Kad pašvaldībai jāapspriežas ar iedzīvotāju

Fatma Frīdenberga, Pašvaldību lietu pārvaldes direktora vietniece, — “Latvijas Vēstnesim”

Pabeidzot rakstu sēriju par jaunievēlētajām pašvaldībām veicamajiem uzdevumiem (skat. 2001. gada 11. aprīļa “LV” Nr.58, 2001. gada 19. aprīļa “LV” Nr. 61 un 2001. gada 25. aprīļa “LV” Nr. 64 — šoreiz par pašvaldību pienākumiem apspriest ar sabiedrību un iedzīvotājiem pašvaldībā īstenojamos projektus.

Laikrakstos bieži vien varam lasīt par pārmaiņām pašvaldībā, kas bijušas pašvaldības iedzīvotājam nezināmas un nereti arī nepatīkamas. Tāpēc arī likumsakarīga reakcija — uzņēmēji un pašvaldības iedzīvotāji ir neapmierināti ar pašvaldības darbu, jo tas nav bijis atklāts un prognozējams. Rezultātā uzcelta degvielas pildītava vai autostāvvieta, par kuras celtniecību iedzīvotāji nav tikuši informēti un jūtas aizskarti par pašvaldības rīcību. Lai nesaskaņas tiktu novērstas un iedzīvotāji varētu izteikt savu viedokli par pašvaldībā īstenojamiem būvniecības projektiem vai teritorijas plānošanu, pieņemti vairāki šo jautājumu regulējošie normatīvie akti.

Rīkojot sabiedrisko apspriešanu, pašvaldībām ir jāievēro trīs galvenie normatīvie akti. Tie ir: Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 213 “Kārtība, kādā vērtējama ietekme uz vidi” (pieņemti 1999.gada 15.jūnijā, publicēti “Latvijas Vēstnesī” 1999.gada 18.jūnijā), MK noteikumi Nr. 309 “Būvniecības publiskās apspriešanas noteikumi” (pieņemti 1997.gada 2. septembrī, publicēti “LV” 1997. gada 5. septembrī) un MK noteikumi Nr. 423 “Noteikumi par teritorijas plānojumiem” (pieņemti 2000. gada 5. decembrī, publicēti “LV” 2000.gada 18.decembrī). Neviens likums nenosaka, kādā veidā pašvaldībai jāīsteno sabiedriskā apspriešana, bet nosaka obligātu tās rīkošanu pirms kāda no šajos normatīvajos aktos nosauktā lēmuma pieņemšanas.

Noteikumos par kārtību, kādā vērtējama ietekme uz vidi, iekļauta obligātās sākotnējās apspriešanas prasība. Tas nozīmē, ka paredzētās darbības ierosinātājs ietekmes uz vidi novērtēšanas laikā atbildīgajām institūcijām iesniedz arī priekšlikumus par sabiedriskās apspriešanas rīkošanu.

Pēc laikrakstos publicētiem paziņojumiem par attiecīgo paredzēto darbību pašvaldības teritorijā par ietekmes uz vidi novērtējumu atbildīgās institūcijas attiecīgās pašvaldības deputāts vai vismaz 10 Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji 10 dienu laikā pēc publikācijas par paredzētajām darbībām pašvaldībā var pieprasīt sākotnējo sabiedrisko apspriešanu. Ierosinātājam ir pienākums rīkot sākotnējo sabiedrisko apspriešanu, kuras laikā iegūtā informācija tiek pievienota informācijai par ietekmes uz vidi novērtējumu. Ja apspriešana nav notikusi, pašvaldības pieņemtais lēmums nav uzskatāms par likumīgu. Tātad šajā gadījumā no pašvaldības puses gan deputāti, gan iedzīvotāji var ierosināt rīkot sabiedrisko apspriešanu. Projekta ierosinātāja ziņā ir sabiedriskās apspriešanas organizēšana, un kā veiksmīgu piemēru var minēt celulozes rūpnīcas celtniecības projekta sākotnējo sabiedrisko apspriešanu Jēkabpils rajona Krustpils pagasta Spuņģēnos un arī Rīgā šā gada martā.

“Būvniecības publiskās apspriešanas noteikumi” izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 12. pantu, kas nosaka, ka pašvaldībai, pirms tā pieņem lēmumu par būvniecību, jānodrošina paredzētās būvniecības publiska apspriešana, ja tiek celta sabiedriski nozīmīga būve, ja būvniecība paredzēta par valsts vai pašvaldības līdzekļiem un ja būvniecība būtiski ietekmē vides stāvokli, iedzīvotāju sadzīves apstākļus vai nekustamā īpašuma vērtību.

Noteikumi savukārt nosaka kārtību, kādā iedzīvotājiem ir iespēja piedalīties iecerētās būvniecības publiskajā apspriešanā un vides veidošanas lēmumu pieņemšanā savas dzīvesvietas administratīvajā teritorijā. Būvniecības publisko apspriešanu būvniecības ieceres apspriešanas posmā organizē attiecīgās pašvaldības būvvalde vai attiecīgā ministrija, ja būvniecība, tai skaitā specializētā būvniecība, paredzēta par valsts līdzekļiem. Ja apspriežamā būvniecības iecere skar vairākas pašvaldības, būvniecības publiskā apspriešana tiek rīkota katrā no tām, bet apspriešanu koordinē un attiecīgu lēmumu pieņem tās pašvaldības dome (padome), kuras teritorijā iecerēta būvniecība. Ja būvniecība paredzēta par valsts līdzekļiem, apspriešanu koordinē un vada attiecīgā ministrija.

Pēc paziņojuma par būvniecības publisko apspriešanu publicēšanas vai izziņošanas var uzskatīt, ka ir sākta būvniecības publiskā apspriešana. Paziņojumu pašvaldība var izvietot attiecīgās pilsētas vai pagasta pašvaldības ēkā un citās sabiedriskajās vietās, izziņot vietējā radio un televīzijas programmā, kā arī publicēt vietējā laikrakstā, norādot, kur, kad un cik ilgi būs pieejami informatīvie materiāli par būvniecības ieceri, termiņu, līdz kuram varēs iesniegt atsauksmes un būvniecības publiskās apspriešanas un lēmuma pieņemšanas sēdes vietu un laiku. (Jāatzīmē, ka par pašvaldību pienākumu rīkot būvniecības objekta publisko apspriešanu informāciju var atrast 2000. gada 8. jūnija “LV” Nr. 213/218 (2124/2129) “Kā pašvaldībām pareizi jāorganizē projektu publiskā apspriešana?”— red.) Pēc tam jau tiek apkopoti sabiedriskajā apspriešanā izteiktie priekšlikumi un pašvaldība pieņem lēmumu par būvniecības ieceres pieņemšanu, noraidīšanu, grozījumiem tajā vai jaunas būvniecības ieceres izstrādāšanu.

Savukārt noteikumi par teritorijas plānojumiem, kas izdoti saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 5. panta trešās daļas pirmo punktu un 5. panta piekto daļu, cita starpā nosaka arī sabiedriskās apspriešanas rīkošanas kārtību. Likuma 9. panta 2.daļā noteikts, ka pašvaldība, izstrādājot teritorijas attīstības plānu, publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vietējā laikrakstā informāciju par teritorijas attīstības plāna izstrādes sākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar teritorijas attīstības plānu un iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes, kā arī sniedz rakstveida atbildes par noteiktā termiņā iesniegtajiem rakstveida priekšlikumiem. Tāpat pašvaldības uzdevums ir organizēt teritorijas attīstības plāna sabiedrisko apspriešanu, kas saskaņā ar minētajiem MK noteikumiem notiek divos posmos. Jāpiebilst, ka jebkurai fiziskajai vai juridiskajai personai ir tiesības iepazīties ar sabiedriskajai apspriešanai nodotajiem teritorijas attīstības plāniem, iesniegt rakstiskus priekšlikumus vai atsauksmes un piedalīties debatēs.

Pašvaldības bieži vien normatīvo aktu prasības neievēro, kaut arī iedzīvotāji pret pieņemto nelikumīgo lēmumu pretenzijas neceļ. Taču iedzīvotājiem par sliktu nenāktu uzzināt ne tikai to, ko viņiem ir tiesības uzzināt, bet arī būt informētiem par citām pašvaldības darbībām. Iedzīvotājiem ļoti patīk, ja tiek prasīts padoms, notiek diskusija ar pašvaldību, kaut vai ar vietējās avīzes starpniecību. Pēc tam pašvaldības iedzīvotāji vairs nevarētu pārmest pašvaldībai tās rīcības necaurspīdīgumu un slepenu lēmumu pieņemšanu.

Latvijā nav vienota likuma par sabiedrisko apspriešanu pašvaldībās. Pirms kāda laika Saeimā jau tika izskatīts likumprojekts par pašvaldību referendumu un procesu, kādā rīkojama sabiedriskā apspriešana, taču likums netika pieņemts. Tāpēc pašvaldības domei vai padomei šobrīd ar likumu nav uzdots ievērot sabiedrības apspriešanā izteikto viedokli, pieņemot lēmumu. Taču iespējams, ka likuma par sabiedrisko apspriešanu pašvaldībās pieņemšana padarītu sabiedrisko apspriešanu pārāk formālu, ko šobrīd pašvaldības var īstenot sev un iedzīvotājiem ērtākā formā. Tomēr būtu nepieciešams likumā noteikt iedzīvotājiem iespēju pateikt “nē” kādai pašvaldības iecerei, nobalsojot par to referendumā, jo pagaidām iedzīvotājiem nav iespējas ietekmēt pašvaldības deputātu lēmumu, ja tas ir nelabvēlīgs.

“Likuma “Par pašvaldībām” 72. pants nosaka, ka gada publiskajā pārskatā, ko sagatavo katra pašvaldība kā atskaiti par katru gadu paveikto, ir jābūt informācijai arī par iepriekšējos divos gados veiktajiem, kā arī kārtējā gadā plānotajiem pasākumiem teritorijas attīstības plāna īstenošanā. Tā ir informācija gan par publiskajām un privātajām investīcijām un iedzīvotāju un uzņēmumu līdzdalību pašvaldības teritorijas attīstības programmas un teritorijas plānojuma apspriešanā un pilnveidošanā, gan informācija par pasākumiem, kas veicinājuši iedzīvotāju informētību par pašvaldības darbību un viņu iespējām piedalīties lēmumu apspriešanā. Citiem vārdiem, likums pieprasa gada publiskajā pārskatā iekļaut informāciju par to, kas, kur un kad ir apspriests ar iedzīvotājiem. Tas ir pirmais priekšnoteikums, ar kura iekļaušanu likumā “Par pašvaldībām” tiks veicināta iedzīvotāju interešu aizsardzība, rīkojot sabiedrisko apspriešanu par dažādiem īstenojamajiem projektiem pašvaldības teritorijā.

Kristīne Valdniece,

“LV” pašvaldību lietu redaktore