Lai tautas veselība ir cerība nākotnei

Par forumu “Latvijas valsts

un tās sabiedrības veselība”

Spēcīgas valsts pamats ir veseli, garīgi stipri, pēctecību nodrošinātspējīgi cilvēki, tāpēc likumsakarīgi, ka konference par sabiedrības veselību notika valstij nozīmīgā datumā — 4. maijā, Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienā.

Konferences ievadā labklājības ministra padomnieks Viktors Jaksons sacīja: kopš neatkarības atgūšanas diemžēl kopējais iedzīvotāju veselības stāvoklis un demogrāfiskā aina valstī ir pasliktinājusies. Lai varētu mainīt situāciju, ir nepieciešama gan politiķu, gan valsts pārvaldes institūciju darbinieku, gan visas sabiedrības sapratne un līdzatbildība par tautas atveseļošanu.

Foruma rīkotāji saņēmuši vēstuli no Valsts prezidentes, kura augstu novērtē konferences nozīmi sabiedrības izglītošanā un veselības aprūpes problēmu risināšanā. Atbalstu foruma idejai apliecinājusi arī Eiropas Savienība (ES) un Pasaules veselības organizācija (PVO), deleģējot uz forumu savus pārstāvjus.

Konferenci atklāja Ministru prezidents Andris Bērziņš, savā runā (publicējam atsevišķi) iztirzājot valsts attīstības stratēģiju kopsakarībās ar sabiedrības veselības, sociālās drošības un ekonomiskās izaugsmes aspektiem.

Labklājības ministrs Andrejs Požarnovs uzsvēra, ka sabiedrības veselība un sociālā drošība ir valsts ekonomiskās izaugsmes un labklājības pieauguma priekšnoteikums. Sabiedrības veselības uzlabošana ir 1997. gadā izstrādātās un pakāpeniski īstenojamās veselības aprūpes reformas pamatmērķis. Kopš reformas pirmsākumiem Labklājības ministrija (LM) un citas veselības aprūpes institūcijas izstrādā nepieciešamos normatīvos aktus. Šā gada 6. martā labklājības ministrs iepazīstināja Ministru kabineta (MK) locekļus ar “Sabiedrības veselības stratēģiju”, kurā akcentēta nepieciešamība uzlabot iedzīvotāju informētību par veselības jautājumiem, veicināt katra indivīda motivāciju iesaistīties veselības uzlabošanas un saglabāšanas pasākumos. Pašlaik LM tiek gatavots Sabiedrības veselības stratēģijas ieviešanas rīcības plāns, kurš līdz šā gada 1. jūlijam jāiesniedz MK.

A. Požarnovs norādīja, ka sabiedrības veselības nodrošināšanā ļoti svarīga ir visu sektoru saskaņota rīcība un sadarbības paplašināšana. Diemžēl valda uzskats, ka sabiedrības veselības jautājumi ir tikai un vienīgi LM kompetencē, jo tai ir jānodrošina labi medicīniskie pakalpojumi. Tomēr jāatceras, ka ārstēšana ir cīņa ar sekām. Valdībai kopumā ir jārada priekšnoteikumi tam, lai iedzīvotājus iespējami labāk pasargātu no iespējas saslimt. Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīga par veselības mācību skolu jaunatnei, Iekšlietu ministrija — par narkomānijas apkarošanu, Zemkopības ministrija — par pārtikas drošību, Finansu ministrija — par nodokļu politiku (LM uzskata, ka ir jāpalielina akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem un ieņēmumi jānovirza veselības jautājumu risināšanai), Satiksmes ministrija — par satiksmes drošību, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija — par tīru vidi. Tie ir tikai daži piemēri dažādu ministriju atbildībā par sabiedrības veselību. Ir jānodrošina horizontālā saikne starp dažādām valsts institūcijām, un ikvienā stratēģijā un projektā ir jāietver sabiedrības veselības jautājumi. Sabiedrības veselībai jākļūst par prioritāti ne vien mūsu valsts likumdevēju, valdības un sabiedrības vārdos, bet, galvenais, darbos.

Centieni padarīt sabiedrības veselību par atzītu politisko prioritāti sasaucas ar Eiropas valstu pieredzi. Plašu pārskatu par ES dalībvalstu aktivitātēm sabiedrības veselības nodrošināšanā sniedza Eiropas Komisijas Sabiedrības veselības direktorāta pārstāvis Valters Bērs ( Walter Baer ). Viņš norādīja, ka veselības politika ir nozīmīgs jautājums ES paplašināšanās kontekstā; tā ir viena no sarunu sadaļām, gatavojoties iestāties šajā savienībā. Patlaban veselības politikas statusu paaugstināt cenšas arī ES dalībvalstis. Ir izstrādāta jauna veselības stratēģija, kas iesniegta izskatīšanai Eiropas Parlamentā. Līdz šī gada beigām tā, iespējams, tiks akceptēta.

Ar PVO viedokli par sabiedrības veselības stratēģijām iepazīstināja PVO Eiropas reģionālā biroja reģionālais padomnieks Herberts Celners ( Herberth Zöllner ).

LM valsts sekretāres vietnieks medicīnas un farmācijas jautājumos Tālis Talents sniedza pamatīgu pārskatu par situācijas izmaiņām Latvijas iedzīvotāju veselības kopainā, demogrāfiskajā situācijā un veselības aprūpē pēdējos desmit gados. Savukārt LM Ārstniecības departamenta direktors Oskars Velmers ziņojumā “Kas un par ko maksā veselības aprūpē? Ko varam atļauties?” iepazīstināja ar veselības aprūpes finansēšanas reformas gaitu. Par darba devēju ieguldījumu sabiedrības veselībā runāja publiskās akciju sabiedrības “Grindex” padomes priekšsēdētājs Valdis Jēkabsons. Iedzīvotāju novecošanos kā sabiedrības veselības problēmu pasaulē un Latvijā izgaismoja profesors Ģirts Briģis. LU docents Jānis Malzubris un LZA korespondētājloceklis Pēteris Guļāns iztirzāja tēmu par alkoholu un tabaku saistībā ar veselības un ekonomiskajiem aspektiem un par valsts regulējošo lomu šo atkarības vielu izplatības ierobežošanā. Nevalstisko organizāciju centra direktore Kaija Gertnere bija aicināta ziņot par NVO un vietējo pašvaldību lomu iedzīvotāju interešu pārstāvniecībā, veidojot sabiedrības veselības politiku.

Foruma nobeigumā tika pieņemta deklarācija, kurā konferences dalībnieki pievienojās Pasaules veselības deklarācijā paziņotajam: sociālās un ekonomiskās attīstības pamatmērķis ir cilvēka veselības un labklājības uzlabošana.

Marika Līdaka, “LV” iekšlietu redaktore

Ministru prezidents Andris Bērziņš:

— Jūsu ekselences, vēstnieka kungi, cienījamais ministr, dāmas un kungi! Es gribu teikt, ka tā ir ļoti laba ideja — rīkot pavasarī veselības nedēļu, šī jau ir sestā reize. Šīs veselības nedēļas ietvaros kopumā jārunā par tām problēmām, kas satrauc sabiedrību. Par tām ir jārunā, lai mūsu sabiedrība kļūtu veselāka, stiprāka un, kā Jaksona kungs teica, pēctecību nodrošinoša. Latvijas veiksmīgas attīstības obligāts priekšnosacījums ir stipra tauta un veseli iedzīvotāji. Iekļaušanās Eiropas Savienībā mums dos jaunas iespējas, tajā skaitā arī veselības aprūpē. Taču parādīsies arī virkne jaunu problēmu, kurām šobrīd mēs vēl neesam īsti gatavi. Šīs problēmas es gribētu raksturot atbilstoši mūsu gatavībai iekļauties un pieņemt tos spēles principus, kādi šobrīd ir attīstītā pasaulē. Latvijā ienāk un ienāks jaunas tehnoloģijas veselības aprūpē. Jau tuvākajā laikā ir sagaidāmas milzīgas izmaiņas diagnosticēšanā, ārstēšanā un aprūpē. Tas atspoguļosies veselības pakalpojumu organizācijā, ļaujot laikus diagnosticēt saslimšanas un daudz efektīvāk tās ārstēt. Latvijas sliktā demogrāfiskā situācija un iedzīvotāju straujā novecošanās rada papildu slodzi gan veselības aprūpei, gan sociālajai politikai, gan valsts ekonomiskajai attīstībai kopumā. Parādās jauni riski, ko ietekmē sociāli ekonomiskā situācija. Jaunajos apstākļos ir svarīgi reaģēt uz pieaugošajām sabiedrības prasībām veselības jomā. No vienas puses, iedzīvotāji vēlas būt droši un pasargāti, vēlas saņemt aizvien labākus un kvalitatīvākus pakalpojumus, no otras puses, socioloģijas dati jau ilgstošu laiku liecina, ka sabiedrības veselība dienaskārtībā nebūt nav ierindota galveno prioritāšu vidū. Piemēram, martā Latvijas iedzīvotāji dažādos Latvijas reģionos savu veselību ierindoja tikai no 4. līdz 10. vietai. Tas uzliek pienākumu valstij un Labklājības ministrijai rūpēties par to, lai katrs sabiedrības loceklis apzinātos, kāda ir veselības vieta un loma. Jaunajā situācijā ir arī citas problēmas. Viena no galvenajām ir problēma, kas saistīta ar pārtikas drošību. Latvija ir Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalsts, līdz ar to Latvija ir atvērta brīvai konkurencei, Latvijā parādās produkti, kas agrāk nebija pieejami. Ir svarīgi izveidot Eiropas pamatnostādnēm atbilstošu pārtikas drošuma un nekaitīguma politiku, tas ir arī svarīgs rādītājs valsts integrācijai Eiropas Savienībā. Lai minam kaut vai visu pasauli satraukušo lopu mutes un nagu sērgu.

Tikpat svarīgi un nozīmīgi ir jautājumi, kas saistīti ar apkārtējo vidi. Ir nepieciešams nodrošināt tādu apkārtējās vides līmeni, kas atbilstu Eiropas direktīvu prasībām un nodrošinātu iedzīvotāju veselību tik lielā mērā, ka risks saslimt un nonākt slimnīcā samazinātos līdz minimumam.

Es ceru, ka jūs šodien ārkārtīgi rūpīgi izanalizēsit šos jautājumus un mēģināsit rast atbildes, kas nepieciešamas arī valdībai, lai tā varētu pieņemt pareizus un adekvātus lēmumus. Šodien Latvijas budžeta iespējas ikvienā jomā ir ierobežotas, arī veselības aizsardzībā. Tāpēc es gribētu pieskarties organizatoriskām lietām. Es gribētu teikt, ka viens no galvenajiem uzdevumiem ir noteikt pareizas prioritātes. Veselības aprūpes sistēma šodien nav adekvātā prioritāšu sarakstā. Ir ļoti nopietni jāpadomā, kā panākt, lai veselības aprūpe ikviena cilvēka dzīvē būtu vismaz pirmo trīs prioritāšu sarakstā. Ja runājam par valsts budžetu un līdzekļiem, kas ir atvēlēti veselības aprūpei, tad, pēc manām domām, galvenais ir maksimāli taupīgi un racionāli izmantot šai sfērai atvēlētos līdzekļus. Tas ir jāņem vērā tagad, kad Labklājības ministrija ieiet jaunā veselības aprūpes attīstības stadijā. Te es saskatu trīs galvenos uzdevumus. Ir jānodrošina pieejamība kvalitatīvai veselības aprūpei neatkarīgi no pacienta ienākumiem. Man ļoti daudzi jautā, kāds labums Latvijai ir no ieviestās ģimenes ārstu institūcijas, ja rindā ir jāgaida trīs četras dienas, lai varētu atrisināt ļoti elementāras lietas. Man ļoti daudzi jautā, vai šī recepšu un bezrecepšu sistēma būs tāda, kas nodrošinās to, ka katrs cilvēks varēs brīvi tikt pie viņam nepieciešamajiem medikamentiem. Vai viņam nebūs četras dienas jāgaida vizīte pie ģimenes ārsta, lai tiktu pie šī medikamenta. Otra lieta, kas nopietni jāuzlabo, ir regulēts veselības pakalpojumu tirgus. Ir jāpalielina pacientu līdzdalība visos pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas posmos. Ir jādomā, kā tālāk attīstīt veselības apdrošināšanu, kā izdarīt tā, lai caur veselības apdrošināšanu ienāktu vairāk līdzekļu veselības aprūpei. Ir jādomā, kā piesaistīt pašvaldības veselības aprūpes problēmu risināšanā. Ar to es domāju lielāku pašvaldību budžeta līdzdalību slimnīcu uzturēšanā. Rīgas pilsētā mēs kādreiz skatījāmies, cik liela rinda ir izveidojusies uz endoprotezēšanu. Katru reizi mēs pieņēmām lēmumu iedalīt nepieciešamos līdzekļus endoprotēžu iegādei. Mēs rēķinājām, kas mums ir izdevīgāk, — maksāt šiem cilvēkiem ilgstošus sociālos pabalstus vai atrisināt viņu endoprotezēšanu. Trešā lieta ir tā, ka ir jāpievērš uzmanība izmaksu efektivitātei veselības aprūpē. Tas attiecas uz dārgo tehnoloģiju koordinētu iegādi. Ne vienmēr lielo tehnoloģiju iegāde ir pietiekami pārdomāta. Ir situācijas, kad dārgās tehnoloģijas ir pietiekami noslogotas, bet ir situācijas, kad tiek iegādātas lielās tehnoloģijas, tiek ņemti kredīti, bet šīs tehnoloģijas netiek pietiekami noslogotas. Droši vien nav pareizi, ja vienā ielas pusē slimnīcā ir šī lielā tehnoloģija, un tādu obligāti nopērk arī slimnīcai ielas otrā pusē. Nopietns jautājums ir par esošo bezmaksas zāļu iegādes sistēmu. Pasaulē ir daudz modeļu, Latvijā mēs esam izvēlējušies visdārgāko. Diez vai ir pareizi pie bezmaksas zālēm nosaukt piecus analogus un nevis tos lētākos, bet dārgākos. Sakārtojot šo jautājumu, mēs varētu rast pietiekami lielu ekonomiju. Mums ir jāpaaugstina veselības aprūpes prioritāte visās jomās, piemēram, rūpējoties par jauniesaucamajiem vai domājot par Latvijas iestāšanos NATO. Mums ir aktīvāk jāiesaista Aizsardzības ministrija jauniešu fiziskajā sagatavotībā. Ir nepieciešama koordinēta rīcība starp veselības aprūpes speciālistiem, pašvaldībām, Labklājības ministriju un citām institūcijām. Latvijai ir jāpiedalās jaunajā Eiropas Savienības veselības programmā. Ir svarīgi identificēt veselību apdraudošos faktorus. Ja mēs runājam par ES, tad galvenā prioritāte ir sirds un asinsvadu slimību novēršana. Plaši izmantojot preventīvos pasākumus, var panākt ļoti nopietnus uzlabojumus. Attieksme pret profilaksi mūsu sabiedrībā pagaidām nav visaugstākajā līmenī. Ir jāņem vērā jaunā situācija, kurā mēs atrodamies, — atvērtās robežas, demokrātija, brīvība. Ir arī negatīvas lietas — narkotikas. Neraugoties uz to, ka dažādas ministrijas strādā pie šo pasākumu administrēšanas, ir ārkārtīgi svarīgi veidot pareizu sabiedrības attieksmi. Ja mēs alkoholu pazīstam diezgan labi no padomju laikiem, tad attiecībā uz narkotikām nopietnas pieredzes sabiedrībā nav. Pirmais un galvenais būtu starpministriju saite, lai likvidētu pieprasījumu. Ir jāsniedz alternatīva informācija. Pie piedāvājuma samazināšanas ir jāstrādā — muitai, Iekšlietu ministrijai. Ir jāpanāk adekvātu sodu piemērošana narkotiku tirgoņiem. Mēs saņemam ļoti plašu starptautisku atbalstu, bet, pēc manām domām, nav normāla situācija, ka Iekšlietu ministrija pusotru mēnesi strādā operatīvu darbu, lai noķertu narkotiku tirgoņus, bet tiesa tos palaiž brīvībā. Ir daudzas lietas, kur ir nepieciešama koordinēta sabiedrības līdzdalība. Domāju, ka ar valsts alkohola politiku arī nav viss kārtībā. To varētu papildināt ar mērķtiecīgi virzītu akcīzes politiku. Nevar neminēt arī tabaku, arī ar to ir jācīnās.

Es mēģināju tikai ieskicēt dažas problēmas. Es ceru, ka jūs, veselības aprūpes profesionāļi, ārkārtīgi rūpīgi izanalizēsit situāciju un spēsit piedāvāt risinājumus. Protams, ir nepieciešami līdzekļi, bet bez tā vēl ir daudz citu lietu, kas mums ir jāsakārto, lai mēs varētu teikt, ka veselības aprūpe ir augstā līmenī, atbilstoša ES standartiem. Veselības aprūpei ir jānodrošina reāla sabiedrības veselība, kas ļauj cerīgi skatīties nākotnē.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore

Pēc ieraksta “LV” diktofonā