Nepakļaujoties ne boļševikiem, ne nacistiem

Par jauniegūto Latvijas Centrālās padomes 1944. gada memoranda oriģinālu

Diezgan atšķirīga domās un darbos ir bijusi latviešu tautas vēsture. Un dažādi ir viedokļi attiecībā uz Otro pasaules karu Latvijas teritorijā.

Bet nupat, pateicoties Latvijas Kara muzeja darbinieku rosīgumam un patiesības izpratnei, ir iepirkts īpaši vērtīgs jaunieguvums — Latvijas Centrālās padomes deklarācija, kas visā vēsturiskajā literatūrā ir iegājis kā Latvijas Centrālās padomes memorands, datēts ar 1944. gada 17. martu.

Šis dokuments, ko parakstījuši 188 savulaik labi pazīstami Latvijas sabiedriskie un politiskie darbinieki un inteliģences pārstāvji, adresēts Latviešu leģiona ģenerālinspektoram Rūdolfam Bangerskim. Memoranda oriģināls ir bijis paslēpts kādā dzīvoklī Rīgā, Peldu ielā 19. Tur tas palicis neatklāts visu padomju okupācijas laiku. Un tikai nesen nācis dienas gaismā.

Kara muzeja Otrā pasaules kara nodaļas vadītājs Uldis Neiburgs aizvakardienas preses konferencē atgādināja, ka jau 1943. gada 13. augustā tika nodibināta Latvijas Centrālā padome. Tās mērķis bija cīnīties gan pret boļševikiem, gan pret nacistu okupācijas režīmu, bet galvenais ārpolitiskais mērķis drūmajos kara gadu apstākļos — sadarboties ar rietumvalstīm, pirmām kārtām Lielbritāniju un ASV, un arī informēt pasauli par situāciju Latvijā, par latviešu tautas centieniem atjaunot savu neatkarīgu valsti.

Tiesa, Rūdolfs Bangerskis šo memorandu nav pieņēmis, un tas nokļuvis vācu represīvo iestāžu rokās. Daudzi cilvēki, kas bija parakstījuši šo dokumentu, nonāca koncentrācijas nometnēs, daļai izdevās pārceļot pāri jūrai uz Zviedriju.

Dokumentu parakstījuši daudzi izcili Latvijas politiķi un kultūras darbinieki. Līdz šim dažādos izdevumos ir publicēti dažādi memoranda varianti un dažādi tā parakstītāju skaita un sastāva apkopojumi. Bet tikai tagad ir gūta pilnīga skaidrība par šī vēsturiskā dokumenta autentisko tekstu un parakstītājiem. Lūk, tā teksts un visi 188 parakstītāji:

 

Latviešu Leģiona Ģenerālinspektoram

R.Bangerska kungam.

Ļoti godātais ģenerāļa kungs.

Ienaidnieks no austrumiem atkal draudoši tuvojas Latvijas zemei. Tas ir tas pats ienaidnieks, kuŗa bruņotie spēki 1940.g. 17. jūnijā militari okupēja Latvijas Republiku, tā pati vara, kas drīzi pēc okupācijas izdeva itkā mūsu tautas vārdā Latvijas Saeimas vēlēšanu likumu, bet pēc tam pati šo pēc formas itkā demokrātisko vēlēšanu likumu neievēroja, rupji pārkāpa, pielaižot tikai vienu komunistu un viņu līdzskrējēju sarakstu un turklāt vēl viltojot balsošanas rezultātus. Iznākums, protams, nevarēja dot un nedeva tautas pārstāvjus, bet krievu okupācijas varas ieceltņus.

Šie ieceltņi lēma un lūdza Padomju Savienību neatkarīgo Latvijas Republiku uzņemt tās sastāvā. Pēc tam paziņoja visai pasaulei, ka Latvijas Republika brīvprātīgi tai pievienojusies. Tas pats, tādā pašā veidā un tanī pašā laikā notika ar neatkarīgo Igaunijas un Lietuvas Republiku.

Latvijas varmācīgā pievienošana Padomju Savienībai izdarīta rupji pārkāpjot Latvijas Republikas satversmi un laužot Latvijas — Padomju Savienības savstarpējos līgumus, Tautu Savienības paktu un veselu virkni starptautisku līgumu. Latvijas pievienošana Padomju Savienībai nav arī atzīta starptautisko tiesību nozīmē.

No sacītā neapstrīdami izriet, ka pēc starptautiskām tiesību normām Latvijas Republika tiesiski turpina pastāvēt. Tāpēc Padomju Savienības valdības un preses oficialam viedoklim, kā arī dažu ārvalstu laikrakstu paustam uzskatam, itkā Latvija būtu Padomju Savienības sastāvdaļa un tāpēc tā tagad atkal būtu no jauna iekļaujama Padomju Savienībā, nav nekāda tiesiska pamata. Tāpat neapšaubāmi izriet, ka nepamatota ir arī pašreizējā vācu okupācijas varas nostāja, itkā Latvija būtu Padomju Savienības sastāvdaļa. Šīs nostājas praktiskā izpausme konstatējama visā vācu okupācijas varas politiskā un saimnieciskā rīcībā. Šāds viedoklis nav arī savienojams ar vācu okupācijas varas uzdevumā izdarīto Latvijas iedzīvotāju mobilizāciju Vācijas bruņotiem spēkiem. Tāda vācu okupācijas varas rīcība dziļi aizvaino mūsu tautu un rada tanī dibinātu neapmierinātību.

Latvijas nācijas tiesiskai apziņai un nacionālai pašcieņai atbilstu tāda mobilizācija Latvijas armijai, kas būtu izsludināta Latvijas valsts likumīgo orgānu vārdā un Latvijas valsts aizsardzībai. Tikai tāda mobilizācija lietderīgi veidotu mūsu militāro spēku, ievērojami veicinātu un kāpinātu tā kaujas spējas.

Pēc mūsu izpratnes otrā pasaules kaŗa tagadējā norisē ir tiešām pienācis brīdis, kad apdraudēta mūsu tautas dzīvība, pati tautas esamība — pienācis liktenīgais brīdis: būt vai nebūt.

Pēc visiem dabas un cilvēcības likumiem neviens mums nevar apstrīdēt tiesības aizstāvēties, ja tiek apdraudēta mūsu nācija un tās esamība.

Pamatojoties uz šīm atziņām, mēs deklarējam Latvijas tautas gribu un gatavību aizstāvēt visiem mums iespējamiem spēkiem un līdzekļiem Latvijas valsts robežas pret uzbrūkošo ienaidnieku.

Sacīto ievērojot, mēs, apakšā parakstījušies, Latvijas nācijas vārdā deklarējam sekojošo mūsu tautas vienoto gribu:

Deklarējot šo mūsu tautas nepārprotamo viedokli par savas suverenitātes juridisko esamību un gribu atjaunot mūsu valsts faktisko suverenitāti, kā arī cieto apņemšanos visiem spēkiem un visiem iespējamiem līdzekļiem sargāt Latvijas valsti pret uzbrucēju, mēs pagodinamies Jūs, augsti godātais ģenerāļa kungs, lūgt darīt zināmu šo mūsu nācijas nepārprotamo viedokli un nesatricinamo gribu tām varām, kas Latvijas Republikas faktiskās atjaunošanas nozīmi un nepieciešamību varētu objektīvi saprast un kas gribētu un spētu atbalstīt Latvijas Republikas cīņu par valsts neatkarības un territorijas nodrošināšanu.

Parakstot šo deklarāciju, mums ir gods izteikt Jums, ļoti godātais ģenerāļa kungs, mūsu dziļas cieņas apliecinājumu.

Latvijas galvas pilsētā Rīgā, 1944. g. 17. martā.

           

Par memorandu parakstījušajiem

Memorandam vēl, pēc atmiņu avotiem, bijuši pievienojušies, taču to nav parakstījuši:

Ernests Morics, Satversmes sapulces loceklis un 1. un 2. Saeimas deputāts,

un Bruno Kalniņš, Satversmes sapulces loceklis un 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts.

 

Memorandu parakstījuši :

1. Pauls Kalniņš, 1., 2., 3. un 4. Saeimas priekšsēdētājs

2. Kārlis Pauļuks, bijušais tieslietu ministrs, 4. Saeimas priekšsēdētāja biedrs, 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts

3. Jāzeps Rancāns, 4. Saeimas priekšsēdētāja biedrs, 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts

4. Pēteris Juraševskis, bijušais iekšlietu ministrs, tieslietu ministrs un Ministru prezidents, 2., 3. un 4. Saeimas deputāts

5. Fēlikss Cielēns, 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts, bijušais ārlietu ministrs un Latvijas sūtnis Francijā un Spānijā

6. Dāvids Apinis, 4. Saeimas deputāts

7. Valdemārs Zāmuēls, bijušais Ministru prezidents, zemkopības un tieslietu ministrs, senators

8. Teodors Grīnbergs, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps, 1. Saeimas deputāts

9. Jānis Vārsbergs, Tautas padomes un Satversmes sapulces loceklis

10. Kārlis Skalbe, Tautas padomes un Satversmes sapulces loceklis, 1. Saeimas deputāts

11. Teodors Zvejnieks, Tiesu palātas priekšsēdētāja vietas izpildītājs, bijis Tiesu palātas Civildepartamenta priekšsēdētājs

12. Pēteris Leitāns, senators, bijušais Tiesu palātas tiesnesis

13. Mārtiņš Peniķis, ģenerālis, bijušais Latvijas armijas komandieris

14. Pāvils Kvelde, bijušais Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas rektors un Lauksaimniecības kameras vicepriekšsēdētājs

15. Eduards Kalniņš, ģenerālis, bijušais kara ministrs

16. Andrejs Teikmanis, bijušais Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas prorektors

17. Maksis Eglītis, bijušais Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības fakultātes dekāns un Lauksaimniecības kameras vicepriekšsēdētājs

18. Jānis Priede, ģenerālis, bijušais Vidzemes divīzijas komandiera palīgs un vietas izpildītājs

19. Spricis Paegle, bijušais tirdzniecības un rūpniecības ministrs un Latvijas Sarkanā Krusta vicepriekšsēdētājs

20. Rūdolfs Markuss, bijušais Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Mežkopības fakultātes dekāns

21. Viktors Dāle, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs un bijušais Kara tiesas priekšsēdētājs

22. Vilis Vītols, bijušais Latvijas tirdzniecības un rūpniecības bankas direktors, Universitātes Rīgā prorektors saimnieciskajās lietās

23. Verners Tepfers, ģenerālis, bijušais kara virsprokurors un Pieminekļu valdes priekšsēdētājs

24. Jānis Kalacis, senators, bijušais Senāta Administratīvā departamenta priekšsēdētājs un Daugavpils apgabaltiesas priekšsēdētājs

25. Roberts Ivanovs, bijušais Satversmes sapulces sekretārs, 1. Saeimas deputāts un valsts kontrolieris no 1923. līdz 1934. gadam

26. Kārlis Straubergs, bijušais izglītības ministrs, LU profesors

27. Mintauts Čakste, senators, bijušais Latvijas Senāta Kasācijas departamenta direktors

28. Anna Bormane, bijusī Rīgas pilsētas Revīzijas komisijas locekle

29. Jānis Breikšs, 2., 3. un 4. Saeimas deputāts

30. Ādolfs Robežnieks, Tiesu palātas prokurors

31. Ādolfs Klīve, 1., 2. un 3. Saeimas deputāts, bijušais Latvijas Bankas padomes priekšsēdētājs

32. Augusts Pētersons, bijušais Tautas labklājības ministrijas Veselības departamenta direktors

33. Jānis Endzelīns, LU profesors

34. Valdemārs Alksnis, bijušais Tiesu palātas Krimināldepartamenta priekšsēdētājs

35. Alfreds Valdemārs Tauriņš, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas profesors

36. Pēteris Stērste, senators, Tiesu palātas loceklis

37. Pēteris Delle, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas profesors

38. Dāvids Bīskaps, Latvijas Sarkanā Krusta Jelgavas slimnīcas direktors

39. Jānis Teriņš, 4. Saeimas deputāts

40. Rūdolfs Jānis Alksnis, bijušais senators, vecākais juriskonsults Tieslietu ģenerāldirekcijā

41. Antons Kursišs–Kursīts, bijušais satiksmes ministrs, Zemes bagātību pētīšanas institūta direktors

42. Augusts Rumpēteris, bijušais senators, Tiesu palātas loceklis

43. Arnolds Pēteris Aizsilnieks, bijušais Centrālsavienības “Turība” galvenais direktors

44. Kārlis Vilis Lauskis, Bulduru dārzkopības vidusskolas skolotājs

45. Jānis Ziediņš, Tiesu palātas tiesnesis

46. Ernests Blese, LU profesors

47. Aleksandrs Gubens, bijušais Latvijas Senāta priekšsēdētājs

48. Georgs Apinis, Tiesu palātas tiesnesis

49. Kārlis Bērziņš, bijušais Amatniecības kameras priekšsēdētāja vietnieks

50. Ludvigs Sēja, bijušais ārlietu ministrs un Latvijas sūtnis ASV un Lietuvā

51. Arturs Sakenfelds, uzņēmuma “Dzirnavnieks” direktors, bijušais Finansu ministrijas Tirdzniecības un rūpniecības departamenta direktors

52. Videvūts Zeminskis, Rīgas apgabaltiesas vicepriekšsēdētājs

53. Arvīds Klāvsons, bijušais laikraksta “Rīts” atbildīgais redaktors

54. Eduards Grosbergs, arhitekts, bijušais Valsts kontroles vecākais revidents

55. Konstantīns Čakste, LU ārkārtas profesors, zvērināts advokāts

56. Eduards Jānis Krieviņš, pulkvedis, Tiesu palātas viceprokurors, bijušais Kara virstiesas loceklis

57. Jānis Asaris, LU ārkārtas profesors

58. Broņislavs Rudiks, LU docents, Rīgas pilsētas veterinārās valdes direktors

59. Jānis Ozoliņš, Tieslietu ģenerāldirekcijas juriskonsultācijas pastāvīgais loceklis, direktors un Lauksaimniecības galvenās direkcijas agrārtiesību daļas priekšnieks

60. Jānis Verners Vītiņš, bijušais Tiesu departamenta direktors

61. Eduards Šīrons, LU ārkārtas profesors

62. Paulis Radziņš, Rīgas pilsētas komercskolas un tirdzniecības skolas direktors

63. Jūlijs Vecozols, rakstnieks

64. Nikolajs Dūze, ģenerālis, bijušais Zemgales divīzijas un Kurzemes divīzijas komandiera palīgs

65. Zinaīda Lazda, rakstniece

66. Pēteris Sockis, notārs

67. Oļģerts Bištēviņš, diriģents un komponists

68. Sergejs Duks, diriģents

69. Valija Priedīte, Latvijas jaunatnes organizācijas Meiteņu apvienības vadītāja

70. Arvīds Prēdelis, ērģelnieks

71. Alfons Kušķis, agronoms, Lauksaimniecības galvenās direkcijas dārzkopības nodaļas vadītājs

72. Pēteris Miezītis, bijušais Cēsu ģimnāzijas direktors

73. Jāzeps Vītols, profesors, Latvijas Konservatorijas rektors

74. Eduards Grantskalns, 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts, Rīgas piensaimniecības sabiedrības valdes loceklis

75. Jēkabs Poruks, Rīgas operas direktors

76. Mārtiņš Vācietis, ģenerālis, bijušais kara ministrs

77. Pauls Jurevičs, LU profesors, filozofs

78. Jūlijs Students, Latvijas Konservatorijas vecākais docents

79. Viļums Skubiņš, agronoms, bijis Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktors un Tautas bankas valdes loceklis

80. Jānis Grīns, rakstnieks, bijis Nacionālā teātra direktors un firmas “Valters un Rapa” vadītājs

81. Kristīne Pāvuliņa, Rīgas Valsts mākslas aušanas skolas direktore

82. Jānis Alfreds Kaktiņš, LU Medicīnas fakultātes ārkārtas profesors

83. Pēteris Mucinieks, LU ārkārtas profesors, Juridiskās fakultātes dekāns

84. Olga Taube, filoloģe, literāte

85. Vilis Skārds, LU profesors

86. Heinrihs Zariņš, bijis laikraksta “Brīvā Zeme” atbildīgais redaktors un Latvijas preses biedrības sekretārs

87. Jānis Francis, ģenerālis, bijis Latvijas armijas Galvenā štāba priekšnieks

88. Alfreds Stūre, bijušais Centrālsavienības “Turība” direktors

89. Kārlis Kundziņš, LU profesors, bijušais LU Teoloģijas fakultātes dekāns

90. Paulis Kundziņš, LU profesors, arhitekts, bijis LU Arhitektūras fakultātes dekāns un Profesiju kameras vicepriekšsēdētājs

91. Eižens Laube, LU profesors, bijis LU Arhitektūras fakultātes dekāns

92. Jānis Rudzītis, rakstnieks

93. Arturs Ozoliņš, bijušais Pleskodāles valsts zēnu audzināšanas iestādes direktors un Rīgas Latviešu skolotāju biedrības valdes loceklis

94. Vladislavs Puriņš, ārsts

95. Pēteris Bērziņš, publicists, bijis Kara ministrijas Budžetu un kredītu pārvaldes priekšnieka palīgs un Latvijas vēstures institūta loceklis

96. Jānis Šulcs, LU profesors, ķirurgs, Latvijas medicīnas biedrības priekšnieks

97. Pāvils Dāvis, LU docents, garīdznieks

98. Jānis Kadilis, literatūrkritiķis un grāmatizdevējs

99. Anna Rūmane–Ķeniņa, rakstniece un žurnāliste, bijusi sieviešu ģimnāzijas vadītāja un Latvijas diplomātiskās misijas darbiniece

100. Arturs Bērziņš, rakstnieks un žurnālists, bijušais Nacionālā teātra direktors

101. Kārlis Birnbaums, bijušais Tirdzniecības un rūpniecības kameras rūpniecības sekcijas priekšsēdētājs

102. Elza Stērste, rakstniece

103. Austra Kārkliņa, skolotāja un literāte, Latvijas akadēmiski izglītoto sieviešu apvienības priekšniece

104. Jūlijs Pētersons, rakstnieks

105. Kārlis Ābele, LU ārkārtas profesors, Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dekāns

106. Arturs Ozols, bijušais Satversmes sapulces loceklis, bijis Finansu ministrijas Jūrniecības departamenta direktors

107. Jēkabs Alksnis, LU profesors, ķirurgs, bijis Latvijas ārstu savienības priekšsēdētājs

108. V.Neimanis, agronoms, Lauksaimniecības nodaļas vadītājs Rīgas gaļas fabrikā, bijis Mazpulku inspektors

109. Marta Vīgante, LU Medicīnas fakultātes privātdocente

110. Ādolfs Erss, rakstnieks

111. Jānis Kurelis, ģenerālis, bijušais Latvijas armijas Tehniskās divīzijas komandieris

112. Jānis Lavenieks, ģenerālis, bijušais Kurzemes divīzijas komandiera palīgs

113. Leons Āboliņš, LU ārkārtas profesors, bijušais Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dekāns

114. Jānis Princis, atvaļināts ārsts pulkvedis– leitnants

115. Jūlijs Roze, rakstnieks un žurnālists, bijis Rīgas dramatiskā teātra direktors

116. Fricis Gulbis, LU ārkārtas profesors, bijis LU prorektors un Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dekāns

117. Ernests Brože, bijis akciju sabiedrības “Farmācija” direktors – rīkotājs un Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedrību sekcijas vicepriekšsēdētājs

118. Elfrīda Rapa, bijusi Latviešu sieviešu nacionālās līgas valdes locekle

119. Jānis Zariņš, Rīgas dramatiskā teātra direktors

120. Jānis Kārkliņš, rakstnieks, bijušais laikraksta “Jaunākās Ziņas” atbildīgais redaktors

121. Pēteris Sniķeris, LU profesors, mediķis

122. Egons Dārziņš, LU ārkārtas profesors, Seruminstitūta direktors

123. Roberts Purs, bijušais Valsts kontroles kolēģijas loceklis

124. Eduards Balodis, LU profesors, ekonomists, bijis Tautas bankas valdes loceklis un Centrālsavienības “Konsums” padomes priekšsēdētājs

125. Jānis Stiprais, LU privātdocents, bijis Kurzemes padomes, Latvijas Sarkanā Krusta un Skolotāju kooperatīva valdes loceklis

126. Pēteris Rūdolfs Mantnieks, bijis Kartogrāfijas institūta dibinātājs un vadītājs

127. Pēteris Starcs, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas profesors, agronoms, bijis Latvijas agrārsavienības priekšsēdētājs

128. Arveds Valdemārs Alksnis, LU docents, mediķis

129. Miķelis Gopers, grāmatizdevniecības “Zelta ābele” īpašnieks un vadītājs

130. Vinca Barkans, ārsts, 3. un 4. Saeimas deputāts, bijušais iekšlietu ministra biedrs

131. Roberts Liepiņš, bijušais finansu ministrs, sūtnis Lietuvā, Igaunijā un PSRS, Rīgas pilsētas lielvecākais un Rīgas Latviešu biedrības priekšnieks

132. Konrads Pētersones, fabrikas “Kūdra” direktors

133. Gustavs Vanags, LU profesors, ķīmiķis

134. Augusts Ķešāns, LU profesors un Ķīmijas fakultātes dekāns

135. Vilhelms Jansons, inženieris – elektriķis, elektrības uzņēmuma tehniskais vadītājs

136. Aleksandrs Neibergs, ķirurgs, bijušais Latvijas Sarkanā Krusta slimnīcas Rīgā direktors

137. Pēteris Ābele, ārsts, LU privātdocents

138. Eduards Zariņš, ķīmiķis, LU profesors

139. Edvards Kalniņš, LU profesors, mediķis

140. K.Ozoliņš, bijis Valsts kontroles kolēģijas loceklis, Latvijas fiziskās audzināšanas un sporta komitejas revīzijas komisijas priekšsēdētājs un Veco latviešu strēlnieku biedrības revīzijas komisijas priekšnieks

141. Roberts Kleins, inženieris – tehnologs

142. Arveds Švābe, vēsturnieks, bijušais LU profesors un Preses biedrības vicepriekšsēdētājs

143. Jānis Muncis, mākslinieks, bijušais Dailes teātra režisors

144. Jānis Kārkliņš, LU profesors un bijušais prorektors, tautsaimniecības speciālists, bijis Tautas padomes loceklis

145. Ziedonis Landavs, Mākslas akadēmijas prorektors

146. Milda Olupe, Latvijas mājturības institūta direktore

147. Heinrihs Leonards Skuja, LU ārkārtas profesors, mikrobiologs

148. Jānis Pontags, vicedirektors

149. Eižens Leimanis, LU docents, matemātiķis

150. Staņislavs Vasiļevskis, LU docents, astronoms

151. Andrejs Zaķis, 4. Saeimas deputāts, bijis Rīgas pilsētas Revīzijas komisijas priekšsēdētāja biedrs

152. Kārlis Princis, LU docents

153. Voldemārs Alksnis, agronoms

154. Auseklis Veģis, LU docents, botāniķis

155. Valdis Ģinters, vēsturnieks, Valsts vēstures muzeja direktors

156. Aleksandrs Kallass, bijušais Valsts kontroles kolēģijas loceklis un Valsts darbinieku kredītbiedrības valdes priekšsēdētājs

157. Mārtiņš Celms, Rīgas pilsētas I iecirkņa tautskolu inspektors

158. Gustavs Lukstiņš, LU privātdocents, bijis Hercoga Pētera ģimnāzijas Jelgavā direktors

159. Jānis Celms, ķīmiķis, bijis Izglītības ministrijas Skolu departamenta direktors

160. Arturs Laiviņš, tirgotājs

161. Jānis Tirzītis, agronoms, bijis Lauksaimniecības kameras Lauksaimniecības tautas augstskolas pārzinis un Latvijas agronomu biedrības valdes loceklis

162. Hermanis Kreicers, Rīgas pilsētas Izglītības valdes skolu inspekcijas daļas vadītājs, bijušais Rīgas latviešu skolotāju biedrības priekšsēdētājs

163. Ludvigs Ernests Bērziņš, LU profesors, folklorists

164. Arvīds Mālītis, grāmatu izdevējs, apgāda “A.Gulbis” īpašnieks, bijis Rakstu un mākslas kameras izdevēju un tirgotāju sekcijas priekšsēdētājs

165. Arvīds Jaunarājs, miertiesnesis

166. Jānis Krasts, miertiesnesis

167. Hermanis Mielēns, Rīgas pilsētas padomnieks, bijis Rīgas Finansu valdes finansu direkcijas vadītājs

168. Paulis Selga, inženieris, fabrikas direktors

169. H.Rumpītis, tirgotājs

170. Jānis Ciemiņš, Rīgas apriņķa ārsts

171. V.Pāvulāns, Centrālsavienības “Turība” kooperācijas skolu direktors

172. Jānis Lībietis, mediķis, Ķemeru sēravotu iestādes direktors, bijis Satversmes sapulces loceklis

173. Augustīns Pētersons, Pareizticīgās baznīcas Rīgas un visas Latvijas metropolīts

174. Alfreds Ieviņš, LU profesors, ķīmiķis

175. Ernests Dišlers, LU ārkārtas profesors, ķīmiķis

176. Pēteris Ozols, Rīgas pilsētas bāriņu tiesas priekšsēdētājs

177. Jānis Goldmanis, bijušais Tautas padomes un Satversmes sapulces loceklis un 1. un 2. Saeimas deputāts, bijušais zemkopības ministrs un kara ministrs

178. R.Mežulis, zinātņu doktors

179. E.Šmits, mācītājs un teologs

180. M.Ozols, Rīgas pilsētas bērnu slimnīcas direktors

181. J.Kraulis, zvērināts advokāts

182. L.Georgina, Rīgas pilsētas Bakterioloģiskās laboratorijas vadītāja, veterinārārste

183. Jānis Jaunzems, atvaļināts ārsts pulkvedis – leitnants

184. E.Āboltiņš, Rozēnu patērētāju biedrības valdes priekšsēdētājs

185. Alfreds Vītols, Rīgas pilsētas Veselības valdes direktora vietnieks

186. Kārlis Barons, LU profesors un Zobārstniecības institūta vadītājs

187. Jānis Laukevics, bijušais Valsts kontroles kolēģijas loceklis un Lauksaimniecības kameras Revīzijas komisijas priekšsēdētājs

188. Kārlis Gulbis, bijušais 1. un 2. Saeimas deputāts, Valkas pilsētas galva un sabiedrisko organizāciju priekšsēdētājs

 

Memoranda parakstītāju vārdus, uzvārdus un amatus noskaidroja un precizēja (salasāmības iespējā) “Latvijas Vēstneša” vēstures jautājumu redaktors

Dipl. hist. Mintauts Ducmanis