Konkurences padomes lēmums Nr.10
Lēmuma publiskojamā versija
Rīgā 2008.gada 23.janvārī (prot. Nr.4, 2.§)
Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu
Lieta Nr.P/07/06/42
Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto pārkāpumu SIA “AV&D” darbībās
Konkurences padome 2007.gada jūnijā uzsāka lietas Nr. 1300/07/06/18 “Par “S.P.I. Worldwide Trade Limited”, SIA “AV&D” un SIA “Interlat” apvienošanos”. Šīs lietas izpētes laikā tika iegūta informācija, kas liecināja par iespējamām Konkurences likuma pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmēm SIA “AV&D” darbībās attiecībā uz minimālās tālākpārdošanas cenas noteikšanu.
Ņemot vērā minētās lietas izvērtēšanas laikā iegūto informāciju, Konkurences padome 07.11.2007. uz pašiniciatīvas pamata, pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 22.panta 2.punktu, 24.pantu, ierosināja administratīvo lietu Nr.P/07/06/42 “Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto pārkāpumu SIA “AV&D” darbībās”.
Par lietas ierosināšanu SIA “AV&D” tika paziņots 09.11.2007., nosūtot Konkurences padomes Biroja vēstuli Nr.2706.
Saskaņā ar Konkurences likuma 26.panta sesto un septīto daļu 10.12.2007. ar vēstuli Nr.2981 Konkurences padomes Birojs paziņoja SIA “AV&D”, ka lietā Nr.P/07/06/42 ir konstatēti Konkurences padomes lēmuma pieņemšanai nepieciešamie fakti un lietas dalībnieku pārstāvjiem ir tiesības desmit dienu laikā no paziņojuma saņemšanas brīža iepazīties ar lietu, izteikt savu viedokli un iesniegt papildu informāciju.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informāciju:
SIA “AV&D”, reģ. Nr.40003396995, juridiskā adrese ir Krustpils iela 12, Rīga, LV–1073.
Izvērtējot SIA “AV&D” un citu tirgus dalībnieku sniegto informāciju lietā, kā arī Konkurences padomes lietā papildus iegūto un rīcībā esošo informāciju, Konkurences padome
konstatēja:
1. Lietas ietvaros 05.12.2007. apmeklējuma laikā SIA “AV&D” tika iegūta informācija, ka SIA “AV&D” ap 99% pirkuma līgumos ar alkoholisko un bezalkoholisko mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības komercsabiedrībām ir iekļāvusi līguma noteikumus par minimālās tālākpārdošanas cenas ierobežošanu, kas paredz SIA “AV&D” tiesības nepiegādāt preci noteiktā daudzumā un termiņā, ja klients par (*) samazina preces pārdošanas cenu, noteiktā termiņā par to iepriekš nevienojoties ar pārdevēju.
2. (*)
SIA “AV&D” 05.12.2007. sarunu protokolā ar Konkurences padomes Biroju ir norādījusi, ka “līgumi starp SIA “AV&D” un alkoholisko dzērienu, bezalkoholisko dzērienu mazumtirgotājiem/vairumtirgotājiem, kas satur minēto noteikumu, pārsvarā noslēgti 2003.gadā un 2004.gadā”. Apmeklējuma laikā pie SIA “AV&D” tika konstatēts, ka noslēgtie līgumi ar iekļauto minēto punktu ir spēkā esoši. Minētie līgumi satur analoģiskus noteikumus punktā Nr.3.8. vai punktā Nr.3.9. ar atsevišķiem izņēmumiem.
3. Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka: “Ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par: 1) tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem (..)”.
Konkurences likuma 1.panta 11.punkts nosaka, ka vienošanās ir “divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās (..)”.
Ministru kabineta 27.04.2004. noteikumi Nr.434 “Par vertikālo vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vienošanās aizlieguma” nosaka atsevišķu tirgus dalībnieku vertikālās vienošanās, kuras tiek atbrīvotas no Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā minētajiem aizliegumiem.
Savukārt minēto noteikumu 1.9.punkts nosaka, ka “vertikāla vienošanās ir vienošanās, kuru noslēguši divi vai vairāki tirgus dalībnieki, no kuriem katrs veic saimniecisko darbību atšķirīgā preču ražošanas vai izplatīšanas līmenī, un kura attiecas uz preču pirkšanas vai pārdošanas noteikumiem”.
Konkurences padome konstatē, ka atbrīvojums, saskaņā ar minētiem noteikumiem vienošanai par tālākpārdošanas cenas noteikšanu, nav piemērojams. Cena ir būtisks konkurences elements un ir katra tirgus dalībnieka neatkarīgas saimnieciskās darbības pamatā. Attiecīgi, ierobežojot tirgus dalībnieka brīvību noteikt cenu, tiek ierobežota tā konkurence ar citiem tirgus dalībniekiem un iekšējā konkurence konkrētai precei, neatstājot iespēju klientiem pazemināt cenu konkrētai precei par minimālo cenu robežu, ko noteicis produkcijas piegādātājs. Minēto negatīvo seku konkurencei iestāšanās izriet jau no vienošanās būtības un faktiski šāds ierobežojums satur jau acīmredzamu sākotnēju mērķi ierobežot konkurenci. Tādējādi vienošanās par minimālās tālākpārdošanas cenas noteikšanas ierobežošanu ir aizliedzamas neatkarīgi no to piemērošanas rezultātā radītām sekām.
Latvijas Republikas Konkurences likums ir saskaņots ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem konkurences jomā. Līdz ar to ierosinātās lietas izvērtēšanā Konkurences padome ir ņēmusi vērā Eiropas Komisijas praksi līdzīgās lietās.
Saskaņā ar Eiropas Savienības tiesu praksi, lai piemērotu Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (turpmāk – Līgums) 81. panta 1.daļu, nav nepieciešams ņemt vērā faktisko līguma ietekmi, ja tā mērķis ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšanu. Tādējādi ierosinātajā lietā nav nepieciešams pierādīt faktiskās negatīvās sekas konkurencei, ja ir pierādīts fakts, ka līgumslēdzēju mērķis ir bijis kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci.
Tā, piemēram, lietā Etablissements Consten S.a.R.L. and Grunding–Verkaufs–GmbH v Commission of the European Economic Community Eiropas Kopienu Tiesas 13.07.1966. sprieduma1 7.punktā ir norādīts, ka, lai piemērotu 85. panta (tagad 81.panta) pirmo daļu, nav nepieciešams ņemt vērā līguma konkrētās sekas, ja tam ir bijis mērķis kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci.
Eiropas Komisijas 1999.gada 22.decembra Regulas (EK) Nr.2790/1999 par Līguma 81.panta 3.punkta piemērošanu vertikālu līgumu un saskaņotu darbību kategorijām 4.pantā Komisija ir noteikusi par nepamatotu piemērot atbrīvojumu no Līguma 81.panta 1.punkta, ja mērķis ir ierobežot pircēju noteikt savu pārdošanas cenu.
Eiropas Komisijas paziņojuma par pamatnostādnēm vertikālo ierobežojumu jomā (2000/C291/01) 47.punktā noteikts, ka minētās regulas 4.pants attiecas uz vienošanos vai saskaņotu praksi, kuras tiešs vai netiešs mērķis ir noteikt fiksētu vai minimālu tālākpārdošanas cenu vai fiksētu vai minimālu cenu līmeni, kas jāievēro pircējam. Tādu līguma noteikumu vai saskaņotas prakses gadījumā, kas tieši nosaka tālākpārdošanas cenu, ierobežojums ir skaidri redzams.
Līdzīgu nostāju Eiropas Komisija ir paudusi arī lietas COMP/37.975 PO/Yamaha 16.07.2003. lēmuma2 137.punktā, norādot, ka noteikums, ar kuru izplatītājam uzlikts pienākums tālāk pārdot preci par noteiktu cenu, ir acīmredzams konkurences ierobežojums, kurš ir aizliegts 81.pantā. Tas ir ierobežojums ar mērķi kavēt, ierobežot, vai deformēt konkurenci pats par sevi.
Konkrētais tirgus lietā
4. Konkrētais preces tirgus lietā saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu ir alkoholisko dzērienu realizācijas tirgus, jo SIA “AV&D” noslēgto pirkuma līgumu ar alkoholisko dzērienu mazumtirgotājiem un vairumtirgotājiem līguma priekšmets ir alkoholisko dzērienu un bezalkoholisko dzērienu pirkšana un pārdošana.
Savukārt saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus lietā ir Latvijas teritorija, jo līgumi, kuros tiek konstatēts minētais 3.8. (3.9.) punkts tiek ietverts SIA “AV&D” līgumos ar sadarbības partneriem, kas saimniecisko darbību galvenokārt veic Latvijas teritorijā. Līdz ar to konkrētais tirgus saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu tiek definēts kā alkoholisko dzērienu realizācijas tirgus Latvijas teritorijā.
Iegūtā informācija no SIA “AV&D”
5. SIA “AV&D” 24.08.2007. vēstulē Nr.1/84 (Konkurences padomes lietas Nr.1300/07/06/18 “Par sabiedrības “S.P.I. Worldwide Trade Limited”, SIA “AV&D” un SIA “Interlat” apvienošanos”) ir norādījusi minēto noteikumu mērķi, kas paredz: “A/s “Latvijas Balzams” tiek dots plāna uzdevums preču saražošanai, bet situācijā, kad klients savas cenas pazemina par vairāk nekā (*) un nav rakstiskas vienošanās par apjoma palielināšanu, tad rodas problēmas ar klienta preču pasūtījuma izpildi, jo strauji pieaug apjomi, kas, savukārt, rada problēmas pasūtījuma izpildei pilnā apjomā”. Papildus SIA “AV&D” ir skaidrojusi, ka minētais līguma punkts ir interpretējams tikai kā piegādes apjoma nodrošināšanai nepieciešamība un nevis uz cenu ierobežošanu. Ievērojot iepriekš minēto, ka noteikumi, ar kuriem izplatītājs tiek ierobežots minimālās tālākpārdošanas cenas noteikšanā, ir acīmredzams konkurences ierobežojums un, ņemot vērā Eiropas Komisijas praksi, šāds ierobežojums par vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības minimālās tālākpārdošanas cenas robežas fiksēšanu ir uzskatāms par ierobežojumu ar mērķi kavēt, ierobežot, vai deformēt konkurenci. Līdz ar to Konkurences padome uzskata, ka SIA “AV&D” 24.08.2007. vēstulē Nr.1/84 un 05.12.2007. apmeklējuma laikā sniegtais skaidrojums nav pamatojums Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā pārkāpuma nekonstatēšanai, jo šādu noteikumu iekļaušana līgumā pati par sevi ir uzskatāma ar mērķi kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. Tāpat Konkurences padome konstatē, ka izvērtējamais līguma punktā ietvertais formulējums skaidri noteica izplatītāja pienākumu vienoties par cenas noteikšanu, nevis piegāžu apjoma palielināšanu. Izplatītājam nevienojoties ar SIA “AV&D” par cenu, SIA “AV&D” saglabāja tiesības nepiegādāt preci noteiktā daudzumā, kas norāda uz to, ka SIA “AV&D” tiesības nepiegādāt preci neaprobežojās tikai ar tiesībām nepiegādāt papildu preču apjomu.
SIA “AV&D” ir norādījusi, ka, sākot ar 2008.gada janvāri, minētā līguma punktam Nr.3.8. (3.9.) tiks mainīts formulējums, nemainot tā saturu, lai nerastos domstarpības par šī punkta interpretāciju, t.i., nerastos domstarpības, ka punkta Nr.3.8. (3.9.) mērķis ir attiecināms uz piegādes apjoma nodrošināšanu, nevis uz minimālās tālākpārdošanas cenas noteikšanu. SIA “AV&D” 20.12.2007. vēstulē Nr.1/148 tiek norādīta jaunā punkta redakcija: “Lai nodrošinātu Pircēja pasūtījumu izpildi pēc daudzuma un paredzētajos termiņos, gadījumos, kad Pircējs plāno reklāmas akcijas vai jebkādas citas aktivitātes, kas saistītas ar pārdošanas cenu samazināšanu Pārdevēja precēm vairāk kā par (*) un attiecīgi, realizācijas apjomu pieaugumu, Pircējs paziņo par to Pārdevējam vismaz 30 dienas iepriekš. Pretējā gadījumā Pārdevējs negarantē pasūtījumu izpildi Pircēja pasūtījumos paredzētajos termiņos un daudzumos”. Minētais Konkurences padomes vērtējumā līdz galam neizslēdz Konkurences likuma pārkāpumu. Konkurences padome uzskata, ka cenas samazinājuma gadījumā par vairāk kā (*) un šīs cenu samazināšanas nepaziņošanas gadījumā SIA “AV&D” ir spējīga nodrošināt iepriekšējos līgumos atrunātos piegādes apjomus, nenodrošinot tikai apjoma pieauguma starpību. Līdz ar to Konkurences padomes secina, ka minimālās tālākpārdošanas cenas robeža nekādā veidā nav saistāma ar papildu apjomu piegādi, un SIA “AV&D” ir iespējams nodrošināties pret iespējamu piegādes apjomu pieaugumu, uzliekot pircējam pienākumu savlaicīgi informēt par to, ka ir nepieciešams lielāks piegādājamais apjoms, nevis liekot informēt par cenu samazinājumu vairāk kā par (*) pārdevēja precei.
SIA “AV&D” darbībās, noslēdzot aptuveni 3000 pirkuma līgumus, kas ietver nosacījumus, ar kuriem izplatītājam tiek uzlikts ierobežojums noteikt tālāk pārdošanas cenu, ir acīmredzams konkurences ierobežojums, un šāds ierobežojums ir uzskatāms par ierobežojumu ar mērķi kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. Tādējādi iepriekš minētais liecina, ka SIA “AV&D” darbībās izpildās Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā vienošanās aizlieguma pārkāpuma tiesiskais sastāvs.
Iegūtā informācija no citiem alkoholisko dzērienu un bezalkoholisko dzērienu mazumtirgotājiem
6. Konkurences padome 06.12.2007. saņēma SIA “Zemniecība” atbildes vēstuli Nr.0612/Z, kurā tiek norādīts, ka “minētais līguma punkts savstarpējā līgumā starp SIA “AV&D” un SIA “Zemniecība” ticis iekļauts, lai SIA “AV&D” spētu nodrošināt savlaicīgu, kvalitatīvu un pilnīgu preču piegādi SIA “Zemniecība””. Vienlaicīgi SIA “Zemniecība” skaidro, ka “šis līguma punkts neaizliedz mūsu uzņēmumam brīvi noteikt cenas lielveikalos BETA, kā arī neierobežo mūsu cenu politiku, kā arī tas nav izskatāms par vienošanos par cenu noteikšanu, bet gan veicina savstarpējās sadarbības kvalitāti”. Kā arī SIA “Zemniecība” norāda un apstiprina SIA “AV&D” minēto, ka 2007.gadā starp SIA “Zemniecība” un SIA “AV&D” ir uzsāktas pārrunas par līguma jaunā redakcijā noslēgšanu, kas paredz, ka jaunajā līguma redakcijā šāds punkts nav paredzēts.
7. Konkurences padome 10.12.2007. ir saņēmusi atbildes vēstuli no SIA “ELVI Grupa”, kurā tiek norādīts, ka “līguma 3.8.punktam ir deklaratīvs raksturs un minētajam punktam ir vairāk paskaidrojoša, nevis būtiska nozīme. Šis punkts tikai apstiprina faktu, ka, atbilstoši Latvijas Republikas Civillikuma 1470.pantam pusēm ir jāvienojas par līguma būtiskām sastāvdaļām, tai skaitā par Civillikuma 2017.pantā noteikto pārdošanas cenu. Tā kā SIA “AV&D” līgumā darbojas kā pārdevējs, bet SIA “ELVI Grupa” kā pircējs, tad par preces pārdošanas cenu SIA “ELVI Grupa” pusēm ir savstarpēji jāvienojas”. Konkurences padome vēlas noradīt, ka Civillikums ir vispārējā tiesību norma un tā var tikt piemērota tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma, t.i., šajā gadījumā – Konkurences likums. Pusēm nav aizliegts slēgt līgumus, pamatojoties uz Civillikumā noteiktajām normām, taču jāievēro Konkurences likumā noteiktais aizliegums. Civillikums regulē savstarpējos darījumus, t.i., šajā gadījumā SIA “ELVI Grupa” un SIA “AV&D” savstarpējo sadarbību, kas paredz savstarpēju vienošanos par savstarpējām pirkšanas cenām, bet nevis par tālākpārdošanas cenu, kas, pamatojoties uz Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto, ir aizliegts.
Naudas soda aprēķins
8. Saskaņā ar Konkurences likuma 12.panta pirmo daļu “Ja Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieku darbībās šā likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpumu konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu”.
Pamatojoties uz lietderības apsvērumiem, demokrātiskās iekārtas principu, kurš paredz, ka iestāde, piemērojot tiesību normas, apsver, vai privātpersonai nelabvēlīgs administratīvais akts vai faktiskā rīcība ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu citu privātpersonu tiesības, demokrātisku valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un samērīguma principu, kurš paredz, ka labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņu tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam, Konkurences padome secina, ka administratīvā akta izdošana ir nepieciešama, piemērota, vajadzīga un atbilstīga, lai sasniegtu tiesisku mērķi, proti, sodītu pārkāpēju par tā veikto pārkāpumu. Saskaņā ar taisnīguma principu, par katru izdarīto pārkāpumu pārkāpējam jāpiemēro samērīgs sods. Turklāt administratīvā akta izdošana un pārkāpēju sodīšana ir nepieciešama, lai atturētu citus tirgus dalībniekus no Konkurences likuma pārkāpšanas. Konkurences padome secina, ka ar citiem līdzekļiem, kas mazākā mērā ierobežotu privātpersonas tiesības, tiesisko mērķi sasniegt nav iespējams.
Ņemot vērā lietas apstākļus, t.sk., to, ka SIA “AV&D” ir bijusi iniciatore, izstrādājot tipveida līgumus, kuros iekļauts punkts par minimālās tālākpārdošanas cenas ierobežošanu, kā arī samērīguma principu un Administratīvā procesa likuma 66.pantā noteiktos lietderības apsvērumus, Konkurences padome uzskata, ka administratīvā akta izdošana attiecībā uz SIA “AV&D” klientiem, kuri ir slēguši līgumus, kuros iekļauts minētais 3.8. (3.9.) punkts, nav nepieciešama, piemērota, vajadzīga un atbilstoša attiecīgā leģitīmā mērķa – šī un citu līdzīgu pārkāpumu novēršanai – sasniegšanai.
Tā kā konkrētajā gadījumā aizliegtās vienošanās pārkāpums ir noticis starp atšķirīgos tirgus līmeņos (posmos) darbojošiem tirgus dalībniekiem (vertikālā vienošanās), tad saskaņā ar Konkurences likuma 12.panta otro daļu Konkurences padome var uzlikt naudas sodu līdz 5 procentiem no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 250 latus katram, t.i., SIA “AV&D” šajā gadījumā.
Lai noteiktu soda naudas apmēru, Konkurences padome izvērtēja pārkāpumu atbilstoši Ministru kabineta 19.10.2004. noteikumiem Nr.862 “Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā minētajiem pārkāpumiem” (turpmāk – Noteikumi).
Saskaņā ar Noteikumu 3.punktu naudas sodu aprēķina procentos no tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas. Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punkta pārkāpums SIA “AV&D” darbībās tiek konstatēts 2008.gada janvārī, tādējādi naudas soda apmērs būtu aprēķināms no minēto tirgus dalībnieku neto apgrozījuma 2007.gadā. Pamatojoties uz Latvijas Republikas 14.10.1992. likuma “Gada pārskata likums” 66.panta 1.punktā noteikto, Konkurences padomei uz pašreizējo brīdi nav pieejams SIA “AV&D” 2007.gada pārskats, līdz ar to naudas soda aprēķins tiek veikts saskaņā ar 2006.gada pārskatu.
Saskaņā ar Noteikumu 13.punktu, nosakot naudas soda apmēru, ņem vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu.
Saskaņā ar Noteikumu 14.punktu, nosakot pārkāpuma smaguma pakāpi, ņem vērā:
– pārkāpuma veidu. Saskaņā ar Noteikumu 15.punktu pēc pārkāpuma veida vertikāla vienošanās par pircēja tālākpārdošanas cenas noteikšanas ierobežošanu ir uzskatāma un kvalificējama kā smags pārkāpums. Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Noteikumu 18.2.apakšpunktu, par izdarīto pārkāpumu naudas soda apmērs var būt no 0,5 līdz 1,5 procentiem no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma.
– pārkāpuma radītās vai iespējamās sekas. Secināms, ka pārkāpums radīja sekas konkurencei – jo ar noslēgtā pirkuma līguma noteikumu par vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības minimālās tālākpārdošanas cenas robežas fiksēšanu tika veicināta līguma noteikumu izpilde par vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības minimālās tālākpārdošanas cenas robežas fiksēšanu no SIA “AV&D” puses.
Līdz ar to Konkurences padome uzskata, ka būtu piemērojams naudas sods SIA “AV&D” 0,5 procentu apmērā no 2006.gada neto apgrozījuma, ņemot vērā to, ka SIA “AV&D” darbojās kā organizatore un kopš 2007.gada oktobrī veiktās apvienošanās ar “S.P.I. Worldwide Trade Limited” SIA “AV&D” ir guvusi labumu no šīs aizliegtās vienošanās. SIA “AV&D” tiek uzskatīta par organizatori konkrētajā gadījumā, jo, pēc Konkurences padomes rīcībā esošās informācijas, SIA “AV&D” ir sagatavojusi tipveida līgumus, iekļaujot 3.8. (3.9.) punktu, kas satur Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto aizliegumu.
Ar šāda veida vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības minimālās tālākpārdošanas cenas ierobežojoša noteikuma iekļaušanu pirkuma līgumā konkurence tika izslēgta un citi alkoholisko dzērienu izplatītāji bija ierobežoti, kā arī mazāk ieinteresēti piedāvāt SIA “AV&D” alkoholisko dzērienu produkciju par zemākām cenām nekā SIA “AV&D” noteiktās vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenas.
Ir konstatēts, ka šāda veida līgumi ar sadarbības partneriem mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā SIA “AV&D” pārsvarā ir slēgti 2003.gadā un 2004.gadā, kas nozīmē, ka līdz pārkāpuma konstatēšanai pārkāpums ir turpinājies un ildzis mazāk par pieciem gadiem. Saskaņā ar Noteikumu 19.2.apakšpunktu, ja pārkāpums ilgst vairāk par gadu, bet nepārsniedz piecus gadus, naudas sods ir līdz 0,5% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Līdz ar to Konkurences padome uzskata par pamatotu SIA “AV&D” piemērot naudas sodu 0,5% apmērā no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma.
Pamatojoties uz Noteikumu 20.punktu, Konkurences padome secina, ka konkrētajā gadījumā nepastāv pastiprinoši apstākļi, dēļ kuriem būtu nepieciešams palielināt naudas soda apjomu.
Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem 2006.gadā SIA “AV&D” neto apgrozījums bija LVL 64 087 588,00. Līdz ar to 0,5 procenti no SIA “AV&D” neto apgrozījuma ir LVL 320 437,94. Saskaņā ar Noteikumu 17.punktu kopējo naudas soda apmēru par vienu pārkāpumu aprēķina, summējot Noteikumu 18. un 19. punktā noteiktos naudas sodus. Līdz ar to, pamatojoties uz minēto, naudas sods tika aprēķināts 1% apmērā no SIA “AV&D” pēdējā finanšu gada apgrozījuma, t.i., LVL 640 875,88.
Tomēr Konkurences padome uzskata par pamatotu samazināt naudas sodu SIA “AV&D”, ievērojot:
1) tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu, kurš paredz, ka iestāde, piemērojot tiesību normas, izmanto tiesību normu interpretācijas pamatmetodes, lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu;
2) samērīguma principu, kurš paredz, ka labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Konkrētajā situācijā Konkurences padome uzskata, ka labums sabiedrības interesēm var tikt sasniegts ar mazāku naudas soda apmēru, nekā aprēķinātais apmērs, tas ir, LVL 640 875,88.
Kā arī ņemot vērā faktu, ka gan SIA “AV&D”, gan tās sadarbības partneris SIA “Zemniecība” ir norādījušas, ka, sākot ar 2008.gadu, minētā punkta Nr.3.8. (3.9.) redakciju plānots mainīt, līdz ar to Konkurences padome pieļauj, ka SIA “AV&D” pārkāpums ir saprotams. Līdz ar to Konkurences padome uzskata par pamatotu naudas soda apmēru samazināt līdz LVL 64 000,00.
Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 3.punktu, 11.panta pirmās daļas 1.punktu, 12.panta pirmo un otro daļu, Ministru kabineta 19.10.2004. noteikumu Nr. 862 “Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā minētajiem pārkāpumiem” 3., 13., 14., 15., 16., 17., 18.2, 19.2., 20., 21. punktu, kā arī Administratīvā procesa likuma 8., 12., 13., 65. un 66.pantu, Konkurences padome
nolēma:
1. Konstatēt Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas 1. punkta pārkāpumu SIA “AV&D” darbībās.
2. Uzlikt SIA “AV&D” naudas
sodu LVL 64 000,00 (sešdesmit četri tūkstoši lati un nulle
santīmi). Uzlikto naudas soda summu 45 dienu laikā no šī lēmuma
spēkā stāšanās dienas ieskaitīt valsts budžetā (Valsts kasē
reģ.Nr.90000050138, konta Nr.LV93TREL
1060001010900, kods TRELLV22), norādot šī lēmuma datumu un
numuru.
3. Uzlikt SIA “AV&D” pienākumu 10 dienu laikā pēc 2. punktā minētā termiņa notecējuma paziņot Konkurences padomei par uzliktā naudas soda samaksu, iesniedzot samaksu apliecinoša dokumenta kopiju.
Saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.
(*) – Ierobežotas pieejamības informācija
1 Eiropas Kopienu tiesas spriedums C–56/64 “Etablissements Consten S.a.R.L. and Grunding–Verkaufs–GmbH v Commission of the European Economic Community”, European Court Reports, 1966, 299.lpp.
2 http://europa.eu.int/comm/competition/antitrust/cases/decisions/37975/en.pdf
Konkurences padomes priekšsēdētāja I.Jaunzeme