Jaunievēlēti 23 valsts emeritētie zinātnieki

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Emeritētā zinātnieka diplomu ilggadīgajam bijušajam LZA prezidentam Tālim Milleram pasniedz izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns

Vakar Latvijas Zinātņu akadēmijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts emeritēto zinātnieku padomes 7. maija sēdē pasniedza 23 valsts emeritēto zinātnieku diplomus un skaistas LZA goda locekļa medaļu mākslinieka Jāņa Strupuļa izstrādātas nozīmītes. Svinīgajā ceremonijā piedalījās izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns, LZA prezidents Jānis Stradiņš un Valsts emeritēto zinātnieku padomes priekšsēdētājs akadēmiķis Mārtiņš Beķers.

1995. gada 7. novembra Ministru kabineta noteikumos Nr.328, kuri izdoti saskaņā ar likumu “Par 1925. gada 1. aprīļa likuma “Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu”, ir teikts:

“Valsts emeritētā zinātnieka nosaukumu piešķir izciliem, starptautiski atzītiem Latvijas zinātniekiem pēc aiziešanas pensijā”; “valsts emeritētajam zinātniekam tiek piešķirts mūža grants, kas netiek aplikts ar nodokļiem”.

Tā ir atzinība par mūža darbu un reizē izcilības statusa apliecinājums, kura saņemšanu nosaka ļoti stingras kvotas un piešķiršanas procedūra. Valsts emeritēto zinātnieku padome aizklātā balsošanā vērtē vadošo zinātnisko un mācību iestāžu senātu, padomju vai domju aizklātās balsošanas rezultātus, izvirzot pretendenta kandidatūru, ņem vērā pretendenta zinātnisko kvalifikāciju, publicētās monogrāfijas, mācību grāmatas, aktivitāti starptautisko organizāciju darbā un daudz citu faktoru.

Valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma pretendentam ir jābūt zinātņu doktoram, viņam ir jābūt Latvijā ieviestām nozīmīgām izstrādnēm, zinātniskajai skolai, kuru pārstāv viņa vadībā sagatavoti zinātņu doktori, ir jāuzrāda patenti un pārdotās licences, jābūt augstam citējamības indeksam (starptautiski atzīts!), un arī zinātnieku kolektīva ilgstoša un sekmīga vadīšana dod savu daļu šajā vērtēšanas sistēmā.

Valsts emeritētos zinātniekus vārda tiešā nozīmē var nosaukt par valsts zinātnes eliti, kura savā darba mūžā pratusi apvienot augstu profesionālismu ar teicamu zinātniskās un pedagoģiskās darbības organizāciju, ar personības šarmu. Pašlaik Latvijā ir 188 valsts emeritētie zinātnieki.

7. maijā šo augsto atzinību saņēma: Kārlis Arons (medicīnas vēsture), Jānis Baltkājs (farmakoloģija), Juris Bērziņš (medicīna), Jānis Drēģeris (ķīmija), Linda Dumpe (etnogrāfija, vēsture), Pēteris Eriņš (ķīmija), Moisejs Goldins (muzikologs, komponists), Mūza Indulēna (bioloģija), Osvalds Kukurs (inženierzinātnes, ķīmija), Haralds Lapsiņš (inženierzinātnes), Artūrs Miķelsons (inženierzinātnes, fizika), Tālis Millers (ķīmija), Alfrēds Miltiņš (medicīna), Augusts Milts (filozofija, ētika), Ēvalds Mugurēvičs (arheoloģija, vēsture), Anita Ozoliņa (medicīna), Jānis Ozols (inženierzinātnes), Alfons Piterāns (bioloģija, botānika), Gunārs Raņķis (fizika, tehnikas vēsture), Zigurds Saliņš (mežzinātnes), Ābrams Temkins (inženierzinātnes), Jānis Vētra (veterinārā medicīna), Arvīds Vilde (inženierzinātnes).

Ilga Tālberga,  LZA zinātniskā sekretāre

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Emeritētie zinātnieki pēc diplomu saņemšanas kopā ar LZA prezidentu Jāni Stradiņu, izglītības un zinātnes ministru Kārli Greiškalnu un Valsts emeritēto zinātnieku padomes priekšsēdētāju Mārtiņu Beķeru (attēla vidū)