Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 29.janvārī

 

MK: Par Ministru kabineta Apbalvošanas padomes sastāvu

Ministru kabineta 29.janvāra sēdē apstiprināts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes personālsastāvs.

Par padomes priekšsēdētāju iecelta izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, padomes priekšsēdētājas vietnieci – kultūras ministre Helēna Demakova.

Par padomes locekļiem iecelti – bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Elmārs Grēns, Ministru prezidenta biroja vadītājs Juris Radzevičs un Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane.

 

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

Ministru kabinets 29.janvāra sēdē pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 278 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 13 viņu nepilngadīgie bērni.

No 265 Latvijas pilsonības pretendentiem 67% ir krievi, 12% – ukraiņi, 10% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

23% pilsonības pretendentu ir pamata, 50% – vidējā, 23% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 127 786 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 6826 personas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

ĀM: Par Baltijas jūras valstu padomes valdību vadītāju gaidāmo tikšanos

29.janvārī Ministru kabinets apstiprināja darba grupu, kas rūpēsies par Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) valdību vadītāju tikšanās organizēšanu 3. un 4.jūnijā Rīgā. Darba grupu vadīs Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke, un tajā iekļauti Ārlietu ministrijas, Ministru prezidenta biroja, Valsts prezidenta kancelejas, Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Drošības policijas, Valsts policijas, Rīgas pilsētas domes, starptautiskās lidostas “Rīga”, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji.

Tas būs nozīmīgākais Latvijas prezidentūras BJVP pasākums, kas pulcēs 11 dalībvalstu valdību vadītājus, lai pieņemtu lēmumu par Baltijas jūras valstu sadarbības atjaunošanu un BJVP reformu, pamatojoties uz Latvijas prezidentūras laikā izstrādātajiem priekšlikumiem. Reformas mērķis ir pilnveidot reģionālās sadarbības mehānismu darbību, lai sekmīgāk identificētu valstu kopīgās intereses un problēmas un rastu tām kopīgus risinājumus.

Latvijas prezidentūra BJVP par reģionālās sadarbības galvenajiem mērķiem uzskata reģiona konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību, uz kuriem tiek balstītas Latvijas prezidentūras BJVP galvenās prioritātes: izglītība, enerģētika un civilā drošība.

Valdību vadītāju tikšanās noslēgs Latvijas prezidentūru BJVP, kas ilgst no pērnā gada 1.jūlija līdz šā gada 30.jūnijam.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru

Ministru kabinets 29.janvārī Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatā apstiprināja līdzšinējo ministrijas valsts sekretāra vietnieku Anriju Matīsu.

A.Matīsa pienākumos līdz šim ietilpa uzņēmējdarbības, rūpniecības un iekšējā tirgus, tai skaitā patērētāju tiesību, konkurences un ar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu saistītie, jautājumi. Pamatojoties uz ekonomikas ministra rīkojumu, A.Matīss līdz šim pildīja arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra pienākumus.

A.Matīss ir absolvējis Rīgas Tehnisko universitāti, iegūstot inženierzinātņu maģistra grādu. Kopš 2003.gada jūnija strādājis par Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieku. Līdz tam Ekonomikas ministrijā bijis Kvalitātes struktūrpolitikas un iekšējā tirgus departamenta direktors.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amata vieta bija vakanta sakarā ar līdzšinējā valsts sekretāra Kaspara Gerharda apstiprināšanu ekonomikas ministra amatā.

Rīkojuma projekts par A.Matīsa pārcelšanu sagatavots saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 11.panta trešo daļu un 37.panta pirmo daļu, kā arī ar A.Matīsa doto piekrišanu pārcelšanai.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par grozījumiem noteikumos par līgumcenu robežām

Valdība 29.janvārī atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par līgumcenu robežām, kā arī noteikumos par publisko iepirkumu līgumcenu robežām. Ar izmaiņām noteikumos tiek grozītas līgumcenu robežas atbilstoši ES prasībām.

Likums par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām paredz pilnvarojumu MK pārskatīt paredzamo līgumcenu robežas vismaz reizi divos gados, lai tās atbilstu ES starptautiskajām saistībām attiecībā uz līgumcenu robežām. Līgumcenu robežas ir 400 000 SDR piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumos un 5 000 000 SDR būvdarbu līgumu gadījumos. Eiropas Komisija (EK) reizi divos gados nosaka attiecīgās summas eiro valūtā, ņemot vērā eiro un nacionālo valūtu vidējo kursu attiecībā pret SDR pēdējo divu gadu laikā.

Komisijas 2007.gada 4.decembra regula nosaka, ka pakalpojumu un preču piegāžu līgumu gadījumos šī robežvērtība ir 412 000 eiro, bet būvdarbu līgumu gadījumos – 5 150 000 eiro. Līdz ar to Latvijai ir jāgroza MK noteikumos iekļautās līgumcenu robežas. Saskaņā ar izmaiņām noteikumos līgumcenu robeža piegāžu un pakalpojumu līgumiem noteikta 287 331 lats (iepriekš – 283 906 lati), savukārt būvdarbu līgumiem – 3 591 633 lati (iepriekš – 3 550 844 lati).

Grozījumi noteikumos par publisko līgumcenu robežām paredz mainīt EK pārrēķinātās līgumcenas pakalpojumu, preču un būvdarbu iepirkumu līgumcenām, kā arī pasūtītājiem saistošās robežvērtības situācijās, kad var nepiemērot kopējai līgumcenai atbilstošu iepirkuma metodi, ja iepirkuma priekšmets ir sadalīts daļās. Tāpat noteikumos veiktas citas izmaiņas.

 

FM: Par budžeta pārskatu sagatavošanas kārtību

29.janvārī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavoto instrukciju par kārtību, kādā valsts budžeta iestādes sagatavo budžeta izpildes pārskatu, naudas plūsmas pārskatu un pārskatu par darbības finansiālajiem rezultātiem.

Valsts budžeta iestādēm saskaņā ar MK 2007.gada 13.novembra noteikumiem par valsts budžeta iestāžu un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas kārtību ir jāsniedz pārskats par darbības finansiālajiem rezultātiem, naudas plūsmas pārskats un jāsagatavo budžeta izpildes pārskats.

Instrukcija izstrādāta, lai paskaidrotu, kā ministrijas, centrālās iestādes un konsolidācijā iesaistītas valsts budžeta iestādes aizpilda pārskata veidlapas. Sniegtā informācija uzlabos pārskatu kvalitāti, veicinot lietotāju izpratni par grāmatvedības uzskaites datu uzrādīšanu pārskatos, ieņēmumu, izdevumu un finansēšanas klasifikāciju lietojumu.

Instrukcijā izvērsti paskaidroti finanšu posteņi un noteikti vienoti pamatprincipi gada pārskata par budžeta izpildi, naudas plūsmas pārskata un pārskata par darbības finansiālajiem rezultātiem aizpildīšanai.

 

FM: Par tiesībām izsniegt studiju un studējošo kredītu

Finanšu ministrijas rīkotajā izsolē kredītiestādēm par tiesībām 2008.gadā izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu bija pieteikušās trīs bankas – AS “SEB Latvijas Unibanka”, AS “Hansabanka” un AS “Parex banka”. Izsoles komisija par uzvarētāju atzina AS “Hansabanka”, kura izsolē piedāvāja kredītu izsniegšanu ar zemākajiem kredītprocentiem. Izsoles piedāvājumu atvēršana notika 29.janvārī Finanšu ministrijā, un atvēršanā piedalījās arī visu trīs banku pārstāvji.

Tiesības 2008.gadā izsniegt studiju kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņēma AS “Hansabanka” – par summu 13,12 miljoni latu (procentu likme – sešu mēnešu RIGIBOR likme, mīnus 1,02%).

Tiesības 2008.gadā izsniegt studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņēma AS “Hansabanka” – par summu 10,69 miljoni latu (procentu likme – sešu mēnešu RIGIBOR likme, mīnus 1,02%).

Izsoli Finanšu ministrija izsludināja saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumiem Nr.220 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu”. Izsoles noteikumi tika apstiprināti ar Finanšu ministrijas rīkojumu. Izsoles komisijas sastāvā darbojās Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Valsts kases pārstāvji. Izsolē varēja piedalīties jebkura Latvijā reģistrēta kredītiestāde un ārvalstu bankas nodaļa, kura var nodrošināt kredītu izsniegšanu un administrēšanu visā Latvijas Republikas teritorijā.

 

FM: Par līdzekļiem Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai

29.janvārī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali gandrīz 300 tūkstošu latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus ES līdzfinansēto projektu īstenošanai, ko veic Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), Tieslietu ministrija un FM.

MK rīkojumi sagatavoti, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta:

• 76 802 latus RAPLM Eiropas Kopienas iniciatīvas “INTERREG” projekta īstenošanai, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projektu īstenošanai un Eiropas Reģionālās attīstības (ERAF) projekta īstenošanai;

• 13 639 latus Tieslietu ministrijai EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projekta īstenošanai;

• 206 071 latu Finanšu ministrijai ERAF projekta īstenošanai.

Likums par valsts budžetu 2008.gadam nosaka, ka Ministru kabinetam ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei Finanšu ministrijas apakšprogrammā “Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos 411 498 233 latus Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

 

FM: Par normatīvo bāzi pārapdrošināšanas jomā

Lai nodrošinātu tiesisko regulējumu pārapdrošināšanas darījumiem, Ministru kabinetā (MK) 29.janvārī tika apstiprināts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) izstrādātais pārapdrošināšanas likuma projekts, ko izskatīšanai valdībā iesniedza Finanšu ministrija.

Pārapdrošināšana ir nozīmīgs finanšu darbības veids, jo tā veicina plašāku risku sadali visā pasaulē, tādējādi ļaujot tiešās apdrošināšanas uzņēmumiem paaugstināt saistību kapacitāti, piedāvāt labāku apdrošināšanas segumu, kā arī mazināt savas kapitāla izmaksas. Tāpat pārapdrošināšanai ir nozīmīga loma finansiālās stabilitātes nodrošināšanā, jo tā ir būtisks elements tiešās apdrošināšanas tirgu finansiālās precizitātes un stabilitātes nodrošināšanā, kas ietekmē arī finanšu sistēmu kopumā kā nozīmīgs finanšu starpnieks un institucionālais ieguldītājs.

Pagaidām Latvijā pārapdrošināšanas darbība nav reglamentēta, kā arī netiek veikta specializēta pārapdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzība. Lai sakārtotu pārapdrošināšanas jomu regulējošo normatīvo aktu bāzi un ieviestu Eiropas Savienības direktīvu prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir sagatavojusi pārapdrošināšanas likuma projektu, ko izskatīšanai valdībā virzīja Finanšu ministrija.

Likuma projekts skaidro pārapdrošināšanas jēdzienu kā darbību, ko veic persona, pieņemot cedētos riskus no apdrošināšanas komersanta, pārapdrošināšanas komersanta vai privātā pensiju fonda. Tiesību akts definē pārapdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas sākšanu un kārtību.

Saskaņā ar likumu pārapdrošināšanas sabiedrība veiks pārapdrošināšanu tajos veidos, kas norādīti FKTK izsniegtajā licencē, kā arī komercdarbību, kas tieši saistīta ar pārapdrošināšanu vai tās starpniecību.

Pārapdrošinātājs varēs sākt pārapdrošināšanu tikai pēc tā ierakstīšanas komercreģistrā un licences pārapdrošināšanas veikšanai saņemšanas. Licenci pārapdrošināšanas veikšanai izsniegs uz nenoteiktu laiku. Pārapdrošināšanas darbības valsts uzraudzību un papildu uzraudzību veiks FKTK.

Reizē ar jauno pārapdrošināšanas likuma projektu valdība atbalstīja arī grozījumus apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā, kā arī grozījumus likumā par zvērinātiem revidentiem.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par kārtību, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem

Pašreiz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ikgadējais valsts budžeta paredzētais finansējums tiek sadalīts katrai augstskolai un koledžai, finansējumu aprēķinot un piešķirot pēc formulas, kas balstīta tikai uz augstākās izglītības iestādes cilvēkresursu kapacitātes rādītājiem (profesoru skaitu), bet neņemot vērā sasniegtos rezultatīvos rādītājus. Turpmāk šo kārtību paredzēts mainīt.

IZM sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumos Nr.994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”” sagatavots, lai precizētu augstskolām un koledžām zinātnes attīstības nodrošinājumam paredzētā valsts budžeta finansējuma aprēķināšanas, piešķiršanas un izlietošanas kārtību.

Lai veicinātu studiju un zinātniskās pētniecības darba vienotību, kā arī sekmētu uz rezultātu balstītu zinātniskās pētniecības darba finansējumu augstākās izglītības iestādēs, MK noteikumi nosaka vienotu zinātnes attīstības nodrošinājumam paredzētā valsts budžeta finansējuma aprēķināšanas kārtību, ņemot vērā augstākās izglītības iestādes cilvēkresursu kapacitāti, valsts noteikto studiju vietu skaitu pa studiju līmeņiem, akadēmiskā personāla ar zinātnisko grādu skaitu, kā arī sasniegtos rezultatīvos rādītājus – par valsts budžeta līdzekļiem attiecīgo grādu vai profesionālo kvalifikāciju ieguvušo personu skaitu.

MK noteikumi precizē zinātniskās darbības attīstības nodrošinājuma finansējuma minimālo apmēru augstskolām un koledžām, kā arī finansējuma piešķiršanas un izlietošanas kārtību, projektu izvērtēšanā piesaistot Latvijas Zinātnes padomes ekspertus.

29.janvārī IZM sagatavotais MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumos Nr.994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”” apstiprināts MK.

 

IZM: Par Izglītības un zinātnes ministrijas darba uzdevumiem

29.janvārī valdībā, apstiprinot deklarāciju par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerētās darbības noteikto uzdevumu izpildi, vienlaikus tika apstiprināti arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba uzdevumi. IZM darba uzdevumi un prioritātes izvirzītas kopējās valdības deklarācijas kontekstā, lai nodrošinātu Latvijas Nacionālās attīstības plānā minēto mērķu sasniegšanu – sekmēt līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību, nodrošināt ikviena iedzīvotāja labklājību, veicināt Latvijas konkurētspēju, kā arī nodrošināt zināšanu sabiedrības veidošanos un attīstību Latvijā.

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā Rīcības plāna uzdevumiem galvenās prioritātes ir izglītības kvalitāte, pieejamība un efektīva līdzekļu izmantošana visās izglītības pakāpēs (pirmsskolas, sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas, profesionālā, augstākā un mūžizglītība). Tāpat IZM darba prioritātes ir zinātnes, valsts valodas un sporta jomas stiprināšana un attīstība. Būtiskākās no šīm prioritātēm iekļautas IZM 100 dienu neatliekamo darbu plānā, piemēram, vispārējās izglītības attīstība, augstākās izglītības attīstība, izglītības reģistri. 29.janvārī apstiprināto uzdevumu īstenošanai tiks ieguldīti gan valsts budžeta līdzekļi, gan Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu investīcijas.

IZM prioritārie uzdevumi:

• Visu pakāpju izglītības sistēmas pilnveide un attīstība – lai nodrošinātu izglītības un administratīvi teritoriālā iedalījuma sasaisti; speciālistu sagatavošanu, kas nepieciešami tautsaimniecībā, kā arī augstākās izglītības attīstību.

• Vispārējās vidējās izglītības sistēmas sakārtošana – nodrošināt izglītības mērķu un finanšu līdzekļu plānošanu, t.sk. skolotāju darba samaksas un darba slodzes sistēmas pilnveidi.

• Izglītības kvalitātes paaugstināšana – izmantot modernās tehnoloģijas un pilnveidot izglītības informācijas sistēmu.

• Latvijas iedzīvotājiem pieejama izglītības sistēma – nodrošināt pieejamu tālākizglītības un efektīvi funkcionējošu mūžizglītības sistēmu.

• Izglītības satura pilnveide – nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošu vispārējās izglītības standartu izstrādi.

• Profesionālās izglītības attīstība – tuvināt to darba tirgus vajadzībām un palielināt profesionālās izglītības īpatsvaru vidējās izglītības posmā.

• Augstākās izglītības attīstība – sekmēt programmu atbilstību Latvijas un starptautiskā darba tirgus prasībām, paredzēt regulāru programmu un valsts budžeta vietu pasūtījuma aktualizāciju.

• Zinātnes attīstība – paredzēt sabalansētu bāzes finansējuma palielinājumu visām zinātnes nozarēm un stabilu finansējuma palielinājumu prioritārajām nozarēm.

• Sporta pārvaldības struktūras un funkciju pilnveide – nodrošināt efektīvu un koordinētu sporta politikas izstrādi un īstenošanu, palielināt nevalstisko organizāciju lomu sporta politikas veidošanā un īstenošanā, turpināt sporta izglītības un sporta speciālistu sagatavošanu.

• Latviešu valodas attīstība – veicināt latviešu valodas kā valsts valodas un ES oficiālās valodas attīstību un saglabāšanu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par grozījumiem Imigrācijas likumā

Ārzemniekiem, kurus darba devējs nosūta uz Latviju strādāt saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu, vairs nebūs nepieciešama darba atļauja.

Tas attiektos uz Latviju nosūtītajiem ārzemniekiem, kas ir kādas trešās valsts pilsoņi un kas likumīgi strādā kādā citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai arī Šveices Konfederācijā.

Piemēram, gadījumā, ja Kazahstānas pilsoni, kurš likumīgi uzturas un strādā Lietuvā, darba devējs nosūta uz Latviju veikt darbu saistībā ar pakalpojuma sniegšanu, viņam vairs nebūs nepieciešams saņemt darba atļauju mūsu valstī.

Šis Labklājības ministrijas izstrādātais grozījums Imigrācijas likumā 29.janvārī apstiprināts MK sēdē. Par to vēl lems Saeima.

Likumprojekts nav saistāms ar atvieglotas kārtības noteikšanu ārvalsts darbaspēka uzņemšanai Latvijā, bet gan ar nacionālās likumdošanas precizēšanu atbilstoši ES prasībām brīvas pakalpojumu sniegšanas jomā.

Šobrīd Imigrācijas likums neparedz atbrīvot šos cilvēkus no darba atļaujas saņemšanas.

 

LM: Par Profesiju klasifikatora papildināšanu

Lai papildinātu Profesiju klasifikatoru ar jaunām profesijām un profesiju standartiem, 29.janvārī Ministru kabinetā apstiprināti Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie grozījumi noteikumos par Profesiju klasifikatoru.

Profesiju klasifikatorā iekļautas jaunas profesijas pašvaldību, farmācijas un reliģijas jomās. Tā piemēram, klasifikators papildināts ar tādām profesijām kā garīgās aprūpes dienesta vadītājs, profesionālais veselības aprūpes kapelāns, zāļu reģistrācijas vadītājs, farmaceitisko produktu speciālists, interneta portāla redaktors, sabiedriskā transporta organizators u.c.

Tāpat kopš 2007.gada 1.septembra profesiju standarti ir Profesiju klasifikatora daļa, tāpēc tos turpmāk iekļaus tajā. To paredz 2006.gada septembrī apstiprinātie grozījumi Profesionālās izglītības likumā. Patlaban atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumam Profesiju klasifikatorā iekļaus profesiju standartus šādām profesijām: loģistikas darbinieks, sociālais audzinātājs un metālapstrādes tehnoloģisko līniju operators.

Tie nosaka attiecīgajai profesijai atbilstošus profesionālās darbības pamatuzdevumus un pienākumus, profesionālās kvalifikācijas pamatprasības, kā arī to izpildei nepieciešamās zināšanas un prasmes. Minētie standarti iekļauti jaunā pielikumā un grupēti pa Profesiju klasifikatora pamatgrupām.

Kopumā noteikumos ir apkopoti priekšlikumi, kas Labklājības ministrijai iesniegti līdz 2007.gada 1.oktobrim.

Profesiju klasifikatorā profesijas pēc starptautiski atzītiem kodiem ir klasificētas deviņās pamatgrupās, balstoties uz profesiju profesionālās kvalifikācijas līmeni (teorētisko un praktisko sagatavotību, kas ļauj veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu). Šobrīd klasifikatorā ietverts vairāk nekā 4000 profesiju.

Atgādinām, ka profesiju klasifikators tiek aktualizēts pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes gadā. Priekšlikumus klasifikatora aktualizēšanai juridiskas personas var iesniegt LM. Pēc to saņemšanas ministrija sagatavo grozījumus noteikumos par Profesiju klasifikatoru, kurus iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā līdz katra gada 1.jūlijam un 1.decembrim.

Iesniedzot priekšlikumus par jaunu profesiju iekļaušanu klasifikatorā, ir jānorāda profesijas nosaukums, pamatojums tās nepieciešamībai (amata apraksts, profesijas standarts u.c.), profesijas paredzamā vieta klasifikācijā, kā arī profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumu apraksts.

 

LM: Par darba aizsardzības prasībām, veicot būvdarbus

Lai ierobežotu nelegālo nodarbinātību būvniecībā, darbuzņēmējam vai galvenajam būvuzņēmējam būs pienākums piecu darba dienu laikā sagatavot būvobjektos nodarbināto apliecības un kontrolēt, lai būvobjektā neiekļūtu nepiederošas personas bez apliecībām.

Šie pasākumi palīdzēs izskaust gadījumus, kad darba devēji un darbinieki izvairās no kontrolēm un soda, piemēram, aizbildinoties, ka uz būvobjektu atnākuši “ciemos”.

Tas noteikts 29.janvārī Ministru kabineta sēdē apstiprinātajos grozījumos Ministru kabineta noteikumos “Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus”. Grozījumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Saskaņā ar apstiprinātajiem grozījumiem, darbuzņēmējam un būvuzņēmējam būs jānodrošina, ka būvobjektā atrodas tajā nodarbināto saraksts. Ja vienā būvobjektā būvdarbus veiks vairāki darbuzņēmēji, tiem būs jāiesniedz galvenajam būvuzņēmējam savu attiecīgajā objektā strādājošo saraksts.

Tajā jānorāda nodarbinātā vārds, uzvārds, personas kods vai darba atļaujas numurs Latvijā nodarbinātajiem ārzemniekiem, darba vai uzņēmuma līguma noslēgšanas datums un numurs, kā arī darbuzņēmēja nosaukums.

Papildus tam darbuzņēmējam vai galvenajam būvuzņēmējam būs pienākums sagatavot katra būvobjektā nodarbinātā apliecību, kurā papildus minētajai informācijai iekļaus arī strādājošā fotogrāfiju. Pēc apliecību izgatavošanas tās, uzrādot personu apliecinošu dokumentu vai transportlīdzekļa vadītāja apliecību, saņems ikviens attiecīgajā objektā strādājošais. Nodarbinātajiem būs pienākums glabāt apliecību pieejamā vietā, nepieciešamības gadījumā to uzrādot kontrolējošo institūciju pārstāvjiem.

Vienlaikus grozījumi noteikumos precizē darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus. Tajā noteikti kritēriji un nepieciešamais zināšanu līmenis darba aizsardzības koordinatoriem projekta sagatavošanas un izpildes posmos.

Atbilstoši noteikumiem par būvniecības projekta sagatavošanas posma (no projekta izstrādes sākuma līdz būvdarbu uzsākšanai) prasību ievērošanu atbildīga būs attiecīgās pašvaldības būvvalde, bet par tā izpildes posmu – Valsts darba inspekcija.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

VesM: Par Imunizācijas valsts programmu 2008.–2010.gadam

29.janvārī Ministru kabineta sēdē tika atbalstīta Imunizācijas valsts programma 2008.–2010.gadam.

Imunizācijas valsts programmas 2008.–2010.gadam mērķis ir turpināt īstenot infekcijas slimību izplatības ierobežošanas politiku un sasniegt vismaz 95% imunizācijas līmeni pret vakcinācijas kalendārā noteiktajām infekcijas slimībām bērniem un 80% imunizācijas līmeni pret difteriju un stinguma krampjiem pieaugušajiem.

Programmā noteikto mērķu sasniegšanai ir paredzēta vakcinācija pret difteriju, epidēmisko parotītu, garo klepu, B hepatītu, b tipa Haemophilus influenzae infekciju, masalām, masaliņām, poliomielītu, stinguma krampjiem, tuberkulozi un vējbakām ar drošām un augsti efektīvām vakcīnām, kuras paredzēts apmaksāt no valsts budžeta.

Jāsamazina saslimstība ar ērču encefalītu bērniem augsti endēmiskajās ērču encefalīta teritorijās un sasniegt Pasaules veselības organizācijas rekomendēto vakcinācijas līmeni pret gripu augsta riska grupās – 75%.

Plānots izvērtēt vakcināciju pret rota vīrusu infekciju un papilomas vīrusu infekciju, sākt kombinētās vakcīnas (difterija, stinguma krampji, poliomielīts) izmantošanu, kā arī veikt citus pasākumus, kas veicinātu vakcīnregulējamu infekcijas slimību samazināšanu vai pat šo slimību izskaušanu bērniem.

Imunizācijas valsts programmā 2008.–2010.gadam iekļauto uzdevumu īstenošana 2008.gadā notiks esošā Veselības ministrijas budžeta ietvaros. Tiks izvērtēta iespēja pieprasīt papildu finansējumu 2009. un 2010.gadā, lai uzlabotu esošo vakcīnu kvalitāti, kā arī lai izvērtētu iespēju iekļaut vakcinācijas kalendārā bērnu vakcināciju pret citām vakcīnregulējamām infekcijas slimībām.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

 

ZM: Par uztura bagātinātāju un diētiskās pārtikas marķējumu

Valdība 29.janvārī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Noteikumi par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību” un grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par vispārīgajām prasībām diētiskās pārtikas nekaitīgumam, kvalitātei un marķējumam, kā arī par diētiskās pārtikas atbilstības novērtēšanas un tās izmaksu segšanas kārtību”.

Grozījumi nosaka, ka noteikumos tiek svītroti punkti, kas attiecas uz samaksu par uztura bagātinātāju un diētiskās pārtikas novērtēšanu un iekļaušanu PVD reģistrā, jo samaksu nosaka 2007.gada 18.decembrī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par Pārtikas un veterinārā dienesta veikto valsts uzraudzības darbību samaksu”.

Apstiprinātie grozījumi normatīvajos aktos paredz, ka Pārtikas un veterinārais dienests uzsāk uztura bagātinātāju un diētiskās pārtikas atbilstības novērtēšanu un iekļaušanu dienesta reģistrā pēc attiecīgās summas ieskaitīšanas PVD pamatbudžeta kontā.

Grozījumi noteikumos stājas spēkā 2008.gada 1.februārī.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa