Par Valsts prezidenta oficiālo vizīti Polijas Republikā 4.–6.februārī

Valsts prezidenta oficiālās vizītes Polijā otrajā dienā, 5.februārī, Polijas prezidenta pilī Belvederā, Varšavā: Latvijas Republikas Valsts prezidents Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu un Polijas Republikas prezidents Lehs Kačiņskis ar kundzi Marinu Foto: Juris Krūmiņš, VPK

Vizītes pirmajā dienā, 4.februārī, Valsts prezidents un Lilita Zatleres kundze, atsaucoties uz Polijas prezidenta ielūgumu, apmeklēja Varšavas Sacelšanās muzeju, kurā apskatīja dokumentālas liecības par 1944.gada notikumiem Polijā. Muzejā apkopotas 1944.gada sacelšanās dalībnieku atmiņas, personīgās lietas, kā arī oficiālo iestāžu arhīvu materiāli, tādējādi apmeklētājiem ļaujot iepazīt ne vien 63 sacelšanās dienu militāros notikumus, bet arī izprast civilo iedzīvotāju pārdzīvojumus un ciešanas.

Valsts prezidentu un L.Zatleri ar muzeja ekspozīciju, kurā, līdzīgi kā Latvijas Okupācijas muzejā, iespējams iepazīt tautas vēstures drūmākās lappuses, iepazīstināja Sacelšanās muzeja direktora vietnieks Dariušs Gavins.

“Tuvāk iepazīstot Polijas tautas vēstures skarbākās lappuses un nesalaužamo brīvības cīņu garu, es daudz personīgāk un precīzāk izprotu iemeslus un to cilvēcisko pārliecību, kas Latvijas poļus, nezaudējot savu nacionālo identitāti, jau padomju gados mudināja iesaistīties pret režīmu vērstās neformālās kustībās un atmodas gados uz barikādēm stāvēt plecu pie pleca ar latviešiem,” pateicoties par izsmeļošo ekspozīcijas skaidrojumu, Sacelšanās muzeja apmeklējuma nobeigumā teica Latvijas Valsts prezidents.

Pirmdienas vakarā Valdis Zatlers tikās ar Polijas latviešu kopienas pārstāvjiem, tajā skaitā Varšavā studējošiem Latvijas jauniešiem, ar kuriem tika pārrunāta Latvijā un Polijā iegūstamās augstākās izglītības savietojamība, līdzīgais un atšķirīgais.

Vizītes otrajā dienā, 5.februārī, Valsts prezidents Valdis Zatlers tikās ar Polijas Republikas prezidentu Lehu Kačiņski.

Polijas Republikas prezidents Lehs Kačiņskis un Latvijas Republikas Valsts prezidents Valdis Zatlers oficiālās sagaidīšanas laikā Belvederā 5.februārī (augšējā attēlā); abu valstu prezidenti draudzīgā rokasspiedienā Foto: Juris Krūmiņš, VPK

Sarunas laikā abu valstu prezidenti pārrunāja Latvijas un Polijas starpvalstu divpusējo attiecību aktuālos jautājumus, kā arī ES kopējās politikas aktualitātes.

Valsts prezidents V.Zatlers notikušo sarunu vērtē kā konstruktīvu un kvalitatīvu. Tikšanās laikā, pārrunājot abu valstu divpusējo attiecību vēsturisko dinamiku, Valsts prezidents atzīmēja poļu minoritātes nemainīgo lojalitāti Latvijas valstij un latviešu tautas brīvības centieniem padomju gados, kā arī kopīgo abu tautu vēsturē, proti, ka gan Latvijas, gan Polijas tautas vienlīdz cietušas no komunisma un fašisma režīmiem.

Prezidentu sarunas gaitā apspriesta arī abu valstu ekonomiskā sadarbība, kura vērtējama kā veiksmīga un kurai vēl ir plašas izaugsmes iespējas nākotnē. Gluži tāpat iespējama un nepieciešama ir abu valstu sadarbības intensifikācija aizsardzības, izglītības un reģionālās sadarbības jomā.

Apspriežot Eiropas Savienības aktuālos jautājumus, tika pārrunāta ES vienotās enerģētikas politikas nepieciešamība, kā spilgtu tās neesamības piemēru un tā negatīvās sekas Valsts prezidents minēja “Nord Stream” projektu, kura sagatavošanas gaitā netika pietiekami izvērtēta projekta ietekme uz vidi un laikus nenotika konstruktīvas sarunas ar pārējām Baltijas reģiona valstīm, tajā skaitā Latviju un Poliju. Tāpat abi prezidenti pārrunāja Ignalinas atomelektrostacijas un elektropārvada starp Lietuvu un Poliju “PowerBridge” projektu attīstības gaitu. “Runājot par enerģiju, ir jāapzinās nepieciešamība samazināt enerģijas deficītu reģionā, taču katram lēmumam šajā jomā ir jābūt izvērtētam kā no ekonomiskā, tā ekoloģiskā redzes viedokļa. Tas attiecināms arī uz Latvijas pozīciju enerģijas avotu diversifikācijas jomā,” teica Valsts prezidents.

Tāpat sarunas gaitā apspriesti Baltijas jūras valstu padomes tuvākās rīcības plāni. Latvijas Valsts prezidents teica, ka Latvija kā prezidējošā valsts par prioritāriem uzskata tādus jautājumus kā enerģija, izglītība, ekonomika un vides drošība. Turklāt prioritāro mērķu īstenošanai, pēc Latvijas domām, jāpiesaista kā dažāda līmeņa valstiskās un reģionālās struktūras, tā arī nevalstiskās organizācijas.

Tāpat tika aktualizēts Kosovas jautājums, kurā Latvijas Valsts prezidents pauda pārliecību, ka vienīgais risinājums stāvokļa noregulēšanai ir Kosovas neatkarība, līdztekus tam gan nepieciešama koordinēta ES, ASV un EDSO rīcība stabilitātes un miera garantēšanai reģionā, kā arī Kosovas un arīdzan Serbijas integrācijai Eiropas vienotajā vērtību telpā ilgtermiņā.

Valsts prezidenta preses dienests