Lai vara atbilstu tautas interesēm

Par konferenci “Vietējā demokrātija

21.gadsimta sākumā”

Aizvakar, 3.maijā, tika atklāta starptautiska konference “Vietējā demokrātija 21.gadsimtā”, vakar bija tās noslēgums. Konferenci rīkoja Eiropas Padomes (EP) vadības komiteja “Par vietējo un reģionālo demokrātiju” sadarbībā ar īpašu uzdevumu ministru valsts reformu lietās Jāni Krūmiņu un Pašvaldību lietu pārvaldi (PLP). Konference notika Latvijas EP prezidentūras ietvaros, un tajā piedalīties bija aicinātas 40 EP dalībvalstu pārstāvju delegācijas.

Konferenci atklāja Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Valters Švimmers ( Walter Schwimmer) un Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa prezidents Liberts Kvatrekasass ( Llibert Cuatrecasas ). Atklāšanā dalībniekus uzrunāja Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Eiropas Padomē Georgs Andrejevs.

V. Švimmers atzīmēja, ka Latvijā kopš 1995. gada vērojams progress. Kā piemēru viņš minēja nepilsoņu jautājuma atrisināšanu, pieņemot grozījumus Pilsonības likumā un Valsts valodas likumā un veicinot nepilsoņu tālāku integrāciju, kas veido nozīmīgu demokrātijas pamatu. V. Švimmers atzīmēja nozīmīgākos dokumentus, kuriem Latvija pievienojusies, lai arī Saeima tos vēl nav ratificējusi, – Eiropas Sociālo hartu un Pamatkonvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, izsakot cerību, ka Latvija tos paspēs ratificēt vēl līdz hartas 40. gadadienai, ko atzīmēs šā gada oktobrī. Pievēršoties demokrātijas un pašvaldību jautājumiem, V. Švimmers atzīmēja, ka 20.gadsimts bijis notikumiem un pavērsieniem bagāts. “Šodien esam nonākuši līdz Eiropai, kuras demokrātijai pēc iespējas jāatbilst iedzīvotāju interesēm un jāaizstāv tās. Eiropā iedzīvotājam tuvākās un pieejamākās institūcijas ir Parlamentārā asambleja un Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress,” piebilda V. Švimmers, norādot, ka sadarbība vietējās demokrātijas stiprināšanā turpinās un EP mērķis ir to pilnveidot. 21.gadsimtā Eiropai būs jāapzinās globalizācijas izaicinājums un arvien lielāka iedzīvotāju vēlēšanās piedalīties varas realizācijā. Tieši tāpēc pašvaldībām šodien ir jāapzinās savas spējas, jākļūst reizē tuvākām cilvēkiem un atvērtākām, pieejamākām pasaulei. Integrācija Eiropā reizē ir arī izaicinājums, kurā nepieciešams spēks par sevi pastāvēt un aizsargāt savas vērtības, identitāti. “Konference Rīgā ir iespēja rast atbildi uz izaicinājumu veidot vienotu Eiropu,” nobeigumā atzina EP ģenerālsekretārs.

Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa prezidents L. Kvatrekasass savukārt uzrunā uzsvēra kongresa lomu demokrātijas stiprināšanā, reizē ieviešot Eiropas pašvaldību hartas prasības un izpildot vietējās demokrātijas “sarga” lomu Eiropā.

Bet ārlietu ministrs I. Bērziņš atzīmēja, ka diskusijai par vienotu Eiropu ir liela nozīme un jau šodien diskusijās tiek iezīmētas Eiropas nākotnes vīzijas. 2001.gads Eiropā nosaukts par Valodu gadu, atzīmējot valodas nozīmi un apzinoties valodu daudzveidību Eiropā. Par līdzvērtīgu mērauklu valodai demokrātiskā valstī I. Bērziņš nosauca vietējās varas īstenotājus — pašvaldības, ar kurām saskaras katrs iedzīvotājs gan Latvijā, gan Eiropas valstīs. “Pašvaldībām ir nozīmīga loma etniskās kultūras un daudzveidības saglabāšanā mūsdienu globalizācijas apstākļos, tāpēc stipru Eiropu veidos tikai stipras nacionālās valstis, kurās būs spēcīgas vietējās pašvaldības,” uzsvēra ārlietu ministrs. Šobrīd Latvijai ir nozīmīgs uzdevums – atrisināt administratīvi teritoriālās reformas jautājumu un izveidot pašvaldības, kas būtu iedzīvotājiem pieejamas un spēcīgas. G. Andrejevs, novēlot veiksmīgu darbu konferencē, piebilda, ka šai konferencei vajadzētu veicināt aktuālo jautājumu par pašvaldību reformu Latvijā.

Konference bija veltīta vietējās demokrātijas problēmjautājumiem un Eiropas pieredzes pētīšanai pasaules globalizācijas demokrātijas attīstības kontekstā. Konferences dalībnieki diskutēja par vietējo demokrātiju un pašvaldību lomu Eiropas valstīs, par darbību un nākotnes iespējām pilnveidot un ietekmēt notikumus, kā arī sprieda par vietējās demokrātijas lomu 21.gadsimta sākumā, par iespējām, mūsdienu tendencēm un atbildību.

Atklājot diskusijas par pašvaldību lomu demokrātijas pilnveidošanā, Sorbonnas universitātes profesors Žerārs Markū ( Gerard Marcou ) atzīmēja, ka vietējai demokrātijai ir divas raksturīgas iezīmes: vienošanās par vadlīnijām un pamatvērtībām, kuras īsteno dažādas institūcijas un atšķirīga prakse. Demokrātijas veicināšanā liela nozīme bijusi arī Eiropas Padomei, kuras dalībvalstis 1985.gadā parakstījušas Eiropas vietējo pašvaldību hartu un izveidojušas nozīmīgu pamatu vietējās demokrātijas pilnveidošanā. Taču notiekošās pārmaiņas, demokrātijas pilnveidošanās ar atšķirīgiem paņēmieniem katrā valstī un reformas norāda, ka nozīmīgais dokuments pieļauj rīcības brīvību, ieviešot demokrātijas priekšnoteikumus katrā no EP dalībvalstīm. Kopainu raksturo gan teritoriālais iedalījums, gan vietējās pārvaldes attiecības ar valsts varu, gan vietējās varas institūcijas, no kurām tieši pēdējās darbībā visskaidrāk saskatāma demokrātijas pamatprincipu ievērošana. Atzīmējot Eiropas vietējo pašvaldību hartas prasības kā pamatu demokrātijas stiprināšanā visās EP dalībvalstīs, Ž. Markū uzsvēra, ka nav ieguvumu bez zaudējumiem un grūtībām. Taču Viduseiropas un Austrumeiropas valstu pēdējā laika panākumi norāda, ka dalībai EP un hartas pamatprincipiem ir ceļveža loma ceļā uz demokrātisku valsti un cerības gaisma nākotnei.

Vakar, 4.maijā konferences otrā daļa bija veltīta debatēm par nākotnes skatījumu uz vietējo demokrātiju. Diskusiju atklāja Bulgārijas reģionālās attīstības un publiskās pārvaldes ministra vietnieks Vasils Garnizovs ( Vassil Garnizov ), aicinot atbildēt uz vairākiem šodien aktuāliem jautājumiem gan par moderno tehnoloģiju lomu šodienas pasaules globalizācijas apstākļos, gan par vietējo pašvaldību iespējām pierādīt sevi kā spēcīgus iedzīvotāju pārstāvjus, gan par cilvēku līdzdalību demokrātijas veicināšanā, kas var izpausties kā līdzdalība vēlēšanās un kā izmantota iespēja pašam kļūt par vietējās pārvaldes organizatoru. Lai tiktu ievēroti Eiropas Pašvaldību hartā ietvertie principi, jāapsver visas iespējas, kas vietējai varai palīdzētu iespējami pilnvērtīgāk pārstāvēt sabiedrību un iegūt iespējami lielāku tās uzticību. V.Garnizovs uzsvēra, ka pašvaldībām tiek deleģēts arvien vairāk funkciju, jo notiek varas decentralizācija, tāpēc jau šodien jāapsver iespējas, kā padarīt pašvaldību darbu efektīvāku.

“Pašvaldībām jādomā par to, kā piekļūt informācijai un atrisināt tehniskās dabas jautājumus, jo šodien diemžēl cilvēkiem dažādās Eiropas valstīs ir atšķirīgas un līdz ar to nevienlīdzīgas iespējas līdzdalībai demokrātijā,” secināja V. Garnizovs, aicinot atbildēt uz jautājumu par vietējās pārvaldes efektivitāti un iedzīvotāju līdzdalības veicināšanu, lai 21.gadsimtu varētu sākt bez iepriekšējo gadsimtu aizspriedumiem.

Diskusijā piedalījās arī divi Latvijas pārstāvji — Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis un Nevalstisko organizāciju centra direktore Kaija Gertnere. A. Jaunsleinis atzina, ka konferencē vēlējies izdzirdēt vairāk jauno cilvēku viedokli un uzskatus, jo tieši šī sabiedrības daļa veidos 21.gadsimtu un turpinās šodienas politiķu aizsākto. Viņaprāt, šobrīd aktuāla ir savas identitātes un tradicionālo vērtību saglabāšana, jo robežas izzūd, paveroties jaunām iespējām sazināties ar interneta starpniecību. Tāpat ir būtiski nošķirt svarīgo informāciju, ko sabiedrībai pasniegt zināšanai, no visas šodien pieejamās apjomīgās informācijas plūsmas. Viņš informēja konferences dalībniekus par Latvijas pieredzi pašvaldību sadarbībā ar valsts centrālo pārvaldi, norādot, ka pašvaldībām un iedzīvotājiem jādod iespēja izteikt savu viedokli nozīmīgu lēmumu pieņemšanā. “Iedzīvotāju līdzdalība ir nozīmīgs instruments demokrātijas stiprināšanā, taču līdzdalība ir efektīva tikai tad, ja iedzīvotāji jūt, ka viņu viedoklis tiek uzklausīts, — saikne starp iedzīvotāju un pašvaldību būs viens no būtiskākajiem jautājumiem arī 21.gadsimtā,” secināja A. Jaunsleinis. Viņš norādīja, ka nav noteiktu atbilžu uz izvirzītajiem jautājumiem un katram varbūt atradīsies savs risinājums, taču ir jādomā par iepriekšējo gadsimtu laikā gūtajām atziņām un jāizvairās no kļūdu atkārtošanās un viedokļu vienpusības.

K.Gertnere, ienesot jaunas vēsmas diskusijās par vietējo demokrātiju, norādīja, ka arī nevalstiskajām organizācijām ir nozīmīga loma, iedzīvotājus iesaistot lēmumu pieņemšanā, jo indivīdam ir lielākas iespējas tikt uzklausītam, ja viņa intereses pārstāv interešu grupa. Viņa atzīmēja, ka nevalstiskās organizācijas var būt nozīmīgs palīgs pašvaldību darbā, uzsverot, ka nevalstiskajām organizācijām būtu vajadzīgs finansiāls atbalsts, lai tās varētu vēl pilnvērtīgāk darboties un varbūt pārņemt dažas valsts un pašvaldību funkcijas.

Konferences nobeigumā tika pieņemta noslēguma deklarācija, kura, iespējams, tiks publicēta kādā no “LV” nākamajiem laidieniem. Deklarācijā konferences dalībnieki aicina Eiropas Padomi un Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresu izskatīt jautājumus par vietējo pašvaldību finansiālo autonomiju atbilstoši makroekonomiskajai vadībai un nepieciešamajiem izdevumiem. Pēc konferences dalībnieku domām, uzmanība būtu jāpievērš arī vietējo amatpersonu lēmumu pieņemšanas un rīcības kontrolei, korupcijas apkarošanai pašvaldību līmenī un pašvaldības locekļu un amatpersonu statusam. Īpaša uzmanība pievērsta mūsdienās aktuālajam jautājumam par e-vadību pašvaldību līmenī, kas nodrošinātu un stiprinātu demokrātiju un pilsoņu līdzdalību pašvaldību darbībā. Konferences deklarācijā pausts aicinājums izvērtēt attiecību starp vietējās varas lielumu un tās darbības efektivitāti. Sanāksmes dalībnieki deklarācijā atzinuši, ka gaidāmā Eiropas Savienības paplašināšanās ietekmēs arī demokrātijas attīstību pašvaldību līmenī, līdz ar to Eiropas Padomei būtu vairāk jāanalizē paplašināšanās iespējamās sekas.

Kristīne Valdniece, “LV” pašvaldību lietu redaktore