Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 31.janvārī

MK: Par valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības mērķiem un prioritātēm

Cilvēkresursu attīstības politikas mērķis ir profesionālu, kompetentu un motivētu darbinieku piesaiste, attīstīšana un noturēšana valsts pārvaldē, lai nodrošinātu tiesisku, atbildīgu un efektīvu valsts pārvaldes darbību sabiedrības interesēs. Valsts kanceleja izsludinājusi Valsts sekretāru sanāksmē pamatnostādņu projektu “Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības pamatnostādnes 2008.–2013.gadam”.

Pirmo reizi Latvijas valsts pārvaldē ir mēģinājums politikas dokumentā noteikt cilvēkresursu politikas attīstības mērķus un prioritātes, kas radītu vienotu izpratni par cilvēkresursu attīstību un būtu pamats vienotas cilvēkresursu politikas ieviešanai valsts pārvaldē.

Pamatnostādnēs ir uzsvērta nepieciešamība veikt pasākumus integrējošas, stratēģiskas cilvēkresursu vadības pieejas definēšanai un ieviešanai attiecībā uz visiem valsts pārvaldes darbiniekiem (ierēdņi, amatpersonas un darbinieki).

Ņemot vērā pamatnostādnēs identificētās problēmas cilvēkresursu attīstības politikas jomā, tiek piedāvāti šādi rīcības virzieni politikas mērķa un rezultātu sasniegšanai:

• mūsdienīgas cilvēkresursu vadības sistēmas ieviešana valsts pārvaldē un cilvēkresursu efektivitātes paaugstināšana;

• valsts pārvaldes un pašvaldību cilvēkresursu vadības sistēmu saskaņota attīstība;

• cilvēkresursu vadības informācijas tehnoloģiju sistēmas izveide;

• valsts pārvaldes darbinieku profesionālo prasmju pilnveidošana un sadarbība ar augstākās izglītības iestādēm;

• valsts pārvaldes darbinieku mobilitātes veicināšana;

• cilvēkresursu vadības institucionālais nodrošinājums;

• valsts pārvaldes darbinieku ētiskas rīcības veicināšana.

Pamatnostādnēs minēto rīcības virzienu sasniegšanai ir piedāvāti konkrēti pasākumi un to izpildes termiņi. Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības politikas koordināciju īsteno Valsts kanceleja, definēto pasākumu izpildē iesaistot arī citas institūcijas.

MK: Par valsts iestāžu pasūtīto pētījumu koordinācijas sistēmu

Valsts kanceleja izsludinājusi Valsts sekretāru sanāksmē koncepcijas projektu “Valsts iestāžu pasūtīto pētījumu koordinācijas sistēma”. Koncepcijas mērķis ir uzlabot pasūtīto pētījumu tēmu savstarpējo koordināciju, pētījumu pasūtījuma kvalitāti un pētījumu pieejamību.

Koncepcijā piedāvātie problēmu risinājumi skar tikai tos valsts institūciju pasūtītos pētījumus, kas tiek veikti institūcijai piešķirtā budžeta ietvaros, tajā pašā laikā tā neskar finanšu līdzekļu sadales jautājumus un nepiedāvā atgriezties pie centralizētas finanšu sadales sistēmas pētījumiem.

Koncepcijas projektā tiek piedāvāti risinājumi, kas vērsti uz pārvaldes institūciju sadarbības nostiprināšanu. Projekts paredz izstrādāt vienotas prasības pētījumu pieejamībai un publicēšanai, lai nodrošinātu centralizētas informācijas sistēmas izveidi un pētījumu rezultātu uzkrāšanu vienā vietā, pilnveidojot Valsts kancelejas Pētījumu un publikāciju datubāzi.

Projekts norāda uz nepieciešamību veicināt pētnieku pieredzes apmaiņu par valsts institūciju pasūtīto pētījumu izstrādi, kā arī informēt par valsts institūciju prasībām pētījumu rezultātiem. Kā iespējamie problēmas risinājumi tiek piedāvāts atbalstīt pasākumus pētījuma veicēju atbalstam, lai iedibinātu labās prakses standartus un pieeju pētījumu pasūtīšanai. Lai atbalstītu jaunu pētnieku ienākšanu pētniecības nozarēs, paredzēts iedibināt jauno pētnieku balvu.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

IeM: Par dzīvnieku – lietisko pierādījumu glabāšanas kārtību

Iekšlietu ministrija 31.janvārī pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz noteikt kārtību, kādā dzīvnieki, kuri atzīti par lietiskiem pierādījumiem, nekavējoties nododami glabāšanā fiziskām vai juridiskām personām, lai tie varētu saņemt pienācīgu aprūpi.

Šobrīd Ministru kabineta 2005.gada 27.septembra noteikumi Nr.726 “Par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu” paredz tikai vispārēju kārtību par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu, un nav atsevišķas kārtības par dzīvnieku izņemšanu un atbildīgo institūciju rīcību.

Lai dzīvnieki neaizietu bojā īpašnieku vai valdītāju cietsirdīgas rīcības dēļ, tiem nekavējoties jāsniedz nepieciešamā veterinārmedicīniskā palīdzība un jānodod glabāšanā fiziskai vai juridiskai personai, kura nodrošina dzīvnieku turēšanas noteikumu ievērošanu. Tāpēc ir nepieciešama operatīva, saskaņota rīcība starp atbildīgajām institūcijām, kuros gadījumos un kā operatīvi izņemt dzīvniekus kriminālprocesa ietvaros un nodot glabāšanā atbilstošos apstākļos.

Tā kā pašlaik šāda kārtība nav noteikta, procesa virzītāja rīcībā nav informācijas par privātpersonām vai pašvaldības institūcijām, kuras varētu nodrošināt dzīvnieku uzturēšanu. Pēdējos trīs gados vidēji gadā ir reģistrēti aptuveni 45 noziedzīgi nodarījumi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem un 263 noziedzīgi nodarījumi par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumiem, taču reāli izņemto dzīvnieku skaits ir ļoti mazs, jo nenoregulētās kārtības dēļ procesa virzītājs neizņem dzīvniekus.

Iekšlietu ministrijas un dzīvnieku aizsardzības organizāciju darba grupas izstrādātie grozījumi paredz noteikt kārtību, kādā dzīvnieki, kuri atzīti par lietiskiem pierādījumiem, nekavējoties nododami glabāšanā fiziskām vai juridiskām personām. Grozījumi paredz, ka dzīvnieku nodod personai tikai pēc saskaņošanas ar Pārtikas un veterināro dienestu, kas nosaka, vai attiecīgā persona var nodrošināt dzīvnieku turēšanas noteikumu ievērošanu. Izdevumus par dzīvnieku glabāšanu segs valsts aģentūra “Materiālās rezerves”.

Noteikumu projekts arī paredz, kas personai, kas izņemto dzīvnieku ir glabājusi, aprūpējusi, nodrošinājusi veterinārmedicīnisko palīdzību, vēlāk ir priekšrocības to iegādāties.

Projektā arī precizēta kārtība, kādā notiek lietisko pierādījumu novērtēšana, un paredzēts, ka gadījumā, kad komisijas viedoklis sakrīt ar sertificēta vērtētāja novērtējumu, nav jāsastāda lietisko pierādījumu aprakstes un novērtējuma akts.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par nākamā mācību gada semestru un brīvdienu laikiem

31.janvārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts un izsludināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts, kas nosaka 2008./2009.mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku, kā arī brīvdienas vispārējās izglītības iestādēm, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas.

Noteikumi paredz, ka nākamais mācību gads sāksies 2008.gada 1.septembrī, kas šogad pēc vairāku gadu pārtraukuma būs pirmdiena. Pirmais semestris ilgs no 2008.gada 1.septembra līdz 2008.gada 19.decembrim; bet otrais semestris no 2009.gada 5.janvāra līdz 29.maijam. 9. un 12.klases skolēniem mācību gads beigsies attiecīgi 2009.gada 12. un 19.jūnijā.

Ir paredzētas šādas brīvdienas: rudens brīvdienas – 2008.gada 27.–31.oktobris; Ziemassvētku brīvdienas – 2008.gada 22.decembris – 2009.gada 2.janvāris; pavasara brīvdienas – 2009.gada 23.–27.marts; vasaras brīvdienas (izņemot 9. un 12.klašu skolēnus, kuriem brīvdienas eksāmenu dēļ sāksies vēlāk) – 2009.gada 1.jūnijs – 31.augusts.

Katra skola varēs arī patstāvīgi pieņemt lēmumu par vienu nedēļu ilgām papildu brīvdienām otrā semestra laikā visiem 1.klases skolēniem.

Projektu nedēļu varēs organizēt mācību gada otrajā semestrī, skolām patstāvīgi pieņemot lēmumu.

Noteikumi vēl jāapstiprina MK.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par valsts sociālās aprūpes centru nolikumiem

Saskaņojot valsts sociālās aprūpes centru nolikumus ar grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, plānots, ka labklājības ministrs ar Sociālo pakalpojumu pārvaldes (SPP) starpniecību realizēs padotību pār šiem centriem.

Tas noteikts Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajos grozījumos Ministru kabineta noteikumos par sociālās aprūpes centru (SAC) “Baldone”, “Iecava”, “Iļģi”, “Istra”, “Īle”, “Valka”, “Saulstari”, “Piltene”, “Mēmele”, “Lubāna” nolikumiem. Minētie grozījumi 31.janvārī izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi noteikumos vēl būs jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

2007.gada jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā precizē LM un SPP funkcijas sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, kā arī nosaka, ka labklājības ministrs ar Sociālo pakalpojumu pārvaldes starpniecību realizē padotību pār valsts sociālās aprūpes centriem.

Saskaņojot sociālās aprūpes centru nolikumus ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, LM turpina izstrādāt grozījumus arī pārējos noteikumos par sociālās aprūpes centru nolikumiem.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par grozījumiem likumā “Par autoceļiem”

31.janvārī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” paredz ieviest nacionālajos tiesību aktos Eiropas Savienības direktīvu, kas nosaka ceļu lietotāju maksājumus par autoceļu lietošanu.

Likuma grozījumi nosaka, ka transportlīdzekļu īpašnieki (turētāji, valdītāji) maksā par valsts galveno autoceļu lietošanu ar transportlīdzekļiem vai to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 12 000 kilogramiem jeb 12 tonnām. Grozījumi paredz arī deleģējumu Ministru kabinetam noteikt ceļu lietošanas maksas apmēru un kārtību, kādā veicama šī samaksa. Līdz ar to vēl ir jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi.

Plānots, ka šie maksājumi tiks uzskaitīti kā Satiksmes ministrijas ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un iekļauti Valsts pamatbudžeta programmā “Valsts autoceļu fonds”. Ieņēmumi no ceļu infrastruktūras lietošanas maksas tiks izmantoti valsts autoceļu infrastruktūras uzturēšanai.

Grozījumi likuma 6.pantā izstrādāti, pamatojoties uz Eiropas Savienības direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu kravas transportlīdzekļiem un 2006/38/EK par dažu infrastruktūras lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem.

Likuma grozījumi vēl ir jāizskata valdībā un jāpieņem Saeimā.

SM: Par elektronisko pavadzīmi starptautiskajiem kravu pārvadājumiem

31.janvārī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts likumprojekts “Par Latvijas Republikas pievienošanas Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) papildprotokolam par elektronisko pavadzīmi”. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tiesisku pamatu konvencijā noteiktās elektroniskās pavadzīmes izmantošanai kravas starptautiskajiem pārvadājumiem.

Atbilstoši šai konvencijai pārvadājumu līgums tiek apstiprināts, noformējot pavadzīmi. Līdz šim šo pavadzīmi varēja noformēt papīra formā, taču tagad ir iespējama tās elektroniska noformēšana. Tādējādi tiks sekmēta Latvijas kravas pārvadātāju operatīvāka darbība.

Šī konvencija tiek piemērota katram līgumam par starptautiskajiem kravu pārvadājumiem ar autotransportu par atlīdzību, ja līgumā norādītās kravas nosūtīšanas un saņemšanas vietas atrodas divās dažādās valstīs.

Izstrādājot šo normatīvo aktu, Satiksmes ministrija konsultējās ar biedrību “Autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto”” un “Latvijas Transporta savienība”. Abas nevalstiskās organizācijas atbalsta šāda likumprojekta izstrādi un īstenošanu.

Latvija minētajai konvencijai pievienojās 1993.gadā.

Šā likumprojekta īstenošanā papildu līdzekļi no budžeta nav nepieciešami, un tas vēl ir jāapstiprina valdībā un Saeimā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par prioritāro secību zemesgabalu atpirkšanai un kompensācijas izmaksas termiņiem un kārtību

31.janvārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Noteikumi par prioritāro secību zemesgabalu atpirkšanai un kompensācijas izmaksas termiņiem un kārtību”.

Sagatavotais noteikumu projekts noteiks zemes atpirkšanas iesniegumu pieņemšanas kārtību un zemesgabalu atpirkšanas prioritāro secību, kompensācijas par atpērkamo zemesgabalu izmaksas termiņus un kārtību, kā arī atlīdzības izmaksu reģistrācijas kārtību.

Noteikumu projekts nosaka: atbildīgā institūcija – Dabas aizsardzības pārvalde – vai attiecīgā pašvaldība 2008. un 2009.gadā pieņem un izskata to zemes īpašnieku iesniegumus, kuru zeme pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas iekļauta dabas rezervātā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā, savukārt no 2010.gada līdz 2015.gadam pieņem un izskata to zemes īpašnieku iesniegumus, kuru zeme pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas iekļauta dabas liegumos vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas lieguma zonā. Sākot ar 2016.gadu, tiks pieņemti un izskatīti to zemes īpašnieku iesniegumi, kuru atpērkamais zemesgabals atrodas dabas rezervātā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā, ja uz šo zemi ir atjaunotas īpašuma tiesības.

Šie noteikumi veicinās saimniecisko darbību valstī, jo privātajiem zemes īpašniekiem, pārdodot zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, būs iespēja ieguldīt iegūtos finanšu līdzekļus, lai uzsāktu vai izvērstu tādu saimniecisko darbību, kas citādi ir ierobežota vai aizliegta attiecīgajās aizsargājamās teritorijās. Piešķirot zemes īpašniekiem adekvātu kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ievērojami mazināsies šajās teritorijās esošo dabas vērtību apdraudējums no likumīgas saimnieciskās darbības veicēju puses un no patvaļīgas rīcības.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par atbalstu veco kuģu izņemšanai no zvejas flotes

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Zvejas aktivitāšu pilnīga pārtraukšana””, ko 31.janvārī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai kuģu īpašnieki varētu saņemt atbalstu par veco kuģu izņemšanu no zvejas flotes, tos nododot sagriešanai metāllūžņos. Tāpat arī vecos kuģus īpašnieki varēs pārdot vai uzdāvināt, lai tos izmantotu citiem mērķiem, kuri nav saistīti ar zvejniecību. Tādā veidā samazināsies novecojušo kuģu iespējamais degvielas noplūdes risks. Īstenojot pasākumu, palielināsies zvejniecības uzņēmumu konkurētspēja un zvejniecības uzņēmumu ienākumu līmenis. Atbalsts no Eiropas Zivsaimniecības fonda uzlabos uzņēmējdarbības vidi, zvejniecības efektivitāti un ienākumu līmeņa palielināšanos zivsaimniecībā.

Noteikumu projektā noteikta kārtība, kādā iespējams saņemt atbalstu. Atbalstam varēs pretendēt kuģu īpašnieki, kuri zvejo Baltijas jūras, tai skaitā Rīgas jūras līča, piekrastē vai aiz piekrastes ūdeņiem un ir iekļauti Valsts zivsaimniecības pārvaldes zvejas kuģu sarakstā.

Lai saņemtu atbalstu, īpašnieku kuģiem jābūt vismaz 23 gadus veciem un vismaz 12 metrus gariem. To dzinēja jaudai jābūt vismaz 75 kilovati, un ar tiem jāzvejo Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes ūdeņiem. Tāpat arī zvejas kuģim ir jābūt reģistrētam Latvijas kuģu reģistrā vismaz divus iepriekšējos gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas un jābūt iekļautam Valsts zivsaimniecības pārvaldes zvejas kuģu sarakstā vismaz divus kalendāros gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas. Tāpat arī jābūt noslēgtam zvejas tiesību nomas līgumam ar zvejas tiesību iznomātāju un jābūt Valsts zivsaimniecības pārvaldes izsniegtai speciālajai atļaujai komercdarbībai zvejniecībā.

Atbalstu varēs saņemt arī tie kuģu īpašnieki, kuru zvejas kuģi būs vismaz 13 gadus veci un to jauda būs mazāka par 75 kilovatiem. Šiem zvejas kuģiem jāzvejo Baltijas jūras, tai skaitā Rīgas jūras līča, piekrastē. Īpašnieku zvejas kuģim vajadzēs būt aprīkotam ar stacionāru dzinēju un jābūt reģistrētam Latvijas kuģu reģistrā vismaz divus iepriekšējos gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas uz viena un tā paša īpašnieka vārda un iekļautam Valsts zivsaimniecības pārvaldes zvejas kuģu sarakstā. Tāpat viņam jābūt noslēgtam zvejas tiesību nomas līgumam.

Normatīvajā aktā noteikts, ka nododamajam kuģim tiks anulēta zvejas licence.

Lai pieteiktos uz minēto atbalstu, atbalsta pretendentam jāiesniedz nepieciešamie dokumenti Lauku atbalsta dienesta Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē.

Normatīvā akta projekts izstrādāts un atbalsta pasākums tiek noteikts, pamatojoties uz Zemkopības ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam, pamatnostādnēm “Zivsaimniecības nozares stratēģiskais plāns 2007.–2013.gadam”, Latvijas zvejas flotes piepūles sabalansēšanas plānu 2007.–2013.gadam un Rīcības programmu Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā (2007.–2013.g.), kas ir politikas plānošanas dokumenti, kuri nosaka zivsaimniecības attīstības mērķus un attīstības virzienus.

Atbalsta kopīgā summa sastāvēs no 75% Eiropas Savienības atbalsta daļas un 25% no valsts budžeta. Atbalstu noteiks atkarībā no zvejas kuģa bruto tilpības. Atbalstu samazinās par 22,5% tiem zvejas kuģiem, kuri būs vecāki par 29 gadiem. Par desmit procentiem mazāku atbalstu saņems tie kuģu īpašnieki, kuri zvejas kuģi nodos izmantošanai bezpeļņas mērķiem ārpus zvejniecības. Savukārt atbalstu samazinās par 30%, ja īpašnieks kuģi nodos izmantošanai peļņas mērķiem.

Atbalsta pasākums tiks finansēts no Eiropas Zivsaimniecības fonda, paredzot Latvijas valsts līdzfinansējumu.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ĪUMEPLS: Par elektroniskās vēlēšanu sistēmas izveides koncepcijas ieviešanas plānu

Valsts sekretāru sanāksmē 31.janvārī tika izsludināts Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta sagatavotais Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts “Par plānu Koncepcijas par elektroniskās vēlēšanu sistēmas izveidi ieviešanai 2008.–2010.gadam”. Plāns koncepcijas ieviešanai izstrādāts sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi.

Koncepcijā izvirzīto mērķu sasniegšanai ir izvirzīti divi uzdevumi: izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, kas saistīti ar vēlēšanu norisi, un izstrādāt rīcības plānu tehniskā risinājuma izstrādei un ieviešanai.

Izpildot plānu, tiks veikti grozījumi Vēlētāju reģistra likumā, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā, likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”, izstrādāti un ieviesti tehnoloģiskie risinājumi elektroniskās balsošanas nodrošināšanai.

Plāns nosaka pasākumus, kas nepieciešami elektroniskās vēlēšanu sistēmas izstrādei un ieviešanai, kā arī pasākumu izpildes termiņus, piešķirto un papildu nepieciešamo finansējumu un atbildīgās institūcijas.

Rīkojuma projekts paredz apstiprināt plānu Koncepcijas par elektroniskās vēlēšanu sistēmas izveidi ieviešanai. Rīkojuma projekts paredz par atbildīgo iestādi par plāna izpildi noteikt sekretariātu, kā arī plāna darbības laikā katru gadu līdz 31.janvārim sekretariātam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanas gaitu.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts