Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.02.2008., Nr. 19 (3803) https://vestnesis.lv/ta/id/170365

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Finanšu ministrija: Par nodokļu politikas pilnveidošanu

Vēl šajā numurā

05.02.2008., Nr. 19 (3803)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

 

JUR.JPG (23029 bytes)• Jānis Ievītis, Aldis Pundurs. Krāpšana vai civiltiesisks strīds

Samērā bieži rodas situācijas, kad persona savu zemesgrāmatā reģistrētu nekustamo īpašumu sākotnēji pārdod vienam pircējam, bet pēc kāda laika, izmantojot apstākli, ka pircējs pēc pirkuma līguma noslēgšanas nekustamo īpašumu vēl nav ierakstījis zemesgrāmatā (koroborējis), to atkal pārdod nākamajam pircējam. Šāda pārdevēja rīcība līdz šim pēc Krimināllikuma 177.panta tika kvalificēta kā krāpšana.

Sabiedrībā neapšaubāmi progresē arī juridiskā doma, tāpēc arvien biežāk nākas saskarties ar situācijām, kad, izdarot krāpšanu vai piesavināšanos, kā aizsegs tiek izmantots Civillikums un nodarījums, kas būtu jāvērtē pēc attiecīgā Krimināllikuma panta, tiek pasniegts kā neizdevies civiltiesisks darījums ar attiecīgi no tā izrietošajām sekām. Tai pašā laikā persona labi apzinās, ka viņa krāpj citu personu.

Situācija, mūsuprāt, nedaudz līdzinās situācijai, kad pirms kāda laika Latvijas Kriminālkodeksā vienlaikus bija iekļauts gan pants par svešas mantas nolaupīšanu (zādzību), gan arī pants par mehāniska transporta līdzekļa nelikumīgu aizbraukšanu. Apsūdzētie to zināja un izmantoja, un visai bieži nācās dzirdēt apsūdzēto paskaidrojumus, ka persona svešu automašīnu zagt nav vēlējusies, bet tikai gribējusi ar to vizināties un vizinājusies tādā veidā dienām un pat nedēļām ilgi.

 

• Vilnis Vītoliņš. Ieskats Šengenas acquis attīstībā

Kopš Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas viena no Latvijas galvenajām prioritātēm bija iestāšanās Eiropas Savienībā. Saistībā ar to sabiedriskajā telpā plaši risinājās diskusijas par Eiropas Savienības izveidošanās un attīstības vēsturi, ieguvumiem un zaudējumiem, kuri sagaida valstis līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā, kā arī par nacionālo un Eiropas Savienības tiesību sistēmu mijiedarbību.

Pastāv viedoklis, ka pievienošanās Šengenas zonai ir otrs nozīmīgākais notikums Latvijai pēc pievienošanās Eiropas Savienībai. Tomēr tik plašas diskusijas par šo notikumu kā par pievienošanos Eiropas Savienībai sabiedriskajā telpā novērot nav izdevies. Arī juridiskajā literatūrā bieži nav sastopams juridiski pamatots skaidrojums, cik liela ir Šengenas zona un kādi tiesību akti nosaka šīs zonas veidošanos.

 

• Arvis Ērmiņš. Satversmes 81.panta piemērošanas prakse

Deleģētās likumdošanas institūta piemērošana vienmēr ir saistīta ar zināmiem priekšnoteikumiem. Tie var attiekties uz specifiskiem apstākļiem, kad izpildvara drīkst īstenot deleģētās likumdošanas tiesības, vai arī jautājumu loku, ko šādā kārtībā drīkst vai nedrīkst noregulēt. Turklāt šo priekšnoteikumu neievērošana ir pamats, lai deleģētās likumdošanas kārtība pieņemtos aktus atzītu par prettiesiskiem un spēkā neesošiem.

Šajā rakstā autors aplūkos tos ierobežojumus, kurus līdz izslēgšanai paredzēja Satversmes 81.pants. Šo ierobežojumu pareiza izpratne joprojām ir būtiska, vērtējot spēkā esošo noteikumu ar likuma spēku tiesiskumu, tāpat arī paredzams, ka diskusija par deleģētās likumdošanas atjaunošanu Satversmē agrāk vai vēlāk atsāksies, un tam par pamatu acīmredzot kalpos līdzšinējā Satversmes 81.panta redakcija.

“Jurista Vārda” redakcija

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!