Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Rīgas domes priekšsēdētājs - intervijā Latvijas Radio vakar, 7.maijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.05.2001., Nr. 70 (2457) https://vestnesis.lv/ta/id/17040

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Zemes dzīles kā īpašums

Vēl šajā numurā

08.05.2001., Nr. 70 (2457)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Rīgas domes priekšsēdētājs:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 7.maijā

Intervija Latvijas Radio 7. maija raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars.

Kas, jūsuprāt, šonedēļ domes un valdes sēdē būs vērā ņemamākās izšķiršanās gan jums, gan deputātiem, gan valdes sēdē, gan domes sēdē?

Gundars Bojārs: — Šobrīd es pat neteiktu, ka valdes vai domes sēdē būtu kādi svarīgi jautājumi. Diemžēl nedaudz ir ievilkusies problēma ar valdes likvidēšanu un tās pārveidošanu par prezidiju. Katrā ziņā tas ir tīri tehnisks jautājums, jo deputāti vēlējās izskatīt šo lietu visās domes komitejās. Līdz ar to mums šī izšķiršanās bija jāatliek uz zināmu laiku. Bet šī nedēļa ir pietiekami piesātināta ar dažādiem notikumiem. Šodien notiks Brēmenes delegācijas vizīte Rīgā, man būs tikšanās ar Brēmenes zemes senatoru, arī preses konference pēc tam. Reģiona attīstības aģentūra sanāks jaunā sastāvā uz pirmo sēdi.

Kas šo sēdi vadīs, vai jūs pats, jo nav vairs ne Visocka kunga, ne Ārgaļa kunga?

G. Bojārs: — Acīmredzot šo pirmo sēdi vadīšu es pats. Būs jāievēlē zināmas institūcijas Attīstības aģentūras padomē un turpināsim darbu. Mani arī ārkārtīgi interesē Rīgas reģiona attīstības perspektīvas, un Rīgai visumā tas ir pietiekami svarīgs un būtisks jautājums.

Ja jūs vadīsit šo sēdi, tad jūs arī to noteiksit, — respektīvi, man jau ir zvanījuši un interesējušies žurnālisti —, vai viņi drīkstēs piedalīties šai sēdē, vai viņiem tiks sniegta informācija pēc sēdes?

G. Bojārs: — Es domāju, ka pēc sēdes šī informācija arī tiks sniegta. Un šonedēļ vēl būtiska ir Somijas prezidentes vizīte Rīgā, kas aizņems būtībā divas dienas — 9. un 10. maiju — pietiekami daudz pasākumu ar to ir saistīti. Vēl šonedēļ sanāks Rīcības komiteja Baltijas jūras partneriāta jautājumos, un nedēļas beigās, 11.datumā, notiks ostas valdes sēde, kurā tiks izskatīti tie jautājumi, kas uzkrājušies laika posmā, kamēr valde nestrādāja.

Pēc mūsu iepriekšējās intervijas varēja saprast, ka šonedēļ varbūt tiks teikts galavārds represēto pieminekļa atrašanās vietai.

G. Bojārs: — Jā, Kreitusa kungs, kurš ir Attīstības komitejas vadītājs, tādu solījumu ir devis, un es sagaidu, ka tas arī notiks.

Līdz ar to jāsludina jauns konkurss par tiesībām uzstādīt represēto pieminekli, nepieciešamas izmaiņas attiecīgā departamenta budžetā. Vai tādā gadījumā 14.jūnijs tomēr ir reāls datums, vai izdosies uzstādīt šo pieminekli un arī sakopt apkārtni?

G. Bojārs: — Es domāju, ka pieminekli uzstādīt noteikti izdosies, līdz 14.jūnijam tam būtu jābūt savā vietā. Protams, visus darbus kas saistīti ar apkārtnes uzkopšanu un sakārtošanu, mēs nespēsim paveikt.

Izteikumi mūsu iepriekšējā tikšanās reizē likuši ļoti bažīties arī mazdārziņu īrētājiem dārziņos pie Torņkalna stacijas. Vai šobrīd iespējams pateikt, cik lielai daļai mazdārziņu būtu jādod vieta pieminekļa fona iekārtošanai?

G. Bojārs: — Šobrīd es to nevaru pateikt, tas būtu arhitektu un mākslinieku uzdevums, protams, arī Attīstības komitejas jautājums.

Bet principiāli cilvēkiem būtu jābūt gataviem šādam solim?

G. Bojārs: — Es domāju, ka būtu.

Runājot par prāmja satiksmi, bijušais mērs Ārgaļa kungs izteicies presei, ka līdz Rīgas astoņsimtgadei to nodibināt nav reāli, bet, ja vēloties balstīties uz populismu, tad tas esot iespējams, taču — ar lieliem zaudējumiem pilsētai. Viņš esot dzirdējis par projektu, kurā pilsēta pirmajā gadā varētu uzņemties 700 tūkstošu latu zaudējumus un nākamajā vēl pusmiljonu. Vai tas tā ir?

G. Bojārs: — Katrā ziņā šī prāmja satiksme būs dotējama, bet es domāju, ka dotācija būtu nepieciešama ne tikai no Rīgas domes vien. Man ir bijusi saruna arī ar Jūrmalas mēru Urbanoviča kungu, Jūrmalai šī prāmja satiksme uz Rīgu no Stokholmas arī ir pietiekami būtiska. Arī daudzām viesnīcām, kas Rīgā ir, it sevišķi Skandināvijas īpašumā esošām viesnīcām, varbūt būtu jāpiedalās projektā. Vai tas ir izdevīgi pilsētai, par to es gan gribētu oponēt Ārgaļa kungam — pasaules un mūsu kaimiņu igauņu pieredze rāda, kaikvienstūrists, kas atbrauc ar šo prāmi, atstāj pilsētā simt dolārus.

Tātad mēs varam ļoti vienkārši parēķināt, kā nodokļu veidā šie līdzekļi atgriezīsies pilsētas budžetā. Es negribētu gan tik krasi apgalvot, ka pilsētai tas ir neizdevīgi.

Vai šie jautājumi arī kaut kad tuvākajā laikā jau netiks izlemti attiecīgajās institūcijās?

G. Bojārs: — Jā, kā jau es teicu, 11.datumā sanāks ostas valde, kur viens no jautājumiem būs departamenta izveidošana, kas atbildēs par pasažieru pārvadājumiem un jahtu satiksmi. Un vistuvākais un pats aktuālākais uzdevums būs tieši izveidot šo mehānismu, cik būtu vērts dotēt no pilsētas budžeta, kādi vēl dalībnieki šajā projektā būs, vai tā būs Jūrmala, vai varētu būt arī skandināvu viesnīcas un ne tikai skandināvu viesnīcas, daudzās pilsētās pasaulē ir prakse, ka pilsētas budžetā tiek ieskaitīta tāda kā gultas nodeva no katras aizņemtās gultas viesnīcā, un šis ir labs mehānisms, kā to varētu darīt.

Ostas valde pērn pieņēma lēmumu par katru nākamo pietauvošanos iekasēt pilnu piestātnes maksu, kas izraisīja koksnes eksportētāju neapmierinātību. Es sapratu, ka aizvadītajā nedēļā šis lēmums mainīts, bet kam par labu— eksportētājiem vai arī Rīgai?

G. Bojārs: — Viss, kas nāk par labu uzņēmējiem, tas acīmredzot ir par labu Rīgai un pilsētai kopumā. Lēmums tika mainīts iepriekšējā valdes sēdē, šis bija kompromisa variants, kurš tika saskaņots arī ar koksnes eksportētājiem, aģentiem, kuģu brokeriem un piestātņu īpašniekiem, un tika izveidota jauna sistēma, pēc kuras šīs maksas tiek iekasētas pakāpeniski augošā režīmā, tādējādi tomēr izslēdzot iespēju, ka kuģis tiek piekrauts pie desmit vai vairāk piestātnēm. Tātad normāli būtu, ja kuģis kraujas pie divām trijām piestātnēm. Šobrīd šis mehānisms, manuprāt, ir pietiekami pamatots.

Sanktpēterburgas gubernatora vēstulē teikts, ka Krievijas Kultūras ministrija ir gatava izskatīt jautājumu par līdzdalību pieminekļa kopijas izgatavošanā, krievu kultūras ministrs aizvadītajā nedēļā bija Rīgā, un es sapratu, ka Kultūras ministrija ir gatava apmaksāt mākslinieka darbu pie pieminekļa maketa veidošanas, bet par pieminekļa kopijas atliešanu būs jāgādā sponsoriem vai Latvijas pusei, tāds ir Krievijas kultūras ministra izteikums. Kas būs šī Latvijas puse, vai tikai Rīga, un kas notiks ar šo Pētera Pirmā pieminekļa dāvinājumu tālāk Pēterburgai?

G. Bojārs: — Nu, šis dāvinājuma akts jau ir pasludināts, tātad mēs esam šo pieminekli uzdāvinājusi, protams, bija runa par oriģinālu. Es šo pieminekli apskatījos piektdien,teikt, ka tas ir bēdīgā stāvokli, būtu par maz, un, ja es būtu Sanktpēterburgas gubernators, tad justos stipri aizvainots, ja man tādā stāvoklī šo pieminekli uzdāvinātu. Katrā ziņā Rīgas domei būtu jāpārliecinās un acīmredzot jāpiedalās šī pieminekļa restaurācijā pirmām kārtām. Ar pieminekļiem lieta ir tāda, ka tikai īpašnieks var atļaut vai neatļaut izgatavot šī pieminekļa kopiju. Šī ir juridiska finese — kurā brīdī mainās īpašnieks šim piemineklim, tātad, vai šobrīd atļaut izgatavot kopiju ir tiesīga Sanktpēterburga vai Rīga. Jautājums par kopiju ir, domāju, otršķirīgs, pirmām kārtām mums jātiek galā ar pašu pieminekli.

Kas tad izlems šo jautājumu, vai Pēterburga? Tas tomēr ir pietiekami saturīgs un interesants jautājums.

G. Bojārs: — Mums ir noticis konkrēts dāvinājuma akts, tātad pieminekli mēs esam uzdāvinājuši, bet Rīgas pilsētai tomēr, ja tas tā ir noticis, jārūpējas, lai šī dāvana būtu pienācīgā izskatā. Un tas būs jāizlemj Rīgas domes deputātiem.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!