Ērkšķainais mājupceļš. 1945. gads

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Otrā pasaules kara laikā dažādu iemeslu dēļ Vācijā un tai sabiedrotajās valstīs, kā arī dažās citās zemēs nokļuva daudzi tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Daļa no viņiem kara laikā piespiedu kārtā tika nosūtīta uz Vāciju tā sauktajā darba dienestā, citus aizveda vācu militārās un drošības iestādes. Taču vairākums bēgļu dzimteni atstāja, baidoties no 1940. un 1941. gada represiju atkārtošanās vēl plašākos mērogos. Pēc Latvijas Valsts arhīva dokumentu ziņām, dzimteni tolaik bija atstājuši vairāk nekā 160 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Kara beigu posmā PSRS varas iestādes sāka plašu kampaņu par pārvietoto personu atgriešanos agrākajās dzīves vietās. Tā oficiāli turpinājās līdz 1953.gadam, taču atsevišķi repatrianti atgriezās arī vēlākajos gados.

Jau 1944. gadā tika izveidota PSRS Tautas Komisāru padomes repatriācijas pilnvarotā pārvalde ar vietējām struktūrām, kā arī repatriantu pieņemšanas, sadales un filtrācijas sistēma. Tāda repatriācijas sistēma, kuru sākuma posmā vadīja L.Grigorjevs, darbojās arī Latvijā.

Mājās pārbraukušo stāvoklis nebija viegls. LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks K. Celovs kādā ziņojumā PSRS MP repatriācijas lietu daļai norādīja: “Visi, kuri ir atgriezušies, atrodas ļoti smagos materiālos apstākļos. Lielais vairums no viņiem ir pazaudējuši visu, kas bijis. Visi viņi griežas pie mums pēc palīdzības (..). Sakarā ar līdzekļu trūkumu mēs viņiem palīdzību atsakām, bet fondu trūkuma dēļ arī Tirdzniecības ministrija atsaka maizes un pārtikas kartīšu izsniegšanu.”

Repatriantu mājupceļu vēl grūtāku padarīja dažādu pieņemšanas un sadales un filtrācijas punktu darbinieku dažāda veida nelietības un pat noziegumi. Bieži vien atbraucēji drīz nokļuva Valsts drošības tautas komisariāta iestādēs un, kā saka, pazuda bez pēdām uz daudziem gadiem...

Latvijas teritorijā arī bija nokļuvuši daudzi dažādu tautību cilvēki, kuriem pēc kara vajadzēja tikt uz mājām. Vairākiem tūkstošiem poļu šādu iespēju pavēra 1945. gadā noslēgtā PSRS un Polijas vienošanās, bet citu tautību iedzīvotājiem nācās klaudzināt gan pie repatriācijas iestāžu durvīm, gan iepazīt drošības iestāžu pagrabus...

1945. gadā no Latvijas uz savām mājvietām tāpat tika nosūtīti tie PSRS pilsoņi, kurus šeit kara laikā bija ieveduši vācieši no dažādiem Krievijas un Baltkrievijas apgabaliem. Tolaik pavisam aizbrauca 92 642 cilvēki, bet uz dzīvi Latvijā palika 12 529.

PSRS Tautas Komisāru Padomes

PSRS pilsoņu repatriācijas lietu pilnvarotā vietnieka

ģenerālleitnanta Golubeva lūgums

sniegt ziņas par repatriētajām personām

Slepeni

Nr. 699

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes TKP PSRS pilsoņu

priekšsēdētājam biedram Lācim repatriācijas lietu pilnvarotais

1944. gada 25. decembrī

Vadoties no PSRS TKP 1944. gada 4.10. lēmuma Nr. 1315 — 394s par PSRS pilsoņu atgriešanos no Vācijas un tās okupētajām valstīm, lai organizētu atgriezušos uzskaiti un realizētu augstāk minētā lēmuma izpildi, lūdzu Jūsu rīkojumu par ziņu iesniegšanu PSRS TKP PSRS pilsoņu repatriācijas lietu pilnvarotajam pēc pievienotās formas.

Pirmās ziņas lūdzu iesniegt pēc stāvokļa uz 1. janvāri — līdz 1945. gada 1. februārim.

Turpmāk ziņas jāiesniedz (..) pēc stāvokļa uz katra mēneša pirmo datumu.

Pielikumā: forma Nr. 4 uz 1 lapas*

PSRS TKP PSRS pilsoņu repatriācijas lietu pilnvarotā vietnieks

ģenerālleitnants Golubevs

LVA, 270.f., 1.s. apr., 128.l., 1.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

* Netiek publicēts.

PSRS TKP PSRS pilsoņu repatriācijas lietu pilnvarotā vietnieka

ģenerālleitnanta Golubeva paziņojums

par repatriantu uzņemšanas un tālākās nosūtīšanas kārtību

Slepeni

Nr. 0370

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes PSRS TKP PSRS pilsoņu

priekšsēdētājam biedram Lācim repatriācijas lietu pilnvarotais

1945. gada 1. februārī

Saskaņā ar PSRS TKP 1945. gada 6. janvāra lēmumu Nr. 30 — 12s, uzskatu par nepieciešamu paziņot par padomju pilsoņu, kurus no fašistu gūsta atbrīvojusi Sarkanā armija un sabiedroto karaspēks, uzņemšanas un tālākās nosūtīšanas kārtību.

Repatriantu kustība no viņu atbrīvošanas no fašistu gūsta līdz apgabala (apriņķa) pieņemšanas — sadales punktiem notiks šādā kārtībā:

Aktīvajās frontēs ir noorganizētas repatriācijas lietu daļas un tām pakļautie frontes savākšanas — pārsūtīšanas punkti.

Visi atbrīvotie un atbrīvojamie padomju pilsoņi sapulcējas frontes savākšanas — pārsūtīšanas punktā, kur saņem pārtiku, iziet sanitāro apstrādi, medicīnisko apskati, tie kuriem ir ļoti nepieciešams, saņem vajadzīgo apģērbu, apavus, iziet attiecīgu pārbaudi un ešelonos vai komandās ar pavadoņiem tiek nosūtīti uz apgabalu pieņemšanas — sadales punktiem pēc agrākās dzīvesvietas.

Pierobežu apgabalu iedzīvotāji no frontes savākšanas — pārsūtīšanas punkta uz savu agrāko dzīvesvietu tiek nosūtīti tikai caur Iekšlietu tautas komisariāta pārbaudes — filtrācijas punktiem.

Par ešelonu nosūtīšanu uz apgabalu mūsu pārvalde paziņos republikas TKP repatriācijas lietu daļai.

Lūdzu Jūs paātrināt atbildi uz mūsu 1944. gada 27.12. vēstuli Nr. 725 par Jūsu iecerētajiem pasākumiem, lai uzņemtu pilsoņus, kuri atgriežas republikā.

PSRS TKP repatriācijas lietu pilnvarotā vietnieks

ģenerālleitnants Golubevs

LVA, 270.f., 1.s.apr., 128.l., 23., 24. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Atzīmes dokumentā:

b. Trinkleram*

Zināšanai un vadībai. Lūdzu sagatavot atbildi

7.II.45. V.Lācis

* I. Trinklers — LPSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētāja vietnieks. Izvilkums no PSRS TKP repatriācijas lietu pilnvarotā pārstāvja Latvijas PSR TKP, ģenerālmajora Klementjeva ziņojuma par paveikto darbu padomju pilsoņu repatriācijas jautājumos

Izvilkums no PSRS TKP repatriācijas lietu pilnvarotā pārstāvja

Latvijas PSR TKP ģenerālmajora Klementjeva ziņojuma

par paveikto darbu padomju pilsoņu repatriācijas jautājumos

1. Organizatoriskie pasākumi, lai uzņemtu un iekārtotu repatriantus, kurus vācieši bija varmācīgi aizveduši no Latvijas PSR teritorijas.

a) Saskaņā ar ģenerālpulkveža Goļikova vēstuli Nr.07525 Latvijas PSR TKP priekšsēdētājam biedram Lācim un manis saņemto instrukciju jautājumā par savlaicīgu sagatavošanos repatriantu uzņemšanai un iekārtošanai dzimtenē, es sagatavoju sagatavošanās pasākumu plānu Latvijas PSR un aptuvenos štatus uzņemšanas un sadales daļai un republikānisko pieņemšanas – sadales punktu štatus. Šos materiālus es 1945. gada 7. janvārī iesniedzu Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētāja vietniekam biedram Treinkleram.

Neraugoties uz maniem vairākkārtējiem atgādinājumiem par sagatavošanas pasākumu veikšanu un repatriācijas daļas organizāciju Latvijas PSR TKP, janvārī nekas netika izdarīts.

b) 1945. gada 24. janvārī pēc mana pieprasījuma Latvijas PSR TKP sēdē tika izvirzīts jautājums par daļas organizāciju, kur tika pieņemts lēmums: “Uzdot Latvijas PSR TKP priekšsēdētāja vietniekam biedram Trinkleram saskaņot ar Latvijas K(b)P CK kadru daļu kandidatūras izvēli darbā par daļas vadītāju, pēc kā šo jautājumu steidzīgi izskatīt.”

Daļas vadītāja kandidatūras izvēle turpinājās līdz 1945. gada 10. februārim.

1945. gada 9. februārī es biju spiests uzrakstīt ziņojumu uz Latvijas PSR TKP priekšsēdētāja biedra Lāča un Latvijas K(b)P CK sekretāra biedra Ļebedeva vārda par steidzamu mēru pieņemšanu, lai veiktu sagatavošanās pasākumus un par daļas organizāciju repatriantu uzņemšanai un iekārtošanai.

c) 1945. gada 11. februārī Latvijas PSR TKP pieņēma lēmumu par valdības komisijas un apriņķu izpildu komiteju atbildīgo komisiju izveidošanu, par daļas organizāciju Latvijas PSR TKP un apriņķu izpildu komitejās un par vairākiem citiem pasākumiem. (..)

4. Uzskatu par nepieciešamu atzīmēt, ka pilsoņu repatriācijas darbā Latvijas PSR TKP sniedza nepietiekamu atbalstu, bet tautas komisariāti šajā darbā nepiedalījās vispār. Visu darbu par repatriantu nosūtīšanu no Latvijas teritorijas uz citām republikām veica vienīgi PSRS TKP pārvaldes pārstāvji ar 3. Baltijas frontes virsnieku atbalstu (..).

PSRS repatriācijas lietu pilnvarotā pārvaldes pārstāvis

ģenerālmajors Klementjevs

LVA, 270.f., 1.s. apr., 129.lp., 27., 28., 34. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Izvilkums no LPSR TKP repatriācijas daļas priekšnieka

Grigorjeva ziņojuma par repatriācijas jautājumiem

Slepeni

Nr.384–s

PSRS TKP PSRS pilsoņu repatriācijas lietu LPSR TKP repatriācijas daļa

pilnvarotā palīgam ģenerālmajoram Revjakinam 1945. gada 8. maijā

(..) Līdz 1945. gada 30. aprīlim ir reģistrēti 222 cilvēki, PSRS pilsoņi, kuri ir atgriezušies no atbrīvotās teritorijas, un viņi visi ir iekārtoti darbā lauksaimniecībā.

2. Sakarā ar Rīgas pilsētas īpašo stāvokli un repatriantu saplūšanas nevēlamību Latvijas PSR galvaspilsētā, saskaņā ar ko valsts štatu komisija nav paredzējusi pieņemšanas – sadales punktu Rīgā, lūdzu Jūsu norādījumus un nesūtīt repatriantus uz Rīgu, bet līdz punkta atklāšanai Liepājā, aprobežoties ar punktiem Daugavpilī un Jelgavā.

LPSR TKP repatriācijas daļas priekšnieks (Grigorjevs)

LVA, 270.f., 1.s. apr., 128.l., 112.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

LPSR TKP repatriācijas daļas priekšnieka Grigorjeva

lūgums pārbaudīt no Lībekas sūtītos repatriantus

Slepeni

Nr.500s

PSRS TKP padomju pilsoņu repatriācijas lietu LPSR TKP repatriācijas daļa

pilnvarotā palīgam ģenerālmajoram Revjakinam 1945. gada 20. jūnijā

Pie mums no Vācijas sāk ierasties pilsoņi ar dokumentiem, kurus izdevusi kaut kāda “Latvijas valdība”, kura atrodas Lībekā (Vācijā).

18. jūnijā Rīgā no Vācijas ieradās divi krievi — 1924. gadā dzimušais Fjodors Vaščenkovs un 1925. gadā dzimušais Broņislavs Sidorovs, kuriem uz rokas bija tikai sertifikāti (apliecības), kurus š.g. 8. maijā izdevis “Latviešu birojs” ar parakstu “Biroja vadītājs Graudiņš”, un zīmogs ar vecā Latvijas nacionālā ģerboņa attēlu.

Pēc atbraucēju vārdiem noskaidroja, ka viņus Rīgas okupācijas laikā vācieši mobilizēja un izveda uz Vāciju. Pēc kapitulācijas, atrodoties Lībekā, angļi viņus nosūtīja pie “Latvijas valdības” un pēc tam viņi tika nodoti padomju iestādēm.

Ar sertifikātiem uz rokas viņi bez šķēršļiem, neizejot nekādu filtrāciju, nokļuva līdz Rīgai. Mēs viņus nosūtījām uz miliciju, no turienes viņus apstākļu noskaidrošanai nosūtīja uz nometni Nr.277.

Lūdzu dot norādījumus, lai personas, kurām ir šādi sertifikāti, izietu filtrāciju vispārējā kārtībā, kā arī paziņojiet mums, kas tā ir par “Latvijas valdību”, kura atrodas Lībekā.

Saskaņā ar Vaščenkova paziņojumu ir sagaidāms, ka pie mums ieradīsies vēl latviešu partija ar tādiem pašiem sertifikātiem.

Sertifikāti ir izrakstīti trijās valodās: vācu, angļu un latviešu.

LPSR TKP repatriācijas daļas priekšnieks Grigorjevs

LVA, 270.f., 1.s. apr., 128.l., 148.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

LPSR TKP repatriācijas daļas priekšnieka Grigorjeva

ziņojums par repatriācijas gaitu

Slepeni

PSRS TKP repatriācijas pilnvarotā palīgam Nr.543–s

ģenerālleitnentam Golubevam

Pēc stāvokļa uz 1945. gada 30. jūniju Latvijā ir piereģistrēti repatriētie padomju pilsoņi, kuri ieradušies no Vācijas un tās okupētajām valstīm, pavisam 5638 cilvēki.

Pēc ieradušos repatriantu vārdiem noskaidrojām, ka Vācijā, Čehoslovākijā dažādās nometnēs it kā atrodoties liels skaits padomju pilsoņu, latviešu, kurus vācieši okupācijas laikā izveduši no Latvijas, taču viņi nezin kādēļ atpakaļ neatgriežas.

Lūdzu Jūs pārbaudīt mūsu saņemto ziņu pareizību, un ja tās apstiprināsies, pasteidzināt vāciešu aizdzīto padomju pilsoņu atgriešanos Latvijā.

LPSR TKP repatriācijas daļas priekšnieks Grigorjevs

LVA, 270.f., 1.s. apr., 128.l., 156.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

PSRS TKP PSRS pilsoņu repatriācijas lietu pilnvarotā pārvaldes

paziņojums par repatriantu nosūtīšanu uz Latviju

Slepeni

Nr.04014

Latvijas PSR TKP PSRS TKP PSRS pilsoņu

repatriācijas daļas priekšniekam repatriācijas lietu pilnvarotā pārvalde

Rīgā Reģistrācijas un uzskaites daļa

1945. gada 11. jūlijā

Patlaban Sarkanās armijas okupācijas karaspēka nometnēs un savākšanas punktos atrodas liels atbrīvoto padomju pilsoņu skaits, kuri jānosūta uz dzimteni. Viņu vidū ir arī pilsoņi, kuri aizdzīti no Baltijas padomju republikām. Jūlijā, augustā un septembrī tiks veikta masveida repatraintu pārvešana un visi no Latvijas PSR aizdzītie padomju pilsoņi tiks pārvesti uz dzimteni, savām agrākajām dzīves vietām.

Daļas priekšnieka vietā gvardes pulkvedis Fjodorovs

LVA, 270., f., 1.s apr., 128.l., 166.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

LPSR TKP repatriācijas daļas priekšnieka L.Grigorjeva

ziņojums par repatriācijas darba trūkumiem

LPSR iekšlietu tautas komisariātā — biedram Eglītim

LPSR Valsts drošības tautas komisariātā — biedram Novikam

PSRS TKP repatriācijas pilnvarotā vietniekam

ģenerālleitnantam biedram Golubevam 1945. gada “...” jūlijā

Šodien paziņoja no Daugavpils, ka tur ierodas liela repatriēto padomju pilsoņu partija no Vācijas, kura atgriežas dzimtenē — Latvijas PSR.

Šie repatrianti ierodas ar sarakstiem, kuros teikts, ka nometnēs pārbaudi viņi nav izgājuši.

Grodņā, Frankfurtē pie Oderas un citos lielos punktos patlaban ir sapulcējies daudz padomju pilsoņu, kurus bez pārbaudes un filtrācijas lādē ešelonos un nosūta uz dzīvesvietām. Viņu vidū ir daudz rīdzinieku.

Pēc Daugavpils pieņemšanas – sadales punkta priekšnieka ziņojuma atbraukušo repatriantu vidū daudz ir tādu, kuri Latvijas PSR teritoriju, piemēram, Rīgu, pameta, atkāpjoties ar vācu armiju.

Bez tam ir daudz tādu personu, kuras ved lielas kravas spekulācijai Rīgas tirgos, skaidri redzams, ka tās ir salaupītas mantas, piemēram, simtiem metru manufaktūras, zīda, vilnas, desmitiem pāru apavu, radioaparātu u.c. Vietējai varai rodas jautājums par kratīšanas izdarīšanu un atļauju ievest noteiktu mantu daudzumu.

Ņemot vērā, ka Iekšlietu tautas komisariāta pilnvarotais Daugavpilī (Dvinskā) ar filtrāciju nenodarbojas, pilsētās pieņemšanas – sadales punkts repatriantus nosūta tālāk pa Latvijas PSR apriņķiem, tajā skaitā arī uz Rīgu, pavadot viņus ar izziņu, ka minētie pilsoņi pārbaudi nav izgājuši.

Ziņojot Jums augstāk norādīto, lūdzu Jūsu norādījumus.

LPSR TKP repatriācijas daļas priekšnieks (L.Grigorjevs)

LVA, 270.f., 1.s. apr., 128.l., 172.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas.

LPSR TKP repatriācijas daļas priekšnieka L.Grigorjeva

ziņojums par repatriācijas darba trūkumiem

Slepeni

PSRS TKP repatriācijas lietu NR.628s

pilnvarotā vietniekam LPSR TKP repatriācijas daļa

ģenerālleitnantam biedram Golubevam 1945. gada 18. jūlijā

Pēdējā laikā ir novērojamas nepareizas repatriējamo padomju pilsoņu plūsmas virzības un viņu dokumentu noformēšanas gadījumi nosūtīšanas punktos.

Rīgā ierodas repatriētie pilsoņi, kuri dodas uz Ļeņingradas, Smoļenskas un citiem apgabaliem, ar nosūtīšanas dokumentiem līdz Rīgai. Tādi pilsoņi galvenokārt ierodas no Grodņas punkta.

Repatrianti ierodas ar mantām, bērniem, dažkārt ir slimie, kam nepieciešama aprūpe. Nosūtīšana no Rīgas pa dzelzceļu ir ļoti apgrūtinoša. Ar pārtiku mēs viņus nodrošināt nevaram, jo vietējā tirdzniecības daļa ar kartītēm nodrošina tikai tos repatriantus, kuri ierodas uz pastāvīgu dzīvi Rīgā, kuriem ir IeTK milicijas orgānu atļauja.

Rīgas pilsētas izpildu komitejas pieņemšanas sadales punkts ir spiests šos pilsoņus uzņemt, izvietot kopmītnēs, lai sagaidītu viņu nosūtīšanu pa dzelzceļu.

Šajās dienās Rīgā ieradās repatriantu grupa, skaitā 38 cilvēki, kuri no Vīnes devās uz Ļeņingradas apgabalu. Pie tam viņus pavadošā virsnieka nolaidības dēļ viņi tika aizvesti uz Harkovu, pēc tam — uz Vitebsku. Vitebskā virsnieks pazuda, bet viņu vagonu Ļeņingradas apgabala vietā nosūtīja uz Rīgu, kur pēc ierašanās repatriantus izlādēja.

Pagājušajā mēnesī līdzīgs gadījums notika ar repatriantu grupu, kura no Vācijas caur Kauņu devās uz Latviju, kur arī viņus pavadošais virsnieks piedzērās, atpalika no ešelona, mūsu mēģinājumi viņu sameklēt beidzās bez panākumiem.

Visas šīs nenormālības rada liekas grūtības darbā, bet repatriētajiem padomju pilsoņiem — lielas neērtības, un izsauc likumīgas pretenzijas no viņu puses par slikto apkalpošanu.

Lūdzu Jūs pieņemt nepieciešamos mērus, lai līdzīgi gadījumi turpmāk neatkārtotos.

Līdz šim mēs no Jums neesam saņēmuši atbildi attiecībā uz to Polijas pilsoņu repatriācijas kārtību, kuri 1936.–1940. gadā Latvijā ieradās brīvprātīgi uz dažādiem darbiem un tagad sakarā ar notikušo vienošanos starp mums un Polijas valdību vēlas atgriezties Polijā.

Vietējie varas orgāni ar šiem jautājumiem nenodarbojas, bet tos poļus, kuri griežas pie viņiem, sūta pie mums.

Lūdzu Jūsu norādījumus šajā jautājumā.

LPSR TKP repatriācijas daļas priekšnieks L.Grigorjevs

LVA, 270.f,1.s., apr., 128.l., 173. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

LPSR TKP repatriācijas daļas priekšnieka L.Grigorjeva

informācija par rumāņu un poļu tautības repatriantu

nosūtīšanas problēmām

Slepeni

Nr. 579s

PSRS TKP repatriācijas lietu pilnvarotā pārvaldē LPSR TKP repatriācijas daļa

pulkvedim Ņikuļinam 1945. gada “ ” jūlijā

1. Pie mums griežas jautājumā par repatriāciju uz dzimteni Rumānijas pilsoņi, kuri ieradušies Latvijas PSR un atrodas Iekšlietu tautas komisariāta Galvenās aerodromu celtniecības pārvaldes darbos. Viņi paziņo, ka viņus it kā esot ar mieru atbrīvot no darba tajā gadījumā, ja viņi iesniegšot dokumentus par to, ka viņi tiekot nosūtīti uz dzimteni Rumānijā repatriācijas kārtībā.

Es uzskatu, ka mēs viņus nevaram nosūtīt uz dzimteni repatriācijas kārtībā, jo viņi šeit ieradās no citām savienotajām padomju republikām kā militārpersonas noteiktu darbu veikšanai, taču viņi neapmierinās ar šiem izskaidrojumiem, atsaucas uz kaut kādu 1944. gada (..) pavēli Nr. 0048 /020107, uz kuras pamata it kā Baltkrievijas, Ukrainas un Moldāvijas republikās notiekot analoģisku pilsoņu repatriācija. Paziņojiet, vai tāda pavēle ir un kā mums turpmāk rīkoties.

2. Latvijas PSR dzīvo daudz poļu, kuri Latvijā ieradās 1936. — 1939. gadā brīvprātīgi lauksaimniecības un citos darbos. Tagad viņi griežas pie mums ar jautājumu par viņu nosūtīšanu uz Poliju repatriācijas kārtībā.

Tā kā mēs repatriējam ārzemniekus, tajā skaitā arī poļus, kuri Latvijā ieradušies tikai kara laikā, kā vāciešu varmācīgi ievestos, tad visiem citiem, kuri ieradušies agrāk, mēs atsakām.

Šodien pie manis atnācis polis, kurš Rīgā dzīvo no 1937. gada, strādā uz dzelzceļa, un parādīja 1945. gada 26. aprīļa vēstuli, kuru viņš saņēmis no Polijas vēstniecības Maskavā, kurā referents repatriācijas jautājumos Vierna kungs paziņo, ka “ar repatriācijas jautājumiem nodarbojas Valdības repatriācijas daļa”, kur viņam arī esot jāgriežas.

Paziņojiet, kā mums ar tādiem pilsoņiem rīkoties.

3. Ārzemnieku poļu vidū, kuri dzīvo Latvijas PSR un varētu tikt nosūtīti uz dzimteni repatriācijas kārtībā, ir personas, kuras strādā rūpniecībā, Latvijas dzelzceļa pārvaldē un citos uzņēmumos, kur viņus no darba neatbrīvo. Paziņojiet, vai mēs varam noformēt tādu pilsoņu izbraukšanu, kurus neatbrīvo no darba, un kā ar viņiem rīkoties. Lūdzu Jūs atbildēt uz visiem jautājumiem vēlams tuvākajā laikā, jo par šiem jautājumiem ar pilsoņiem nākas runāt katru dienu.

LPSR TKP repatriācijas daļas priekšnieks L.Grigorjevs

LVA, 270.f., 1.s., apr., 128.l., 161., 162. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

PSRS TKP repatriācijas lietu pilnvarotā pārvaldes

paskaidrojums par Polijas pilsoņu repatriācijas kārtību

Slepeni

Latvijas PSR TKP PSRS TKP PSRS pilsoņu

Repatriācijas daļas priekšniekam repatriācijas lietu pilnvarotā pārvalde

biedram Grigorjevam Iekārtošanas daļa

Kopija: IPSR repatriācijas daļas priekšniekam biedram Nejam

1945. gada 12. augustā

Polijas pilsoņi, kuri Latvijā un Igaunijā ieradušies 1936. — 1940. gadā brīvprātīgi uz dažādiem darbiem un kuri ir izteikuši vēlēšanos atgriezties Polijā, tiks nosūtīti, pamatojoties uz 1945. gada 6. jūlija Polijas valdības noslēgtās vienošanās pamata ar padomju valdību.

PSR Savienības Tautas Komisāru Padomē ir noorganizēta padomju — poļu komisija, kura nodarbosies ar to poļu pārvietošanu, kuri dzīvo PSRS teritorijā, un padomju pilsoņu nosūtīšanu no Polijas uz PSRS.

Tiek izvērsta vesela pasākumu virkne jautājumā par poļu un padomju pilsoņu pārvietošanu, PSRS TKP nosūtīs padomju — poļu komisijas pārstāvjus uz republiku tautas komisāru padomēm, lai organizētu poļu pilsoņu nosūtīšanu uz Poliju.

Republiku tautas komisāru padomes tuvākajā laikā saņems visus norādījumus šajos jautājumos.

Repatriācijas iestādes ar šo pilsoņu pārsūtīšanu nenodarbojas.

Atgriezušos PSRS pilsoņu iekārtošanas daļas priekšnieka

pienākumu pagaidu izpildītājs pulkvedis Solovjovs

LVA, 270.f., 1.s., apr., 128.l., 181. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

PSRS TKP repatriācijas lietu pilnvarotā pārvaldes lūgums

palīdzēt noskaidrot britu karagūstekņa Ž.Teilora atrašanās vietu

Slepeni

Nr.05766

LPSR TKP repatriācijas lietu PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes

pilnvarotajam repatriācijas lietu pilnvarotā pārvalde

Rīga 1945. gada 11. augustā

Pēc mūsu rīcībā esošajām ziņām bijušais karagūsteknis Ž.Teilors, pers. Nr. 6980082, britu pavalstnieks, š.g. jūnijā un jūlijā it kā atradies Rīgā.

Lūdzu pārbaudīt, vai šī persona patiešām atrodas Rīgā.

Ja tas apstiprināsies, nosūtiet viņu ar pavadītāju uz Odesu, nodrošinot viņu ceļā ar pārtiku, saskaņā ar PSRS TKP 1945. gada 1. jūnija lēmumu Nr.33–13s (..).

Par izpildi lūdzu paziņot mums.

Ārvalstu pilsoņu repatriācijas daļas priekšnieks pulkvedis Mazunovs

LVA, 270.f., 1.s. apr., 128.l., 183.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Atzīmes dokumentā:

Kopija nosūtīta uz Valsts drošības tautas komisariātu b. Salamatovam.

25/8 45. Grigorjevs

Latvijas PSR TKP repatriācijas daļas priekšnieka L.Grigorjeva

ziņojums par nelikumībām Jelgavas repatriantu nometnē

Slepeni

PSRS TKP repatriācijas pilnvarotajam Nr.673s

ģenerālpulkvedim biedram Goļikovam Maskavā 1945. gada 25. augustā

Lai pārbaudītu Jelgavas nometnes sagatavotību gaidāmo repatriantu uzņemšanai un sniegtu palīdzību minētās nometnes celtniecībā, Jūs uz Jelgavu nosūtījāt ģenerālmajoru Suhorebovu.

Tā vietā, lai sniegtu palīdzību nometnes celtniecībā, ģenerālmajors tikai radīja nevēlamas grūtības un atstāja sliktas atmiņas par savu uzturēšanos Latvijā.

Kā Jums jau īsumā pa telefonu paziņoja justīcijas pulkvedis biedrs Voronkovs, minētais ģenerālmajors Suhorebovs nelikumīgi iegādājās un aizveda uz Maskavu 46 metrus ādas pievadsiksnu (PAS), kura bija paredzēta Jelgavas kokzāģētavai, kura zāģē dēļus repatriantu nometnes celtniecībai.

Nometnes celtniecības vadība — justīcijas pulkvedis Voronkovs un nometnes komandants apakšpulkvedis Dļužņeckis — griezās pie mums ar lūgumu sniegt palīdzību dzensiksnas (PAS) iegādē kokzāģētavai, kurā zāģē dēļus, jo viena strādājošā mašīna nevar apmierināt nometni ar nepieciešamo dēļu daudzumu visīsākajā laikā, bet kokzāģētavā esošā otrā mašīna nestrādā pievadsiksnas trūkuma dēļ.

Mēs, ņemot vērā nometnes uzcelšanas svarīgumu, visīsākajā laikā sarunājām ar vietējo tekstilfabriku “Aktīvists” savstarpējās palīdzības kārtībā nodot pagaidu lietošanā dzensiksnu. Fabrikai “Aktīvists” bija tiesības saņemt no noliktavas 46 metrus dzensiksnas, taču naudas trūkuma dēļ nevarēja to izpirkt un ieteica mums, ja mums ir līdzekļi, iemaksāt bankā nepieciešamo summu un saņemt minēto siksnu pagaidu ekspluatācijai, bet pēc tam, kad vajadzība atkritīs, fabrika no mums šo siksnu atpirks.

Par šiem apstākļiem tika paziņots ģenerālmajoram Suhorebovam, kurš nolēma iemaksāt bankā savu skaidro naudu it kā priekš tā, lai paātrinātu siksnas saņemšanu, ko viņš arī 1945. gada 28. augustā izdarīja, iemaksājot bankā 3292 rubļus savas naudas. Pēc tam viņš no fabrikas saņēma 46 metrus siksnas (26 metrus ar platumu 160 milimetri un 21 metru ar platumu 140 milimetri) un aizveda tās uz Jelgavas nometni.

Nākamajā dienā man kļuva zināms, ka šīs siksnas nometnē nav nonākušas. Es par to paziņoju justīcijas pulkvedim Voronkovam, kurš Baltijas kara apgabala Kara padomes uzdevumā uzraudzīja nometnes celtniecību. Lai veiktu pārbaudi, viņš nekavējoties aizbrauca uz Jelgavu.

Atgriezies no Jelgavas, biedrs Voronkovs atveda materiālus, kuri apstiprināja, ka siksnas ģenerālmajors Suhorebovs 1945. gada 21. augustā aizvedis uz Maskavu.

Uzskatot ģenerālmajora Suhorebova rīcību par nelikumīgu, kura apkauno viņa dienesta pakāpi un ka šā iemesla dēļ kokzāģētava nevar palielināt dēļu izlaidi mūsu vajadzībām, bet fabrika “Aktīvists” pazaudēja savas siksnas, mēs nolēmām nekavējoties Jums par to paziņot un lūgt Jūs iedarboties uz Suhorebovu, ja tas nav par vēlu, tad nosūtīt siksnas uz Rīgu fabrikai “Aktīvists”, par ko pulkvedis Voronkovs 1945. gada 23. augusta vakarā pa telefonu paziņoja Jūsu adjutantam.

Visi materiāli, kurus savācis justīcijas pulkvedis Voronkovs, un konkrēti:

1) ģenerālmajora Sohorebova vēstule manam palīgam Morščiņinam;

2) mana palīga Morščiņina paskaidrojums;

3) fabrikas “Aktīvists” sagādes priekšnieka paskaidrojums;

4) nometnes komandanta apakšpulkveža Dļužņecka paskaidrojums;

5) ģenerālmajora adjutanta paskaidrojumi ir nodoti Jūsu pārstāvim apakšpulkvedim Markovam, kuram ir jāsagatavo vēstule uz Jūsu vārda ar aizmugures dienesta štāba priekšnieka ģenerālmajora Novikova parakstu un jānosūta uz Jūsu adresi, lai veiktu nepieciešamos pasākumus.

Latvijas PSR TKP repatriācijas daļas priekšnieks L.Grigorjevs

LVA, 270.f., 1.s. apr., 128.l., 187., 188. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

LPSR TKP repatriācijas daļas priekšnieka L.Grigorjeva

ziņojums par bijušā repatriācijas Kurzemes grupas priekšnieka

N.Šešenkova nelikumībām

Slepeni

Nr.691 s

PSRS TKP repatriācijas pilnvarotajam LPSR TKP repatriācijas daļa

ģenerālpulkvedim biedram Goļikovam Maskavā 1945. gada 1. septembrī

Šodien es saņēmu vēstuli no Liepājas (Libavas) apriņķa sakaru kantora priekšnieka biedra Poņatovska, kurš ziņo, ka apakšpulkvedis N.Šešenkovs, bijušais padomju pilsoņu repatriācijas Kurzemes grupas priekšnieks, saņēmis no viņa pret parakstu pagaidu lietošanā radiouztvērēju, kuru, aizbraucot no Liepājas, nenodeva, bet aizveda sev līdzi uz Maskavu. Šo vēstuli pievienoju.

Lūdzu pieņemt nepieciešamos mērus, lai šo radiouztvērēju atdotu atpakaļ.

Vienlaicīgi ar to ziņoju Jums, ka es jau vairākkārt esmu saņēmis signālus par mūsu virsnieku, kuri šeit izpilda atbildīgus uzdevumus, netaktisku uzvedību. Līdz šim es Jums par to neziņoju, jo pārbaudīju šīs ziņas.

Gadījums ar radiouztvērēju man bija zināms, kad Šešenkovs aizbrauca uz Maskavu. Karavīri, kuri viņu pavadīja, man teica, ka viņš uz Maskavu aizvedis lielu bagāžu, tajā skaitā arī radiouztvērēju.

Pēc Šešenkova un punkta priekšnieka Buhomistova aizbraukšanas no Liepājas atklājās, ka nometnes telpas pamestas nekārtībā, nevienam nav nodotas. Mēbeļu nav nekādu, bet pats Buhomistovs aizbrauca no Liepājas, nepaziņojis par savu aizbraukšanu ne garnizona priekšniekam, ne pilsētas kara komandantam, saņēmis savā rīcībā vagonu. Par to paziņoja Jūsu pārstāvis apakšpulkvedis Bļestkins, kurš nākamajā dienā pēc Buhomistova aizbraukšanas ieradās pārbaudīt Liepājas punktu.

Bez tam biedrs Bļestkins paziņoja, ka Liepājas pilsētas izpildu komitejā viņam teikuši, ka Buhomistovs vietējām organizācijām neesot atskaitījies par saņemtajiem produktiem, kā piemēram, par 16 tonnām kviešu, zivīm un citiem produktiem.

Augstāk minētos virsnieku uzvedības negatīvos momentus apstiprina arī tie fakti, kuru liecinieks es biju pats. Šā gada 14. jūnijā, kad es apmeklēju Liepājas punktu, es personīgi pieķēru, ka punkta priekšnieka palīgs politdarbā kapteinis M.Frīdmans atņēma repatriantam harmonikas, jo tās esot “vācu ražojums”. Harmonikas zēns bija saņēmis no sava saimnieka latvieša par labu darbu. Protams, harmonikas tūdaļ tika atdotas īpašniekam, un apakšpulkvedis Šešenkovs apsolījās sodīt kapteini Frīdmani par repatrianta mantu patvaļīgu rekvizīciju. Par to es paziņoju LPSR TKP priekšsēdētāja vitniekam biedram Trinkleram.

Savā paskaidrojumā biedrs Frīdmans teica, ka apakšpulkvedis Šešenkovs repatriantu sapulcē paziņojis, ka esot viņiem jāatņem šādas mantas: zelta un sudraba priekšmeti, fotoaparāti, fotopapīrs, šujmašīnas un rakstāmmašīnas, velosipēdi, mūzikas instrumenti, vācu markas un citas mantas. Kas ir devis tiesības biedram Šešenkovam veikt kratīšanas un atņemt mantas? Viņš atsaucās uz Maskavas norādījumu. Tagad nav izslēgta iespēja, ka tas ir apstiprinājies.

Ziņojot par augstākminēto, es lūdzu Jūs dot rīkojumu par radiouztvērēja atdošanu, kas skaitās Šešenkovam.

No savas puses es uzskatu, ka būtu labi, ja Jūs atsūtītu savu pārstāvi, lai pārbaudītu Šešenkova un Buhomistova darbību Liepājā, kā arī lai nodarbotos ar kapteiņa Jevstigņejeva, Tukuma punkta priekšnieka, pārbaudi, jo arī par viņu ienāk signāli.

LPSR TKP repatriācijas daļas priekšnieks (Grigorjevs)

LVA, 270.f., 1.s. apr., 128.l., 190., 191.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

LPSR TKP repatriācijas daļas priekšnieka L. Grigorjeva

ziņojums par grūtībām ārvalstu pilsoņu nosūtīšanā uz dzimteni

Slepeni

Nr. 690s

PSRS TKP repatriācijas pilnvarotā pārvaldē LPSR TKP repatriācijas daļa

pulkvedim Razumovam Maskavā 1945. gada 1. septembrī

1. Ārvalstu pilsoņus, kurus vācieši Latvijā ieveda okupācijas laikā, līdz šim mēs repatriējam caur kara pieņemšanas punktu Jelgavā.

Šajās dienās Jelgavas punkta priekšnieks apakšpulkvedis Dlužņevskis atteicās no ārvalstu pilsoņu pieņemšanas un nosūtīšanas.

Jūsu pārstāvis apakšpulkvedis Markovs arī atteica mums palīdzību šajā lietā, paziņojot, ka viņam esot Jūsu norādījums — ar ārvalstu pilsoņu repatriāciju vairāk nenodarboties.

Latvijā vēl līdz šim laikam atrodas daudz poļu un citu tautību pilsoņu, kurus šeit ieveduši vācieši un kuri vēlas atgriezties mājās.

Precīzu viņu skaitu nevaram paziņot, jo apriņķi mums precīzas ziņas nevar iesniegt.

Sakarā ar kara punktu atteikumu nosūtīt ārvalstu pilsoņus mums nav skaidrs, kam ar viņu repatriāciju ir jānodarbojas. Ja tas ir uzdots mums, tad mums ir nepieciešami Jūsu norādījumi, caur kādiem robežas kontroles punktiem mums viņi ir jānosūta. Mēs izjutīsim arī grūtības viņu apgādē ar pārtiku ceļa laikā. Jo bez reisa produktu kartiņām neko citu mēs viņiem nevaram dot, jo nekādu pārtikas fondu šiem mērķiem mums nav.

Lūdzu Jūs paziņot mums pēc iespējas ātrāk, kā mums šajos gadījumos rīkoties.

LPSR TKP repatriācijas daļas priekšnieks (Grigorjevs)

LVA, 270.f., 1.s., apr., 128.l., 192. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Iekšlietu tautas komisariāta Čeļabinskas apgabala

milicijas pārvaldes pasu daļas priekšnieka Kolčakova

paziņojums par atļaujas izsniegšanu Z. Kassinai iebraukšanai Rīgā

Slepeni

Nr. 25/2725

Latvijas PSR TKP IeTK Čeļabinskas apgabala pārvalde

priekšsēdētāja vietniekam Čeļabinskas apgabala milicijas pārvalde

biedram Trinkleram Rīgā 1945. gada 28. septembrī

1945. gada 20. jūlijā ar Nr. 4211 Jūs esat izdevis atļauju iebraukšanai Rīgā Žerinai (Zermenai) Kassinai, dzimušai 1900. gadā, kura dzīvoja Čeļabinskas apgabalā un kurai mēs caurlaidi atteicām tā iemesla dēļ, ka Kassina pēc tautības ir francūziete, Krievijā viņa iebrauca 1914. gadā, un ne Krievijas, ne Padomju Savienības pilsonību viņa nav pieņēmusi, t.i. — ir persona bez pilsonības utt. ,viņai nav tiesības dzīvot režīma pilsētā Rīgā.

Bez tam Kassinas pirmo vīru 1921. gadā Saratovā par valsts noziegumu nošāva. Viņas trešais vīrs, pēc uzvārda Kassins bija Sarkanās armijas komandieris Tālajos Austrumos, un 1938. gadā viņam tika piespriesti 10 gadi cietuma ieslodzījuma.

Jūsu viedokli par caurlaides atteikumu lūdzu paziņot.

IeTK Čeļabinskas apgabala milicijas pārvaldes pasu daļas priekšnieks

milicijas kapteinis Kolčanovs

LVA, 270.f., 1.s., apr., 128.l., 199. lp.Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētāja

Viļa Lāča norādījums LPSR iekšlietu tautas komisāram A.Eglītim iekārtot filtrācijas punktus Daugavpilī, Jelgavā

un citās pilsētās un uzlabot Rīgas punkta darbu

Latvijas PSR iekšlietu tautas komisāram Slepeni, Nr. 857s

biedram Eglītim Rīgā 1945. gada 18. oktobrī

Padomju pilsoņu filtrācija, kuri no ārzemēm atgriežas Latvijā, nenotiek pienācīgā augstumā.

Iekšlietu tautas komisariāta un Valsts drošības tautas komisariāta filtrācijas punkts atrodas tikai Rīgā. Citās republikas pilsētās tādu punktu vēl līdz šim laikam nav. Repatriācijas kārtībā ieradušies pilsoņi paliek uz dzīvi apriņķos un pilsētā, neizejot nepieciešamo rūpīgo pārbaudi. Daugavpilī IeTK pilsētas daļā dod atļaujas dzīvošanai un pat izsniedz pases visiem pilsoņiem, kuri izgājuši tikai reģistrāciju pilsētas izpildu komitejas pieņemšanas — sadales punktā, nepakļaujot viņus nekādai filtrācijai. Filtrācijas punkts Rīgā neatbilst visām nepieciešamajām prasībām. Tas ir komplektēts ar nepietiekamu skaitu operatīvo darbinieku, kā rezultātā filtrācija notiek lēnām, virspusīgi, nepietiekami dziļi. Telpas ir nepiemērotas. Caur durvīm un starpsienām ir dzirdama nopratināšana. Telpām ir pamestas saimniecības izskats. Mēbeļu nav, netīrība, stikli izsisti apkures nav. Darbinieki kamīnā dedzina koka iekārtu paliekas. Pie visa tā, telefona stacija par parādu atslēdza telefonu.

Personas, kuras ir jāpakļauj izolācijai, šeit pat punktā pārējo acu priekšā tiek arestētas un bieži konvoja trūkuma dēļ pašu punkta darbinieku pavadībā kājām cauri visai pilsētai tiek sūtītas uz ieslodzījuma vietām. Sievietes tā iemesla dēļ, ka nometnē viņas neuzņem, paliek pilsētā brīvībā.

Vispār ieradušos repatriēto pilsoņu filtrācijai netiek pievērsta pienācīga uzmanība. Kā rezultātā kā repatrianti Latvijā ieradušās dažādas, agrāk sevi sakompromitējušas personas var brīvi dzīvot Rīgā un citās republikas vietās un iekārtoties darbā valsts iestādēs.

Lūdzu nekavējoties organizēt filtrācijas punktus Daugavpilī, Jelgavā un citās republikas pilsētās un uzlabot Rīgas punkta darbu.

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs V.Lācis

LVA, 270.f., 1.s., apr., 128.l., 205. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Latvijas PSR iekšlietu tautas komisāra A.Eglīša

ziņojums par trūkumu novēršanu filtrācijas darbā

Slepeni, Nr. 412390s

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes LPSR Iekšlietu tautas komisariāts

priekšsēdētājam biedram Lācim 1945. gada 8. novembrī

Ziņoju, ka par Jūsu norādīto trūkumu novēršanu to padomju repatriēto pilsoņu, kuri atgriežas dzimtenē, pārbaudes — filtrācijas komisiju darbā, esmu devis Ie TK perifērijas orgānu priekšniekiem izsmeļošus norādījumus, un ir nodibināta kontrole pār to izpildīšanu.

Filtrācijas punkta telpas Rīgas pilsētā ir savestas pienācīgā kārtībā, rāmji ir iestikloti, apkure notiek regulāri, telefons uzstādīts. Nepieciešamā krēslu daudzuma trūkuma dēļ filtrācijas punkta telpās pagaidām ielikti soliņi, kuri pēc mēbeļu saņemšanas tiks nomainīti. Pārbaudes procesa laikā arestēto personu konvojēšanu veic IeTK karaspēka konvoja pulks.

Latvijas PSR iekšlietu tautas komisārs ģenerālmajors A.Eglītis

LVA, 270.f., 1.s., apr., 128.l., 205. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

PSRS TKP repatriācijas lietu pilnvarotā pārvaldes lūgums

noskaidrot Beļģijas pilsoņa Dekka atrašanās vietu

Nr. 06456

Latvijas PSR TKP PSR Savienības (TKP) repatriācijas lietu

repatriācijas daļas priekšniekam pilnvarotā pārvalde

biedram Grigorjevam 1945. gada 27. oktobrī

1943. gada jūlijā Rīgā, Pleskavas ielā Nr. 31, dzīvoja Beļģijas pavalstnieks Dekks, dzimis 1920. gadā, pēc specialitātes šoferis.

Noskaidrojiet, kur patlaban minētā persona atrodas, un par rezultātiem paziņojiet līdz 1945. gada 15. novembrim.

PSRS TKP repatriācijas lietu pilnvarotā palīgs ģenerālmajors Basilovs

LVA, 270.f., 1.s., apr., 128.l., 209.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

PSR TKP repatriācijas lietu pilnvarotā pārvaldes lūgums sniegt ziņas par Nīderlandes pilsoni

Nr. 06532, Nr. 174

Latvijas PSR TKP PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes

repatriācijas daļas priekšniekam repatriācijas lietu pilnvarotā pārvalde

biedram Grigorjevam 1945. gada oktobrī

Nīderlandes vēstniecība meklē savu tautieti Johanesu Antoniusu Villerusu.

Paziņojiet, kādas ziņas par minēto pilsoni ir Jūsu rīcībā.

PSRS TKP repatriācijas lietu pilnvarotā palīgs ģenerālmajors Basilovs

LVA, 270.f., 1.s., apr., 128.l., 210. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

LPSR TKP repatriācijas daļas paziņojums

par Holandes pilsoņa atrašanās vietu

PSRS TKP repatriācijas lietu pilnvarotā palīgam Nr. 981s

ģenerālmajoram Basilovam Maskavā Rīgā 1945. gada 29. novembrī

Uz Jūsu vēstuli Nr. 06 532 paziņoju, ka pēc mūsu sameklētām izziņām ir noskaidrots, ka Holandes pavalstnieks Johaness Antoniuss Villeruss dzīvo Liepājā, Toma ielā Nr. 68 . dz. 8, viņam ir Latvijas PSR Milicijas pārvaldes izdotā dzīvošanas atļauja.

Latvijas PSR TKP repatriācijas daļas priekšnieks (L.Grigorjevs)

LVA, 270.f., 1.s., apr., 128.l., 211. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

PSRS TKP repatriācijas lietu pilnvarotā pārvaldes lūgums sniegt ziņas par Anglijas pavalstnieka Ž.Teilora atrašanās vietu

Slepeni, Nr. 07540

Latvijas PSR TKP PSRS TKP repatriācijas lietu

repatriācijas daļas priekšniekam pilnvarotā pārvalde

biedram Grigorjevam 1945. gada 13. decembrī

Kā ziņo Britānijas vēstniecība, š.g. jūnijā–jūlijā Rīgas pilsētā atradās Anglijas pavalstnieks karavīrs Ž.Teilors, personīgā nozīme Nr. 6980089. Domājams, ka Teilors ir reģistrējies pie karavīriem vai Rīgas pilsētas vietējās varas iestādēs.

Pārbaudot noskaidrojiet Britānijas vēstniecības paziņojuma pareizību.

Par rezultātiem ziņojiet līdz 1946. gada 5. janvārim.

PSRS TKP repatriācijas lietu pilnvarotā vietnieka

pienākumu izpildītājs ģenerālmajors Basilovs

LVA, 270.f., 1.s., apr., 128.l., 229. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

LPSR TKP repatriācijas daļas paziņojums par Ž.Teiloru

Slepeni

PSRS TKP repatriācijas lietu pilnvarotā pārvaldē Nr. 1063 s

ģenerālmajoram biedram Basilovam Maskavā Repatriācijas daļa

Kopija: Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariātā

pulkvedim Kozinam Rīgā Rīgā 1945. gada 23. decembrī

Paziņojam Jums otro reizi, ka š.g. jūlijā no Vācijas kopā ar citiem repatriantiem ieradās arī Britānijas pavalstnieks artilērijas leitnants Teilors, kurš reģistrējās mūsu Rīgas pieņemšanas — sadales punktā, kur saņēma naudas un pārtikas palīdzību.

Pēc tam par viņu ieinteresējās Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāts.

Par viņa tālāko likteni lūdzu griezties pie pulkveža Kozina Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariātā.

Latvijas PSR TKP repatriācijas daļas priekšnieks L.Grigorjevs

LVA, 270.f., 1.s., apr., 128.l., 222. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

PSRS TKP repatriācijas lietu pilnvarotā pārvaldes lūgums

nosūtīt uz dzimteni Dienvidslāvijas pavalstnieku

Dobriču Savu Savinu

Slepeni

Nr. 07032

Latvijas PSR TKP PSRS TKP repatriācijas lietu

repatriācijas daļas priekšniekam pilnvarotā pārvalde

biedram Grigorjevam 1945. gada 21. novembrī

Dienvidslāvijas pavalstnieks Dobričs Sava Savins, dzimis 1919. gadā, kopā ar sievu Fevroņu Haritova meitu Vavilovu dzīvo Rēzeknes apriņķa Ozolaines pagasta jaunsaimniecībā Nr.5, pasta nodaļa Ozolaine. Minēto ģimeni nosūtiet uz Odesu, nometne Nr. 186 (Lustdorfa), no kurienes to repatriēs uz Dienvidslāviju.

Par visiem jūsu pieņemtajiem mēriem, kā arī par minētās ģimenes nosūtīšanas datumu uz Odesu paziņojiet.

PSRS TKP repatriācijas lietu pilnvarotā vietnieka

pienākumu izpildītājs ģenerālmajors Basilovs

LVA, 270.f., 1.s., apr., 128.l., 225. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

LPSR TKP repatriācijas daļas paziņojums

par Dobriča Savas Savina nosūtīšanu uz Odesu

Slepeni

Nr. 1061s

PSRS TKP repatriācijas lietu pilnvarotā pārvaldē Repatriācijas daļa

ģenerālmajoram biedram Basilovam Atbildot uz 1945. gada 21.XI. Nr.07032

Rīgā 1945. gada 24. decembrī

Pēc Rēzeknes apriņķa izpildu komitejas repatriācijas nodaļas vadītāja ziņām Dienvidslāvijas pavalstnieks Dobričs Sava Savins 1945. gada 10.decembrī nosūtīts uz nometni Nr. 186 Lustdorfā (Odesa).

Latvijas PSR TKP repatriācijas daļas priekšnieks Grigorjevs

LVA, 270.f., 1.s., apr., 128.l., 226. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Izvilkums no LPSR TKP priekšsēdētāja I.Trinklera

un LPSR TKP repatriācijas daļas priekšnieka L.Grigorjeva atskaites par repatriācijas darbu 1945. gadā

Slepeni

PSRS TKP repatriācijas lietu pilnvarotā pārvaldei

Atskaite par paveikto darbu, lai organizētu

un materiāli nodrošinātu repatriēto padomju pilsoņu uzņemšanu,

iekārtošanu darbā un saimniecisko iekārtošanu

(..) Repatriācijas darbs Latvijā ir jāsadala divos posmos: pirmais posms — līdz Vācijas kapitulācijai — to padomju pilsoņu, kurus vācieši bija varmācīgi aizdzinuši no dažādām Padomju Savienības republikām un apgabaliem, nosūtīšana uz dzimteni no atbrīvotās Latvijas PSR daļas (13 apriņķi); otrais posms — pēc Vācijas kapitulācijas — to padomju pilsoņu nosūtīšana uz dzimteni, kurus vācieši bija ieveduši Kurzemē (..).

Pavisam no Latvijas PSR uz dzimteni nosūtīti 92 642 cilvēki (..). Uz dzīvi Latvijā palika 12 529 cilvēki... (..)

Pēc ziņām, kuras ir saņemtas no apriņķu izpildu komitejām, kara laikā visādos apstākļos no apriņķiem izbraukušo skaits sasniedz 160 019 cilvēkus (..). Līdz 1945. gada 20. decembrim kā atgriezušies no Vācijas un citām valstīm ir pavisam 47 686 cilvēki (..).

LPSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētāja vietnieks I.Trinklers

LPSR TKP repatriācijas daļas priekšnieks L.Grigorjevs

LVA, 270.f., 1.s.apr., 128.l., 16., 17., 18., 24. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas