Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 24. janvāra sēdes

I.Līdaka

(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Šorīt, sagaidot atkal kārtējo slapjdraņķi, pilnīgi noteikti gribas kādu vārdu parunāt arī par globālo sasilšanu. Vakar katram Zaļās partijas cilvēkam, es domāju, bija tāda visai būtiska diena – Eiropas Komisijas vadītājs Barrozu prezentēja Eiropas Savienības globālās sasilšanas apkarošanas plānu. Tika noteikti tie mērķi, kas Eiropas ekonomikā jāsasniedz klimata izmaiņu samazināšanā.

Un uz ko tad būtu jātiecas Latvijai? Es domāju, ka tā ir arī Saeimas kompetence un Saeimas uzdevums vadīt šo procesu. Tātad ir jāpalielina, protams, atjaunojamo energoresursu īpatsvars enerģijas ieguvē vairāk nekā par 40 procentiem 2020.gadā. Šajā pašā laika periodā jāpalielina arī biodegvielas īpatsvars līdz 10 procentiem. Gan Ekonomikas ministrija, gan Vides ministrija šos skaitļus dēvē par ambicioziem, taču tas nekādi nenozīmē, ka mums nebūtu vēl un vēlreiz jāizvērtē energopatēriņa samazināšanas iespējas, par kurām samērā nesen šeit jau spriedām. Tātad būtībā par energoauditu ēkām. Protams, būs jāvērtē arī biomasas izmantošanas iespējas un daudzi citi aspekti. Protams, ka Latvijas ekonomiku ietekmēs arī izmešu kvotu sadale. Te gan optimistiska bija ziņa, ka Latvijai kā ekonomiski vājāk attīstītai valstij kvotas laikā līdz 2020.gadam tomēr pieaugs par 16 procentiem atšķirībā no vecajām dalībvalstīm ar attīstītu ekonomiku, kurām kopumā šīs izmešu kvotas jāsamazina par 20–21 procentu. Tas neapšaubāmi ietekmēs mūsu ekonomiku. Šobrīd gan Vides ministrija, gan Ekonomikas ministrija aktīvi strādā pie tā, lai kaut kādā veidā tomēr vēl mēģinātu ietekmēt šo kvotu sadali par labu Latvijai.

Otrs, kas priecē, ir tas, ka enerģētikas komisārs Piebalgs arī ir zaļās enerģijas fans, ko viņš visnotaļ atklāti pauda savā īsajā uzrunā. Tas man kā zaļajam, protams, ir ļoti priecējoši un pagodinoši.

Par šīsdienas Saeimas sēdi. Pašam bija jāprezentē un jāvada likumprojekta “Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā” apspriešana. Un te es gribētu teikt pāris vārdu par Saeimas darba redzamo un neredzamo daļu. Tā redzamā daļa šodien Saeimas sēdē bija apmēram 7–8 minūtes, kamēr tika pastāstīts par šiem 38 priekšlikumiem grozījumu izdarīšanai, bet neredzamā daļa – tās bija vairākas (7–8) sēdes, kurās gan darba grupā, gan komisijā, gan pat divās komisijās (Tautsaimniecības komisijā un Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā) kopīgi tika spriests un šie grozījumi vērtēti. Tātad te ir atbilde tiem, kas netic, ka Saeima strādā. Saeima strādā ne vienmēr jums redzami, bet šo melno darbu dara neredzami.

Tad vēl kas. Es domāju, ka Saeimas aktualitāte vēl diezgan ilgu laiku būs “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Tāpēc gribēju lūgt būt pacietīgiem un mazliet piemirst emocijas, jo ir skaidrs, ka viedokļi daudzām frakcijām atšķiras. Latvijai vērtīgs un šobrīd saprātīgs un pareizs lēmums tiks pieņemts tikai tad, ja mēs atmetīsim savstarpējo ķīvēšanos un emocijas un pragmatiski strādāsim par labu Latvijai.

Dz.Zaķis

(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien mēģināšu klāstīt savas frakcijas viedokli gan par to, kas notika šodienas sēdē, gan arī par nedēļas darbiem kopumā.

Par sēdi. Bija vesela virkne ar likumdošanas jautājumiem. Bet skumjākais notikums, manuprāt, ir tas, ka valdošā koalīcija joprojām baidās no opozīcijas. “Jaunais laiks” piedāvāja deputātu Ainaru Latkovski iecelt Juridiskajā komisijā. Tādējādi mēs vēlējāmies paātrināt vai, pareizāk sakot, atjaunot darbu pie tā sauktā antimafijas likuma. Bet valdošā koalīcija opozīcijai šādu iespēju liedz. Tātad šajā komisijā joprojām saglabājas pozīcijas – valdošās koalīcijas – vairākums. Acīmredzot antimafijas likums turpmāk tā arī tiks “marinēts”, nevis darbībā virzīts uz priekšu. Tas šodienas Saeimas sēdē, manuprāt, bija tas skumjākais fakts.

Par nedēļu kopumā. Šonedēļ mēs no valdības saņēmām nākamo simts darba dienu plānu. Ko mēs tajā redzējām? Mēs redzējām, ka simts darba dienās valdība vēlas pieņemt koncepciju, kā tiks privatizēts “Lattelecom”. Mēs redzējām neapšaubāmi labu lietu, ka valdība taisās pārskatīt, kādā veidā tiks veicināta energoefektivitāte. Te jāpiekrīt Līdakas kungam, ka šis ir tiešām svarīgs jautājums. Simts dienu plānā redzējām, ka valdība taisās pieņemt lēmumu par to, kādas jaunas spēkstacijas elektrības ražošanai tā grasās būvēt. Simts darba dienu plānā mēs neko neieraudzījām nedz par ražošanas attīstību, nedz arī par eksporta attīstību un daudzām citām ļoti svarīgām lietām.

Atgriežos pie “Lattelecom” jautājuma. Pēc informācijas, kas šobrīd ir izskanējusi masu medijos, tā vien šķiet, ka mums briest kārtējā “Kempmayer” lieta. Jo valdība ir nolēmusi sev zināmam biznesa partnerim par lētu naudu atdot tās kapitāla daļas, kas šobrīd pieder “Telia Sonera”. Pārdot par lētu naudu brīdī, kad “Lattelecom” nav vērtība, nav liela māksla, kurpretī brīdī, kad Latvija nolems tirgot savas kapitāla daļas – 51 procentu akciju, vistreknāk, protams, nopelnīs tieši šo 49 procentu īpašnieki. Tāds, “Jaunā laika” prāt, diezgan aizdomīgs izskatās šāds privatizācijas modelis.

Tālāk. “Latvenergo” un jaunu spēkstaciju būvniecība. Latvijas nākotnes attīstībai arī ļoti svarīgs jautājums. Svarīgs no viena ļoti savdabīga skatupunkta. Proti, Latvijā neapšaubāmi ir nepieciešamas jaunas jaudas. “Jaunais laiks” uzskata, ka šīs jaunās jaudas ir jābūvē uz atjaunojamajiem energoresursiem. Latvijā ir gan kūdra, gan šķelda, kas enerģijas iegūšanai netiek izmantota. Šīs tradīcijas, kas varbūt bija pagātnē, šobrīd ir likvidētas. Pie tām ir jāatgriežas. Tādējādi iegūs visa tautsaimniecība kopā, jo elektrību ražosim no Latvijas resursiem. Resursi un nauda paliks tepat Latvijā, nevis tiks pārsūtīti prom uz Tjumeņu. Liekas dīvaini, ka tieši “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ministrs Kaspars Gerhards iestājas par to, ka, pirmkārt, ir jābūvē gāzes stacija, kas faktiski nozīmē, ka mēs savus līdzekļus par energoresursiem sūtīsim krieviem, gan arī to, ka mūsu atkarība no krieviem tikai un vienīgi palielināsies. “Jaunais laiks” iestājas pret šādu gāzes staciju un elektrostaciju, kas ir būvēta uz gāzi.

Trešais šīs nedēļas aktuālais jautājums, protams, ir diskusija par to, vai tiks vai netiks paaugstinātas elektrības cenas. “Jaunais laiks” uzskata, ka, ja “Latvenergo” ilggadēji katru gadu ir saņēmis daudzu desmitu miljonos mērāmu peļņu, tad šobrīd paaugstināt elektrības tarifu par 40 procentiem ir neapdomīgi un neizdevīgi visai sabiedrībai. Ja importētās elektrības cena tik tiešām ir paaugstinājusies un ja vēl paaugstinās gāzes cenu, tad tas ir jāizvērtē ļoti uzmanīgi un pārdomāti. Taču tie nekādā gadījumā nav 40 procenti. Vēl jo vairāk šajā brīdī, kad visai valstij ir grūti, atstāt iespēju “Latvenergo” atkal pelnīt desmitiem miljonu nebūt nav prātīgi. Gala beigās “Latvenergo” ir valsts uzņēmums, un valsts var diktēt savus uzdevumus “Latvenergo”, tai skaitā arī kādu gadu strādāt ar ievērojami mazāku peļņu.

M.Mitrofanovs

(politiskās organizācijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien Saeimas plenārsēdē nebija pārāk daudz nopietnu jautājumu, bet mēs ar gandarījumu varam informēt, ka pēc 15 neauglīgu diskusiju gadiem sociālais līgums starp Latviju un Krieviju galu galā šodien ir atbalstīts izskatīšanai Saeimā. Ir svarīgi, ka šajā jautājumā deputātu vidū šodien nebija asa konflikta, tikai vienas frakcijas deputāti nobalsoja “pret”. Tas ir apliecinājums faktam, ka līgums ir taisnīgs un ka PCTVL ilgus gadus rīkojās pareizi un taisnīgi, aicinot abas valstis noslēgt sociālo līgumu.

2001.gadā mēs Satversmes tiesā iesniedzām sūdzību ar nolūku atrisināt vissāpīgāko sociālā līguma problēmu, kura skar darba stāža ieskaitīšanu, kas tika nopelnīts ārpus Latvijas teritorijas padomju laikos. Līdz šim brīdim Latvijas pilsoņiem šis darba stāžs tiek ieskaitīts, aprēķinot pensiju, bet Latvijas nepilsoņiem – ne. 2001.gadā Satversmes tiesa neatbalstīja mūsu ierosinājumu izskaust nepilsoņu diskrimināciju pensiju jautājumā, bet negatīvais lēmums tika pieņemts tikai ar niecīgu balsu pārsvaru. Tas nozīmē, ka jau tajos gados pastāvēja gan stipri juridiskie argumenti, gan humanitārie apsvērumi pilsoņu un nepilsoņu tiesību izlīdzināšanā pensiju jomā. Galvenais humanitārais arguments ir balstīts uz faktu, ka padomju laikos pastāvēja apvienotā savienības ekonomika, un cilvēks, teiksim, būvējot ceļus Tjumeņas apgabalā, strādāja ne tikai Krievijas, bet arī Latvijas labā. Bet pēc neatkarības atjaunošanas tie celtnieki no Latvijas, kuri ir Latvijas pilsoņi, saņem pensiju par visiem darba stāža posmiem, kuri bija nostrādāti gan Latvijā, gan Krievijā, bet viņu kolēģi nepilsoņi – tikai par Latvijā nostrādātajiem gadiem. Zīmīgi, ka Krievijā pensionāriem viss darba stāžs PSRS teritorijā tiek ieskaitīts no paša sākuma. Un ir apsveicami, ka tagad arī Latvija uzsāk darbu netaisnības izskaušanai, noslēdzot sociālos līgumus, sākot ar Baltijas valstīm, pēc tam ar Ukrainu un tagad ar Krieviju.

Vēl es gribētu informēt par svarīgu darbu, ko šonedēļ pabeidza Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, sagatavojot tā saucamo sākumdeklarēšanas likumprojektu pieņemšanai otrajā lasījumā. Šis likumprojekts pilnībā tika pārstrādāts par labu Latvijas iedzīvotājiem – nodokļu maksātājiem. Likums ir zaudējis savu sākotnējo represīvo būtību, jo ir vienkāršota mantiskā stāvokļa deklarēšanas procedūra. Bet galvenais, kas ir panākts, ir tas, ka likumā ir iestrādāts nevainības prezumpcijas princips un ka sākumdeklarēšanas procesā neviens cilvēks netiks automātiski uzskatīts par vainīgu nodokļu nemaksāšanā. Cerēsim, ka pēc pieņemšanas otrajā lasījumā šis likums nepasliktināsies.

P.Tabūns

(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Es runāšu tieši par šo līgumu, ko pieminēja Mitrofanova kungs, tikai no pretējā viedokļa – no absolūti pretējā viedokļa, jo šis līgums, ko parakstījusi labklājības ministre Purnes kundze, no tēvzemiešu puses ir raksturojams kā apkaunojošs, pazemojošs un okupācijas sekas legalizējošs dokuments. Tas ir absolūti nevienlīdzīgs Krievijas un Latvijas pusei. Visa atbildība par notikušo ir uzlikta uz Latvijas pleciem. Pavisam precīzi. Tātad nepilsoņi, sākot ar nākamo gadu, kad šis līgums stāsies spēkā, pie pensijas saņems apmēram 50 latus, bet turpmākajos gados vēl daudz vairāk. 50 latus jau nākamgad! Toties cik saņem visu mūžu Latvijā nostrādājušais pensionārs papildus katru gadu? Mēs ļoti labi zinām – dažus latus. Tā ka priecājieties tie pensionāri, kuri visu mūžu strādājuši Latvijā. Es domāju, ka Latvijas Pensionāru federācijai un pensionāriem šajā jautājumā būtu kas sakāms. Nākamgad no sociālā budžeta tas prasīs jau tuvu 10 miljoniem latu, bet nākamajos gados daudz vairāk. Gandrīz smieklīgi ir tas, ka tiem, kuri aizbrauks uz Krieviju, mēs arī maksāsim par Latvijā nostrādātajiem gadiem. Un tas atkal un atkal prasīs milzīgas summas. Tādu cilvēku, kuri jau nākamgad saņems šos 50 latus, bet turpmākajos gados vēl vairāk, būs 15 154, un katru nākamo gadu klāt nāks vēl apmēram 2 tūkstoši. Tātad, lūk, ko mēs uzņemamies – Latvija kā ārkārtīgi bagāta valsts, kuras budžetā ir miljardiem un simtiem miljardu latu (to es, protams, saku pasmaidot), uzņemas šādu smagumu.

No Krievijas puses nav minēts neviens skaitlis, bet salīdzinot faktiski ir apmēram tā, ka, ja Latvijas puse maksās par 1000 cilvēkiem, tad Krievija maksās par vienu. Tāda ir nevienlīdzības formula. Tas ir pilnīgi un absolūti nepieņemami! Tēvzemieši jau vakar frakcijas sēdē neticēja savām acīm, kad ieraudzījām darba kārtībā šādu likumprojektu. Mēs pēc tam, protams, nācām presē ar speciālu paziņojumu. Un es domāju, ka tas gan masu saziņas līdzekļos, gan pensionāros, gan arī jebkurā Latvijas cilvēkā izsauks absolūtus protestus, jo tā nedrīkst būt.

Mēs visu laiku pazemojamies, mēs kļūstam gandrīz par Krievijas filiāli – atdevām Abreni, tagad vēl šī lieta. Vakar uz frakcijas sēdi mēs bijām aicinājuši izglītības un zinātnes ministri Koķes kundzi, lai viņa paskaidrotu, kas tas ir par līgumu par to, lai saskaņotu darbības izglītības jomā Latvijā un Krievijā. Šīs lietas un šī kosmopolītiskā attieksme Latvijā ir kļuvusi vienkārši neciešama.

M.Ārbergs

(Tautas partijas frakcija):

Šodien tika izskatīta diezgan plaša darba kārtība, kā arī ievēlētas vairākas amatpersonas un apstiprināti deputāti vairākās komisijās un delegāciju sastāvos. Tā kā es pats strādāju Tautsaimniecības komisijā, tad nedaudz komentēšu aktuālākos likumprojektus tajā.

Vispirms gribētos pieskarties likumprojektam, kuru šodien plenārsēdē izskatījām pirmajā lasījumā. Tie ir grozījumi Valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā. Sakarā ar to, ka pēc Privatizācijas aģentūras sniegtās informācijas privatizācijas ierosinājumu reģistrā reģistrēti privatizācijas ierosinājumi par 46 valsts īpašuma objektiem, 73 nekustamajiem īpašumiem, bezīpašnieka mantu un 178 neapbūvētiem zemes gabaliem, par kuriem vēl nav sagatavoti Ministru kabineta rīkojuma projekti, un sakarā ar šo objektu lielo skaitu un darba apjomu likumā tiek grozīti privatizācijas izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas termiņi. Tāpat tiek precizēta kārtība un termiņi par tiem objektiem, kuriem ir tiesvedība par īpašuma tiesībām. Likumprojektam šodien tika piešķirta steidzamība, tas vienbalsīgi tika atbalstīts pirmajā lasījumā, bet otrajā – galīgajā lasījumā likuma grozījumi tiks pieņemti 31.janvārī.

Gribētu pieskarties vēl diviem aktuāliem likumprojektiem, kas ir izskatīšanā Tautsaimniecības komisijā. Viens no tiem ir “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Lai saskaņotu grozījumu būtību ar Eiropas Komisijas enerģētikas komisāru Piebalga kungu, likumprojektam ir pagarināts priekšlikumu iesniegšanas termiņš līdz šī gada 18.februārim. Šis likumprojekts ir ļoti aktuāls, un no tā pieņemšanas vai noraidīšanas būs atkarīga Latvijas turpmākā tautsaimniecības attīstība.

Otrs likumprojekts ir “Grozījumi Konkurences likumā”, kura izveidē arī ir ieguldīts liels darbs, un pie tā strādā atsevišķa darba grupa, kurā iesaistīti gan Tautsaimniecības komisijas deputāti un Konkurences padomes pārstāvji, gan arī tirgotāji, ražotāji un Juridiskā biroja pārstāvji. Ceru, ka šis likumprojekts drīz nonāks skatīšanai Saeimā.

V.Agešins

(apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Runājot par šīsdienas Saeimas sēdi, vēlos pievērst uzmanību diviem jautājumiem.

Pirmkārt, tika atbalstīts likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā”. Šobrīd Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas sadarbība sociālās drošības jomā netiek regulēta ar starptautisku līgumu palīdzību, līdz ar to var tikt negatīvi ietekmētas personu, kas pārvietojas no Latvijas Republikas uz Krievijas Federācijas teritoriju un otrādi, uzkrātās un uzkrāšanas procesā esošās sociālās drošības tiesības. Šis līgums sekmēs personu sociālo drošību, tām pārvietojoties no vienas valsts uz otru, kā arī novērsīs dubultu sociālās apdrošināšanas iemaksu iekasēšanu. Līgums balstās uz sekojošiem principiem. Pirmkārt, uz vienlīdzīgas attieksmes principu attiecībā uz pušu pilsoņiem. Otrkārt, uz ierobežojumu atcelšanu sociālās drošības pabalsta izmaksai Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas sociālās drošības sistēmām pakļautajām personām. Treškārt, stāža summēšana tiesību noteikšanai uz sociālās drošības pakalpojumu. Vispārējā gadījumā abas puses, ievērojot nacionālos normatīvos aktus, pensiju piešķir par savā teritorijā iegūto apdrošināšanas stāžu. Likumprojekta noteikumos paredzēts, ka pensiju par stāžu, kas uzkrāts līdz 1991.gada 1.janvārim, piešķir tā puse, kuras teritorijā persona dzīvo pensijas pieprasīšanas vai pārrēķināšanas brīdī. Šis izņēmums ir kompromisa variants starp Latviju un Krieviju, kas apstiprināts gan Ministru kabinetā, gan Saeimā.

Varu tikai atgādināt, ka Latvija šobrīd ir noslēgusi jau vairākus divpusējus līgumus sociālās drošības jomā. Piemēram, Latvijas Republikas un Kanādas sociālās drošības līgums, Latvijas Republikas un Ukrainas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā, Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgums par savstarpēju pensiju izmaksu un citi. Šis līgums stāsies spēkā 2009.gadā.

Un otrs jautājums, kam vēlos pievērst uzmanību, ir invaliditātes likumprojekts. Šodien Saeima atbalstīja invaliditātes likumprojektu, kura galvenais mērķis ir mazināt personas risku kļūt par invalīdu, bez tam personām, kurām jau ir noteikta invaliditāte, palīdzēt samazināt sekas, kuras radījusi invaliditāte. Mēs uzskatām, ka invalīdam ir jābūt pilnvērtīgam sabiedrības loceklim un ka valstij ir jārada tam nepieciešamie priekšnoteikumi. Viens no likumprojektā iekļautajiem būtiskākajiem jauninājumiem ir invaliditātes profilakse, kas šobrīd valstī nav sakārtota. Ir ļoti svarīgi, lai cilvēkiem ar draudošu invaliditāti tiktu veikta intensīva ārstēšana, tajā skaitā medicīniskā rehabilitācija, lai mazinātu risku kļūt par invalīdu. Valstij personai ir jāpalīdz savlaicīgi jau draudošas invaliditātes situācijā un pēc iespējas mazināt risku kļūt par invalīdu tuvākā vai tālākā nākotnē. Ja invaliditāte tomēr ir iestājusies, ir jādara viss iespējamais, lai persona varētu dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgu dzīvi. Sākotnēji personai, kurai noteikta invaliditāte, savlaicīgi ir jānodrošina kvalitatīvi rehabilitācijas pakalpojumi. Likums nosaka invaliditātes un draudošas invaliditātes ekspertīzes organizāciju un atbalsta pasākumus invaliditātes un draudošas invaliditātes seku mazināšanai.

Mūsu frakcija “Saskaņas Centrs” jau gatavo priekšlikumus likumprojektam ar mērķi pilnveidot šo normatīvo aktu cilvēku ar īpašām vajadzībām interesēs. Mēs labprāt uzklausīsim visu ieinteresēto cilvēku un it īpaši personu ar īpašām vajadzībām viedokļus. Mēs pašlaik strādājam, lai mazinātu ierēdņu ietekmi invaliditātes noteikšanas procesā.

V.Aizbalts

(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija):

Saeima ir uzsākusi aktīvu darba cēlienu, šodien pieņemot vairāk nekā divdesmit likumprojektus. Ceru, ka visi Saeimas deputāti apzinās to darba apjomu, kas mūs sagaida līdz vasarai, kad mums komisijās būs jāgatavo un jāpieņem vairāki simti likumu trijos lasījumos.

Pēc manā rīcībā esošās informācijas tikai ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu vien saistīto likumu grozījumu skaits pārsniedz 120 likumus. Turklāt tie ir jāpieņem kvalitatīvi un pārdomāti, jo tie tiešā veidā ietekmēs katra Latvijas iedzīvotāja dzīvi, sākot ar ikdienas pakalpojumu pieejamību dzīvesvietās un beidzot ar veselības un izglītības jautājumiem. Tie ir jautājumi, kur liels darba apjoms sagaida ne tikai Saeimas deputātus, bet arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Satiksmes ministriju, Veselības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju.

Kā cilvēks, kurš daudzus gadus strādājis pašvaldībā, gribu akcentēt vienu likumu, kuru šodien pieņēmām otrajā lasījumā. Tas ir “Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Ceru, ka likums būtiski sakārtos atkritumu apsaimniekošanas sistēmu valstī un radīs nepieciešamos apstākļus vides situācijas uzlabošanā un piesārņojuma mazināšanā. Bet jārēķinās, ka turpmāk mums katram būs jāuzņemas lielāka atbildība par vidi, kurā dzīvojam. Viena no normām paredz, ka turpmāk katram zemes īpašniekam, kura īpašuma teritorijā radīti atkritumi, būs pienākums nodrošināt vietu atkritumu konteineram un transportlīdzekļa piekļuvi atkritumu savākšanas punktam vai vietai komersantam, kurš nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu un kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Tas pats attieksies arī uz vasarnīcu vai vasaras mītnes, tajā skaitā dārzkopības biedrības teritorijā esošas vasarnīcas vai vasaras mītnes, īpašniekiem, valdītājiem, lietotājiem vai viņu pilnvarotām personām par laika periodu, kurā viņi uzturas vasarnīcā, sedzot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.

Vēl viena likuma norma palīdzēs labāk apsaimniekot elektriskās un elektroniskās iekārtas. Šo iekārtu izplatītājiem, kas jaunas mājsaimniecības elektriskās vai elektroniskās iekārtas piegādā tieši to lietotājam, tiks uzlikts par pienākumu nodrošināt mājsaimniecības elektrisko vai elektronisko iekārtu atkritumu pieņemšanu, neprasot par to samaksu, ja attiecīgā iekārta ir līdzīga tipa un veikusi tādas pašas funkcijas, kā piegādātā iekārta. Protams, vienmēr būs cilvēki, kuri piemēslo mežus, met pa automašīnas logu papīrus un stikla pudeles vai pat vecus televizorus, nedomājot, ka kādam tas viss arī ir jāsavāc. Tomēr ceru, ka likums mūs visus vismaz nedaudz disciplinēs.

Gribu informēt tos cilvēkus, kas nodarbināti zvejniecības nozarē. LPP/LC Saeimas frakcija vakar tikās ar Latvijas zvejnieku profesionālo organizāciju pārstāvjiem. Mēs vienojāmies, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā par zvejniecības noteikumu pārkāpumiem tiks noteikts adekvāts un samērīgs sods, atsevišķi nosakot soda mērus par smagiem un ne tik smagiem pārkāpumiem.

Noslēgumā atkārtoti vēlos paust LPP/LC kategorisko pozīciju jautājumā pret bērnu adopciju homoseksuālistiem. Mūsu frakcija vakar uzklausīja bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika un integrācijas ministra Oskara Kastēna sniegto informāciju par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, kurā iestāžu atraidījums homoseksuālam cilvēkam pieteikties uz bērnu adopciju atzīts par diskrimināciju. Mēs visi kategoriski noraidām homoseksuālu attiecību un viendzimuma pāru kopdzīves pielīdzināšanu ģimenei. Turklāt atļauja homoseksuāliem pāriem pretendēt uz ģimenes statusu un adoptēt bērnus ir pretrunā Latvijas Republikas pamatlikumam – Satversmei, kuras 110.pants noteic, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērnu tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem un bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības. LPP/LC nepieļaus nekādas izmaiņas un nekādus izņēmumus šajos jautājumos.

Saeimas preses dienests