Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2008. gada 7. februārī

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2008.gada 7.februārī pulksten 17.00

1. Deputātu J.Plinera, V.Buzajeva, M.Mitrofanova, J.Sokolovska, N.Kabanova un V.Buhvalova jautājums tieslietu ministram Gaidim Bērziņam (jautājumu reģistra Nr.41/J9)

“Par katastrofālu naturalizācijas tempu kritumu un pasākumiem šī tempa atjaunošanai”

(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. Nr.1933)

2. Deputātu J.Plinera, V.Buhvalova, V.Buzajeva, J.Sokolovska, M.Mitrofanova un N.Kabanova jautājums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei (jautājumu reģistra Nr.43/J9)

“Par Mazākumtautību izglītības pārvaldes izveidošanas nepieciešamību”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Rīgā 2008.gada 4.februārī Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

Pielikums

Par katastrofālu naturalizācijas tempu kritumu un pasākumiem šī tempa atjaunošanai

Frakcija PCTVL un mūsu vēlētāji vēlas noskaidrot Jūsu pozīciju attiecībā uz zemāk izklāstītajiem satraucošajiem faktiem.

1. Naturalizācijas pārvaldes dati liecina par katastrofālu naturalizācijas tempu kritumu (skat. tab. Nr.1).

Tabula Nr.1

Naturalizācijas pieteikumu un jaunpilsoņu skaits pēdējo piecu gadu laikā

*1) ekstrapolācija par gada 11 mēnešiem

*2) aprēķins, balstoties uz iesniegtajiem pieteikumiem 2006.–2007.gadā un gaidāmo jaunpilsoņu skaitu 2007.gadā (ņemot vērā pārbaudījumu neizturējušos pretendentus)

Pieteikumu iesniegšanas tempi 2007.gadā ir 6 reizes mazāki nekā 2004.gadā un 4,7 reizes mazāki nekā iepriekšējos 4 gados. Ņemot vērā to, ka Latvijā ir aptuveni 400 000 nepilsoņu, tad viņu naturalizācijai ar 2008.gada tempiem būs nepieciešami aptuveni 170 gadi.

2. Pēdējā laikā nepārtraukti pieaug to personu skaits, kuras nespēj nokārtot naturalizācijas pārbaudi no pirmās reizes un vienlaicīgi samazinās to pretendentu skaits, kuriem ir augstākā izglītība (skat. tab. Nr.2).

Tabula Nr.2

Personu daļa, kuras nespēja nokārtot pārbaudījumu no pirmās reizes, un personu daļa, kurām nav augstākās izglītības.
Procentuāls salīdzinājums

Tabulā:

1) personas ar augstāko izglītību starp pretendentiem (%)

2) personas, kuras nespēja nokārtot pārbaudījumu no pirmās reizes (%)

3. Pat ja izdara secinājumus, balstoties uz vidējiem naturalizācijas tempiem pēdējo
13 gadu laikā, ir redzams, ka naturalizācijas process ir absolūti nepieņemams gados vecākiem cilvēkiem (skat. tab. Nr.3).

Tabula Nr.3

Naturalizācijas tempi galvenajās nepilsoņu vecuma pamatgrupās

Relatīvie gados vecāku cilvēku naturalizācijas tempi ir 20 reizes mazāki nekā jauniešiem, neskatoties uz to, ka starp nepilsoņiem dominē tieši gados vecāki cilvēki.

4. Procedūra, kuras ietvaros notiek pēc 1991.gada 21.augusta dzimušo Latvijas nepilsoņu bērnu reģistrācija par Latvijas pilsoņiem pārsteidz ar savu neefektivitāti. Pēc iedzīvotāju reģistra datiem, uz 2007.gada 1.janvāri (ar atbilstošu interpolāciju) Latvijā joprojām ir aptuveni 17 000 nepilsoņu bērnu, kas dzimuši pēc iepriekšminētā datuma un joprojām nav Latvijas pilsoni. Saskaņā ar Naturalizācijas pārvaldes datiem, izmantojot kopš 1999.gada pieejamo procedūru, uz vecāku iesniegumu pamata kā pilsoņi tika reģistrēti aptuveni 7000 bērnu. Vēl 9000 bērnu (aprēķins balstoties uz interpolāciju) naturalizējās kopā ar vecākiem.

Tādā veidā kopējā naturalizācijas procesa efektivitāte attiecībā uz nepilsoņu bērniem – (9+7)/ (17+9+7)*100 = 48%, bet attiecībā uz bērnu reģistrāciju – 7/33 = 21%.

5. Daudzas starptautiskās institūcijas pēdējo desmit gadu laikā rekomendēja automātiski reģistrēt Latvijā dzimušos nepilsoņu bērnus par Latvijas pilsoņiem. Tādā veidā masveida bezpilsonības jautājums var tikt dabiskā ceļā atrisināts vienas paaudzes laikā.

6. Eiropas Parlaments savā 2004.gada rezolūcijā P5_TA (2004)0180, 11/03/2004: “izsaka gandarījumu par naturalizācijas tempu pieaugumu 2003.gadā…, kaut gan naturalizācijas process vēl joprojām paliek visai lēns, aicina Latvijas varas institūcijas virzīt uz priekšu šo procesu un uzskata, ka par ieguldījumu šajā virzībā varētu kalpot minimālas valodas zināšanas prasības, kas tiek uzstādītas veciem ļaudīm; aicina Latvijas varas pārstāvjus pārvarēt sabiedrībā pastāvošo šķelšanos un sekmēt “nepilsoņu” patiesu integrāciju, nodrošinot vienlīdzīgas tiesības izglītībā un iespējas iekārtoties darbā; piedāvā Latvijas varas pārstāvjiem paredzēt piešķirt nepilsoņiem, kuri ilgu laiku ir nodzīvojuši Latvijā, iespēju piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās.”

Te jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar 2003.gadu naturalizācijas pieteikumu skaits ir samazinājies 3,4 reizes.

Sakarā ar iepriekšminēto lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Jūs neuzskatāt, ka starptautisko institūciju izteiktās bažas par lēnajiem nepilsoņu naturalizācijas tempiem, kā arī par jaundzimušo reģistrāciju un gados vecu cilvēku naturalizāciju ir pamatoti un saskan ar iepriekšminētajiem statistiskajiem datiem?

2. Kādi, Jūsuprāt, ir neveiksmīgā naturalizācijas procesa cēloņi?

3. Kādi pasākumi būtu jāveic valsts un pašvaldību institūcijām, lai paātrinātu naturalizācijas procesu Latvijā?

4. Kādi naturalizācijas procedūru vienkāršojoši pasākumi būtu veicami, lai paātrinātu naturalizācijas procesu Latvijā?

5. Vai Jūs pievienojaties Eiropas Parlamenta aicinājumam “pārvarēt sabiedrībā pastāvošo šķelšanos un sekmēt “nepilsoņu” patiesu integrāciju” ar aicinājumā paustajām metodēm vai uzskatāt šo aicinājumu par nepamatotu iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās?

6. Aprakstiet, lūdzu, maksimāli detalizēti tos pasākumus, kas būtu jāveic, lai izpildītu jautājuma 5. un 6.punktā izklāstītās rekomendācijas? Kuras no šīm rekomendācijām ir Saeimas, Ministru kabineta vai Naturalizācijas pārvaldes kompetencē? Kas varētu uzņemties iniciatīvu šo pasākumu realizācijai un kādos termiņos tas var tikt realizēts?

LR 9.Saeimas deputāti: J.Pliners, V.Buzajevs, M.Mitrofanovs,
Rīgā 2008.gada 17.janvārī J.Sokolovskis, N.Kabanovs, V.Buhvalovs

Par Mazākumtautību izglītības pārvaldes izveidošanas nepieciešamību

Pirmskara Latvijā Izglītības ministrijā pastāvēja Mazākumtautību izglītības pārvalde, kurā bija atsevišķas nodaļas, kas strādāja ar krievu, poļu, vācu un citām skolām. Izskatot Ministru kabinetā jautājumus, kuri bija saistīti ar mazākumtautību izglītību, šo nodaļu vadītājiem bija tiesības piedalīties sēdē ar padomdevēja tiesībām.

Pēc neatkarības atjaunošanas Izglītības un zinātnes ministrijā darbojās nacionālo skolu nodaļa, kura pēc gada un divu mēnešu veiksmīgas darbošanās bez jebkāda pamatojuma tika likvidēta, neskatoties uz to, ka mazākumtautību izglītības programmas īstenojošo skolu skaits pašreiz ir daudz lielāks nekā pirmskara Latvijā. Cik mums ir zināms, tagad par mazākumtautību skolu darbību atbild viens IZM darbinieks.

Sakarā ar iepriekšminēto lūdzu Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem.

1. Kādas ir iepriekšminētā darbinieka funkcijas un darba pienākumi, un vai Jūs uzskatāt, ka pietiek ar vienu darbinieku, lai veiksmīgi nodrošinātu uzraudzību pār skolām, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas?

2. Vai Jūs neuzskatāt par nepieciešamu Izglītības un zinātnes ministrijā izveidot Mazākumtautību izglītības pārvaldi, un vai tiek plānota šādas pārvaldes izveide? Vai Jūs neuzskatāt, ka lielajās Latvijas pilsētās, kurās mazākumtautību pārstāvji sastāda būtisku vai lielāko pašvaldības iedzīvotāju daļu, izglītības pārvaldēs ir nepieciešams izveidot nacionālo mazākumtautību nodaļas vai vismaz nozīmēt vienu atbildīgo darbinieku?

3. Kā zināms, to skolu skaits, kurās izglītojamie var iegūt izglītību krievu valodā, nemitīgi samazinās. Kādos Latvijas rajonos nav iespējams iegūt izglītību krievu valodā? Kuros rajonos, skolās, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas, pastāv tikai viena pirmā klase un viena desmitā klase? Kādus pasākumus valsts līmenī ir nepieciešams organizēt (bez Mazākumtautību izglītības pārvaldes izveides), lai pārtrauktu šo procesu?

LR Saeimas deputāti: J.Pliners, N.Buhvalovs, V.Buzajevs,
Rīgā 2008.gada 31.janvārī J.Sokolovskis, M.Mitrofanovs, N.Kabanovs