Par detalizētu bezdarba situācijas raksturojumu

5.februārī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktors Ringolds Beinarovičs Saeimas Darba un Sociālo lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisijas sēdē informēja par situāciju Latvijas darba tirgū un sniedza detalizētu šābrīža bezdarba raksturojumu Eiropas Savienības, valsts un reģionālajā kontekstā, īpašu uzmanību pievēršot Latgales reģionam.

Pēc “Eurostat” datiem, vidējais sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis Eiropas Savienības 27 valstīs pagājušā gada decembrī bija 6,8%. Latvijā ES dalībvalstu vidū bija 12.zemākais bezdarba rādītājs – 5,4%. Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu – mūsu valstī 2007.gada decembrī bezdarba līmenis ir nedaudz lielāks: Lietuvā decembrī tas bija 3,9%, Igaunijā – 5,3%.

Savukārt reģistrētā bezdarba līmenis, pēc NVA datiem, Latvijā 2007.gada decembrī bija 4,9%: Rīgas pilsētā – 3,1%, Rīgas reģionā – 3,4%, Kurzemes reģionā – 5,1%, Latgales reģionā – 9,4%, Vidzemes reģionā – 5,0%, Zemgales reģionā – 4,9%.

Valstī kopumā 2008.gada 1.janvārī reģistrēts 52 321 bezdarbnieks: sievietes – 32 212, vīrieši – 20 109. 54% (28 382) reģistrēto bezdarbnieku pēc tautības ir latvieši, 31% (16 197) – krievi, 4% (2001) – baltkrievi, 3% (1350) – ukraiņi, 2% (1172) – poļi, 1% – lietuvieši (730) un čigāni (386), citu tautību bezdarbnieki ir zem 1%.

Reģistrēto bezdarbnieku sadalījums pēc izglītības līmeņa ir šāds: ar profesionālo izglītību – 37% (19 267), ar vispārējo vidējo – 28% (14 697), ar pamatizglītību – 18% (9451), ar augstāko izglītību – 12% (6273). 1004 (2%) no NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem izglītības līmenis ir zemāks par pamatizglītību, 1629 (3%) savu izglītību nav norādījuši. 54% (28 324) reģistrēto bezdarbnieku izglītību ieguvuši latviešu valodā, 6% (3121) ir valsts valodas augstākā pakāpe, 15% (7983) – valsts valodas vidējā pakāpe, 12% (6304) – valsts valodas zemākā pakāpe, bet 13% (6589) reģistrēto bezdarbnieku nav valsts valodas atestācijas.

Sadalījumā pēc profesijas bezdarbnieku vidū visvairāk ir palīgstrādnieku (4231) un mazumtirdzniecības veikalu pārdevēju (3866), apkopēju ir 1635, pavāru – 913, autovadītāju – 887, gadījuma darbu strādnieku – 838, šuvēju – 769, lauksaimniecības palīgstrādnieku – 752, sētnieku – 709, grāmatvežu – 708, celtnieku – 626 u.c.

NVA direktors Saeimas Nodarbinātības apakškomisiju informēja arī par darba tirgū šobrīd esošo pieprasījumu katrā valsts reģionā. Visvairāk vakanču ir reģistrēts Rīgas reģionā – 15 022, savukārt Kurzemes reģionā darba devēji NVA reģistrējuši 1014 vakances, Latgales reģionā – 457, Vidzemes reģionā – 479, Zemgales reģionā – 1034. Vispieprasītākie ir celtnieki (3631), tad seko metinātāji – 756, pārdevēji – 704, kravas automobiļa vadītāji – 432, atslēdznieki – 424, palīgstrādnieki – 405, pavāri – 328, apsargi – 307 u.c. 20–25% reģistrēto vakanču ir nekvalificēts darbaspēks – palīgstrādnieki, krāvēji, iesaiņotāji, tīrītāji, sētnieki u.c. Augsti kvalificēta darbaspēka pieprasījums ir šāds: pēc 2008.gada 10.janvāra datiem, NVA tika pieteiktas 208 medicīnas darbinieku vakances, 161 izglītības speciālistu, 38 programmētāju, 25 būvdarbu vadītāju, 18 būvinženieru un arhitektu, 17 sporta treneru, 13 sociālo darbinieku, 8 farmaceitu, 5 ekonomistu un finansistu, 5 psihologu vakances.

NVA direktors norādīja uz būtiskākajām nodarbinātības problēmām valstī: darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstība (iemesls – nemotivējošs atalgojums, nelegālā nodarbinātība – nav sociālo garantiju, maldinošs priekšstats par reālo nodarbinātību); mazkvalificēto darbinieku (palīgstrādnieki, krāvēji, sētnieki, apkopējas u.c.) trūkums nemotivējošā atalgojuma dēļ; grūtības integrēties darba tirgū darbaspēka rezervei: cilvēkiem ar invaliditāti (darba devējiem nav motivācijas pieņemt darbā – vēlami nodokļu atvieglojumi u.c.), personām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma (pirmsskolas izglītības iestāžu trūkums); reemigrantiem (nemotivējoša Latvijas nodokļu un sociālā politika); ilgstošajiem bezdarbniekiem (zema kvalifikācija, nepieprasīta profesija, vāja motivācija atrast darbu, bieži – kaitīgi ieradumi, trūkst valsts valodas zināšanu, veselības problēmas u.c.).

R.Beinarovičs informēja par aģentūras rīcības plānu valdības deklarācijas neatliekamo darbu izpildei: bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana notiek, balstoties uz darba devēju pieteiktajām brīvajām darba vietām un saskaņā ar darba devēju rakstiskiem pieteikumiem par bezdarbnieku apmācību konkrētā programmā; papildus darba devēju pieteikto vakanču analīzei NVA divreiz gadā veic reprezentatīvas darba devēju aptaujas par nepieciešamajiem speciālistiem. Pamatojoties uz šo analīzi un īstermiņa prognozēm, tiek aktualizēts bezdarbnieku apgūstamo profesiju saraksts.

Lai pastiprinātu arī bezdarbnieku atbildību par izvēlēto mācību programmu, pirms mācību sākšanas bezdarbniekam ir rakstiski jāapliecina gatavība sākt darbu konkrētā specialitātē un attiecīga darba devēja saskaņojums. Bezdarbnieku atkārtoti iesaistīt apmācībā var ne agrāk kā gadu pēc iepriekšējās programmas pabeigšanas.

2007.gada laikā darbā iekārtojās 52 924 NVA reģistrētie bezdarbnieki, to skaitā pēc ilgstošas dalības NVA aktīvajos nodarbinātības pasākumos – 4506 bezdarbnieki. 2008.gadā NVA turpinās īstenot jau esošos pasākumus (bezdarbnieku profesionālā apmācība, pasākumi konkurētspējas paaugstināšanai, subsidētās darba vietas, algotie pagaidu darbi, skolēnu vasaras nodarbinātības pasākums, darba izmēģinājumi, kompleksā iekļaušanas programma), kā arī sāks jaunus pasākumus – apmācība pie darba devēja; komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana; komersantu nodarbināto un pašnodarbināto kvalifikācijas paaugstināšana, pārkvalifikācija un tālākizglītība, veicinot reģionālo mobilitāti; komercdarbības vai pašnodarbinātības sākšanas atbalsts reemigrantiem; ārzemēs strādājošo Latvijas iedzīvotāju informēšana par nodarbinātības iespējām un darba apstākļiem Latvijā; vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu ieviešanas atbalsts.

Nodarbinātības valsts aģentūras informācija