Par pasta pakalpojumu liberalizāciju

Eiropas Parlaments 31.janvārī otrajā lasījumā apstiprināja direktīvu par pasta pakalpojumu liberalizāciju, vienojoties, ka līdz 2010.gada 31.decembrim ES valstis vairs nedrīkstēs šajā nozarē uzturēt nekādus monopolus. Vairākām valstīm, tostarp Latvijai, tomēr dots ilgāks pielāgošanās laiks līdz 2012.gada 31.decembrim.

Pilnīga pasta pakalpojumu liberalizācija nozīmēs, ka pakalpojumu tirgus būs jāatver arī sūtījumos svarā līdz 50 g – pēdējā kategorijā, kas no brīvas konkurences ES vēl bija pasargāta. Liberalizāciju līdz 2012.gada 31.decembrim var atlikt Čehija, Grieķija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Polija, Rumānija un Slovākija.

Atzinīgi vērtējot panākto vienošanos, Roberts Zīle (Nāciju Eiropas grupa) debatēs norādīja, ka pastāv objektīvas grūtības liberalizēt pieeju universālajiem pakalpojumiem – galvenokārt jaunajās dalībvalstīs. Taču ir atrasts risinājums – tas direktīvā atspoguļojas kā pilnīgi pietiekamais divu gadu papildu termiņš šo pakalpojumu rezervēšanai. “Un, lai cik sarežģīti iet dažu valstu pasta uzņēmumiem, tai skaitā arī manā valstī Latvijā, tirgus liberalizācija, manuprāt, atrisinās šķietami bezcerīgās situācijas vecmodīgajiem pasta pakalpojumu sniedzējiem,” atzina deputāts.

Dalībvalstis savā kopējā nostājā bija piekritušas vairumam Eiropas Parlamenta prasību, ko deputāti pauda pirmajā lasījumā 2007.gada jūlijā. Tas ļāva Parlamentam 31.janvārī kopējo nostāju atbalstīt bez grozījumiem.

Termiņš līdz 2010.gada 31.decembrim, bet ar atkāpēm

Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā prasīja liberalizāciju veikt lēnāk, nekā sākotnēji bija ierosinājusi Eiropas Komisija (līdz 2009.gada 1.janvārim). Deputāti uzskatīja, ka šāds termiņš nav īstenojams, gūstot atbalstu arī dalībvalstu vidū. Direktīvu par diviem gadiem vēlāk ļauts ieviest tā dēvētajām jaunajām dalībvalstīm, lai gan trīs no tām – Bulgārija, Igaunija un Slovēnija – liberalizāciju ir nolēmušas veikt ātrāk. Divu gadu papildu laiks arī dots Luksemburgai mazā iedzīvotāju skaita dēļ un Grieķijai ģeogrāfisko apstākļu, proti, salu pieejamības, dēļ.

Pasts vismaz piecas reizes nedēļā

Lai gan tirgus būs atvērts brīvai konkurencei, tas būs pakļauts stingriem nosacījumiem: valstij būs jāturpina garantēt vispārējie jeb universālie pakalpojumi, kas nozīmē noteiktu pakalpojumu minimumu jebkuram iedzīvotājam. Vēstules būs jāsavāc un jāpiegādā vismaz reizi dienā ne retāk kā piecreiz nedēļā jebkurā vietā, pat visnomaļākajā ciemā.

Izsniedzot pakalpojumu sniegšanas atļaujas, dalībvalstis ir tiesīgas izvirzīt noteikumus par darba apstākļiem un sociālo nodrošināšanu, ja vien šie nosacījumi nav saistīti ar peļņu.

Kas notiks tālāk?

Tā kā Eiropas Parlaments otrajā lasījumā apstiprinājis dalībvalstu kopīgi pieņemto redakciju, likumdošanas procedūra pēc būtības ir noslēgusies. Direktīva stāsies spēkā dienā, kad to publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Eiropas Parlamenta preses dienests