Frakciju viedokļi

Pēc 1999. gada 14. oktobra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

A.Šlesers (Jaunās partijas frakcija):

Es runāšu par diviem punktiem, ko šodien izskatīja Saeima. Pirmais — lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu labklājības ministram Robertam Jurdžam", kā arī "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". Šie divi jautājumi ir diezgan cieši saistīti, un Jaunās partijas pozīcija šodien bija ļoti vienkārša, mēs nepiedalījāmies balsojumā, jo mēs esam pārliecināti, ka, šodien balsojot par Roberta Jurdža atbilstību amatam, tātad, vai viņam ir iespēja strādāt tālāk vai ne, tā nebija mūsu interese. Mēs uzskatījām, ka Jurdža kungs savā amatā strādā ne sliktāk, ne labāk kā daudzi citi ministri. Protams, ir jāatzīmē tas, ka pēdējā laikā pret viņu ir vērsta pietiekami liela kritika, saistīta ar pensiju jautājumiem. Mēs uzskatām, ka pensiju jautājumi tomēr ir pietiekami būtiski, un par tiem nevar uzņemties atbildību tikai viens ministrs. Par to būtu jāuzņemas atbildība visam Ministru kabinetam. Ņemot vērā to, ka pozīcija un opozīcija vēl joprojām nav atradušas vienotu viedokli par šo jautājumu risināšanu, kā arī opozīcija un pozīcija nav spējušas panākt tādu viedokli, lai beidzot varētu normāli cilvēcīgi sēdēt pie viena galda un diskutēt par šīm lietām, šķiet, ka tomēr referendums Latvijā notiks, lai gan tas nav pārāk priecīgs notikums, ja Latvijas sabiedrībai jāiesaistās un jāpalīdz politiķiem pieņemt vienu vai otru lēmumu. Mēs tomēr uzskatām, ka lietām jāiet savā virzienā, un tāpēc mēs domājam, ka, nepiedaloties balsojumā, kas saistīts ar neuzticības izteikšanu labklājības ministram Robertam Jurdžam, mēs parādījām skaidru Jaunās partijas pozīciju, ka mēs nekādā gadījumā negribam atrast kārtējo grēkāzi, kuram būtu jāuzņemas atbildība visas valdības vietā.

Kas attiecas uz valsts pensijām, tad mūsu pozīcija arī ir tāda, ka mēs nevēlējāmies tagad sākt grozīt šo likumu, izejot no jau pieņemtiem grozījumiem. Mēs uzskatām, ja valdība tiešām vēlētos nonākt līdz kompromisam, tad opozīcijas partijām būtu nepieciešams atgriezt šo likumu nulles punktā un tad sākt normālu dialogu. Es domāju, ka šinī gadījumā nav svarīgi, cik cilvēku šodien ir pozīcijā un opozīcijā, bet pats galvenais ir tas, ka šis likums nekādā gadījumā netiek diskutēts un saskaņots ar daudzām sabiedriskām organizācijām, piemēram, ar tādām kā darba devēju konfederācija un arodbiedrības. Mēs uzskatām, ka tomēr ir jānotiek dialogam, jo es esmu pārliecināts, ka izmaiņām būtu jānotiek, bet nedaudz savādākām. Un tomēr tām jānotiek ar tiešu sabiedrisko organizāciju līdzdalību, proti, dialoga ceļā. Tādā veidā mēs nonāktu līdz kopīgam viedoklim.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija):

Šodien patiešām bija ļoti saspringta diena, debatējot par lietu un arī ne par lietu. Un par vienu no lietām es arī gribētu teikt šodien, tas ir par grozījumiem Pensiju likumā, kurus ir iesniegušas koalīcijas frakcijas: Tautas partija, "Latvijas ceļš" un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, lai grozītu tos grozījumus, kuri ir izsludināti referendumam. Un diemžēl nav taisnība tiem kolēģiem, kuri uzskata, ka mēs varētu atgriezties atkal pie sākotnējās situācijas un sākt likuma grozījumus no sākuma, ja reiz referendums ir izsludināts, tad referendumam ir vai nu jānotiek, vai ir jāatceļ, vai kā citādi, taču tas mums neliedz šobrīd strādāt un meklēt tos kompromisus, kurus mēs esam arī piedāvājuši, ne tikai pozīcijā atraduši tos, bet arī opozīcijā. Taču opozīcija nav parādījusi savu konstruktivitāti mūsu izpratnē kaut vai tādēļ vien, ka, ja tiek pieminētas nevalstiskās organizācijas, tad Pensionāru federācija ir pilnā mērā tieši pensionārus pārstāvoša sabiedriska organizācija, piekritusi šiem grozījumiem, kuri šobrīd, šodien tika izskatīti plenārsēdē. Ja plenārsēdē diskusijā, ļoti nopietnā diskusijā, sociāldemokrāti pieteica, ka tie ir viņu priekšlikumi, kurus mēs it kā esot tagad sapratuši, novērtējuši un sniedzam, un mēģinām lūgt šo atbalstu, tad ir mūsu dīvainais jautājums — kādēļ tad sociāldemokrāti neatbalsta šos priekšlikumus, kuri tad nu ir dienas kārtībā, bet nepiedalās balsojumā, tātad vispār izvairās no lēmuma pieņemšanas šajā sarežģītajā situācijā. Galu galā sociālā sfēra, tas ir jautājums par taisnīgumu. Un netaisnība vecajā likumā, kurš šobrīd darbojas, ir pietiekami liela gan attiecībā uz minimālajām pensijām, kuras tiktu izmainītas šo grozījumu rezultātā, un tad būtu šī sociālā pabalsta apmērs kā vismazākā pensija atšķirībā no tā, kā tas ir šobrīd, kad ir apmēram 10, 12, pat zem 10 latiem. Katrā gadījumā, nesasniedzot pat sociālā pabalsta līmeni tiem, kuriem ir nepietiekams stāžs vai ir kādi citi apstākļi bijuši, kuru dēļ viņi savu pensiju nav izpelnījuši.

Lūk, šis taisnīgums ir, vai šī taisnīguma drīzāk nav arī tad, ja mēs palūkojamies uz tiem pārrēķiniem, kas ir veikti, sākot ar šī gada janvāri, un tie ir 12 tūkstoši pensionāru, kas prasa no valsts budžeta 11 miljonus latu, un salīdzinājumā ar visiem pārējiem pensionāriem tā ir ļoti liela netaisnība. Neviens no opozicionāriem mums šobrīd nevar parādīt un atklāt, kā, viņuprāt, šī nauda būtu iegūstama, kur būtu avots, lai varētu šos izdevumus segt. Tādēļ pusotrs miljons kopumā ar parakstu vākšanu referendumā ir jāiztērē. Tāda ir demokrātijas cena, un te nu mēs neko nevaram darīt.

Vēl es gribētu piebilst vienu tādu faktu, ka šobrīd valdība strādā nepilnas 100 dienas, un attiecībā uz bezdarbu, kuru mēs it kā vairojam ar šiem budžeta grozījumiem, ko mums arī pārmet opozīcija, gribētu teikt gluži pretējo, ka tieši šos 3 mēnešus bezdarbs valstī samazinās, un septembrī pat par 0,3%, tik, cik šajā gadā nav bijis nevienu mēnesi, un tad ir vietā jautājums — vai sociāldemokrāti, kuri šodien visaktīvāk iestājās pret šiem pensiju likuma grozījumiem, uzņemsies politisku atbildību par to, ko mēs vakar dzirdējām, visai Latvijai pasakot par to, ka "Latvijas dzelzceļš" gatavojas atlaist savus darbiniekus, un tātad palielināt bezdarbnieku skaitu. Kurš uzņemsies atbildību par Zorgevica kunga kā sociāldemokrāta rīcību šajā brīdī?

K.Lībane (savienības "Latvijas ceļš" frakcija):

Es nedaudz paturpināšu pašu aktuālāko politisko tēmu mūsu valstī šobrīd, un tas ir par grozījumiem Pensiju likumā, par situāciju, kas ir veidojusies nu jau ne vienas vien nedēļas garumā, un par to, kas tad mums ir, kas ir mūsu guvums šodien, un kā mēs grasāmies turpināt darbu pie šīs problēmas risināšanas.

5. augustā tika pieņemts ļoti smags un grūts politisks lēmums par Pensiju likumu grozījumu pieņemšanu, kurā bija runa par to, ka tiek strauji paaugstināts pensijas vecums valstī, pakāpeniski un tomēr pietiekami strauji, un ka pensionāriem turpmāk vajadzēs izvēlēties — strādāt vai saņemt pensiju, un ienākuma avots būs tātad tikai viens. Ja šeit vispār var runāt kaut daļēji, kaut niecīgā mērā piekrist opozīcijai par to, ka šis lēmums varētu būt bijis kļūdains, tad tikai divās nelielās niansēs. Pirmkārt, attiecībā uz tām skaitliskajām prognozēm, kas tika iesniegtas deputātiem no Labklājības ministrijas ierēdņu puses, un mēs tās varam uzskatīt par vairāk vai mazāk precīzām, kļūdainām vai ne tik kļūdainām un tiešām prognozes ir dažādas, tāpēc tās ir prognozes, bet reālie cipari, kas raksturo konta atlikumu sociālajā budžetā un kas raksturo deficītu uz šo gadu, ir vieni un tie paši, kā pirms 5. augusta bija zināmi, tā viņi ir zināmi šobrīd. Un arī tas, ka šis budžeta deficīts kļūst ar katru dienu lielāks un situācija opozīcijas darbības rezultātā kļūst arvien smagāka, arī tas ir zināms un es atgādināšu, ka konta atlikums, pat ne atlikums, bet caurums tajā, kam būtu jābūt konta atlikumam, ir 38 miljoni un sociālā budžeta deficīts ir 57 miljoni šodien.

Otra, ko varētu saukt opozīcijas izpratnē par kļūdu, varēja būt tāda politiska drosme vai, viņuprāt, pārdrošība pieņemot šo smago lēmumu, uzņemoties atbildību, izriet no šīs ļoti smagās krīzes valstī ar smagiem politiskiem lēmumiem pusotra gada laikā, tā tas ir ieplānots. Ko šobrīd ir gatava darīt pozīcija — "Latvijas ceļš", Tautas partija un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK?

Pirmkārt, saņemt, izskatīt un iespējams tad balsot par opozīcijas priekšlikumiem, veidojot to, ko viņi sauc par sociālo dialogu. Izskatīt, vērtēt un balsot ne tikai par opozīcijas, bet arī par arodbiedrības, Darba devēju federācijas un Pensionāru federācijas priekšlikumiem, turpinot sociālo dialogu un paši balsot par kompromisa variantu, kas stātos spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad būtu noticis referendums un šie iepriekš pieņemtie grozījumi netiktu atcelti. Tātad mēs piedāvājam variantu, kurā tie grozījumi, pret kuriem balsot ierosina opozīcija, vispār nekad nestātos spēkā, un tāpēc ir pilnīgi bezjēdzīgi iet uz referendumu un tērēt kaut kādu naudu. Problēma mums rodas citur. Problēma mums rodas tajā faktā, ka opozīcija vakar lepni atstāja sarunu telpu, atstājot mūs divatā ar arodbiedrībām, Pensionāru federāciju un Darba devējiem. Tur tas dialogs turpināsies, mums ir uzstādīts tikšanās grafiks uz visu nākamo nedēļu, likums tiks pieņemts, pozīcija uzņemas atbildību par to, ka kompromiss būs gan pensiju vecuma paaugstināšanas grafikā, gan tajā, ka pensionāri varēs turpināt saņemt 60 latu pensiju un strādāt. Tas viss tā notiks, bet problēma šobrīd ir par procedūras lietām, par to, ka opozīcija cenšas procedūrā atrast iemeslu nerunāt ar pozīciju un velk tautu uz referendumu.

O.Deņisovs (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija):

Es arī gribu runāt par divām dažādām lietām, tas ir, par valsts pensijām un neuzticības izteikšanu labklājības ministram Robertam Jurdžam. Ministru kabinets ir iesniedzis Saeimā jums visiem labi pazīstamos grozījumus likumā "Par valsts pensijām". Savukārt kā izpildvara par pensiju jautājumu ir atbildīga Labklājības ministrija. Pats šīs ministrijas nosaukums mūsdienu apstākļos skan dīvani. Par kādu labklājību ir runa, kad valstī 10% no darba spējīgiem iedzīvotājiem nevar atrast sev darbu, kad zem iztikas minimuma dzīvo lielākā daļa ģimeņu. Un tajā pašā laikā valdībā par labklājības galveno vadoni ir Roberts Jurdžs. Ar izstrādātajiem pensiju likuma grozījumiem tiek risinātas budžeta problēmas, pasliktinot sirmgalvju dzīvi. Parakstu vākšanas rezultātā Latvijas pilsoņi ir pierādījuši, ka ir iespējas aizstāvēt sevi no valdības nekompetences uzbrukumiem sociālajā sfērā. Vairāk nekā 184 tūkstoši cilvēku ir parakstījušies par tautas nobalsošanu pensiju jautājumā. Parakstu vākšana, kā arī referendums pieprasa zināmus papildu izdevumus no valsts budžeta. Kas atbildēs par šiem izdevumiem un mēģinājumiem ieviest jaunus antihumānus grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kā arī — kā atrisināt budžeta problēmas uz Latvijas maznodrošināto iedzīvotāju rēķina. Latvijā kā demokrātiskā valstī beidzot jālemj jautājumi par politisko atbildību tautas priekšā, un Saeimas deputātam kā tautas pārstāvim šodien ir jāizlemj jautājums par Roberta Jurdža politisko atbildību par neprofesionālu un sabiedrībai kaitīgu likumprojektu sagatavošanu. Mēs redzam, ka ar mēģinājumu sagraut valsts pensiju sistēmu labklājības ministra iniciatīvas nav beigušās, pašlaik parādījās piedāvājums ķerties arī pie bezdarbnieku un bērnu labklājības, kas skaitījās pie Sociālo un darba lietu komisijas jautājumiem. Tajā laikā, kad valdībai vajadzētu rūpēties par pensionāru, bērnu un pārējo Latvijas iedzīvotāju labklājību, notiek pretējais process, tiek pieņemti likumi, kuri tikai pasliktinās iedzīvotāju dzīves līmeni. Tāpēc mēs uzskatām, ka Jurdža kungs nav kompetents tautas labklājības jautājumos un tāpēc viņš nevar ieņemt labklājības ministra posteni, un mēs balsojām pret grozījumiem par valsts pensijām, pagaidām, kamēr nebūs noticis referendums, neizskatīsim šo jautājumu līdz tautas balsošanai.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija):

Man šodien bija patīkami pārliecināties, ka mūsu valdošajā koalīcijā strādā tikai un vienīgi ļoti jautri cilvēki. Nu ļoti uzjautrinoši bija klausīties, kā pozīcijas partijas pārstāvošie deputāti stāsta par to, ka viņi ir atbildīgi par Finansu ministrijas darbību, par Valsts ieņēmumu dienestu un tajā pašā laikā viņu sūdzības par to, ka tikai opozīcijas dēļ, kuras iebildumus viņi neņem vērā, nav iespējams piepildīt valsts kasi, nav iespējams veikt finansu reformas, nav iespējams nodrošināt sociālo labklājību valstī. Bet principā, ja runā nopietnāk, šodien sēdē bija ļoti skaidri un gaiši redzamas valdošās koalīcijas bailes no referenduma. Kāpēc? Atklāti runājot, ne jau viens pats pensiju likums nosaka to, kā dzīvos Latvija. Ne jau tikai no pensionāriem sastāv mūsu sabiedrība. Un šajā sakarībā mēs arī piedāvājām veikt grozījumus gan likumā "Par privatizācijas sertifikātiem", kas neļautu izlaupīt valsti, un neizlaupīta valsts varētu tīri materiāli papildināt arī to pašu pensiju fondu, ko it kā likums paredz. Starp citu, sociālajā fondā ieskaitīt 10% un, ja tie būtu pastāvīgi ieskaitīti, tad pāris 100 miljoniem tur bija jābūt, bet par šiem miljoniem, nezin kāpēc, valdošās koalīcijas pārstāvji nekādi nevar pateikt, kur tad tie īsti ir palikuši.

Otrs, ko mēs piedāvājam mainīt, dažas normas Latvijas Republikas Satversmē. Šīs normas noteiktu tieši valsts atbildību savu pilsoņu priekšā par sociālo labklājību valstī. Bet arī no šīs atbildības baidās valdošā koalīcija. Un tieši tāpēc mēs nepiedalījāmies blēdībā, balsojot par grozījumiem Pensiju likumā. Atklāti runājot, Požarnova kungs netīšām izteica pašu precīzāko lietu, kas ir šie grozījumi. Tie ir meli! Atklāti meli pensionāriem, atklāti meli valsts iedzīvotājiem. Bet meliem ir īsas kājas. Būtībā ir viens — nav vēlēšanās atteikties no kļūdām, nekādā gadījumā negribas pateikt, ka bez atbildības pret valsti, bez atbildības pret pilsoņiem, pret tautu, ir pieņemts šis likums "Grozījumi "Pensiju likumā"". Un tāpēc pašlaik visu laiku tiek veiktas sarunas sarunu dēļ bez rezultātiem. Jā, mēs nevaram šodien atbalstīt tos grozījumus, kas sākotnēji bija mūsu grozījumi, kaut vai tāpēc, ka tie tagad tiek piemēroti kopēji nestabilai sistēmai. Mūsu grozījumi, kas tika piemēroti, bija saistīti ar iepriekšējo sistēmu, kur mēs cerējām arī pastiprināt valsts atbildību par saviem pilsoņiem. Šobrīd šie grozījumi ir vēlreiz sagrozīti un tiek piedāvāti jau kā pozīcijas grozījumi, lai mīkstinātu atklāt kļūdas. Ja tā bija kļūda, tad nevar samazināt kļūdu mazāku, tā ir politiska kļūda, smaga kļūda. Šodien nupat es noklausījos, ka prasa politisku atbildību no sociāldemokrāta Zorgevica par to, ka Latvijas dzelzceļš atlaidīs no darba cilvēkus. Bet vai valdošā koalīcija šodien ir gatava Zorgevica kungam dot Ministru prezidenta iespējas un politisko varu veikt vajadzīgās reformas dzelzceļā. Acīmredzot ne no tā viņi baidās, un tas ir budžeta jautājums, kur pašlaik mānās valdošā koalīcija, piestādot daudz lielāku budžeta deficītu nekā tiek pateikts — 2%, tur ir krietni vairāk. Zorgevica kungs būs spiests kā izpildītājs, nevis kā politiķis, kā politiķis Zorgevicu spiedīs Šķēles kungs un Gorbunova kungs, kā atbildīgas personas. Zorgevica kungs strādās tikai un vienīgi kā izpildītājs vai arī nestrādās. Tā būs viņa izvēle. Bet politisko atbildību nevar uzņemties cilvēks, kuram nav tiesību pieņemt lēmumus. Tāpēc tā smagā blefošana, ko piekopj Tautas partija, "Latvijas ceļš", apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, smagi atsauksies nākotnē uz visu Latvijas tautu.

Saeimas preses dienests