Eiropas Parlaments: Par “Nord Stream” gāzesvada ietekmi uz Baltijas jūru

29.janvārī Eiropas Parlamenta (EP) Lūgumrakstu komitejā notika uzklausīšana par gāzes cauruļvadu būves projektu “Nord Stream” un tā ietekmi uz Baltijas jūru. Paužot pretrunīgus viedokļus par projekta drošumu, ietekmi uz vidi un ekonomisko lietderību, sēdē piedalījās Eiropas Parlamenta deputāti, Eiropas komisāri Andris Piebalgs un Stavrs Dimss, lūgumrakstu autori no Polijas un Lietuvas, “Nord Stream” pārstāvji, vides un enerģētikas eksperti.

Lūgumrakstus par “Nord Stream” projektu Eiropas Parlamentam iesniedza Polijas iedzīvotājs Kšištofs Mackovskis (Vides informācijas un aizsardzības aģentūras vārdā) un Lietuvas iedzīvotāja, Jauno konservatīvo līgas pārstāve Radvile Morkunaite, kura bija savākusi 19 726 parakstus. Lūgumrakstos paustas bažas par apdraudējumu jūras ekosistēmām Lietuvas un Polijas piekrastē un šaubas par projekta atbilstību vides standartiem.

“Nord Stream” paredz apmēram 1200 km garas dabasgāzes cauruļvadu sistēmas izveidi, kas pa Baltijas jūru savienos Viborgu Krievijā ar Greifvalderu Vācijā. Projekta īstenošanai izveidotā uzņēmuma “Nord Stream AG” akcionāri ir “Gazprom” (51%), “Wintershall” (24,5%) un “E.ON Ruhrgas” (24,5%). “Nord Stream” projekts kopš 2000.gada ir iekļauts Eiropas Transporta un enerģētikas tīklu (TEN) vadlīnijās.

Enerģētikas komisārs Andris Piebalgs, atbildot uz EP deputātu paustajām bažām par projekta izmaksām un to ietekmi uz iedzīvotājiem, piegāžu drošību un “Gazprom” monopolstāvokļa izveidošanās risku, norādīja, ka “Nord Stream” projekts un piegāžu drošība ir divi dažādi jautājumi. Piegādes var padarīt drošas, dažādojot to avotus, un “Nord Stream” to veicinās. Eiropas Komisija šiem jautājumiem pievērsīsies sarunās ar Krieviju, kas līdz šim savas saistības gāzes piegādē pret ES ir pildījusi.  

Vītauts Landsberģis (Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa) norādīja, ka “Nord Stream” skar ne vien ekoloģijas, bet arī morāles jautājumus: Eiropas Savienība šajā gadījumā riskē ar dubultstandartiem un grasās pārņemt Krievijas beztiesiskumu.

Arī Tunne Kelams (Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa) brīdināja, ka projekts pārvērtīsies morālā un politiskā katastrofā, ja netiks ievērots likums un nenotiks atklāts dialogs.

Roberts Zīle (Nāciju Eiropas grupa) savukārt vērsa uzmanību uz to, ka projekts ir pretrunā ar gāzes tirgus liberalizāciju un par to būs jāmaksā Eiropas iedzīvotājiem.

“Nord Stream” izpilddirektors Matiass Varnigs, atspēkojot argumentus, norādīja, ka, projektu īstenojot, tiek stingri ievērots, lai tas būtu ekonomiski izdevīgs, turklāt uzņēmums strādās, cik vien atklāti iespējams.

Projekta izvērtēšana, debates un izpēte turpināsies. Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētājs Marcins Libickis (Nāciju Eiropas grupa) pauda vēlēšanos dabasgāzes cauruļvadu projekta “Nord Stream” vietā ierosināt citu, drošāku projektu, kas Krieviju un Eiropu savienotu pa sauszemi, nevis jūru un nešķērsotu tādas politiski nedrošas trešās valstis ārpus Eiropas Savienības kā Baltkrievija.

Lūgumrakstu komiteja vēl līdz vasaras pārtraukumam gatavojas izstrādāt ziņojumu, kuru tad pieņemtu Eiropas Parlaments pilnā sastāvā. Par ziņojuma sagatavošanu būs atbildīgs komitejas priekšsēdētājs M.Libickis. Savus atzinumus līdz ziņojuma iesniegšanai plenārsēdē paudīs vēl divas citas Parlamenta komitejas.

Ar savu darbu pie “Nord Stream” ietekmes uz vidi iepazīstināja neatkarīgā ekspertu kompānija “Ramboil Oil & Gas”, kas izpēti “Nord Stream” uzdevumā veic kopš 2006.gada. Tā vērtē, kā šis augsta spiediena gāzes cauruļvads ietekmēs dabu kopumā, aizsargātās dabas teritorijas, kultūrvēsturisko mantojumu un kā projekts mijiedarbosies ar citām darbības jomām: zivsaimniecību, dabas resursu ieguvi, vēja ģeneratoru stacijām, militārajām darbībām. Paralēli šim ietekmes novērtējumam līdzīgus veic Krievijas OAO “Gazprom”, kā arī Vācijas “Opal” un “Nel” cauruļvadu sistēmas “Wingas” un “EON” uzdevumā.

Roberts Larsons, Zviedrijas Aizsardzības izpētes aģentūras pārstāvis, norādīja, ka projekts rada riskus, jo, viņaprāt, Krievijas attīstība ir grūti prognozējama, turpretim paredzams, ka Krievijai pieaugs grūtības ar gāzes piegādi. R.Larsons uzskata, ka pastāv Baltijas jūras militarizācijas risks, jo Krievija var izmantot projektu kā attaisnojumu savai militārajai klātbūtnei Baltijas jūrā; palielinātos arī izlūkdarbības iespējas un nav izslēgta uzņēmuma bankrota iespēja ilgākā termiņā.

Keita Smita (Stratēģisko un starptautisko studiju centrs) apšaubīja projekta ekonomisko izdevīgumu, uzdodot jautājumu, kāpēc Eiropas Savienībai jāatbalsta projekts, kas ir trīs reizes dārgāks nekā alternatīvas, piemēram, “Yamal–Europe II”?

Alans Railijs (Eiropas Politikas studiju centrs) atzina, ka Eiropas patērētājiem projekts var izmaksāt dārgi: “Plānotās summas pieaugs, jo tās ir cieši saistītas ar augošajām naftas cenām. Tā kā nav veikta pietiekami rūpīga iepriekšēja izpēte, izmaksas no pieciem miljardiem eiro kāpj līdz astoņiem vai deviņiem miljardiem, vai pat 12 miljardiem eiro atkarībā no aplēšu avota. Kas šīs papildu izmaksas segs? Ja tas notiks ar Vācijas valsts atbalsta starpniecību, radīsies pretrunas ar Kopienas Līguma noteikumiem par valsts atbalstu.” “Nord Stream”, pēc eksperta domām, ir tipisks neliberalizēta tirgus projekts, un tāpēc šis jautājums jāizskata Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātam. A.Railijs ieteica tādas alternatīvas kā šķidrinātās gāzes piegādes.

Eiropas Parlamenta preses dienests