Eiropas Komisija: Par priekšlikumiem enerģētikas jautājumu risināšanā un klimata pārmaiņu samazināšanā un novēršanā

Eiropas Komisija 23.janvārī vienojās par tālejošiem priekšlikumiem, kuru mērķis ir īstenot saistības, ko uzņēmusies Eiropadome, – cīnīties pret klimata pārmaiņām un veicināt atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu. Kā rāda priekšlikumi, no tehnoloģiskā un ekonomiskā viedokļa pērn pieņemtie mērķi ir sasniedzami, tie rada īpašas uzņēmējdarbības iespējas tūkstošiem Eiropas uzņēmumu. Šo pasākumu rezultātā visās valstīs tiks panākts milzīgs pieaugums atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas jomā un valdībām noteiktie mērķi būs juridiski saistoši. Emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS) vērienīgā reforma, kuras rezultātā Eiropas Savienībā tiks ierobežotas emisijas, visiem lielākajiem CO₂ emitentiem radīs stimulu izstrādāt tīras ražošanas tehnoloģijas. Priekšlikumu īstenošana ļaus ES sasniegt mērķus, par kuriem 2007.gada martā vienojās ES vadītāji, t.i., līdz 2020.gadam vismaz par 20% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un panākt, lai atjaunojamās enerģijas daļa kopējā energopatēriņā sasniegtu 20%. Līdz 2020.gadam sasniedzamo emisiju samazinājuma apmēru palielinās līdz 30%, ja būs noslēgts jauns vispasaules nolīgums par klimata pārmaiņām.

Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu sacīja: “Rast atbildi uz klimata pārmaiņām ir vislielākais pārbaudījums mūsu paaudzes politiskajai rīcībspējai. Mums ir ne vien uzdevums, bet arī pienākums radīt piemērotu politiku pārejai uz videi nekaitīgu Eiropas ekonomiku un arī turpmāk būt vadībā starptautiska mēroga pasākumos, lai aizsargātu mūsu planētu. Mūsu izvirzīto priekšlikumu mērķis ir risināt ne vien minēto uzdevumu, bet arī ar energoapgādes drošību saistītās problēmas; turklāt tā varētu būt iespēja radīt tūkstošiem jaunu uzņēmumu un miljoniem jaunu darbavietu Eiropā. Laist garām šo iespēju mēs nedrīkstam.”

Vides komisārs Stavrs Dimss papildināja: “Šis priekšlikumu kopums, kas balstīts uz pasaules praksē jauno Eiropas emisiju tirdzniecības sistēmu, mūsu partneriem pierāda, ka apņēmīga darbība cīņai pret klimata pārmaiņām ir apvienojama ar turpmāku ekonomikas un labklājības pieaugumu. Tā nodrošina Eiropai veiksmīgu startu sacensībās, kuru mērķis ir radīt globālo ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni, kā rezultāts savukārt būtu jauninājumu vilnis un jaunu darbavietu radīšana tīro tehnoloģiju jomā. Ar šiem priekšlikumiem tiek īstenotas saistības, ko pagājušajā gadā uzņēmās ES vadītāji, un nodrošināts vienlīdzīgs ieguldījuma sadalījums. Tagad visām dalībvalstīm ir aktīvi jāiesaistās šā uzdevuma izpildē.”

Enerģētikas komisārs Andris Piebalgs sacīja: “Laikā, kad pieaug naftas cenas un bažas par klimata pārmaiņām, mēs nedrīkstam neizmantot iespēju, ko sniedz atjaunojamie enerģijas avoti. Tie palīdzēs mums samazināt CO₂ emisijas, palielināt piegādes drošību, kā arī atbalstīt un veicināt jaunu darbavietu radīšanu un izaugsmi augsto tehnoloģiju izstrādes nozarē. Ja rīkosimies nekavējoties, Eiropa izvirzīsies vadībā sacensībās, kuru mērķis ir radīt mūsu planētai tik nepieciešamo ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni.”

Konkurences komisāre Nēli Krusa sacīja: “Valsts atbalsta pamatnostādnes ir būtisks ieguldījums Eiropas Savienības enerģētikas un klimata pārmaiņu politikas izstrādē, kā arī patlaban notiekošajā valsts atbalsta reformas procesā. Šī ir iespēja, kas dalībvalstīm ļauj finansēt vides projektus, vienlaikus veicinot ES ekonomikas izaugsmi.”

Pamatojoties uz ES emisiju tirdzniecības sistēmu (ETS), Komisija ierosina stiprināt visā ES vienotu oglekļa tirgu, kas aptvers vairāk siltumnīcefekta gāzu (šobrīd tas attiecas tikai uz CO₂) un visus lielākos rūpnieciskos piesārņotājus. Tirgū laistās emisiju kvotas tiks no gada uz gadu samazinātas tā, lai ETS emisijas līdz 2020.gadam varētu samazināt par 21% salīdzinājumā ar 2005.gada līmeni.

Uz enerģētikas nozari, kas rada lielāko daļu ES emisiju, izsoles sistēmu pilnībā attiecinās līdz ar jaunā režīma darbības sākumu 2013.gadā. Citām rūpniecības nozarēm, kā arī aviācijas nozarei izsoles sistēmu piemēros pakāpeniski, lai gan izņēmumus var piemērot attiecībā uz nozarēm, kas ir īpaši jutīgas pret to valstu ražotāju konkurenci, kurās nav spēkā salīdzināmi oglekļa emisiju ierobežojumi. Turklāt emisiju kvotu izsoles būs atklātas – ikvienam ES uzņēmumam būs iespējams iegādāties emisijas atļaujas jebkurā dalībvalstī.

ETS darbības rezultātā gūtos ieņēmumus saņems dalībvalstis; tie būtu jāizmanto, lai atbalstītu ES ceļā uz videi nekaitīgu ekonomiku, veicinot jauninājumus tādās jomās kā atjaunojamā enerģija, oglekļa uztveršana un uzglabāšana, pētniecība un attīstība. Daļai ieņēmumu būtu jānonāk arī jaunattīstības valstīs, lai atbalstītu to centienus pielāgoties klimata pārmaiņām. Saskaņā ar Komisijas aprēķiniem līdz 2020.gadam emisiju izsolēs gūtie ieņēmumi gadā varētu sasniegt 50 miljardus eiro.

ES emisiju tirdzniecības sistēma, kas darbojas nu jau ceturto gadu, ir izrādījusies īstens tirgus instruments, ar kura palīdzību iespējams radīt stimulu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Patlaban šī sistēma aptver aptuveni 10 000 rūpnieciskās ražotnes visā ES (tostarp spēkstacijas, naftas pārstrādes uzņēmumus un tērauda rūpnīcas), kuras rada gandrīz pusi no visa Eiropas Savienības radīto CO₂ emisiju apjoma. Saskaņā ar jauno sistēmu ETS attieksies uz vairāk nekā 40% no visām emisijām. Lai samazinātu administratīvo slogu, ETS nebūs jāpiedalās tām rūpnieciskajām ražotnēm, kuru radīto emisiju apjoms nesasniedz 10 000 tonnu CO₂.

Nozarēs, uz kurām neattiecas ETS (piemēram, ēkas, transports, lauksaimniecība un atkritumi), Eiropas Savienība līdz 2020.gadam samazinās emisijas līdz 10% zem 2005.gada līmeņa. Katrai dalībvalstij Komisija ierosina līdz 2020.gadam sasniedzamu konkrētu mērķi, cik lielā mērā tām jāsamazina savas emisijas; savukārt jaunās dalībvalstis savas emisijas drīkst palielināt. Attiecīgi sasniedzamās izmaiņas svārstās no -20% līdz +20%.

Līdztekus uzdevumam radīt piesārņojošo vielu tirgu, kas pareizi funkcionētu, visām dalībvalstīm steigšus jāsāk mainīt energopatēriņa struktūru. Šobrīd atjaunojamās enerģijas daļa ES enerģijas galapatēriņā ir 8,5%. Tātad, lai līdz 2020.gadam šī daļa atbilstīgi izvirzītajam mērķim sasniegtu 20%, vidējam pieaugumam ir jābūt 11,5%.

Lai to panāktu, Komisija ierosina noteikt katrai dalībvalstij individuālus, juridiski saistošus mērķus. Iespējas attīstīt atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu katrai dalībvalstij ir atšķirīgas; ir vajadzīgs ilgs laiks, lai varētu sākt ražot atjaunojamu enerģiju. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstīm būtu skaidrs priekšstats, ar ko sākt. Katras valsts sagatavotajā rīcības plānā būs izklāstīts, kā valsts plāno sasniegt savus mērķus un kā būs iespējams faktiski uzraudzīt sasniegtos rezultātus.

Ja vien būs izpildīts ES kopējais mērķis, dalībvalstis drīkstēs līdzdarboties Eiropas vispārējos atjaunojamās enerģijas jomā veiktajos centienos bez nosacījuma, ka tam noteikti jānotiek konkrētās dalībvalsts teritorijā. Tas ļaus novirzīt ieguldījumus tur, kur visefektīvāk iespējams ražot atjaunojamo enerģiju, un rezultātā samazināt šā mērķa sasniegšanai nepieciešamās izmaksas par 1,8 miljardiem eiro.

Šodien iesniegtais priekšlikums attiecas arī uz mērķi, lai līdz 2020.gadam vismaz 10% no ES transporta nozarē izmantotās degvielas būtu biodegviela katrā dalībvalstī. Ļoti būtiska šā mērķa sasniegšanai ir ilgtspējība, tāpēc direktīvā ir iekļauti attiecīgi kritēriji.

Komisija ir pieņēmusi arī jaunas valsts atbalsta vadlīnijas par vides aizsardzību; tās palīdzēs dalībvalstīm izstrādāt ilgtspējīgu Eiropas klimata un enerģētikas politiku. Salīdzinājumā ar 2001.gada vadlīnijām jaunās vadlīnijas atbalsta projektiem paredz plašāku darbības jomu spektru, kā arī lielāku atbalsta intensitāti. Vadlīnijās ir paredzēti jauni nosacījumi attiecībā uz valsts atbalsta pasākumiem ar mērķi veicināt vides aizsardzību un panākt ļoti būtisko līdzsvaru starp uzdevumu radīt lielāku labumu videi un vienlaikus pēc iespējas samazināt kropļojošu ietekmi uz konkurenci.

Ja atbalsts nebūs plānots mērķtiecīgi, tas nesniegs vēlamos rezultātus vides aizsardzības jomā un radīs konkurences kropļošanas risku, un tā rezultātā var samazināties ekonomikas izaugsme Eiropas Savienībā. 

Priekšvēsture

Komisija 2007.gada 10.janvārī pieņēma ar enerģētiku un klimata pārmaiņām saistītu dokumentu paketi un aicināja Padomi un Eiropas Parlamentu apstiprināt šādus mērķus:

• ES vienpusēja apņemšanās līdz 2020.gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vismaz 20% apmērā salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni un mērķis līdz 2020.gadam panākt samazinājumu 30% apmērā, ja būs noslēgts vispārējs starptautisks nolīgums par klimata pārmaiņām;

• obligāts ES mērķis līdz 2020.gadam panākt, lai atjaunojamās enerģijas daļa sasniegtu 20% no kopējā energopatēriņa un lai 10% no transporta nozarē izmantotās degvielas būtu biodegviela.

Šo stratēģiju 2007.gada martā Eiropadomes sanāksmē apstiprināja gan Eiropas Parlaments, gan ES vadītāji. Eiropadome aicināja Komisiju nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, tostarp par to, kā sadalāms dalībvalstu ieguldījums šo mērķu sasniegšanai.

Šī priekšlikumu pakete ir atbilde uz minēto uzaicinājumu. Tajā iekļauti vairāki svarīgi savstarpēji saistīti politikas priekšlikumi, piemēram:

• priekšlikums grozīt ES emisiju tirdzniecības direktīvu;

• priekšlikums par kopīgu ieguldījumu, lai pildītu saistības, ko Kopiena vienpusēji uzņēmusies tādās jomās, uz kurām neattiecas ES emisiju tirdzniecības sistēma (piemēram, transports, ēkas, pakalpojumi, nelielas rūpnieciskās iekārtas, lauksaimniecība un atkritumi);

• priekšlikums direktīvai par atjaunojamas enerģijas avotu izmantošanas veicināšanu, lai palīdzētu sasniegt iepriekšminētos ar emisiju samazināšanu saistītos mērķus.

Viens no minētās paketes priekšlikumiem ir priekšlikums par tiesisko regulējumu oglekļa savienojumu uztveršanai un uzglabāšanai, paziņojums par demonstrējumu saistībā ar oglekļa savienojumu uztveršanu un uzglabāšanu un jaunas vadlīnijas valsts atbalstam vides aizsardzības jomā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa