Atbildot visiem interesentiem par jauno zāļu izsniegšanas kārtību

Jaunā zāļu izsniegšanas kārtība nekādi nedrīkst ietekmēt Jūsu tiesības saņemt kvalitatīvus un efektīvus medikamentus dažādu slimību ārstēšanai. Tam ir vairāki iemesli.

1. Aptiekās bez receptes ir saņemami 30% medikamentu, tas ir, gandrīz pusotrs tūkstotis dažādu zāļu, kuru pirkšanai nav nepieciešama ārsta izrakstīta recepte. To vidū ir 94 veidi pretsāpju un pretdrudža līdzekļi (nenarkotiskie), 80 veidi vitamīnu, 40 veidi pretklepus un pretsaaukstēšanās līdzekļu, 27 veidi deguna gļotādas tūsku mazinošo līdzekļu, 31 veids miega līdzekļu, 16 veidi līdzekļu rīkles un balsenes slimību ārstēšanai, 10 veidi pretcaurejas līdzekļu, 12 veidi gremošanu sekmējošo līdzekļu, 4 veidi pretiekaisuma, pretreimatisma līdzekļu, tinktūras, ziedes un zāļu tējas.

Piemēram, paracetamols, aspirīns, citramons, validols ir bezrecepšu zāles. Kas attiecas uz citramonu, Latvijā citramonu ir piereģistrējuši 6 dažādi ražotāji, un tikai viens ražotājs ir izteicis vēlmi piereģistrēt šīs zāles kā recepšu zāles, pārējo 5 ražotāju citramons ir bezrecepšu zāles.

2. Iedalījums — recepšu un bezrecepšu zāles — nav jaunums. Zālēm recepšu vai bezrecepšu statusu nosaka, zāles reģistrējot Latvijā. Savukārt jau kopš 1997.gada ir spēkā norma, ka aptiekām recepšu zāles ir jāizsniedz pret recepti, kad tika pieņemts Farmācijas likums, kurā noteikts, ka recepšu zāles pacientu ambulatorai ārstniecībai aptiekā izsniedzamas tikai pret ārsta vai ārsta palīga izrakstītu recepti. Recepte ir medicīnisks dokuments. Izrakstot recepti, ārsts vienlaikus uzņemas atbildību par pacienta ārstēšanu.

Kāpēc zālēm tiek noteikts recepšu zāļu statuss? Pie recepšu zāļu grupas pieder zāles, kuras atbilst šādiem kritērijiem:

· lietojot zāles atbilstoši ārsta norādījumiem vai zāļu lietošanas instrukcijai, bet bez medicīniskās uzraudzības, tās var radīt tiešus vai netiešus draudus cilvēka veselībai;

· zāles bieži lieto, neievērojot ārsta norādījumus vai zāļu lietošanas instrukciju, tādējādi radot tiešus vai netiešus draudus cilvēka veselībai;

· zāles satur vielas, kuru aktivitāti vai to izraisītās blakusparādības nepieciešams papildus pētīt;

· zāles paredzētas parenterālai lietošanai (zāļu ievadīšanai ārpus gremošanas trakta) u.c.

Jāņem vērā, ka zāles ir sarežģītas ķīmiskas vielas, kas ietekmē mūsu organisma veselību. Tikai ārsts var izvērtēt zāļu lietošanas nepieciešamību konkrētas slimības ārstēšanai konkrētam pacientam, ņemot vērā pacienta veselības stāvokli, zāļu saderību ar citām zālēm, noteikt zāļu lietošanas ilgumu, kā arī novērtēt iespējamās zāļu blakusparādības. Šādas blakusparādības - vairāk vai mazāk nopietnas - ir lielākajai daļai zāļu. Zāļu ražotājs, iesniedzot nepieciešamo dokumentāciju zāļu reģistrēšanai, var izteikt vēlmi, ka tā ražotais medikaments varētu būt recepšu vai bezrecepšu medikaments. Savukārt Valsts zāļu aģentūra, izvērtējot iesniegto dokumentāciju par zālēm, iespējamo blakusparādību kritērijus, kā arī citu Eiropas valstu pieredzi, nosaka zāļu atbilstību recepšu vai bezrecepšu zāļu statusam.

Līdz ar to jaunie MK noteikumi “Zāļu ievešanas, izvešanas un izplatīšanas noteikumi” tikai paredz recepšu zāļu izsniegšanas kontroles mehānismu aptiekās, tāpēc ka aptiekas bieži vien, izsniedzot recepšu zāles bez receptes, neievēroja likuma normas, jo tās bija grūti kontrolēt. Likumdošanā noteikto normu ievērošanu kontrolēs Valsts farmācijas inspekcija.

Šobrīd ir noteikts, ka ārsts uz receptes var izrakstīt zāles, kas ir paredzētas 3 mēnešus ilgam ārstēšanās kursam, arī receptes derīguma termiņš ir 3 mēneši. Gadījumā, ja pacients nevar iegādāties visu zāļu daudzumu, kas izrakstītas uz receptes, recepte atstājama aptiekā un atlikušo zāļu daudzumu būs iespējams iegādāties vēlāk, vai arī, ņemot vērā to, ka receptes derīgas 3 mēnešus, ārsts var izsniegt vairākas tuvāko mēnešu laikā izmantojamās receptes zāļu iegūšanai.

Labklājības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa