Eiropas Parlaments: Par ASV kopējo pretraķešu sistēmu

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti 30.janvārī uzklausīja Eiropas Komisijas (EK) komisāres ārlietu jautājumos Benitas Ferrero-Valdneres un Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāvja ārlietu un drošības jautājumos Havjera Solanas viedokli par ASV kopējo pretraķešu sistēmu un jaunu tās bāzu izvietošanu Polijā un Čehijā.

Šis process vērtējams Krievijas pēdējo lēmumu kontekstā. Kā netieša atbilde tam, ka ASV izvietos savas pretraķešu bāzes Centrāleiropā, bijušajā PSRS ietekmes zonā, bija Vladimira Putina lēmums izstāties no 1990.gadā Krievijas ratificētā līguma par konvencionālā bruņojuma kontroli, kas dod nepārprotamu signālu – Maskavas un Rietumu attiecības pasliktinās.

B.Ferrero-Valdnere un H.Solana uzsvēra: lai gan joprojām neizdodas panākt uzticību raisošu dialogu ar Irānu, tomēr galvenais šajā procesā ir dialogs, un jādomā arī par labu attiecību uzturēšanu gan ar Krieviju, gan Irānu.

Debatēs uzstājās Ģirts Valdis Kristovskis (Nāciju Eiropas grupa), EP Drošības un aizsardzības jautājumu komitejas viceprezidents. Viņš sacīja, ka ES daudz runā par diplomātiskiem centieniem un atbruņošanos. Taču Ģ.V.Kristovskis sacīja, ka viņu arvien vairāk pārņem bažas par to, ka atbruņošanās pasākumi Irānā ir lemti neveiksmei. Tāpēc viņš uzsvēra, ka Eiropa patiesībā ir savas politikas ķīlniece. “Savā retorikā V.Putins laiku pa laikam mīl atgādināt par Krievijas iespējām vērst savas raķetes pret Eiropu. Tas liecina, ka pastāv zināms stratēģisks līdzsvars ASV un Krievijas starpā, taču tāda nav Eiropas un Krievijas starpā. To Eiropai nenodrošina arī Francijas un Lielbritānijas nacionālie kodollietussargi. Te nu vietā ir jautājums, kā nodrošināt tieši Eiropas, nevis ASV kopējo pretraķešu aizsardzību? Vai tiešām par šiem jautājumiem runājam tikai tāpēc, ka par savu drošību rūpējas ASV?” teica Ģ.V.Kristovskis. Viņš atgādināja, ka ES par šo aizsardzības veidu pati nerūpējas. “Vai tas nav tikai likumsakarīgi, ja par šiem jautājumiem lemj ASV, NATO un atsevišķas ES valstis divpusēju vienošanos ietvaros? Uzskatu, ka ES nepieciešams formulēt savu nepārprotamu pozīciju, un tad tā būtu realizējama kopīgi ar NATO un ASV. Pretējā gadījumā, ja tas nenotiks, mums nevajadzētu šeit tērēt laiku sarunām, jo visu izlems NATO.”

EP deputātu viedokļi bija atšķirīgi. Kreisie spēki ar pretamerikānisku noskaņojumu, kuri gan bija ievērojamā mazākumā, vērsās pret ASV lielāku militāro klātbūtni Eiropā. Taču pārsvaru guva viedoklis, kuru pauda arī Kristovskis: ES pašai daudz nopietnāk jāuztver aizsardzības un drošības jautājumi. Arī jaunais Lisabonas jeb Reformu līgums paredz vienotas ES ārpolitikas un drošības politikas izstrādāšanu.