Lēmums par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2008. gada 31. janvārī

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2008.gada 31.janvārī pulksten 17.00

1. Deputātu J.Plinera, V.Buzajeva, M.Mitrofanova, J.Sokolovska, N.Kabanova
un V.Buhvalova jautājums tieslietu ministram Gaidim Bērziņam (jautājumu reģistra Nr.41/J9) 

“Par katastrofālu naturalizācijas tempu kritumu un pasākumiem šī tempa atjaunošanai”

(pilns jautājuma teksts — pielikumā). (Atbildes dok. Nr.1933)

2. Deputātu J.Plinera, V.Buzajeva, M.Mitrofanova, J.Sokolovska, N.Kabanova
un V.Buhvalova jautājums iekšlietu ministram Marekam Segliņam (jautājumu reģistra Nr.42/J9) 

“Par prettiesisku apmaiņu ar informāciju starp Latvijas un Igaunijas speciālajiem dienestiem un par antikonstitucionālu operatīvo darbību attiecībā pret atsevišķām personām, organizācijām un masu saziņas līdzekļu pārstāvjiem”

(pilns jautājuma teksts — pielikumā).

Saeimas priekšsēdētāja vietā

Saeimas priekšsēdētāja biedre V.Muižniece

Pielikums

Par katastrofālu naturalizācijas tempu kritumu un pasākumiem šī tempa atjaunošanai

Frakcija PCTVL un mūsu vēlētāji vēlas noskaidrot Jūsu pozīciju attiecībā uz zemāk izklāstītajiem satraucošajiem faktiem.

1. Naturalizācijas pārvaldes dati liecina par katastrofālu naturalizācijas tempu kritumu (skat. tab. Nr.1).

Tabula Nr.1

Naturalizācijas pieteikumu un jaunpilsoņu skaits pēdējo piecu gadu laikā

*1) ekstrapolācija par gada 11 mēnešiem

*2) aprēķins, balstoties uz iesniegtajiem pieteikumiem 2006.–2007.gadā un gaidāmo jaunpilsoņu skaitu 2007.gadā (ņemot vērā pārbaudījumu neizturējušos pretendentus)

Pieteikumu iesniegšanas tempi 2007.gadā ir 6 reizes mazāki nekā 2004.gadā un 4,7 reizes mazāki nekā iepriekšējos 4 gados. Ņemot vērā to, ka Latvijā ir aptuveni 400 000 nepilsoņu, tad viņu naturalizācijai ar 2008.gada tempiem būs nepieciešami aptuveni 170 gadi.

2. Pēdējā laikā nepārtraukti pieaug to personu skaits, kuras nespēj nokārtot naturalizācijas pārbaudi no pirmās reizes un vienlaicīgi samazinās to pretendentu skaits, kuriem ir augstākā izglītība (skat. tab. Nr.2).

Tabula Nr.2

Personu daļa, kuras nespēja nokārtot pārbaudījumu no pirmās reizes, un personu daļa, kurām nav augstākās izglītības.
Procentuāls salīdzinājums 

Tabulā: 1) personas ar augstāko izglītību starp pretendentiem (%)

2) personas, kuras nespēja nokārtot pārbaudījumu no pirmās reizes (%)

3. Pat ja izdara secinājumus, balstoties uz vidējiem naturalizācijas tempiem pēdējo
13 gadu laikā, ir redzams, ka naturalizācijas process ir absolūti nepieņemams gados vecākiem cilvēkiem (skat. tab. Nr.3).

Tabula Nr.3

Naturalizācijas tempi galvenajās nepilsoņu vecuma pamatgrupās

Relatīvie gados vecāku cilvēku naturalizācijas tempi ir 20 reizes mazāki nekā jauniešiem, neskatoties uz to, ka starp nepilsoņiem dominē tieši gados vecāki cilvēki.

4. Procedūra, kuras ietvaros notiek pēc 1991.gada 21.augusta dzimušo Latvijas nepilsoņu bērnu reģistrācija par Latvijas pilsoņiem pārsteidz ar savu neefektivitāti. Pēc iedzīvotāju reģistra datiem, uz 2007.gada 1.janvāri (ar atbilstošu interpolāciju) Latvijā joprojām ir aptuveni 17 000 nepilsoņu bērnu, kas dzimuši pēc iepriekšminētā datuma un joprojām nav Latvijas pilsoni. Saskaņā ar Naturalizācijas pārvaldes datiem, izmantojot kopš 1999.gada pieejamo procedūru, uz vecāku iesniegumu pamata kā pilsoņi tika reģistrēti aptuveni 7000 bērnu. Vēl 9000 bērnu (aprēķins balstoties uz interpolāciju) naturalizējās kopā ar vecākiem.

Tādā veidā kopējā naturalizācijas procesa efektivitāte attiecībā uz nepilsoņu bērniem – (9+7)/ (17+9+7)*100 = 48%, bet attiecībā uz bērnu reģistrāciju – 7/33 = 21%.

5. Daudzas starptautiskās institūcijas pēdējo desmit gadu laikā rekomendēja automātiski reģistrēt Latvijā dzimušos nepilsoņu bērnus par Latvijas pilsoņiem. Tādā veidā masveida bezpilsonības jautājums var tikt dabiskā ceļā atrisināts vienas paaudzes laikā.

6. Eiropas Parlaments savā 2004.gada rezolūcijā P5_TA (2004)0180, 11/03/2004: “izsaka gandarījumu par naturalizācijas tempu pieaugumu 2003.gadā…, kaut gan naturalizācijas process vēl joprojām paliek visai lēns, aicina Latvijas varas institūcijas virzīt uz priekšu šo procesu un uzskata, ka par ieguldījumu šajā virzībā varētu kalpot minimālas valodas zināšanas prasības, kas tiek uzstādītas veciem ļaudīm; aicina Latvijas varas pārstāvjus pārvarēt sabiedrībā pastāvošo šķelšanos un sekmēt “nepilsoņu” patiesu integrāciju, nodrošinot vienlīdzīgas tiesības izglītībā un iespējas iekārtoties darbā; piedāvā Latvijas varas pārstāvjiem paredzēt piešķirt nepilsoņiem, kuri ilgu laiku ir nodzīvojuši Latvijā, iespēju piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās.”

Te jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar 2003.gadu naturalizācijas pieteikumu skaits ir samazinājies 3,4 reizes.

Sakarā ar iepriekšminēto lūdzam Jūs atbildēt

uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Jūs neuzskatāt, ka starptautisko institūciju izteiktās bažas par lēnajiem nepilsoņu naturalizācijas tempiem, kā arī par jaundzimušo reģistrāciju un gados vecu cilvēku naturalizāciju ir pamatoti un saskan ar iepriekšminētajiem statistiskajiem datiem?

2. Kādi, Jūsuprāt, ir neveiksmīgā naturalizācijas procesa cēloņi?

3. Kādi pasākumi būtu jāveic valsts un pašvaldību institūcijām, lai paātrinātu naturalizācijas procesu Latvijā?

4. Kādi naturalizācijas procedūru vienkāršojoši pasākumi būtu veicami, lai paātrinātu naturalizācijas procesu Latvijā?

5. Vai Jūs pievienojaties Eiropas Parlamenta aicinājumam “pārvarēt sabiedrībā pastāvošo šķelšanos un sekmēt “nepilsoņu” patiesu integrāciju” ar aicinājumā paustajām metodēm vai uzskatāt šo aicinājumu par nepamatotu iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās?

6. Aprakstiet, lūdzu, maksimāli detalizēti tos pasākumus, kas būtu jāveic, lai izpildītu jautājuma 5. un 6.punktā izklāstītās rekomendācijas? Kuras no šīm rekomendācijām ir Saeimas, Ministru kabineta vai Naturalizācijas pārvaldes kompetencē? Kas varētu uzņemties iniciatīvu šo pasākumu realizācijai un kādos termiņos tas var tikt realizēts?

LR 9.Saeimas deputāti: J.Pliners, V.Buzajevs, M.Mitrofanovs,
J.Sokolovskis, N.Kabanovs, V.Buhvalovs

Rīgā 2008.gada 17.janvārī

Par prettiesisku apmaiņu ar informāciju starp Latvijas un Igaunijas speciālajiem dienestiem un par antikonstitucionālu operatīvo darbību attiecībā pret atsevišķām personām, organizācijām un masu saziņas līdzekļu pārstāvjiem

Mūsu rīcībā ir informācija (pielikums Nr.1), kurā ir apkopoti dati par 6 incidentiem, kas saistīti ar Latvijas–Igaunijas robežas šķērsošanu neilgi pirms (no 2007.gada aprīļa) un tūlīt pēc (2007.g. decembris – 2008.g. janvāris) Latvijas un Igaunijas pievienošanās Šengenas līgumam.

Informācija par šķēršļu likšanu ieceļošanai Igaunijas teritorijā attiecas uz 19 Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem (pielikums Nr.2). Nevienai no šīm personām nav kriminālsodāmības, un no Latvijas likumdošanas viedokļa šīs personas nav arī administratīvi sodītas. Šie cilvēki nebija izdarījuši nekādus likumpārkāpumus Igaunijas teritorijā, un vairums no viņiem nebija apmeklējuši Igauniju pēdējo 10 un vairāk gadu laikā. Toties visi viņi ir oficiāli reģistrētu organizāciju – Latvijas Antifašistiskās komitejas (reģ. Nr.40008109070, turpmāk tekstā – LAK) un partijas “PCTVL – Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (reģ. Nr.40008120059, turpmāk tekstā – PCTVL) – vadītāji vai biedri, kā arī krievu valodā iznākošo laikrakstu žurnālisti. Trīs no šīm personām ir pašvaldību deputāti, bet viens – LR Saeimas deputāts.

Pielikumā Nr.1 izklāstītā informācija viennozīmīgi liecina par sekojošo:

1. Attiecībā pret daļu no iepriekšminētajām personām ilglaicīgi tiek veikta operatīvā darbība, kas ietver sevī, kā minimums, telefonsarunu noklausīšanos un viņu pārvietošanās izsekošanu.

2. Iegūtā informācija tiek nodota Igaunijas pusei, un tas kalpoja par pamatu tam, lai daļu no šiem cilvēkiem iekļautu to personu sarakstā (turpmāk tekstā – “melnais saraksts”), kurām 10 gadus aizliegts ieceļot Igaunijas Republikas teritorijā.

Sakarā ar minēto lūdzam jūs atbildēt

uz šādiem jautājumiem:

1. Vai pret PCTVL un/vai LAK kā organizācijām tiek veikta operatīva darbība?

2. Vai pats fakts, ka persona pieder kādai organizācijai, tajā skaitā PCTVL vai LAK, var kļūt par pamatu tam, lai pret šo personu veiktu operatīvo darbību? Lūdzu, sniedziet atbildi par katru no iepriekšminētajām organizācijām atsevišķi?

3. Vai bez Saeimas piekrišanas ir iespējams veikt operatīvo darbību pret Saeimas deputātu? Vai tas fakts, ka Latvijas puse nodeva Igaunijas pusei ziņas par deputāta Vladimira Buzajeva pārvietošanos, nav LR Satversmes pārkāpums? Vai Latvijas speciālo dienestu rīcībā ir deputāta Vladimira Buzajeva telefonsarunu ieraksti? Ja šādi ieraksti pastāv, tad cik lielā mērā tas atbilst LR Satversmei, un ar kādu mērķi šie ieraksti tiek glabāti?

4. Kā savādāk, izņemot operatīvo darbību veikšanu pret pielikumā Nr.2 minētajiem Latvijas iedzīvotājiem, jūs varētu pamatot un izskaidrot uz robežas notikušos incidentus, it īpaši pievienošanās Šengenas līgumam kontekstā?

5. Pamatojoties uz kādiem normatīvajiem aktiem, Igaunijas pusei varēja tikt nodota informācija par agrāk nesodītiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem? Lūdzu, atbildiet par katru personu kategoriju atsevišķi ar atsaucēm uz konkrētiem normatīvo aktu pantiem.

Pamatojoties uz kādiem normatīvajiem aktiem, informācija par konkrētām pielikumā Nr.2 minētajām personām tika nodota Igaunijas pusei?

6. Vai jūs neuzskatāt, ka, liekot šķēršļus Rīgas domes deputāta Viktora Dergunova ieceļošanai Igaunijā, ir notikusi nesamērīga viņa pārvietošanās tiesību ierobežošana? Vai jūs neuzskatāt, ka Latvijas galvaspilsētas domes deputāta iekļaušana Igaunijas “melnajā sarakstā” ir uztverama kā necieņa pret Latvijas valsti? Vai jūs negrasāties labot šo kļūdu un vērsties pie Igaunijas kolēģiem ar lūgumu izsvītrot Viktoru Dergunovu no šī saraksta?

7. Lūdzu, atbildiet uz 6.jautājumu arī attiecībā par citām pielikumā minētajām personām.

8. Vai kopš 2007.gada aprīļa informācijas apmaiņa starp Latvijas un Igaunijas specdienestiem ir sekmējusi kaut viena nozieguma atklāšanu? Vai informācijas apmaiņa par personām, kuras pauž antifašistiskus lozungus, ir prioritārs minēto specdienestu uzdevums, apmainoties ar informāciju?

9. Vai jūs neuzskatāt, ka operatīvās darbības uzsākšana un informācijas nodošana par minētajiem Latvijas Antifašistiskās komitejas biedriem liecina par politisko pasūtījumu no to partiju puses, kas atbalsta atšķirīgas ideoloģiskās nostādnes? Vai iepriekšminētie lēmumi neliecina par lēmumus pieņēmušo personu nekompetenci un neatbilstību ieņemamajam amatam?

10. Vai minētās personas bez Igaunijas “melnā saraksta” ir iekļautas arī Šengenas valstu “melnajā sarakstā”? Ņemot vērā to, ka šīs personas piekrita tam, ka šajā jautājumā tiek minēti viņu personas dati, kā arī ņemot vērā Latvijas varas iestāžu acīmredzamo līdzdalību, sagādājot šīm personām neērtības, pieprasām sniegt informāciju pēc lietas būtības un par katru personu atsevišķi.

11. Vai jūs neuzskatāt, ka pēc Igaunijas un Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam būtu nepieciešams vērsties pie Igaunijas puses ar lūgumu izslēgt pielikumā minētos Latvijas iedzīvotājus no Igaunijas “melnajiem sarakstiem”?

Pielikumā: 1. Incidentu apraksts (1 lapa).

2. Personu saraksts, kurām radās problēmas ieceļot Igaunijā (1 lapa).

LR 9.Saeimas deputāti: J.Pliners, V.Buzajevs,
 M.Mitrofanovs, J.Sokolovskis, N.Kabanovs, V.Buhvalovs

Rīgā 2008.gada 24.janvārī

Pielikums Nr.1

Incidentu apraksts

1. 2007.gada 25.aprīlī robežpunktā “Ikla” tika aizturētas divas automašīnas, kurās uz Igauniju devās LAK biedri Eduards Gončarovs, Josifs Korens, Jurijs Vasiļčenko, Vladislavs Rafaļskis, Svetlana Ļitvinova, kā arī žurnālisti Jeļena Sļusareva – laikraksts “Vesti segodnja”, Sergejs Malahovskis – laikraksts “Čas”, un Dmitrijs Katemirovs – nedēļas laikraksts “Rakurss”. Ceļojuma mērķis – situācijas izpēte sakarā ar gaidāmo pieminekļa “Bronzas kareivis” demontēšanu.

Pēc trīs stundu gaidīšanas visiem brauciena dalībniekiem tika izdotas veidlapas ar tekstu igauņu valodā un ar mutvārdu paskaidrojumu par aizliegumu ieceļot Igaunijas Republikas teritorijā (sk., piemēram: “Igaunijā nav ielaista Latvijas “antifašistu” grupa” – LETA. Publicēta: 13:20 25.04.2007.).

2. 2007.gada 22.maijā J.Korens un A.Šapirovs, noformēdami sūdzības par Igaunijas robežsargu rīcību attiecībā pret personām, kuras minētas 1.punktā, devās uz Tallinu, uz robežsardzes pārvaldi ar mērķi iesniegt un reģistrēt tur šīs sūdzības, bet viņus atkal neielaida Igaunijas teritorijā (sk., piemēram: “Эстония боится наших антифашистов?» – “Čas”. Publicēta 23.05.2007.).

3. 2007.gada 25.maijā Ludmila Smirnova, krievu valodas pasniedzēja, LAK biedre, devās uz Tallinu ar reisa autobusu, tomēr robežpunktā “Ikla” Igaunijas robežsargi izsēdināja viņu no autobusa un atgrieza Latvijā (sk., piemēram: “Эстония: все можно, но ничего нельзя» – “Čas”. Publicēta 28.05.2007.).

4. 2007.gada septembrī Rīgas domes deputāts Viktors Dergunovs tika iekļauts Rīgas domes delegācijas sastāvā, kurai pēc Tallinas mērijas ielūguma vajadzēja iepazīties ar vietējās veselības aizsardzības sistēmas darbību (Rīgas domes priekšsēdētāja 2007.g. 21.septembra rīkojums Nr.592–r). No Rīgas izpilddirektora mutiska paziņojuma deputāts uzzināja, ka viņš ir iekļauts Igaunijas “melnajā sarakstā” un bija spiests atsaukt sevi no delegācijas sastāva (sk., piemēram: “Антифашисты в черном списке» – “Vesti segodnja”. Publicēta 27.09.2007.).

5. 2007.gada 22.decembrī Saeimas deputāts Vladimirs Buzajevs un LAK biedri Josifs Korens un Ludmila Smirnova devās uz Tallinu, lai iepazītos ar Igaunijas Cilvēktiesību centra darbību un ar to, kā tiek veikta to organizācijas “Nočnoj Dozor” biedru aizstāvība, pret kuriem ir ierosināts kriminālprocess “Bronzas kareivja” notikumu sakarā. Aptuveni plkst. 9.00 pie bijušā robežpunkta “Ikla” 10 kilometrus Igaunijas teritorijas pusē automašīnu, kas piederēja LAK biedram Josifam Korenam, panāca divas mašīnas, pirmajā no kurām atradās ceļu policists, bet otrajā – divi igauņu robežsargi.

Policists, uzstādot formālas pretenzijas (ieslēgti pretmiglas lukturi), tūlīt pat aizbrauca, bet robežsargi pārbaudīja visu triju brauciena dalībnieku pases, tai skaitā arī LAK biedres Ludmilas Smirnovas un Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva pases.

Izrādījās, ka Josifs Korens un Ludmila Smirnova ir iekļauti “melnajā sarakstā”, kā rezultātā bija nepieciešams pārtraukt braucienu un atgriezties Latvijā (sk., piemēram: “Igaunijā neielaiž Latvijas Antifašistu komitejas pārstāvjus” – LETA. Publicēta: 15:07 27.12.2007.).

6. 14.janvārī LAK biedri Aleksejs Šaripovs un Jānis Kuzins, kā arī laikraksta “Čas” korespondents Igors Vatoļins devās uz Tallinu ar mērķi novērotāju lomā piedalīties kriminālprocesā pret organizācijas “Nočnoj Dozor” biedriem. Ap pulksten 6.20 aptuveni 20 kilometru attālumā no bijušā robežpunkta “Ikla” viņu mašīnu apstādināja Igaunijas robežsargi, kuri gaidīja tos speciālā autobusā. Robežsargi pārbaudīja pasažieru pases. Automašīnas vadītājam A.Šaripovam, nepaskaidrojot iemeslus, tika paziņots, ka viņš ir iekļauts “melnajā sarakstā”, un viņa pasē tika iespiests zīmogs par izraidīšanu no Igaunijas Republikas. Pēc tam visa ekspedīcija bija spiesta atgriezties Rīgā (sk., piemēram: “Igaunijā atkal neielaiž Latvijas Antifašistu komitejas pārstāvjus” – LETA. Publicēta: 18:27 14.01.2008.).

Pielikums Nr.2

Personu saraksts, kurām radās problēmas ieceļot Igaunijā

1. Eduards Gončarovs (0509XX-XXXXX), LR nepilsonis, LAK priekšsēdētājs, PCTVL Domes loceklis, iekļauts “melnajā sarakstā” pēc Igaunijas iekšlietu ministrijas mājaslapas http://www.siseministeerium.ee/17126 datiem. Iebraukšana Igaunijā viņam tiek aizliegta no 26.04.2007. līdz 26.04.2017. Visām pārējām personām, kas tiek minētas turpmāk kā iekļautās “melnajā sarakstā”, iebraukšanas aizlieguma termiņi ir vienādi. Eduards Gončarovs tiek minēts 1.pielikuma 1.epizodē.

2. Josifs Korens (0401XX-XXXXX), LR nepilsonis, LAK biedrs, iekļauts “melnajā sarakstā”, 2007.g. 22.decembrī tika izraidīts no Igaunijas, tiek minēts 1.2. un 5.epizodē. Pirms minētajiem notikumiem pēdējo reizi bija Igaunijā pagājušajā gadsimtā.

3. Jurijs Vasiļčenko (2206XX-XXXXX), LR nepilsonis, LAK biedrs, iekļauts “melnajā sarakstā”, tika izraidīts no Igaunijas, tiek minēts 1.epizodē. Pirms minētajiem notikumiem pēdējo reizi bija Igaunijā 1998.gadā.

4. Vladislavs Rafaļskis (2311XX-XXXXX), LR pilsonis, LAK biedrs, Rīgas domes deputāts, PCTVL domes loceklis, tiek minēts 1.epizodē.

5. Svetlana Ļitvinova (230177 – 11215), LAK biedre, tiek minēta 1.epizodē.

6. Jeļena Sļusareva (2709XX-XXXXX), LR pilsone, laikraksta “Vesti segodnja” žurnāliste, tiek minēta 1.epizodē.

7. Sergejs Malahovskis (1505XX-XXXXX), LR nepilsonis, LAK biedrs, avīzes “Čas” korespondents, tika iekļauts “melnajā sarakstā”, tiek minēts 1.epizodē.

8. Dmitrijs Katemirovs (1307XX-XXXXX), LR nepilsonis, laikraksta “Rakurss” korespondents, tiek minēts 1.epizodē.

9. Aleksejs Šaripovs (2510XX-XXXXX), LR nepilsonis, LAK biedrs; iespējams, ir iekļauts “melnajā sarakstā”, tika izraidīts no Igaunijas 2008.g. 14.janvārī, tiek minēts 2. un 6.epizodē. Pirms minētajiem notikumiem pēdējo reizi bija Igaunijā 1988.gadā.

10. Ludmila Smirnova (0103XX-XXXXX) LR nepilsone, LAK biedre, iekļauta “melnajā sarakstā”, tika izraidīta no Igaunijas 2007.g. 22.decembrī, tiek minēta 3. un 5.epizodē.

11. Viktors Dergunovs (2102XX-XXXXX), LR pilsonis, LAK biedrs, Rīgas domes deputāts, PCTVL valdes loceklis, iekļauts “melnajā sarakstā” un līdz ar to bija spiests atteikties no brauciena uz Igauniju, tiek minēts 4.epizodē. Pirms minētajiem notikumiem pēdējo reizi bija Igaunijā 1997.gadā.

12. Vladimirs Buzajevs (0810XX-XXXXX), LR pilsonis, LR Saeimas deputāts, PCTVL Domes priekšsēdētājs, bija spiests atteikties no ieceļošanas Igaunijā, tiek minēts 5.epizodē.

13. Jānis Kuzins (2808XX-XXXXX), LR pilsonis, LAK biedrs, Jūrmalas domes deputāts, bija spiests atteikties no ieceļošanas Igaunijā, tiek minēts 6.epizodē.

14. Igors Vatoļins (1603XX-XXXXX), LR pilsonis, laikraksta “Čas” žurnālists, bija spiests atteikties no ieceļošanas Igaunijā, tiek minēts 6.epizodē.

Pārējie LAK biedri, kas bija iekļauti “melnajā sarakstā”:

15. Aleksandrs Gamaļejevs (210561 – 10739), LR pilsonis, PCTVL valdes loceklis.

16. Aleksandrs Giļmans (1005XX-XXXXX), LR pilsonis, PCTVL domes loceklis.

17. Oļegs Gocuļaks (0401XX-XXXXX), LR nepilsonis, PCTVL domes loceklis.

18. Mihails Averins (0412XX-XXXXX), LR nepilsonis.

19. Aleksandrs Livčaks (0207XX-XXXXX), PCTVL biedrs, LR nepilsonis.

Visām 19 iepriekšminētajām personām nebija nekādu konfliktu (izņemot pielikumā Nr.1 minētos) ar Igaunijas varas iestādēm, un visas šīs personas laika posmā no 2006.gada līdz 2007.gada aprīlim neapmeklēja Igaunijas teritoriju. Visas šīs personas deva savu piekrišanu publiski minēt savus personiskos datus deputātu jautājumā.