievienota klāt.

Un arī ir meli attiecībā uz procedūru, ka Saeima varētu tagad nobalsot, atcelt iepriekšējos likuma grozījumus un pēc tam sākt visu no nulles. Atcelt to, kas nav izsludināts, nevar ar Saeimas lēmumu, un tikai šādā veidā, pieņemot jaunus grozījumus, var izgrozīt to situāciju, kas neapmierina ne sabiedrību, ne arī šinī brīdī koalīcijas partijas. Bet opozīcijas partijas diemžēl nav gatavas nākt uz kompromisu. Tādēļ es aicinu tomēr atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Pirms balsojam par likumprojektu pirmajā lasījumā, vārds deputātei Violai Lāzo par balsošanas motīviem un procedūru. Lūdzu ieslēgt deputātei Violai Lāzo mikrofonu!

V.Lāzo

(LSDSP). Pateicos, priekšsēdētāja kungs! Sociāldemokrātu frakcija protestē pret to, ka deputāts Požarnovs, uzstādamies Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, izteica savu personisko viedokli, vairākkārt norādams opozīciju. (Starpsauciens: "Cūcības!") Mēs protestējam pret deputāta Požarnova rīcību. Viņš nav pirmo dienu Saeimas deputāts, un viņam ir jāzina, ka, uzstājoties komisijas vārdā, viņam ir jāizteic komisijas viedoklis, nevis personiskais. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies! Es pieņemu šo protestu un ceru, ka deputāts Požarnovs turpmāk labosies. (Zālē troksnis.)

Bet tagad lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts tiek pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un par otrā lasījuma datumu.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Sociālo un darba lietu komisija piedāvā iesniegt priekšlikumus likumprojektam līdz 25.oktobrim un noteikt par otrā lasījuma termiņu 4.novembri.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 25.oktobris. Otrā lasījuma datums — 4.novembris. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis

(LSDSP). Ņemot vērā, ka es atbalstu Požarnova teikto, ka jebkuri meli ir kompromiss, es ieteiktu gaidīt 13.novembri. Arī labs datums.

Sēdes vadītājs.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 13.novembris. Un izskatīšanas datums? Tā ir pirmdiena. Lūdzu, precizējiet! Tātad deputāts Imants Burvis ierosina priekšlikumu iesniegšanas termiņu 13.novembri un izskatīšanas datumu 18.novembri.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Modrim Lujānam.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es piedāvāju nedaudz citu datumu, tas ir 3. novembris un izskatīt 11.novembrī.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? Ja priekšlikumu nav, tad sāksim izskatīt šos ierosinājumus ar tālāko termiņu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu 13. novembri un izskatīšanas datumu — 18.novembri. Lūdzu rezultātu! Par — 4, pret — 49, atturas — 2. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais priekšlikums. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 3.novembris. Izskatīšana — 11.novembrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 1, pret — 46, atturas — 7. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 25.oktobris. Izskatīšana 4.novembra sēdē.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par 1953.gada 19.oktobra Starptautiskās migrācijas organizācijas konstitūciju" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins

(TP). Godājamie deputāti! Paņemiet, lūdzu, dokumentu nr. 317. Šis likumprojekts ir komisijā atzīts par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Vispirms jālemj par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par vai pret neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu "Par 1953.gada 19.oktobra Starptautiskās migrācijas organizācijas konstitūciju". Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — 2, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu tiek atzīts.

A.Kiršteins

. Godātie deputāti! Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, jo ar šo likumprojektu tiek atzīta 1953.gada 19. oktobra starptautiskās migrācijas organizācijas konstitūcija. Latviešiem šī Starptautiskās migrācijas organizācija ir svarīga ar to, ka viņu tiesībās un pienākumos ir nodarboties gan ar valodas apmācību, gan, ja šī valodas apmācība ir neveiksmīga, ar brīvprātīgu atgriešanos, migrāciju un brīvprātīgu repatriāciju. Es domāju, ka tas ir ļoti būtiski Latvijai, tāpēc es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par 1953.gada 19.oktobra Starptautiskās migrācijas organizācijas konstitūciju" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!

A.Kiršteins

. Tā kā šī Starptautiskās migrācijas organizācijas konstitūcija ir izstrādāta un tur praktiski mēs nekādus labojumus nevaram ieviest, tādēļ es lūdzu nobalsot tūlīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par 1953.gada 19.oktobra Starptautiskās migrācijas organizācijas konstitūciju" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, ir jāizskata deputātu iesniegums Prezidijam. Apšaubām balsošanas rezultātus par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" pirmajā lasījumā, jo daži deputāti balsošanas laikā neatradās zālē. Viens var runāt par, viens — pret šo priekšlikumu. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atkārtoti pārbalsotu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 47, atturas — 1. Priekšlikums ir noraidīts.

Nākamais — likumprojekts "Par Hāgas konvenciju par tiesu starptautisko pieejamību"

, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins

(TP). Godājamie deputāti! Lūdzu paņemt dokumentu nr.319. Ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencija par tiesu starptautisko pieejamību. Šī Hāgas konvencija dod tiesības līgumslēdzēju valsts pilsoņiem un personām, kas apmetušies uz pastāvīgu dzīvi līgumslēdzēju valstī, pretendēt uz tiesisko palīdzību, civilo, komerciālo, komercstrīdu izskatīšanas procesos katrā līgumslēdzēju valstī. Mēs, pieņemot šo konvenciju, varam risināt savus strīdus ar visu to valstu pilsoņiem, kuri ir šo konvenciju apstiprinājuši. Tāpēc es aicinu balsot pirmajā lasījumā un atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Hāgas konvenciju par tiesu starptautisko pieejamību" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Kiršteins

. Godājamie deputāti! Tā kā arī šai konvencijai praktiski nekādi labojumi nevar būt, bet ir nepieciešami redakcionāli labojumi tulkojumā, tad es ierosinu noteikt 22.oktobri par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un 28.oktobri kā pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes līgumu par sadarbību kultūrā un izglītībā"

, pirmais lasījums. Komisijas vārdā — deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins

(TP). Godājamie deputāti! Lūdzu, paņemiet likumprojektu nr.323 "Par Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes līgumu par sadarbību kultūrā un izglītībā". Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šis līgums ir parakstīts 13.augustā, un arī šeit nav iespējami nekādi labojumi. Vai nu mēs to pieņemam, vai mēs to noraidām. Līdz ar to man būtu priekšlikums nobalsot arī par steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes līgumu par sadarbību kultūrā un izglītībā". Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A.Kiršteins

. Godājamie deputāti! Tā kā šāda veida likumi, kurus mēs slēdzam praktiski ar visām Eiropas Savienības valstīm un arī ar citām valstīm, ir vairāk vai mazāk līdzīgi un tie veicina attīstību starp abām valstīm izglītības un kultūras jomā, un ņemot vērā to, ka no klātesošajiem, es ceru, neviens nav pret vēl plašākiem dažādiem kontaktiem, lūdzu nobalsot par šo likumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vispirms jānobalso par šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes līgumu par sadarbību kultūrā un izglītībā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

A.Kiršteins

. Paldies, godājamie deputāti! Lūdzu nobalsot otrajā lasījumā un atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nevienam nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes līgumu par sadarbību kultūrā un izglītībā" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Antidempinga likums" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš

(LSDSP). Cienījamie deputāti! Mums ir "Antidempinga likums", reģistrācijas nr.294, otrajam lasījumam. No komisijas puses virknē pantos ir tīri redakcionāli ar literātu palīdzību daudz kas labots. Kopumā ir būtisks 41 priekšlikums, kas prasa balsojumu.

1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja — izslēgt 1.pantā atsevišķus vārdus "šī likuma izpratnē", un tas ir atbalstīts no komisijas puses.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

2.priekšlikums arī ir no Juridiskā biroja — izteikt 3.panta nosaukumu jaunā redakcijā. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

3.priekšlikums arī no Juridiskā biroja — aizstāt atsevišķus vārdus 5.panta otrajā daļā. Atbalstīt to arī, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Kalniņš.

4.priekšlikums ir no Juridiskā biroja — izslēgt arī vārdus "kurš iesniedz iesniegumu", ir atbalstīts no komisijas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Kalniņš.

5.priekšlikums. Deputātu Jurkāna, Bartaševiča, Solovjova, Deņisova, Rastopirkina priekšlikums — papildināt 6.pantu ar atsevišķu otro daļu. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kalniņš.

6.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt panta nosaukumu jaunā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Kalniņš.

7.priekšlikums. Deputātu Jurkāna, Bartaševiča, Solovjova, Deņisova, Rastopirkina priekšlikums — izslēgt 8.pantā atsevišķu vārdu pilnībā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Kalniņš.

8.priekšlikums. Deputātu Jurkāna, Bartaševiča, Solovjova, Deņisova, Rastopirkina priekšlikums — papildināt ar jaunu otro daļu 8.pantu. Atbalstīts, reizē redakcionāli precizēts no komisijas puses.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Kalniņš.

9.priekšlikums ir no Juridiskā biroja — papildināt 11.pantu ar minēto tekstu. Atbalstīts, reizē redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Kalniņš.

10.priekšlikums ir no Juridiskā biroja — aizstāt atsevišķus vārdus 12.pantā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

11.priekšlikums. Deputātu Jurkāna, Bartaševiča, Solovjova, Deņisova, Rastopirkina priekšlikums — papildināt 13.panta pirmo daļu. Tas ir daļēji atbalstīts, turpmāk būs ieslēgts komisijas 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 11., 12. un 13.priekšlikumu.

A.Kalniņš.

14.priekšlikums ir no Juridiskā biroja — papildināt ar nelielu tekstu 13.panta ceturto daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

15.priekšlikums. Deputātu Jurkāna, Bartaševiča, Solovjova, Deņisova, Rastopirkina priekšlikums — papildināt 13.pantu. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kalniņš.

16.priekšlikums. Deputātu Jurkāna, Bartaševiča, Solovjova, Deņisova, Rastopirkina priekšlikums — papildināt 13.pantu ar jaunu sesto daļu, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Kalniņš.

17.priekšlikums no Juridiskā biroja puses — izteikt atkal panta nosaukumu labākā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Kalniņš.

Tālāk skatām 15.lapaspusi. 18.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt atsevišķus vārdus 23.pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

19.priekšlikums — līdzīgi no Juridiskā biroja puses.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Kalniņš.

20.priekšlikums no deputātu Jurkāna, Bartaševiča, Solovjova, Deņisova, Rastopirkina. Komisija neatbalsta, bet redakcionāli šis priekšlikums ir izmantots komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam.

A.Kalniņš.

17.lapaspusē 21.priekšlikums. Juridiskais birojs — papildināt 28.pantu ar zināmiem vārdiem. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Kalniņš.

22.priekšlikums no atbildīgās komisijas puses par nodaļas nosaukumu. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

23.priekšlikums. Juridiskais birojs — izteikt panta nosaukumu uzlabotākā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

iebildumu nav.

A.Kalniņš.

24.priekšlikums no atbildīgās komisijas puses — papildināt 32.panta pirmo daļu ar papildu teikumu. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

25.priekšlikums — deputātu Jurkāna, Bartaševiča, Solovjova, Deņisova, Rastopirkina. Precizē 32.panta trešajā daļā atsevišķas vietas. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 25., 26. un 27.priekšlikumu.

A.Kalniņš.

Tāpat 28.priekšlikums, — Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt vārdus. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

A.Kalniņš.

23.lapaspusē 29.priekšlikums no Juridiskā biroja puses — izteikt 33.panta piekto daļu jaunā redakcijā. Tas ir iestrādāts nākamajā — 30. komisijas priekšlikumā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 29. un 30.priekšlikumu.

A.Kalniņš.

31.priekšlikums ir no Juridiskā biroja puses — aizstājam vārdus "Ministru kabinets" ar vārdu "Saeima", kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Kalniņš.

32.priekšlikums no Juridiskā biroja puses — sakārtot numerāciju. Tas ir no komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Kalniņš.

33.priekšlikums — izteikt pantu uzlabotākā redakcijā, no Juridiskā biroja puses. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Kalniņš.

34.priekšlikums 28.lapaspusē — izteikt panta nosaukumu atkal uzlabotākā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Kalniņš.

35.priekšlikums — Juridiskā biroja. Izteikt daļu no 42.panta citā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

A.Kalniņš.

36.priekšlikums — Juridiskā biroja — par redakcijas maiņu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Kalniņš.

34.lapaspusē 37. — Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt ar vārdu nosaukumu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Kalniņš.

Līdzīgi ir 38.priekšlikumā no Juridiskā biroja puses. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

39.priekšlikums — atkal panta nosaukuma maiņa. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

A.Kalniņš.

40.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt pirmajā daļā vārdus "pilsētas (rajona)". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

Un beidzot pēdējais priekšlikums no Juridiskā biroja puses — izslēgt 48.panta otro daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Kalniņš.

Visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu balsojam kopumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Antidempinga likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Kalniņš.

Termiņš 29.oktobris uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs.

29.oktobris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par deputāta Edgara Zalāna atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas" . Vēlaties debatēt par šo jautājumu? Lūdzu! Vārds Imantam Burvim.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie boļševiki! Ko jūs bļaujat! No vairākuma pozīcijām nospriedīsiet tā vai tā, kā gribat, un pataisīsiet to, kas nav, par to, kas ir. Tas viss kārtībā.

Es jums vienīgi gribēju atgādināt vienu lietu, kas ir ļoti savāda. Pozīcijas deputāti šodien pārlido no vienas komisijas uz otru komisiju kā tādi naktstauriņi Čaka ielā. No vienām rokām otrās rokās, opozīcijas deputātiem pat netiek ļautas pilnas iespējas strādāt divās komisijās, kā to nosaka Saeimas Kārtības rullis. Lūdzu, cienījamais Jānis Čevers kārtējo reizi varētu pieteikties komisijā, kur viņš grib strādāt no šīs Saeimas pilnvaru sākuma. Jūs jau neļaujat, jo pozīcijas deputāti kā īsteni boļševiki to neatļauj.

Sēdes vadītājs.

Izsaku jums piezīmi, Burvja kungs, par pārāk tēlainu salīdzinājumu izteikšanu no šīs tribīnes, tādus varētu izteikt no citām tribīnēm.

Vai vēl kāds vēlas debatēt? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta "Par deputāta Edgara Zalāna atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas" pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 12. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Edgara Zalāna ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā" . Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 11. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Arņa Razminoviča atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 2, atturas — 9. (Starpsauciens: "Viņš tur ir neaizstājams!")

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Balsojam par lēmuma projektu "Par deputāta Arņa Razminoviča atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas". Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — nav, atturas — 1. Nav kvoruma. Pārtraukums piecas minūtes.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Izskatām lēmuma projektu "Par deputāta Arņa Razminoviča atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ". Debatēs pieteicies deputāts Imants Burvis. Lūdzu!

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā priekšsēdētāja piezīmi, es atsaucu jūsu nosaukšanu par boļševikiem, nosaukšu tīrā latviešu vārdā par "lieliniekiem", atbalstot Razminoviča kunga pārnākšanu tieši arī Juridiskajā komisijā. Jo lielinieki, tie bija vispār principā kaut kur principiāli cilvēki, un viņi jau aizgāja tikai neprātības pēc no sociāldemokrātiem. Tā, kā jūs pašlaik to darāt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par lēmuma projektu "Par deputāta Arņa Razminoviča atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas". Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 9. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Arņa Razminoviča ievēlēšanu Juridiskajā komisijā". Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 9. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Oskara Spurdziņa atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas". Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 8. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Oskara Spurdziņa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 9. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Jurkāna atsaukšanu no Ziemeļatlantijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva". Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Igora Solovjova iekļaušanu Ziemeļatlantijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 4, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to visi šīsdienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu, un reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam deputātam Antonam Seikstam.

A.Seiksts

(LC). Lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļus uz komisijas sēdi komisijas telpās. Lūdzu tūlīt pat pēc plenārsēdes beigām.

Sēdes vadītājs.

Aijai Počai.

A.Poča

(LC). Lūdzu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļus, sēde sāksies pulksten 14, komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Izmeklēšanas komisijas pārstāvjus aicinu uz komisijas sēdi pulksten 13.30 Aizsardzības un iekšlietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Atgādinu, ka tūlīt pēc sēdes slēgšanas mēs uzklausīsim izglītības ministres Silvas Goldes atbildi uz deputātu grupas jautājumu par pedagogu finansēšanas kārtību 2000. gadā un tieslietu ministra Valda Birkava atbildi uz deputātu grupas jautājumu par tautības norādi, iesniedzot dokumentus tiesneša apstiprināšanai.

Lūdzu Saeimas sekretāri nolasīt reģistrācijas izdruku.

S.Dreimane

(7. Saeimas sekretāre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Bartaševičs Aleksandrs, Tolmačovs Oļegs, Cilevičs Boriss, Bojārs Gundars, Birzniece Inese, Ražuks Romualds, Dambergs Guntis, Inkēns Edvīns, Tiesnesis Aivars, Vītols Māris, Ģīlis Valdis, Greiškalns Kārlis, Pīks Rihards, Sinka Juris, Dobelis Juris, Krasts Guntars.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Sēde ir slēgta.

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem pēc Latvijas Republikas 7. Saeimas ziemas sesijas devītās sēdes 1999. gada 14. oktobrī.

Tagad uzklausīsim izglītības ministres Silvas Goldes atbildi uz deputātu Egila Baldzēna, Pētera Salkazanova, Jāņa Lejas, Arņa Kalniņa un Imanta Burvja jautājumiem "Par pedagogu finansēšanas kārtību 2000. gadā". Lūdzu, vārds izglītības ministrei. Jūsu rīcībā 2 minūtes, jo ir iesniegta rakstiska atbilde

S.Golde

(izglītības un zinātnes ministre). Par pirmo jautājumu, kā samazināsies pedagogu skaits Latvijā. Nav plānots samazināt pedagogu skaitu, ir plānots samazināt pedagogu darba slodzi. Ja šobrīd skolotāji strādā vidēji 1,3 slodzes, tad nākotnē, nevis tikai 2000. gadā, bet uz tālāku nākotni ir paredzēts, lai skolotājs strādātu vienu slodzi un ne vairāk.

Otrs jautājums. Kā mainīsies pedagoģiskā slodze 2000. gadā? Mēs plānojam pedagogu darba slodzi pielīdzināt vispār valsts sektorā strādājošo darba slodzei. Varbūt pat līdz 40 stundām. Nevis liekot papildu darbu klāt, bet parādot to darbu, par ko šodien skolotājiem uzrādīts tas darbs. Tātad viņu darba slodzē iekļaujot to darbu, ka viņš gatavojas stundām, ka viņš piedalās pedagoģiskajās sēdēs, metodiskajā darbā un visu pārējo. Līdz ar to skolotājs sabiedrības acīs nebūtu cilvēks, kurš strādā tikai 21 darba stundu nedēļā, bet tādu pat darba slodzi kā jebkurš cilvēks.

Nākamais. Kā mainīsies skolnieku skaits uz vienu pedagoga likmi 2000. gadā? Ja šobrīd pēc jaunās tarifikācijas vidēji viens pret desmit, dažādās izglītības pakāpēs ir atšķirīgs skaits, tad ar administrācijas slodzēm vidēji ir viens pret astoņi. Plānojas nākotnē, ka no 2000. gada 1. septembra, nevis no 1. janvāra, no 1. septembra varētu būt slodze 1 pret 9. Pie visiem šiem jautājumiem Izglītības un zinātnes ministrijā strādā speciālistu darba grupas, ne tikai ministrijas ierēdņi, Pašvaldību savienības pārstāvji, arodbiedrības pārstāvji un dažādi citi cilvēki.

Kā izpaudīsies mācību gada pagarinājums? Salīdzinot Eiropā, Latvijā ir visīsākais mācību gads, tas ir, 175 dienas. Un, reāli skatoties, arī maija mēnesis nav izmantots, ir traucējumi mācību darbā maija mēnesī sakarā ar mācību gada nobeigumu, ekskursijām un visu pārējo. Tāpēc ir plānots no 2001. gada pagarināt mācību gadu apmēram par divām nedēļām, nepalielinot skolēnu slodzi.

Sēdes vadītājs.

Paldies! 2 minūtes ir pagājušas. Vai jautājumu iesniedzējiem ir kādi papildu jautājumi? Nav. Paldies!

Zālē neredzu tieslietu ministru Valdi Birkavu. Vai jautājumu iesniedzējiem ir kādi iebildumi pret atbildēm? Ja ir un ir vairāki, tādā gadījumā atbildi uz šo jautājumu pārceļam pēc nākamās kārtējās plenārsēdes. Paldies!