• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latviešu un krievu kultūrai vienai otrai ir ko dot. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.05.2001., Nr. 69 https://www.vestnesis.lv/ta/id/17027

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par iecelšanu

Vēl šajā numurā

05.05.2001., Nr. 69

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Latviešu un krievu kultūrai vienai otrai ir ko dot

K.JPG (24928 BYTES) Preses konferencē vakar, 4.maijā, Rīgā: Krievijas Federācijas kultūras ministrs Mihails Švidkojs un Latvijas kultūras ministre Karina Pētersone Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar, 4.maijā, tika parakstīta Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas kultūras ministriju sadarbības programma 2001. — 2003.gadam

 

Turpmākās sadarbības programmu parakstīja Krievijas Federācijas kultūras ministrs Mihails Švidkojs, kas Latvijā uzturas triju dienu vizītē, un Latvijas kultūras ministre Karina Pētersone. Pirms svarīgā dokumenta parakstīšanas abi ministri pārrunāja 1999. — 2000. gada sadarbības programmas izpildes rezultātus, apsprieda kultūrpolitikas aktualitātes un dalījās pieredzē.

Ministri konstatēja, ka kultūrpolitikas problēmas abās valstīs ir ļoti līdzīgas. Mihails Švidkojs stāstīja par grūtībām augsta mākslas profesionālā līmeņa saglabāšanā, jo sakarā ar mazajām algām un nepietiekamo sociālo nodrošinājumu daudzi dažādu nozaru mākslinieki dodas uz ārzemēm. Pašlaik tiek meklēti jauni kultūrizglītības finansēšanas mehānismi, lai neiznāk tā, ka valsts subsidē speciālistu sagatavošanu ārvalstīm. Tāpat kā Latvijā, arī Krievijā aktuālas ir kultūras pieminekļu saglabāšanas problēmas. Un tāpat tās paredzēts risināt ar privatizāciju un elastīgu nodokļu politiku. Krievijas kultūras ministrs aicināja turpināt agrākajos gados iekoptās tradīcijas un piedāvāja sarīkot Krievijā Latvijas kultūras dienas. Šis ierosinājums tika pieņemts, un Krievija kā iespējamo minēja jau 2002. gadu. Latvija savukārt gribētu orientēties uz 2003.gadu, taču tad Krievijā paredzētas Vācijas dienas. Tādējādi par laiku būs vēl jāvienojas.

Bija runa par apmaiņu ar fotomākslas muzeju fondu izstādēm, par iespēju Latvijā parādīt Krievijas deviņdesmito gadu labākās kinofilmas. Labas idejas dzima arī sarunas laikā, un secinājums bija vienprātīgs: jāturpina kultūras sakari tajās jomās, kur tie jau pastāv, un jāveido jauni.

Rakstnieku savienības namā abi ministri tikās ar literātiem, grāmatizdevējiem un speciālo kultūras izdevumu redaktoriem, bet vakarā noskatījās Krievu drāmas teātra izrādi, ko iestudējis Maskavas Dailes teātra (MXAT) režisors Kozaks.

Šodien Krievijas Federācijas kultūras ministrs Mihails Švidkojs tiekas ar Latvijas kinematogrāfistiem, Baltijas Krievu institūta pārstāvjiem, krievu skolu skolotājiem un krievu valodā rakstošajiem literātiem un žurnālistiem. Jaunās sadarbības programmas īstenošana ir sākusies.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Krievijas Federācijas Kultūras ministrijas Sadarbības programma 2001. — 2003. gadam

Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Krievijas Federācijas Kultūras ministrija, turpmāk sauktas par Pusēm,

pamatojoties uz pārliecību, ka sadarbība kultūras jomā veicinās labu kaimiņattiecību attīstību, nostiprināšanu un sapratni starp valstīm, vienojās par sekojošo.

1. pants

Puses veicina sadarbības paplašināšanos starp mūzikas iestādēm un koncertorganizācijām, atsevišķu izpildītājmākslinieku, mūzikas kolektīvu un speciālistu apmaiņu, kā arī apmaiņu starp radošajām savienībām.

Puses atbalsta kopēju koncertprogrammu un projektu sagatavošanu un realizēšanu, sadarbību starp Latvijas Nacionālo operu un Krievijas operas un baleta teātriem, veicinot savstarpēju apmaiņu ar solistiem, režisoriem un horeogrāfiem.

Puses atbalsta projektu — valsts akadēmiskā kora “Latvija” un P.Čaikovska Krievijas Valsts akadēmiskā lielā simfoniskā orķestra piedalīšanos kopējā koncertā (2002. g.).

2. pants

Puses atbalsta tiešus kontaktus starp teātriem, sekmē apmaiņu ar aktieriem un iestudējumu radošajām grupām, līgumslēdzēju Pušu teātru režisoru uzaicināšanu lugu iestudēšanai, kā arī viesizrāžu organizēšanu Latvijas un Krievijas teritorijā, piedalīšanos starptautiskos teātra festivālos “Homo novus”, “Baltijas māja”, “Tikšanās Krievijā”, “Zelta maska”, A.P. Čehova teātru festivālā, kas tiek rīkoti Latvijā un Krievijā.

Puses sekmē Rīgas Krievu drāmas teātra rīkotās vasaras starptautiskās nometnes organizēšanu un īstenošanu, kurā piedalās V.Ņemiroviča — Dančenko skolas studijas (pie A.P. Čehova teātra MHAT), Latvijas Kultūras akadēmijas un Sanktpēterburgas Teātra mākslas akadēmijas studenti un pasniedzēji (2002.g.).

Puses veicina Krievijas teātru speciālistu piedalīšanos Latvijas Jaunā teātra institūta rīkotajā Mihaila Čehova meistardarbnīcā Rīgā un Jūrmalā (2002. gada jūlijs — augusts).

3.pants

Puses veicina sadarbību starp Latvijas un Krievijas muzejiem, izstāžu un ekspozīciju apmaiņu. Puses paplašina muzeju kontaktus restaurācijas jomā.

Puses sekmē:

— sadarbību starp Latvijas Muzeju valsts pārvaldi un Krievijas Kulturoloģijas institūtu, Krievijas Mākslas, kultūras un tūrisma darbinieku tālākizglītības akadēmiju, tai skaitā informācijas un speciālistu apmaiņu;

— sadarbību starp Turaidas muzejrezervātu un Izborskas muzejrezervātu (Pleskavas apgabals), tai skaitā speciālistu, pieredzes, informācijas un izstāžu apmaiņu;

— sadarbību starp Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju un Maskavas Valsts vēstures muzeju, Valsts Ermitāžu, Krievijas muzeju dokumentēšanas jauno tehnoloģiju asociāciju, sekmējot speciālistu braucienus uz zinātniskajām konferencēm;

— sadarbību starp Rundāles pils muzeju un Valsts ermitāžu, Krievu muzeju Sanktpēterburgā, tai skaitā savstarpējus speciālistu pieredzes apmaiņas braucienus.

Puses piedalās izstāžu gatavošanā un rīkošanā:

— mākslinieka V.Matveja darbu izstāde Privāto kolekciju muzejā (Valsts tēlotājas mākslas muzeja filiāle);

— “Latvijas māksla 20.—30.gados” Valsts Tretjakova galerijā:

— latviešu laikmetīgās mākslas izstāde “Jaunā realitāte” Centrālajā mākslinieku namā.

4.pants

Puses sekmē sadarbību kultūras mantojuma saglabāšanas un attīstības jomā 1996. gadā izveidotās Baltijas jūras valstu kultūras mantojuma darba grupas projektu ietvaros, kas paredz pieredzes un informācijas apmaiņu, kā arī speciālistu braucienus uz darba grupas rīkotajām zinātniskajām konferencēm abās valstīs.

5.pants

Puses veicina sadarbību starp Latvijas un Krievijas bibliotēkām, grāmatu izstāžu apmaiņu, konferenču, simpoziju un semināru rīkošanu bibliotēku jomā.

6.pants

Puses sadarbojas un apmainās ar informāciju tautas mākslas jomā, tai skaitā par savā valstī notiekošajiem starptautiskajiem festivāliem, veicina Latvijas un Krievijas kolektīvu ielūgšanu saskaņā ar katra festivāla nolikumu.

7.pants

Puses pēc iespējas veicina kontaktu nodibināšanu un uzturēšanu rakstniecības un tulkošanas jomā Latvijas un Krievijas teritorijā.

8.pants

Puses sekmē sadarbību profesionālajā mākslas izglītībā mūzikas, teātra un vizuālo mākslu nozarēs, tiešu kontaktu nodibināšanu starp abu valstu kultūras un mākslas mācību iestādēm.

Puses pēc iespējas attīsta sadarbību starp:

—Rīgas Horeogrāfijas skolu un A.Vaganovas Krievu baleta akadēmijas Starptautisko mācību metodisko centru Sanktpēterburgā, tai skaitā savstarpēju līdzdalību metodiskajās konsultācijās, lekcijās, meistardarbnīcās un meistarklasēs;

— Latvijas Kultūras skolu un Sanktpēterburgas Kultūras akadēmiju, kas paredz studentu un pasniedzēju savstarpēju apmaiņu, tai skaitā kopīgu projektu īstenošanu;

— J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Operas studiju un Rimska —Korsakova Sanktpēterburgas konservatoriju, tai skaitā studentu un pasniedzēju apmaiņu;

— Latvijas Mākslas akadēmiju un Maskavas lietišķās mākslas institūtu, kas paredz studentu apmaiņu, kā arī studentu un pasniedzēju mākslas darbu izstāžu organizēšanu;

— Latvijas Kultūras akadēmiju un Krievijas Kultūras un mākslas universitāti.

9. pants

Puses veicina Krievijas dzejnieku piedalīšanos “Eiropas dzejas apaļajā galdā”, kas notiks Rīgā un Siguldā (2001. gada septembris).

10. pants

Puses pēc iespējas veicina pasākumus starptautisko projektu “Ars Baltica”, “Nord –West” un citu nevalstisku kultūras struktūru ietvaros.

11.pants

Puses sadarbojas kinematogrāfijas jomā, kā arī veicina abu Pušu kinematogrāfistu un kino filmu piedalīšanos abās valstīs rīkotajos starptautiskajos filmu festivālos — “Vēstījums cilvēkam” Sanktpēterburgā, “Kinošoks” Anapā, starptautiskajā konferencē “Input” Maskavā, kinofestivālā Jekaterinburgā, starptautiskajā Maskavas kinofestivālā, festivālā “Kinotavr” Sočos, starptautiskajā kinofestivālā “Arsenāls”, “Baltijas pērle” un Starptautiskajā dokumentālo filmu simpozijā Latvijā.

12.pants

Puses veicina sadarbību starp valstu kinematogrāfijas struktūrām, kā arī starp Latvijas Kinematogrāfistu savienību un Krievijas Kinematogrāfistu savienību.

13.pants

Puses savas kompetences ietvaros veicina nacionālo kultūras biedrību darbu.

14.pants

Puses apstiprina nodomu par Latvijas kultūras dienu rīkošanu Krievijā un Krievijas kultūras dienu rīkošanu Latvijā.

Kultūras dienu programma, termiņi un finansiālie nosacījumi tiks izklāstīti atsevišķā protokolā.

15.pants

Puses regulāri apmainās ar informāciju par otras Puses svarīgākajiem kultūras notikumiem.

16.pants

Puses veicina pārrobežu sadarbību kultūras jomā starp Latvijas pierobežu pašvaldībām un atbilstošām Krievijas Federācijas reģionālajām apvienībām.

17.pants

Puses paredz delegāciju apmaiņu un informatīvo materiālu apmaiņu starp ministrijām ar mērķi apgūt otras Puses pieredzi un padziļināt sadarbību.

Termiņi tiks precizēti darba kārtībā.

18.pants

Šīs programmas noteikumi neizslēdz citas sadarbības formas. Līdztekus paredzētajai apmaiņai Puses var piedāvāt citus pasākumus, kuru realizēšana būs atsevišķas vienošanās priekšmets.

Programma stājas spēkā tās parakstīšanas dienā.

Parakstīta Rīgā 2001. gada 4.maijā divos eksemplāros latviešu un krievu valodā, turklāt abi teksti ir vienlīdz autentiski.

Latvijas Republikas Krievijas Federācijas

Kultūras ministrijas vārdā Kultūras ministrijas vārdā

kultūras ministre kultūras ministrs

Karina Pētersone Mihails Švidkojs

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!