Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2008. gada 31. janvāra Saeimas sēdes stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.02.2008., Nr. 21 (3805) https://vestnesis.lv/ta/id/170511

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Baltijas jūras valstu padome: Par Latvijas prezidentūras laikā paveikto

Vēl šajā numurā

07.02.2008., Nr. 21 (3805)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

2008. gada 31. janvāra Saeimas sēdes stenogramma

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas
stenogrammu nodaļas redakcijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2008.gada 31.janvāra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt darba kārtībā iekļautos jautājumus… Es atvainojos, lūdzu tomēr mazliet ievērot klusumu… Pirms mēs sākam izskatīt darba kārtībā iekļautos jautājumus, mums ir jālemj par grozījumiem darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un svītrot no darba kārtības 11.punktu – likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā šādu likumprojektu izskatīšanu pirmajā lasījumā. Pirmkārt, tas ir likumprojekts “Grozījums Aizsargjoslu likumā” un, otrkārt, Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Aigara Štokenberga ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. J.Dobelis: “Ir iebildumi!”) Vai jūs, Dobeļa kungs, vēlaties arī kaut ko teikt? Jā. Lūdzu, vārds jums!

 

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es tomēr arī jūs, Leiškalna kungs, aicinātu šoreiz būt uzmanīgam, jo runa ir par deputāta iebalsošanu vai neiebalsošanu komisijā. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Tā ir jūsu problēma!”)

Mums ir bijusi vienošanās, ka darbam Nacionālās drošības komisijā katra frakcija nozīmē vienu pārstāvi. (No zāles: “PCTVL nav!”) Tāda ir bijusi vienošanās pirms šīs Saeimas praktiskā darba uzsākšanas. Tas ir viens.

Otrs. Vai mēs te vispār netaisāmies Nacionālās drošības komisiju pārvērst par kaut kādu spēļu kastīti? Cik reižu jau ir ticis manipulēts ar šo komisiju? Un līdz ar to vēlēšanās tur strādāt acīmredzot liecina tieši par to pašu. Šo pašu biedru ievēlēja Juridiskajā komisijā, taču uz pirmo sēdi viņš vienkārši neatnāca. Tā ir viņa attieksme pret darbu.

 

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Tātad ko pārstāv deputāts, kurš faktiski vairs neko nepārstāv Saeimā, izņemot pats sevi? Kā viņš var strādāt Nacionālās drošības komisijā, kurā ir jāpārstāv frakcija? Tāpēc es uzskatu, ka tas nav balsojams jautājums.

Ja ir runa par deputāta tiesībām strādāt kādā komisijā, tad šajā jautājumā nav domstarpību un pret to neviens neiebilst. Arī es balsoju “par” šā biedra ievēlēšanu Juridiskajā komisijā, jo uzskatīju, ka viņam ir tiesības tur strādāt. Turpretī Nacionālās drošības komisija ir drusku kaut kas cits. Un te vairs nav personīgo tieksmju apmierināšana. Un šeit nav tā vieta, kur var nodarboties ar kaut kādu politikānisku mērķu sasniegšanu. Tāpēc es uzskatu, ka šis jautājums vispār nav iekļaujams darba kārtībā, un aicinu balsot pret šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā.

 

Sēdes vadītājs.

Paldies. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens var runāt “pret”. Deputāts Dobelis runāja “pret”.

Vārds deputātam Aigaram Što­kenbergam. Acīmredzot viņš runās “par”.

 

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Jā, es tiešām esmu izteicis vēlēšanos strādāt Nacionālās drošības komisijā, un tam ir skaidrs un saprotams mērķis – es vēlos stiprināt tiesiskumu šajā valstī, un arī dēļ tā, deputāti, es lūdzu jūs šo jautājumu izlemt, turklāt izlemt pozitīvi.

Ja mēs runājam par juridisko pamatojumu, tad man ir jāatzīmē, ka deputātam Dobelim nav taisnība, jo 2006.gada 16.novembrī Saeima ir lēmusi par komisiju veidošanas kārtību, un šā lēmuma 9.punktā ir skaidri un gaiši pateikts, ka attiecībā uz tiem deputātiem, kuri nav ne frakcijās, ne politiskajos blokos, jautājumu katru reizi izlemj Saeima.

Un visbeidzot. Dobeļa kungs, es gribētu jums atgādināt, ka mēs ar jums neesam armijas biedri. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nebūsim nekad!”) Tāpēc es lūdzu šoreiz nesūtīt šo sveicienu.

Paldies.

 

Sēdes vadītājs.

Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai lēmuma projekts “Par deputāta Aigara Štokenberga ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā” tiek iekļauts šodienas darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 7, atturas – 37. Lēmuma projekts darba kārtībā nav iekļauts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Eglīša apstiprināšanu par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā jau iepriekš minētajā sadaļā lēmuma projektu “Par deputāta Valda Ģīļa apstiprināšanu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt Saeimas šodienas sēdes darba kārtību ar sadaļu “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Agešina, Deņisova, Mirska, Vidavska, Klementjeva un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Debatēs pieteicies deputāts Sergejs Mirskis. Lūdzu!

 

S.Mirskis (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Kad izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, es dažos vārdos mēģināšu atgādināt jums, ko pareizticīgam cilvēkam nozīmē gatavošanās šiem nozīmīgajiem svētkiem.

Sākumā pareizticīgie četrdesmit dienas gavē, un tas nozīmē ne tikai atteikšanos no gaļas un piena produktiem, bet arī pastiprinātās lūgšanas un atteikšanos no jebkāda ļaunuma, naida un neiecietības pret citiem. 6.janvārī tie, kuri tiešām izpilda visus pareizticības likumus, vispār atsakās no ēšanas līdz tā saucamajai pirmajai zvaigznei. Un tikai pēc vakara dievkalpojuma viņi sēžas pie galda kopā ar ģimeni, lai atzīmētu Zvaigznes dienas priekšvakaru.

Īstie svētki sākas 7.janvāra rītā, kad notiek baznīcas dievkalpojums. Tieši svinīgā liturģija loģiski apkopo un noslēdz visu gavēņa periodu un iedvesmo cilvēkus turpināt savu garīgo attīstību.

Augsti godātie deputāti! Iedomājieties, lūdzu, kāds svētku noskaņojums būtu jūsu ģimenē, ja jums svētku dienā būtu jādodas uz darbu, bet jūsu bērniem būtu jāsteidzas uz skolu! Te jau par baznīcas apmeklēšanu un piedalīšanos dievkalpojumā nevar būt ne runas. Svētki ir sabojāti, un pareizticīgie cilvēki ir spiesti lieku reizi pārmest saviem deputātiem vienaldzību un cietsirdību.

Un tagad paraudzīsimies, cik tad neapmierināto cilvēku ir mūsu valstī! Ja mēs skatāmies statistiku, tad izrādās, ka Latvijā pareizticīgo skaits pārsniedz 25 procentus no mūsu iedzīvotāju skaita, bet Rīgā viņu skaits tuvojas 40 procentiem. Tad nu sakiet: vai tiešām jūs uzskatāt, ka ar pareizticīgajiem nav jārēķinās, lai vismaz saglabātu savstarpēju cieņu un saskaņu? Pat tādā nedemokrātiskā valstī, kāda ir Baltkrievija, kur katoļu skaits nepārsniedz 16 procentus no visiem iedzīvotājiem, vara ir atradusi iespēju atzīmēt arī katoļu Ziemassvētkus.

Cits piemērs – Sīrija. Tur vispār 85 procenti no visiem iedzīvotājiem ir musulmaņi, bet viņi ir spējīgi demonstrēt visai pasaulei savu iecietību un toleranci, atzīmējot arī pareizticīgo Ziemassvētkus.

Šā gada 7.janvārī Ministru prezidents Ivars Godmanis ir skaidri izklāstījis savu pozīciju. Viņš teica: “Arī valsts no savas puses var dot savu artavu kristiešu vienotības stiprināšanā mūsu valstī, atzīstot Ziemassvētkus par atzīmējamu un svinamu dienu visiem Latvijā dzīvojošajiem kristiešiem neatkarīgi no tā, pēc kura kalendāra šie nozīmīgie svētki tiek svinēti.”

Un vēl, godātie deputāti, neaizmirsīsim to, ka 2001.gadā Latvijas Pareizticīgā Baznīca pieņēma lēmumu kanonizēt jaunmocekļu pulkā Latvijas arhibīskapu Jāni Pommeru, kurš, kā atceraties, bija arī Saeimas deputāts. Pareizticīgās Baznīcas Koncila kanonizācijas Svētajā Hartā ir arī tādi vārdi: “Rīgas un Latvijas arhibīskaps, svētmoceklis Jānis, kurš stāv Dieva troņa priekšā, lūdzas par mūsu daudzcietušo tautu, par Latvijas Baznīcu, par mūsu mīļoto Latvijas zemi, prasot, lai Dievs stiprina pareizticīgo kristiešu ticību un sūta mums vienību, mīlestību, mieru un savu svētību.”

Latvijas valsts himna sākas ar vārdiem: “Dievs, svētī Latviju!” Tie ir brīnišķīgi vārdi, bet tie liek mums aizdomāties un saprast, ka Dievs tiešām svētīs mūs visus tikai tad, kad mēs pārvarēsim savu spītību un ļausim visiem cilvēkiem kalpot Dievam tā, kā liek viņu tradicionālā konfesija.

Godātie deputāti! Aicinu jūs atbalstīt piedāvāto likumprojektu.

 

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 3, atturas – 40. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Universitātes Satversmes grozījumiem” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Cienījamie kolēģi! Sāksim skatīt nākamo sadaļu – lēmuma projektu “Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Kārlim Šadurskim”. Lūdzu zvanu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Kārlim Šadurskim šā gada 7.februārī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Sākam izskatīt šodienas sēdes darba kārtības otro sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Ineses Belickas atkārtotu iecelšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

 

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra lūgumu – atkārtoti iecelt Aizkraukles rajona tiesas tiesneša amatā Inesi Belicku. Juridiskā komisija atbalsta šo lēmuma projektu.

 

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ineses Belickas atkārtotu iecelšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Ainara Feldmaņa apstiprināšanu par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

 

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Pēc iecelšanas tiesas tiesneša amatā ir pagājis likumā noteiktais laika posms, un ir pienācis laiks, kad tiesnesi var apstiprināt amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Tieslietu ministrijā šis tiesnesis ir veicis visas nepieciešamās procedūras, un par viņu ir saņemti visi nepieciešamie dokumenti, un tieslietu ministrs iesaka apstiprināt Ainaru Feldmani par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi.

 

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ainara Feldmaņa apstiprināšanu par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Jura Siliņa apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

 

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Jelgavas tiesas tiesnesis Juris Siliņš pretendē uz Zemgales apgabaltiesas tiesneša amatu. Tieslietu ministrija iesaka apstiprināt Juri Siliņu Zemgales apgabaltiesas tiesneša amatā. Juridiskā komisija vienprātīgi atbalsta.

 

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jura Siliņa apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Roberta Gunta Namatēva atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

 

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns ir saņēmis Augstākās tiesas Civillietu departamenta senatora Roberta Gunta Namatēva iesniegumu, kurā viņš min faktu, ka šā gada 3.februārī viņš būs sasniedzis to maksimālo vecumu, līdz kādam var pildīt Augstākās tiesas tiesneša amatu, un līdz ar to pēc šā datuma vairs nevarēs veikt Augstākās tiesas tiesneša amata pienākumus. Līdz ar to Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu, kurā noteikts, ka ar nākamo dienu, ar šā gada 4.februāri, Roberts Guntis Namatēvs tiek no Augstākās tiesas tiesneša amata atbrīvots sakarā ar likumā noteiktā vecuma sasniegšanu.

 

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Roberta Gunta Namatēva atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”. Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Eglīša apstiprināšanu par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Eglīša apstiprināšanu par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Valda Ģīļa apstiprināšanu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Valda Ģīļa apstiprināšanu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Pirms sākam skatīt nākamo šodienas sēdes darba kārtības sadaļu, daru zināmu, ka ir saņemts vēl viens iesniegums ar lūgumu grozīt šodienas sēdes darba kārtību. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt Saeimas 31.janvāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likuma “Grozījumi Robežsardzes likumā” (Nr.445/Lp9) otrreizējai caurlūkošanai un par minētā likuma izskatīšanas Saeimas sēdē pārcelšanu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt šodienas sēdes darba kārtības trešo sadaļu – “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

 

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Dokumenta numurs ir 1930. Šis ir pirmais šodien izskatāmais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””.

Komisija ir saņēmusi deviņus priekšlikumus.

1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Mitrofanovs. Ierosina papildināt likuma 2.pantu. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi, jo šo jautājumu jau reglamentē šā paša likuma 18.pants.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

 

K.Leiškalns.

2.priekšlikums – finanšu ministra Spur­dziņa priekšlikums par 8.panta 5.1 daļu – ir guvis komisijas atbalstu.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

3.priekšlikums ir par šā paša panta 16.punktu, un arī tas ir no finanšu ministra Spurdziņa. Komisija to atbalsta.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Papildināt likuma 8.pantu ierosina finanšu ministrs Spurdziņš. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

7.lappusē ir 5.priekšlikums. Arī to ir iesniedzis finanšu ministrs Spurdziņš. Tas ir par 13.pantu un ir guvis komisijas atbalstu.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Paldies.

12.lappusē ir 6.priekšlikums, kas ir no finanšu ministra Spurdziņa un ir par pārejas noteikumiem. Ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Komisijas atbalstu ir guvis arī 7. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums papildināt pārejas noteikumus.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Un 8.priekšlikums. Atbildīgā komisija papildina pārejas noteikumus ar 53.punktu. Jums ir redzama šī redakcija. Aicinu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Beidzamais priekšlikums ir 20.lappusē. Tas ir 9. – Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt noteikumu par likuma spēkā stāšanās laiku. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā visu likumprojektu.

 

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Zemnieku un zvejnieku saimniecību likums”. Trešais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – Seiles kundze…

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šis jautājums tiek pārcelts uz sēdes beigām.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

 

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Izskatāmā dokumenta numurs ir 1929 – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Komisija saņēmusi desmit priekšlikumus.

1.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Pati atbildīgā komisija ir iesniegusi 22.panta papildinājumu un aicina jūs atbalstīt šo papildinājumu.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Juridiskais birojs ierosina aizstājumu likumprojekta 6.pantā. Komisija ir atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Juridiskais birojs ierosina perfektu 24.panta redakciju. Komisija to ir pieņēmusi, atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

5. – Juridiskā biroja ierosinājums par 8.panta redakciju. Komisija atbalsta.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

6.priekšlikums paredz aizstājumu 32.3 pantā. To piedāvā Juridiskais birojs. Aicinu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Arī 7.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja par šo pašu pantu, un tas ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

8. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Elitas Šņepstes kundzes priekšlikums par 34.1 pantu. To komisija ir atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

9.priekšlikumā par šo pašu pantu ir atbalstīts arī Juridiskais birojs.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Aicinu jūs atbalstīt 10. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par pārejas noteikumu 100.punktu.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

 

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 6. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””.

Trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andrejs Klementjevs.

 

A.Klementjevs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Strā­dāsim ar dokumentu Nr.1945. Sociālo un darba lietu komisija izskatīja likumprojektu trešajam lasījumam. Bija iesniegti divi priekšlikumi.

1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

A.Klementjevs.

2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

A.Klementjevs.

Paldies. Komisija arī lūdz atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Valsts darba inspekcijas likums”. Pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Silva Bendrāte.

 

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Darba dokumenta numurs 1863 – likumprojekts “Valsts darba inspekcijas likums”, kuru Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi pirmajam lasījumam. Šis likums sakārtos dažādas Valsts darba inspekcijas darbības formas, kā arī precizēs tiesības un pienākumus.

Mēs esam to izskatījuši un aicinām arī jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts darba inspekcijas likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

 

S.Bendrāte.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 15.februāris.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Pirms skatām nākamo likumprojektu, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu, kurā tiek lūgts nolasīt deputāta Dolgopolova paziņojumu: “Balsojot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” un nospiežot pogu “par”, nezināmu apstākļu dēļ balsojuma rezultāts nav atspoguļots balsošanas rezultātu tabulā. Lūdzu ņemt vērā manis izteikto pozīciju balsojumā par augstākminēto likumprojektu.” Šo paziņojumu mēs nododam pievienošanai šodienas sēdes dokumentiem. (No zāles dep. J.Dobelis: “Izmeklēšanas komisiju vajag izveidot!”)

Turpināsim izskatīt šodienas darba kārtību.

Likumprojekts “Grozījumi Krimināl­procesa likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

 

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (reģistrācijas numurs 582/Lp9) pirms pirmā lasījuma un ir nolēmusi atbalstīt minēto likumprojektu.

Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

 

V.Stepaņenko.

2008.gada 10.februāris.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

 

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 591/Lp9) un ir nolēmusi to atbalstīt.

Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

 

V.Stepaņenko.

2008.gada 10.februāris.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Sabied­riskā labuma organizāciju likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

 

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” (Saeimā tas startē ar reģistrācijas numuru 576/Lp9). Likumprojektā ir runa par to, ka likums, kas stājies spēkā no 2006.gada 1.oktobra, būtu jāprecizē, kā arī jāvienkāršo atsevišķas procedūras. Komisija nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Tāpat šo likumprojektu skatīja arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kura nolēma to konceptuāli atbalstīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

 

O.Spurdziņš.

Komisijas priekšlikums – šā gada 15.februāris.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par amatniecību””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

 

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Izskatāmais dokuments Nr.1942.

Uz otro lasījumu Tautsaimniecības komisija ir saņēmusi 12 priekšlikumus, kurus izstrādājis Juridiskais birojs, un visi šie priekšlikumi būtiski uzlabo šo valdības iesniegto likumu “Par amatniecību”.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

V.Aizbalts.

2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

V.Aizbalts.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

V.Aizbalts.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

V.Aizbalts.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

V.Aizbalts.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums – redakcionāli precizējot, atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

V.Aizbalts.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

V.Aizbalts.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

V.Aizbalts.

9. – arī atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

V.Aizbalts.

10. – arī atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

V.Aizbalts.

11. – arī atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

V.Aizbalts.

Un pēdējais – 12. – Juridiskā biroja priekšlikums – tāpat kā visi pārējie ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

V.Aizbalts.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par amatniecību”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

 

V.Aizbalts.

Paldies, kolēģi, par atbalstu! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 15.februāris.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Epide­mioloģiskās drošības likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Nikolajs Kabanovs.

 

N.Kabanovs (PCTVL frakcija).

Kolēģi deputāti! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja grozījumus Epidemioloģiskās drošības likumā (dokumenta reģistrācijas numurs 552/Lp9). Likumprojekta būtība – precizēt epidemioloģiskās kontroles objekta jēdzienu un noteikt normas epidemioloģiskās kontroles objekta darbības apturēšanai.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

 

N.Kabanovs.

Šā gada 15.februāris.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

 

V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie deputāti! Izskatīsim pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā”. Komisija atbalstīja grozījumus Farmācijas likumā un lūdz arī Saeimu tos atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Farmācijas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

 

V.Orlovs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 15.februāris.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

 

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (dokumenta reģistrācijas numurs 531/Lp9).

Uz otro lasījumu Juridiskā komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

V.Stepaņenko.

Arī 2. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

V.Stepaņenko.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

 

V.Stepaņenko.

2008.gada 15.februāris.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par sociālo drošību””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Guntis Eniņš.

 

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Dokuments Nr.1953 – likumprojekts “Grozījums likumā “Par sociālo drošību””. Ir saņemti tikai divi priekšlikumi. Abi ir atbalstīti.

1.priekšlikums saņemts no Sociālo un darba lietu komisijas. Atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

G.J.Eniņš.

2.priekšlikums saņemts no labklājības ministres Ivetas Purnes. Atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

G.J.Eniņš.

Trešajam lasījumam lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 15.februārim.

 

Sēdes vadītājs.

Vispirms nobalsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par sociālo drošību”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

 

G.J.Eniņš.

Es jau pasteidzos. Tas ir 15.februāris.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Paldies.

Likumprojekts “Par grozījumu Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

 

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1866. Ministru kabineta iesniegts dokuments – likumprojekts “Par grozījumu Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem”.

Šis grozījums faktiski ietver sevī papildinājumu par tiesībām uz pieeju informācijai vides jautājumos – tajos vides jautājumos, kas ir saistīti ar ģenētiski modificētas pārtikas apzinātu izplatīšanu tirgū. Latvijai ir jāpievienojas Konvencijai. Latvijā šos jautājumus jau reglamentē Ministru kabineta iekārtas likums.

Aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par grozījumu Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

 

A.Bērziņš.

Šā gada 4.februāris.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Par Latvijas Re­pub­likas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgumu par abpusēju pārstāvību diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās vīzu izsniegšanā un biometrisko datu vākšanā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

 

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Pēc iestāšanās Šengenas zonā Latvijas Ārlietu ministrija sākusi diezgan plašu sadarbību ar citām valstīm, vienojoties par pārstāvniecībām un pati uzņemoties saistības pārstāvēt citas valstis vīzu izsniegšanā, tādējādi atvieglojot Šengenas dalībvalstīs dzīvojošo iedzīvotāju brīvu pārvietošanos un vīzu saņemšanu uz kādām citām trešajām valstīm, kā arī atvieglojot savā ziņā valsts budžeta vajadzības. Tas tiek domāts, lai paši nodrošinātu visu vīzu izsniegšanu.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgumu par abpusēju pārstāvību diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās vīzu izsniegšanā un biometrisko datu vākšanā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

 

A.Bērziņš.

Šā gada 4.februāris.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Par Nolīgumu par Bul­gārijas Republikas un Rumānijas dalību Eiropas Ekonomikas zonā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

 

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1797. Es gribu jums teikt, ka 2007.gada 25.jūlijā Briselē ir parakstīts nolīgums par Bulgārijas Republikas un Rumānijas dalību Eiropas Ekonomikas zonā. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem un pieņemto kārtību arī šis dokuments ir jāratificē nacionālo valstu parlamentos, tātad arī Latvijas parlamentā.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Nolīgumu par Bulgārijas Republikas un Rumānijas dalību Eiropas Ekonomikas zonā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

 

A.Bērziņš.

Šā gada 4.februāris.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Ārstnie­cības likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

 

V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Vēlreiz labdien, cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.1701 – likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”.

Grozījumi regulē ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu. Likumprojekts vienbalsīgi atbalstīts komisijas sēdē, un līdz ar to es lūdzu jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

 

V.Orlovs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.februāris.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

 

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Pirmais no paketes ir likumprojekts “Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”. To tagad izskatīsim otrajā lasījumā. Dokumenta numurs ir 1958.

Par minēto likumprojektu ir saņemti sešdesmit priekšlikumi. Ar gandarījumu varu piebilst, ka visi komisijas atbalstītie un arī pašas komisijas izstrādātie priekšlikumi ir vienbalsīgi atbalstīti pēc ārkārtīgi grūta darba, gariem strīdiem un konsultācijām ar visdažādākās raudzes juristiem.

1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisija to atbalsta.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

2. – atbildīgās komisijas priekšlikums par 1.panta redakciju. Komisija to atbalsta.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Atbalstu guvis arī 3. – Juridiskā biroja priekšlikums par 2.panta nosaukumu.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Diemžēl nav atbalstīts deputāta Leiškalna priekšlikums par 3.pantu. (No zāles: “Pareizi! Žēl!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Savukārt komisijas atbalstu guvis bijušā finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikums, tas ir par deklarantiem, deklarācijas iesniegumiem. Aicinu jūs to atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Par 3.pantu ir arī Leiškalna priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Par 3.pantu ir vēl viens – kārtējais! – Leiškalna priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

8.priekšlikums, kas ir par 3.panta pirmās daļas redakciju un ir no bijušā finanšu ministra Spurdziņa, nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

 

K.Leiškalns.

Deputāta Leiškalna priekšlikums par šā paša panta 4.punktu ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 10. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru es aicinu jūs atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Daļēji atbalstīts ir arī 11. – deputāta Leiškalna priekšlikums, kas iestrādāts 12. – atbildīgās komisijas priekšlikumā par 3.panta 5.punktu. Aicinu to atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Izslēgumu, ko ierosina Juridiskais birojs 13.priekšlikumā, komisija ir atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Deputāta Leiškalna iesniegtais 14.priekšlikums par šo pašu pantu nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

 

K.Leiškalns.

15. – atbildīgās komisijas priekšlikums par 3.panta 9.punktu. Aicinu jūs to atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

16. – Juridiskā biroja priekšlikums, izslēgums šajā pantā. Komisija priekšlikumu atbalsta.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Arī 17. – Juridiskā biroja ierosinātais izslēgums 3.pantā – ir guvis komisijas atbalstu.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

18. – atbildīgās komisijas priekšlikums par 3.pantu. Aicinu jūs to atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Arī izslēgums, ko ierosina frakcija “Jaunais laiks”, likumprojekta 3.panta otrajā daļā ir guvis komisijas atbalstu.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Savukārt deputāta Leiškalna priekšlikums par 3.panta trešās daļas redakciju komisijas atbalstu nav guvis.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Bet 21.priekšlikums, kas ir par šo pašu pantu, ir atbalstīts. To ir iesniegusi frakcija “Jaunais laiks”.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

22. – atbildīgās komisijas priekšlikums izslēgt 3.panta piekto daļu. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Par 3.pantu priekšlikumu vairāk nav. Pārejam pie 4.panta. Šeit ir 23. – atbildīgās komisijas priekšlikums par 4.panta pirmo daļu. Aicinu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Izdarīt šajā pantā izslēgumu ierosina atbildīgā komisija. Aicinu deputātus atbalstīt priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt 25. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu par šo pantu.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Deputāta Leiškalna priekšlikums par 4.panta ceturto daļu ir guvis atbalstu.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Par 4.pantu vairs nav priekšlikumu. Tātad pārejam pie 5.panta. Deputāta Leiškalna priekšlikums par 5.panta pirmo daļu ir atbalstīts. Tātad atbalstu ir guvis 27. – deputāta Leiškalna priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Arī 28.priekšlikums ir par šo pašu pantu. Tas ir deputāta Leiškalna priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Arī 29. – deputāta Leiškalna priekšlikums par 5.pantu – ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Un izslēgumu ierosina Juridiskais birojs. Tas ir 30.priekšlikums, un tas ir guvis komisijas atbalstu.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

31.priekšlikumu, kas arī ir par 5.pantu, piedāvā pati atbildīgā komisija. Aicinu to atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

32.priekšlikums ir atbildīgās komisijas piedāvāts izslēgums. Aicinu to atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Nav atbalstīts deputāta Leiškalna priekšlikums par 5.panta pirmās daļas 10.punktu.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

34.priekšlikums – izslēgums 5.pantā. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Deputāta Leiškalna priekšlikums par 5.panta pirmās daļas 11.punktu ir guvis komisijas atbalstu.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Komisija strikti ir noraidījusi 36. – deputāta Leiškalna priekšlikumu par 5.panta otro daļu. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Pareizi, ka noraidīja!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

 

K.Leiškalns.

37. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

38. – atbildīgās komisijas priekšlikums par 5.panta trešo daļu. Aicinu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Komisija nav atbalstījusi frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu par 5.panta ceturto daļu.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Tāpat nav atbalstīts arī 40. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

41.priekšlikumā atbildīgā komisija piedāvā vispār svītrot 5.panta ceturto daļu.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Kā neatbilstošs jau iepriekš nobalsotajam nav atbalstīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par 5.pantu.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Arī 43. – bijušā finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikums par 5.panta piekto daļu – nav guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Par 5.pantu priekšlikumu vairs nav.

Nav arī par 6.pantu.

Šobrīd ir skatāms 44. – atbildīgās komisijas priekšlikums par 7.panta pirmo daļu. Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas atzinumu.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

7.panta 3.punktā ir atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Par 7.pantu citu priekšlikumu nav.

Par 8.pantu pirmais ir bijušā finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikums, kas saistīts ar naudas uzkrājumiem. Tas nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Krišjānim Kariņam.

 

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Es vēlos pievērst visu uzmanību šā likumprojekta 8.pantam. Tajā ir runa par naudas uzkrājumiem. Īsi atgādināšu.

Sākumdeklarēšanas likums, kādu to iesniedza valdība, paredzēja, ka ik gadu teju visi valsts pilsoņi iesniedz gan mantiskā stāvokļa deklarāciju, gan arī iedzīvotāju ienākumu deklarāciju. Pēc garām un diezgan grūtām debatēm komisijā mēs šo koncepciju esam mainījuši, paredzot, ka mantiskā stāvokļa deklarēšana notiek tikai vienu reizi, lai valsts varētu iegūt, tā teikt, “fotogrāfiju” par vispārējo stāvokli vai nu nākamgad, vai uz šā gada 31.decembri. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Runā par priekšlikumu!”)

Runa šeit ir par skaidrās naudas uzrādīšanu… (No zāles dep. J.Dobelis: “Jārunā par priekšlikumu!”) Es jau runāju par priekšlikumu. Mēs labi zinām, ka valsts amatpersonas jau tagad ik gadu iesniedz šādu mantiskā stāvokļa deklarāciju, faktiski vēl stingrāku. Un netrūkst tādu amatpersonu, kuras uzrāda, ka viņām ir 10 vai 20 tūkstoši… Avīzēs es lasīju, ka viņām ir pat vairāk nekā 100 tūkstoši latu skaidrā naudā. Protams, rodas aizdomas, ka šī nauda varbūt praktiski nepastāv, bet tiek uzrādīta, kā saka, gaidot kaut kādu neoficiālu darījumu, ko jau iepriekš grib legalizēt. Savukārt valsts ar šo 8.pantu grib panākt, lai cilvēki, kuri deklarē, ka viņiem ir skaidra nauda, to arī parāda, vai tā tiešām ir vai tās nav.

Finanšu ministrs Spurdziņa kungs, kurš tagad ir mūsu kolēģis un tepat sēž, ir sapratis, ka varētu būt tāda situācija, ka, teiksim, Jānis vienā datumā aiziet uz banku ar 1000 latiem, ar desmit tūkstošiem vai nezin cik tūkstošiem latu, tos tur ieskaita, tātad uzrāda, ka viņam tie ir, bet pēc tam tos izņem ārā un iedod Pēterim. Pēteris nākamajā dienā tos atkal ieskaita bankā, tad izņem ārā un iedod Paulam. Pauls pēc nedēļas atkal tos ieskaita, bet pēc tam izņem ārā. Jūs jau saprotat, ka pēc idejas šī pati nauda var tikt uzrādīta vairākas reizes. To Spurdziņa kungs ir sapratis! (No zāles dep. J.Dobelis: “Tu neesi sapratis!”) Un tāpēc viņš, vēl būdams finanšu ministrs, iesniedza 46.priekšlikumu, par kuru mēs varbūt varam teikt, ka te latviešu valodas pielietojums, iespējams, nav pats optimālākais. Tas varbūt nav pats labākais, jo viņš ir ierakstījis, ka “…uz tā kalendārā gada 31.decembri”. Mēs varbūt varam atrast labāku formulējumu, taču Spurdziņa kunga priekšlikuma gars ir tāds, ka visi, kuri grib uzrādīt skaidro naudu, to dara tajā dienā, kad ir šis piefiksēšanas laiks. Un es domāju, ka, lai gan šis priekšlikums, iespējams, varētu būt labāk formulēts, tas kopumā ir labāks nekā tas, ko Spurdziņa kungs sākotnēji bija iesniedzis, būdams finanšu ministrs. Tātad es aicinu padomāt par šo problēmu un saprast, ka faktiski Spurdziņa kunga argumentācija ir atbalstāma. Un, kaut gan viņš šobrīd vairs nav ministrs un varbūt jūt, ka atbalsts viņam ir mazāks, parādīsim Spurdziņa kungam, ka šis atbalsts viņam ir un ka viņa doma ir pareiza. Atbalstīsim viņu kā bijušo finanšu ministru un šobrīd kā Saeimas deputātu!

Paldies.

 

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai Leiškalna kungs komisijas vārdā vēlas ko teikt?

 

K.Leiškalns.

Jā, es gribētu komisijas vārdā pateikt Kariņa kungam, ka mēs šo jautājumu jau pārrunājām un nolēmām saglabāt pirmā lasījuma redakciju viena iemesla dēļ. Patiesībā Spurdziņa kunga… ministrijas sagatavotais priekšlikums paredz, ka visiem tiem cilvēkiem, kuri grib noguldīt savu skaidro naudu, visā Latvijā uz banku ir jādodas vienā dienā… Nē, tieši tā te ir rakstīts! Uz 31.decembri jeb 31.decembrī, kā latviski būtu pareizi teikt… Nē, man patīk! Mēs šo jautājumu jau izrunājām, izstrīdējāmies, sapratām, kur ir problēma, nolēmām līdz trešajam lasījumam šo problēmu risināt, bet tagad mēs atkal sākam par to diskutēt no jauna, it kā kāds nesaprastu, kas ir rakstīts.

Otrkārt. Fiziskā persona nemaz nav ieinteresēta kaut kādu svešu naudu nest uz šo banku, jo pret fizisko personu jau šobrīd Latvijā var vērst vismaz trīs vai četrus likumus – turklāt ārkārtīgi smagus un represīvus likumus. Pret fizisko personu tanī mirklī var vērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumu, pret fizisko personu var vērst likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli un visas represīvās funkcijas, kas eksistē, – papildu deklarācija plus pilns nodokļu audits.

Šis jau nav represēšanas likums! Šis ir likums, ar kuru valsts grib noskaidrot to, kas sabiedrībai pieder. Turklāt citi likumi neļauj šim pilsonim melot. Pilsonis, izdomājot kādu summu, var iekrist daudz lielākās nepatikšanās vai nu kaut ko noslēpjot (ja paliek Spurdziņa kunga redakcija), vai aiznesot uz banku svešu naudu.

Tā ka es aicinu atbalstīt tomēr komisiju 46.priekšlikumā.

 

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. – bijušā finanšu ministra Spurdziņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 3, atturas – 60. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

K.Leiškalns.

47.priekšlikums attiecas uz 8.pantu. Tas skaidri norāda, ka komisija nav atmetusi šo skaidrās naudas fiksēšanas ideju. 47. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas personai žēlīgi atļauj ar savu naudu pēc fiksēšanas bankā rīkoties pēc saviem ieskatiem. Tā ka es aicinu atbalstīt 47.priekšlikumu un atbildīgo komisiju.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Taču komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt 48. – deputāta Leiškalna pārlieku represīvo priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

49.priekšlikumā atbildīgā komisija ir paredzējusi izslēgumu 8.panta trešajā daļā. Aicinu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

50. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 9.panta pirmo daļu, kuru es aicinu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

51. ir deputāta Leiškalna priekšlikums par 9.panta trešo daļu. Tas nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

52. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 9.pantu. Aicinu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Atbildīgā komisija piedāvā svītrot 9.panta piekto daļu. Aicinu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

54.priekšlikums. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt deputātu Leiškalnu.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

55.priekšlikumā izslēgumu 9.panta sestajā daļā ir piedāvājusi atbildīgā komisija. Aicinu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Līdzīgs ir 56.priekšlikums, kas saņemts no atbildīgās komisijas. Es aicinu jūs to atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

57.priekšlikumā atbildīgā komisija daļēji ir atbalstījusi deputāta Leiškalna priekšlikumu un iestrādājusi to savā 58.priekšlikumā par 10.pantu. Mēs tagad pārejam pie 10.panta pirmās daļas. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās Inas Gudeles 59.priekšlikums ir par likumprojekta 11.pantu. Tas ir guvis komisijas atbalstu.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

60. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanos. Patiesībā tas paredz svītrot konkrētu likuma spēkā stāšanās datumu. Aicinu to atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Aicinu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

 

K.Leiškalns.

Dāmas un kungi! Komisija gaidīs jūsu priekšlikumus līdz šā gada 28.februārim.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

 

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja minētā darba dokumenta numurs ir 1959.

Komisija šā likumprojekta otrajam lasījumam ir saņēmusi astoņpadsmit priekšlikumus.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu to atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Borisam Cilevičam.

 

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! It kā jau ir skaidrs, ka šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, lai arī tie cilvēki, kuri uzturas ārpus Latvijas, mūsu viesstrādnieki Īrijā un Lielbritānijā, tomēr maksātu zināmus nodokļus pašvaldību budžetos, jo bieži notiek tā, ka viņu ģimenes uzturas Latvijā, bet viņi faktiski nemaksā par to infrastruktūru, ko viņu ģimenes lieto. Taču par to, vai šis piedāvātais variants var atrisināt šo problēmu, man ir ļoti nopietnas šaubas.

Pirmkārt. Šī sistēma ir ārkārtīgi sarežģīta. Jau tagad šī kārtība ir pietiekami sarežģīta. Mēs zinām, ka ļoti daudziem cilvēkiem, īpaši viesstrādniekiem, par to faktiski nav ne jausmas. Viņi nevar tikt skaidrībā, kādi ir viņu pienākumi attiecībā uz taksāciju. Viņi maksā nodokļus tur, kur viņi strādā, bet tālāk viņiem rodas nopietnas problēmas. Šī sistēma ir vēl sarežģītāka, un diez vai pat tie cilvēki, kuri gribētu godīgi pildīt visus nosacījumus, būs spējīgi to izdarīt.

Otrkārt. Cik maksās šīs normas administrēšana? Jo te runa faktiski ir par ļoti nelielām summām, tā ir tā starpība. Un cik līdzekļu te vajadzēs ieguldīt mūsu Valsts ieņēmumu dienestam, lai to visu pārbaudītu? Es domāju, ka tas vienkārši neatmaksāsies.

 

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Un treškārt. Kas te ir pats būtiskākais moments? Kāds ir tas politiskais signāls, kuru mēs ar šīs normas pieņemšanu sūtām mūsu viesstrādniekiem? Mēs jau vairākkārt politiskajā līmenī esam sludinājuši, ka mēs visnotaļ veicināsim mūsu viesstrādnieku atgriešanos. Šobrīd cilvēks, kas būs atgriezies, būs spiests ar lielām galvassāpēm maksāt vēl papildu naudu. Līdz ar to faktiski šis signāls ir pilnīgi pretējs tam, ko esam teikuši. Iznāk tā, ka šiem cilvēkiem ir daudz vieglāk paņemt savas ģimenes uz Īriju, lai viņu bērni mācās Īrijas skolās, bet tad viņi nekad vairs neatgriezīsies Latvijā. Tā ka, es domāju, šis priekšlikums, raugoties no politiskā viedokļa, absolūti neatbilst tai stratēģijai, ko valdība vairākkārt ir sludinājusi.

Tā ka es aicinu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju vēlreiz atgriezties pie šā jautājuma un padomāt, kā tomēr mūsu izvirzīto mērķi sasniegt ar adekvātiem līdzekļiem. Taču šobrīd šo priekšlikumu vajag noraidīt.

Paldies.

 

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Andrejam Klementjevam. Es lūdzu zālē izturēties mazliet klusāk! Citādi nav dzirdams runātājs.

 

A.Klementjevs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Es gribētu atbalstīt savu kolēģi Borisu Cileviču. Padomājiet, kādas motivācijas vadīti cilvēki aizbrauca! Viņi šeit nevar nopelnīt normālu iztiku, viņi nevar šodien atrast normālu darbu, pieņemsim, Latgales reģionā, tāpēc viņi brauc uz ārzemēm strādāt, dzīvojot tur un ekonomējot, kā vien var. Kad viņi atgriezīsies Latvijā, mēs piespiedīsim viņus atkal maksāt nodokļus.

Saprotiet! Viņi jau tā uzskata, ka viņiem nedeva iespēju godīgi strādāt Latvijā, pelnīt naudu, lai viņu ģimene paceltos līdz vidējam līmenim. Tagad šos nodokļus momentāni pieskaita klāt un mēģina cilvēkus piespiest tos samaksāt.

Vispār es domāju, ka no Īrijas vajadzētu paņemt tās labo paraugu un samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli līdz 20 procentiem. Tad būs izdevīgāk arī, pieņemsim, pašiem īriem braukt pie mums. Mums vajag šos cilvēkus ne tikai atgriezt Latvijā, bet vajag atrast Eiropā vislabākos cilvēkus, profesionālus cilvēkus, lai viņi pastrādā Latvijā mūsu ekonomikas labā. Lai mūsu situācijā… (Starpsauciens. No zāles dep. K.Leiškalns: “Runa nav par Īriju! Par ko jūs runājat?”) Runa ir par to, lai cilvēki, kuri strādā ārzemēs, atbrauktu uz Latviju un samaksātu to nodokli, kuru viņi nesamaksāja. (No zāles: “Tās ir muļķības!”)

Nu, ja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs nesaprot, par ko ir priekšlikums…

 

Sēdes vadītājs.

Es lūdzu neuzsākt diskusijas starp referentu un zāli!

 

A.Klementjevs.

Jā, bet viņš traucē runāt. Es saprotu, ka uztraukums ir liels un gribas, lai vairāk būtu budžetā naudas, bet nevar visu laiku uz cilvēku rēķina to celt.

Paldies.

 

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

 

K.Leiškalns.

Komisijas vārdā šeit nu gan ir jāpiebilst.

Dāmas un kungi! Lasiet, kas likumā ir rakstīts! Kur priekšlikumā ir pieminēti tā saucamie citu valstu nodokļu rezidenti… Latvijas nodokļu rezidenti… Te komisija kopā ar ministriju risina situāciju, ka cilvēki kā pašnodarbinātie pārliek no 15 procentu likmes uz 25 procentu likmi un atpakaļ… Kur jūs to Īriju rāvāt?! Par Īriju vēl tik viss ir priekšā.

Tā ka aicinu atbalstīt komisijas redakciju.

 

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 4, atturas – 14. Priekšlikums atbalstīts.

 

K.Leiškalns.

2.priekšlikums nav atbalstīts. To ir iesniegusi frakcija “Jaunais laiks”, un tas ir par 9.pantu.

 

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Krišjānim Kariņam.

 

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Likuma 9.pants ir par ienākumu veidiem, kurus ar nodokli neapliek. Likumā ir sprauga. Tā sprauga ir tā, ka šobrīd nav apliekami ar nodokli nekādi dāvinājumi. Dāvinājums mūsu valstī ir bez nodokļa. Ja ir runa, teiksim, par vecāku īpašuma nodošanu saviem bērniem, tad, manuprāt, tas ir atbalstāms. Tā ir, varētu teikt, materiālo vērtību saglabāšana un nodošana tālāk. Mūsu valstī šis nav ar nodokli apliekams darījums. Taču mēs labi zinām, ka uzņēmēji… ka īpaši nekustamo īpašumu tirgū darījumi tiek noformēti kā dāvinājumi, šādā veidā apejot aplikšanu ar nodokli. Šis priekšlikums, kaut gan tā teksts varbūt nav tūlīt saprotams, elementāri nosaka to, ka dāvinājums, kas nav no radinieka, ir apliekams ar nodokli. Un mūsu frakcijas iesniegtais 10.priekšlikums paredz, ka šā nodokļa likme būtu nevis 25, bet 15 procenti.

Tātad pilnveidosim šo likumu, apliksim dāvinājumus, kuri nav no radiniekiem, ar zemu nodokli – 15 procentu!

 

Sēdes vadītājs.

Es gan aicinātu runāt par 2.priekšlikumu.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Leiškalna kungam ir kas piebilstams?

 

K.Leiškalns.

Jā, komisija arī tā īsti nesaprata iesniedzēju vēlmes. Acīmredzot Kariņa kungs vai frakcija “Jaunais laiks” grib risināt to situāciju, kas veidojas ar dzeramnaudām oficiantiem, “pateicības” aploksnēm ārstiem un tamlīdzīgi. (No zāles dep. A.K.Kariņš: “Nē!”) Nu, bet cita iemesla nav, jo visi pārējie darījumi ir deklarējami un nav apliekami. Un ir ārkārtīgi grūti aplikt ar nodokli dāvinājumus trešajām personām.

Es nezinu, Kariņa kungs, vai mēs varam aplikt ar nodokli… Izstāstīšu situāciju. Žurnālā “Privātā Dzīve” izlasīju – kādai meitenei kāds bagāts baņķieris uzdāvinājis kaklarotu par 90 tūkstošiem eiro. Tā tur bija rakstīts. Tā meitene, protams, samērā nabadzīga, bet smuka. Un tagad viņa saņem šo dāvinājumu no šā augstā kunga, un viņai, protams, mājās nav pat 3000 dolāru. Tātad, pēc jūsu ieteiktā, vienīgais viņas rīcības veids ir doties uz… (No zāles dep. J.Dobelis: “KNAB!”) lombardu vai antikvariātu, pārdot šo dāvanu un skriet uz Valsts ieņēmumu dienestu nomaksāt nodokli.

Ja jau jūs negribējāt atrisināt tā saukto dzeramnaudu jeb “tipu” problēmu, tad arī dāvanu problēmu nevajag risināt… Jūsu priekšlikumā ir minēti radinieki. Bet vīra dāvana laulātajai draudzenei, kas nav radiniece, būtu apliekama ar šo nodokli? Nu, es domāju, tas nav gluži pareizi.

Tā ka mums vajadzētu no šīm lietām izvairīties un pievērsties tām lietām, kuras Latvijas sabiedrība un Latvijas valsts ir spējīga un tiesīga šobrīd kontrolēt. Tāda bija arī mūsu pieeja šiem likumprojektiem.

Tā ka aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

 

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 26, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

K.Leiškalns.

3. – deputāta Mitrofanova priekšlikums. Samērā sarežģīts. Komisija neatbalstīja. (No zāles: “Piekrītam!”)

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

 

K.Leiškalns.

4. – atbildīgās komisijas priekšlikums par šo pašu 9.pantu. Aicinu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

5. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums – nav guvis komisijas atbalstu.

 

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

 

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Mēs nopietni un godīgi cīnīsimies ar inflāciju. Ak, šausmas! Katru gadu cenas pieaug par 15 procentiem. Taču ir nozare, kurā cenas pieaug nevis par 15 procentiem gadā, bet pat 15 reizes gadā. Pat vēl vairāk! Un tā nav vis kādu ekskluzīvu automobiļu pirkšana. Ir runa par mājokli, par jumtu virs galvas. Ir runa par denacionalizēto namu iemītniekiem. Tikai Rīgā vien apmēram 12 tūkstoši ģimeņu stāv bezgalīgā rindā un velti gaida palīdzību no valsts un pašvaldībām.

PCTVL frakcija uzskatīja: ja mēs nevaram viņiem palīdzēt, tad mūsu valsts, mūsu Saeimas pienākums ir vismaz netraucēt viņiem pašiem samaksāt par šo dzīvokli. Priekšlikuma formulējums ir šāds: iekļaut attaisnotajos izdevumos maksātāja un viņa ģimenes locekļu maksājumus par dzīvojamās telpas īri, ja dzīvojamā telpa atrodas denacionalizētā mājā un maksātājs vai viņa ģimenes locekļi dzīvojamo telpu lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai. Mēs gribējām šos atvieglojumus piemērot tikai attiecībā uz to maksājumu daļu, kura sedz starpību starp dzīvojamās telpas īres maksu un pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu īres maksu attiecīgās pašvaldības teritorijā. Tikai kompensēt to ļoti lielo starpību.

Un mūsu priekšlikumā ir arī otra daļa: neaplikt ar nodokli maksātāja maksājumus par dzīvojamās telpas īri, ja maksātājs studē augstskolā vai koledžā.

Godātie deputāti! Ir labi zināms, ka Latvijā vienīgais derīgais “izraktenis” ir mūsu jaunatnes smadzenes. Tātad mūsējais ir gandrīz vai ekoloģiska rakstura priekšlikums. Pirmām kārtām ir jārūpējas par valsts attīstību, par valsts nākotni. Es aicinu Saeimu pievienoties PCTVL frakcijas viedoklim un atbalstīt mūsu skaidro, gaišo un prātīgo priekšlikumu.

Paldies.

 

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai Leiškalna kungam ir kas piebilstams?

 

K.Leiškalns.

Jā. Komisija minēto priekšlikumu neatbalstīja. To neatbalstīja arī Finanšu ministrijas amatpersonas, jo uzskatīja to par grūti auditējamu un tādu, kas sevī ietver ārkārtīgi daudzu fiktīvu līgumu varbūtību. Es nezinu, vai mēs… Šobrīd mums varbūt nevis ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšanu, bet kādā citā veidā ir jāmēģina atlīdzināt šiem īrētājiem…

 

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 35, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

K.Leiškalns.

Paldies deputātiem.

Par 10.pantu priekšlikumu vairs nav.

6.priekšlikums jau ir par 11.pantu. Tas ir no deputāta Mitrofanova un ir par 11.8 panta ceturto daļu. Komisija priekšlikumu neatbalsta, jo šīs lietas jau ir reglamentētas.

 

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds deputātam Miroslavam Mitrofanovam.

 

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija),

Labrīt, godātie kolēģi! Ja kāda valsts vēlas samazināt ēnu ekonomikas daļu un veicināt uzņēmēju legalizāciju, tad tiek vienkāršota nodokļu atskaites procedūra. Tas pats instruments ir iedarbināts, lai veicinātu uzņēmējdarbību kā tādu. Pavisam nesen mūsu valstī stājās spēkā jauna norma, kas paredz nodokļu atskaites procedūru vienkāršošanu tiem saimnieciskās darbības veidiem, kuriem nav darba ņēmēju un kuros ieņēmumi nepārsniedz 10 000 latu gadā. Tādi uzņēmēji ir saņēmuši tiesības maksāt fiksēto ienākuma nodokļa likmi. Tas ir ļoti apsveicams grozījums, kuru mēs visi atbalstījām.

Taču pozitīvās izmaiņas tika radikāli sašaurinātas ar atrunu, kas ir ievietota tā paša panta ceturtajā daļā. Tur ir teikts, ka atvieglojumi neattiecas uz profesionālās darbības veidiem, kas ir minēti 11.panta 1.2 daļā. Un tur ir dots tāds profesionālās darbības apraksts: profesionālā darbība ir jebkura neatkarīga profesionālo pakalpojumu sniegšana ārpus darba tiesiskajām attiecībām. Tas nozīmē, ka visi cilvēki, kuri varētu saņemt atvieglojumu un maksāt nodokli pēc fiksētās likmes, nesaņems šo atvieglojumu, jo jebkuru profesionāli var pieskaitīt to personu lokam, kurām ir liegts izmantot atvieglojumus. Protams, šajā tekstā ir dots arī aptuvens to profesiju saraksts, uz kurām attiecas šī daļa. Nu, teiksim, pasniedzēji, aktieri, režisori, ārsti, advokāti un tā tālāk. Šis saraksts ir nepilnīgs, un ir iespējams papildināt šo sarakstu bezgalīgi. Var papildināt, teiksim, arī ar atslēdznieku, elektriķi, datortehnikas speciālistu, taksometra vadītāju, frizieri un jebkuru citu cilvēku, kurš, tā teikt, neatkarīgi veic savu saimniecisko darbību.

Un, lai šis saraksts nebūtu bezgalīgs, 6.priekšlikums, ko iesniegusi PCTVL frakcija, paredz uzdot Ministru kabinetam tādu pienākumu – izstrādāt to profesionālās darbības veicēju sarakstu, uz kuriem attiecas šie ierobežojumi.

Lūdzu atbalstīt tomēr mūsu priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

 

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Leiškalns.

 

K.Leiškalns.

Komisija nav atbalstījusi minēto priekšlikumu, jo vai nu likumā min, ka to dara Ministru kabinets… Bet nevar būt vēl arī deleģējums Ministru kabinetam – izstrādāt sarakstu par jauniem atsevišķiem izņēmumiem.

 

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Miroslava Mitrofanova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 42, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

K.Leiškalns.

7.priekšlikumu ir iesniegusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Tā lūdz papildināt 12.panta pirmo daļu ar normu par mēneša neapliekamo minimumu. Taču jāteic, ka komisija tūdaļ konstatēja, ka šis neapliekamais minimums šeit nav uzrādīts, vadoties pēc tikko pieņemtā budžeta… Jāredz avoti šā budžeta papildināšanai… Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

 

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Paldies Leiškalna kungam, ka viņš jau raksturoja 7. – PCTVL frakcijas priekšlikumu. Šis priekšlikums nav nekāds jaunums. Jau daudzus gadus, pat desmit gadus, sabiedrībā ir ilgusi diskusija par šo jautājumu, vai ir iespējams, ka mēneša neapliekamais minimums ir mazāks nekā iztikas minimums. Jo faktiski, saglabājot šo situāciju, mēs nedodam iespēju izdzīvot cilvēkam, ja tas ir vientuļnieks un vienīgais viņa iztikas avots ir viņa alga. Kā jūs zināt, 7.Saeimas laikā, kad Saeimas sastāvā bija sociāldemokrāti, šis priekšlikums tika izvirzīts vairākkārt. Un šodien tomēr arodbiedrības vienbalsīgi uzturēja spēkā šo priekšlikumu.

Un, atbildot uz deputāta Leiškalna iebildumiem, es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka mēs saprotam – nav iespējams nekavējoties izdarīt tā, kā grib arodbiedrības, un sakarā ar to tālāk ir paredzēts trīs gadus ilgs pārejas periods, kad mēs varam tomēr negaidīt Ministru kabineta kārtējo priekšlikumu mazliet palielināt šo neapliekamo minimumu, bet varam tomēr pieņemt likumu, lai šis līmenis paaugstinātos automātiski.

Tās ir arodbiedrību, tās ir plaša tautas slāņa prasības, un aicinu Saeimu pievienoties tautas balsīm.

Paldies.

 

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Leiškalns.

 

K.Leiškalns.

Paldies.

Personīgi es domāju, un atbildīgā komisija piekrīt, ka ir skaidrs, ka neapliekamā minimuma paaugstināšana (galvenokārt – neapliekamā minimuma paaugstināšana par apgādājamām personām!) ir daudz efektīvāks nabago un bagāto situācijas izlīdzināšanas mehānisms nekā, teiksim, progresīvais nodoklis, par ko bieži runā sociāldemokrāti (iepriekš pieminētie) un acīmredzot arī Buzajeva kungs.

Taču tās ir lietas, kas valsts izpildvarai jādara kontekstā ar pieņemamo budžetu. Mēs nevaram gada vidū sākt “raustīt” šos ciparus, gada vidū nevaram pieņemt lēmumus, kas var atstāt ārkārtīgi negatīvu ietekmi. Līdz ar to komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 43, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

Cienījamie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam, taču ir saņemts desmit deputātu iesniegums ar priekšlikumu Saeimas šodienas sēdi turpināt bez pārtraukuma. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai šodienas sēdi turpinātu bez pārtraukuma! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 18, atturas – 2. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

 

K.Leiškalns.

Par 12.pantu, dāmas un kungi, priekšlikumu vairāk nav. Arī par 13. un 14.pantu nav. Tātad nu ir jāskata 15.pants – “Nodokļa likmes”.

Atbildīgās komisijas priekšlikumu par 15.panta pirmo daļu aicinu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija aicina aizstāt skaitli “25” ar skaitli “15”, tas ir, nodokļa likmi no 25 procentiem nolikt uz 15 procentiem. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi. Minētais priekšlikums arī nav saskaņots ar valsts budžetu un līdz ar to ir antikonstitucionāls.

 

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

 

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi, vēlvienreiz! Es tomēr gribētu, lai komisijas priekšsēdētājs strādātu profesionālāk. Jo ir taču paredzēts pārejas periods sakarā ar šo nodokļa likmes samazināšanu. Varbūt viņam bijis liels pārtraukums Saeimas deputāta darbībā un viņš tāpēc nezina, ka šis priekšlikums ir 8.Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādātā likumprojekta pilna kopija. Un šo likumprojektu par nodokļa likmes samazināšanu no 25 līdz 15 procentiem, kas būtu veicama triju gadu laikā, divas nedēļas pirms Saeimas vēlēšanām vienbalsīgi – vienbalsīgi! – atbalstīja Saeima otrajā lasījumā.

Diemžēl PCTVL frakcijas priekšlikums saskaņā ar Saeimas reglamentu turpināt 9.Saeimā šā likumprojekta izskatīšanu nav guvis atbalstu ne no Tautas partijas, ne no TB/LNNK, ne arī no citiem deputātiem, kas melīgi atbalstīja šādu priekšlikumu pirms vēlēšanām, bet jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām aizmirsa savus priekšvēlēšanu solījumus.

Diemžēl tā tas bija ne tikai attiecībā uz šā nodokļa likmes pazemināšanu. Visi kolēģi pirms vēlēšanām šeit no Saeimas tribīnes meloja, ka šis solis ir nepieciešams, lai veicinātu tautsaimniecības uzplaukumu. Un tikai PCTVL deputāti līdz pat šim brīdim cīnās par to, ko Saeima atbalstīja pirms gada. Es gribētu atgādināt kolēģiem, ka tomēr ir izdevies individuālajam uzņēmējam samazināt nodokļa likmi līdz 15 procentiem. Likums ir spēkā no šā gada 1.janvāra, un tas ir mūsu deputāta, 8.Saeimas deputāta, Andra Tolmačova priekšlikums, kurš tika nobalsots 8.Saeimas pēdējā darba dienā un pēc tam tika atkal iesniegts Valsts prezidentei caurlūkošanai. Tikai no šā gada 1.janvāra mēs tomēr uzvarējām, jo tika pieņemta mūsu priekšlikuma vismaz neliela daļa.

Tāpēc es šodien ceru, ka tie cilvēki, kuri tomēr spēj atcerēties, ko viņi solīja pirms vēlēšanām, atbalstīs šo PCTVL priekšlikumu par šā nodokļa likmes pakāpenisku samazināšanu triju gadu laikā un balsos tā, kā viņi solīja un kā viņi balsoja 8.Saeimā.

Paldies. Aicinu atbalstīt!

 

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā – deputāts Leiškalns.

 

K.Leiškalns.

Paldies Buzajeva kungam par atgādinājumu, ka es biju uz kādu laiku zaudējis tautas uzticību, un tāpēc acīmredzot arī bija tie balsojumi un bija tie solījumi. Es nekad neesmu solījis, un arī atbildīgā komisija nav atbalstījusi tādu priekšlikumu, kas tieši ietekmē Latvijas valsts budžetu 2008.gadam un kur šiem iztrūkumiem – 10% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas tieši vērsti pret pašvaldībām, būtu uzrādīti citi ienākuma avoti. Šāds priekšlikums pēc būtības nav balsojams.

Tā ka aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

 

Sēdes vadītājs.

Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 40, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

K.Leiškalns.

10.priekšlikums saņemts no frakcijas “Jaunais laiks”. Manuprāt, tas nav balsojams, jo mēs neatbalstījām 3.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

11. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums – nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 39, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

K.Leiškalns.

12. ir politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums, kurā atkal tiek lūgts 17.pantā nomainīt 25% likmi ar 15% likmi. Komisija to nav atbalstījusi. (No zāles: “Balsot!”)

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 38, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

K.Leiškalns.

13. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums par likuma 20.pantu. Tas nav guvis komisijas atbalstu.

 

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Krišjānim Kariņam.

 

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi, ikkatrs, kurš ir lasījis šā likuma 20.pantu, droši vien, kā saka, ir apmulsis ne vienu reizi vien. Šis pants laika gaitā, deputātiem strādājot, ir ticis pārveidots tā, ka nav īsti saprotams, kam tad ir vai kam tad nav jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Mūsu priekšlikums cenšas to visu vienkāršot. Ja mēs sākumdeklarēšanas likumā visur esam ielikuši slieksni – 100 minimālās algas, kad ir jādeklarē savs mantiskais stāvoklis, tad attiecīgi arī gada ienākumu deklarācijā mēs piedāvājam noteikt to pašu slieksni. Ja vienā likumā jau ir šis slieksnis, tad liksim to arī šajā likumā! Un tas, mūsuprāt, vienkāršotu situāciju brīdī, kad cilvēki sev prasa: “Vai man ir vai man nav jāiesniedz deklarācija?”

Paldies. Aicinu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

 

K.Leiškalns.

Šis pants, Kariņa kungs, jau attiecas uz tiem deklarantiem, kuri iesniedz deklarāciju tāpēc, ka viņi saņem likumā paredzētos nodokļu atvieglojumus. Līdz ar to šai deklarācijai te vajadzētu būt un tā nebūtu izslēdzama vai aprobežojama ar 16 000 latu šajā gadā.

Tā ka es aicinu tomēr atbalstīt komisijas viedokli.

 

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 38, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

K.Leiškalns.

Paldies. 14. ir deputāta Leiškalna priekšlikums par 28.pantu. Tas paredz svītrot pirmā lasījuma redakciju, kas jebkuram nodokļu maksātājam lika piecus gadus krāt un glabāt čekus par izdevumiem, ko viņš ir veicis, ja katra darījuma vērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas. Šādu priekšlikumu var ierakstīt jebkurā pantā, tikai ne nodokļu maksātāju pienākumos. Tam nav nekāda sakara ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanu. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

15. ir politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums, kas paredz papildināt pārejas noteikumus ar 37. un 38.punktu. Tā kā šie punkti attiecas uz noraidītajām redakcijām, es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

 

Sēdes vadītājs.

Sākam debates, jo debatēs vēlas runāt deputāts Vladimirs Buzajevs. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Nē!”)

 

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Pareizi! Šis priekšlikums pēc būtības nav balsojams, bet tieši šajā priekšlikumā ir formulēts pārejas periods gan nodokļa likmes samazināšanai, gan arī minimālās ienākuma nodokļa likmes paaugstināšanai. Leiškalna kungs var uzmanīgi izlasīt un atsaukt savus vārdus, ka PCTVL frakcijas priekšlikumi neatbilst likumiem, Satversmei un tā tālāk. Viss ir paredzēts, un tā ir ne jau mūsu vaina, ka komisija pus gadu skatīja šo likumprojektu un ka šie dati ir novecojuši.

Ja komisija būtu kopā ar tautu un gribētu izpildīt visus savus priekšvēlēšanu solījumus, tā varētu aizstāt 1.janvāri ar 1.jūliju, un tad likums varētu sākt darboties tūlīt pēc šā likuma pieņemšanas.

Sakarā ar to šis priekšlikums nav balsojams. Paldies.

 

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

 

K.Leiškalns.

Tā kā Buzajeva kungs piekrita, ka šis priekšlikums nav balsojams, tad es at­saucu visu to, ko, viņaprāt, es esmu pateicis nepareizi.

16.priekšlikums paredz papildināt pārejas notikumus, un tas ir saņemts no deputāta Mitrofanova kunga. Manuprāt, arī tas vairs nav balsojams.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

17. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem. Aicinu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Arī 18. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par pielikumā esošajiem skaitļiem. Aicinu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

 

K.Leiškalns.

Tāds pats kā visiem citiem šīs paketes likumiem – līdz šā gada 28.februārim.

 

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

K.Leiškalns.

Dāmas un kungi!...

 

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

 

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Draugi! Strādāsim ar likumprojektu, kura dokumenta numurs ir 1960, un tie ir grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Komisija tos ir sagatavojusi otrajam lasījumam. Pavisam ir iesniegti 36 priekšlikumi gan par tēmu, kas skar šo paketi, gan par tēmu, kas skar Valodas likumu. Un arī šoreiz ļoti aktīvs ir bijis labējais deputāts Kārlis Šadurskis, kurš ir iesniedzis 1.priekšlikumu, taču atbildīgā komisija to nav atbalstījusi. Komisija šos priekšlikumus nevērtēja pēc būtības, bet pārsūtīja tos Juridiskajai komisijai, kurai ir jāskatās un jāuzrauga sodi, kas piešķirami par Valodas likuma pārkāpumiem, tā ka, Šadurska kungs, diemžēl...

Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.

 

Sēdes vadītājs.

Šadurska kungs uzstāj, lai šo priekšlikumu balsotu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 38, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

K.Leiškalns.

2. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 159.7 panta piektās daļas izslēgumu. Atbildīgās komisijas vārdā aicinu priekšlikumu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Sandrai Kalnietei. (No zāles dep. S.Kalniete: “Atvainojos! Esmu nepareizi nospiedusi!”) Es saprotu, ka tā ir tehniska kļūme. Deputātiem nav iebildumu pret 2.priekšlikumu.

 

K.Leiškalns.

Paldies, paldies, jo nevienam no frakciju deputātiem arī komisijā pret šo priekšlikumu nebija iebildumu.

Tā ka mēs varam pāriet pie 3. – deputāta Šadurska priekšlikuma. Es jau teicu, kāda šeit ir problēma. Komisija to neatbalstīja, neizskatot priekšlikumu pēc būtības. Komisija dažviet pat piekrita Šadurska kunga priekšlikumiem par bargākiem sodiem par Valodas likuma pārkāpšanu. Deputātam ir liela taisnība, bet to lai izskata Juridiskā komisija.

3.priekšlikums nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

 

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Mani nedaudz izbrīnīja Leiškalna kunga uzstāšanās tribīnē, kad viņš atklāti atzina, ka atbildīgā komisija nav vērtējusi vairākus priekšlikumus. Es domāju, ka mums ir jānodrošina Saeimas darbs tā, lai katrs likumprojekts un katrs iesniegtais priekšlikums tiktu izskatīts kvalitatīvi un pēc būtības. Ja komisija nav spējīga veikt atbildīgās komisijas darba pienākumus šajā gadījumā, tad mēs vairākkārt esam veikuši komisijas maiņu, un, iespējams, ka šāda pieeja arī būtu pareiza.

Es nekomentēšu katru no saviem priekšlikumiem. Lielākā daļa manis iesniegto priekšlikumu aicina palielināt sankciju par Valodas likuma pārkāpumiem. Godātie kolēģi, Administratīvo pārkāpumu kodekss droši vien ir visbiežāk mainītais likums, jo, situācijai mainoties, it īpaši šobrīd – inflācijas apstākļos –, ļoti daudzas sankcijas izskatās jau gluži nenopietnas. Tāpēc man ir ierosinājums palielināt sankciju par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā.

Pašreiz likums paredz naudas sodu līdz piecdesmit latiem. Godātie kolēģi, es domāju, ka šis piecdesmit latu lielais sods un simts līdz divsimts latu sods par atkārtotu likuma pārkāpumu bieži vien vienam otram nepārsniedz tēriņa lielumu restorānā par pusdienām un bieži vien var tikt uzskatīts par abonementu likuma neievērošanai. Tāpēc mans ierosinājums paredz palielināt šo sodu no piecdesmit uz divsimt piecdesmit latiem un būtiski palielināt sodu par atkārtotiem pārkāpumiem.

Godātie kolēģi! Ja drīkst, es nedaudz novirzīšos no Kārtības rullī noteiktās kārtības un, lai nekāptu tribīnē par katru priekšlikumu, izrunāšu arī pārējās problēmas.

Es domāju, ka ir ļoti svarīgi noteikt sodu par valsts valodas nelietošanu izglītības vai zinātnes institūcijās, kur normatīvais akts paredz valsts valodas lietošanu. Es domāju, ka ir nepieciešams naudas sods arī par šādu pārkāpumu.

Un man arī šķiet, ka ļoti būtisks pārkāpums ir valsts valodas nelietošana… likuma pārkāpumi lietvedībā. Par to ir runa 8. un 9.priekšlikumā. Un dažkārt pat valsts institūcijas, piemēram, pašvaldības, pārkāpj Valsts valodas likumu šajos punktos.

Godātie kolēģi! Ja mēs necienīsim mūsu, latviešu, valodu, tad ir ļoti naivi domāt, ka to varētu cienīt arī citi. Es uzskatu, ka Saeimas pienākums ir adekvāti izvērtēt riskus šajā situācijā un noteikt adekvātus sodus par Valsts valodas likuma pārkāpumiem.

Aicinu atbalstīt!

Paldies.

 

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

 

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! No Leiškalna kunga puses bija padoms cienījamam kolēģim Šadurskim nosūtīt visus šos priekšlikumus Juridiskajai komisijai, kuras loceklis esmu arī es. Un šis padoms tika arī izpildīts, jo decembra sākumā visa šī sodu pakete par valsts valodas lietošanas pārkāpumiem trīs reizes pēc kārtas tika nodota Juridiskajai komisijai, kas strādāja pie likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Un komisijā mēs skatījām šos priekšlikumus. Mēs saskatījām apspriežamajā Šadurska 3. un 4.priekšlikumā… par tiem tika saņemti ļoti nopietni iebildumi gan no Tieslietu ministrijas, gan arī no Saeimas Juridiskā biroja. Teiksim, naudas sodi, kurus cienījamais Šadurska kungs dažos pantos gribētu palielināt pat desmit reizes… tie ir lielāki, nekā saskaņā ar likumu var uzlikt fiziskajai personai.

 

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Es gribētu pievērst cienījamās Saeimas uzmanību arī faktam, ka apmēram gadu arī Ministru kabinets skatīja analoģisku likumprojektu par sodīšanu saistībā ar valsts valodas noteikumu neievērošanu. Un, runājot tieši par Šadurska 4.priekšlikumu, bija pavisam citāds Ministru kabineta vairākuma viedoklis – nevis palielināt, bet samazināt vienu naudas sodu, jo cilvēki vispār nespēj to samaksāt, bet tas tiek ļoti bieži piemērots. Turklāt, runājot pat par šo redakciju, izskanēja ļoti nopietni iebildumi no Ārlietu ministrijas puses. Bija speciāla vēstule, saskaņā ar kuru likumprojekts katru reizi tika noņemts no izskatīšanas.

Tā ir ļoti jutīga lieta – naudas sodi par valsts valodas prasmes neievērošanu. Un šī lieta ir arī ārvalstu tiesībsargājošo organizāciju kontrolē. Un visiem viņiem ir gluži pretējs viedoklis: nevis palielināt naudas sodu (2005.gadā tas jau tika palielināts četrreiz), bet tomēr izveidot sistēmu, kādā varētu mācīt cittautiešiem latviešu valodu. Un sakarā ar to tā ir ļoti nopietna lieta.

Es aicinu šodien neatbalstīt visus Šadurska kunga priekšlikumus un pagaidīt, kamēr Ministru kabinets pabeigs savu darbu.

Paldies.

 

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

 

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Mūsu frakcija jau vairākkārt ir iesniegusi līdzīgus priekšlikumus un ierosinājumus, kas paredz stingrākus sodus par necieņas izrādīšanu pret valsts valodu. Un, protams, es atbalstīšu jebkurus mēģinājumus nostiprināt valsts valodas lomu mūsu sabiedrībā. Pilnīgi skaidri un noteikti! Vienalga, no kurienes nāktu šādi ierosinājumi.

Par necieņas izrādīšanu jāsoda! Un necieņa ir tā, ka cilvēks valsts valodu nemācās. Un necieņa ir tā, ka viņš valsts valodu nelieto. Necieņa ir tā, ka viņš izvairās no valsts valodas lietošanas. Jebkurā gadījumā par tādām lietām Latvijā ir stingri jāsoda.

Man, protams, būtu interesants jautājums. Ir divas lielvalstis, kas par katru cenu cīnās, lai Latvijā viņas būtu galvenās noteicējas. Viena lielvalsts ir Krievija, otra lielvalsts ir Amerikas Savienotās Valstis. Un abas divas māca mūs, kā mums te, Latvijā, ir jādzīvo. Un abu divu šo lielvalstu vēstnieki patlaban vai nu dodas, vai taisās doties prom no mūsu valsts. Var būt, ka uz visiem laikiem. Un, lūk, būtu interesanti paklausīties, kurš no viņiem labāk ir apguvis latviešu valodu pa to laiku, kamēr viņi te uzturējās. Viņu pamācības gan neskan latviešu valodā. Minētā kundze mūžīgi…

 

Sēdes vadītājs.

Dobeļa kungs, es aicinu tomēr runāt par priekšlikumu.

 

J.Dobelis.

Es runāju par attieksmi pret valsts valodu, un šī attieksme izpaužas ne tikai no mūsu puses; tā izpaužas, vērojot mūsu attieksmi pret citu valstu pārstāvjiem Latvijā. Jo tas nosaka sabiedrības attieksmi, un tas arī nosaka to, kā mēs šeit rīkosimies tādos gadījumos, ja izrāda necieņu pret mūsu valsts valodu. Tāpēc es vienkārši divos teikumos gribu pateikt, ka daudzu valstu vēstnieki iemācās latviešu valodu, šeit strādādami, bet vismazāk to dara Krievijas un ASV vēstnieki. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Iepriekšējais runāja, runāja!”) Un, ja tie necienīs mūsu valsti, tad diez vai mēs kaut ko citu viņiem varēsim iemācīt.

Lūk! Un līdz ar to sodiem jābūt stingriem un samērojamiem. Nu diez vai mēs nonāksim līdz tam, ka liksim cietumā par valsts valodas nelietošanu, bet katrā ziņā naudas sodam jābūt tādam, kas ir ietekmīgs. Nevar žēlot cilvēkus, ja viņi tīšām pārkāpj mūsu likumus. Cita lieta, ja ne katrs cilvēks var iemācīties to valodu runāt skaisti un skaidri. Nu viens otrs šeit pat no tribīnes ne sevišķi glītā latviešu valodā runā, bet vismaz cenšas. Paldies vismaz par to! Līdz ar to šeit ir runa arī par likuma garu. Ja cilvēks kaut vai stostās un mokās ar latviešu valodu, bet cenšas, tad ir viena pieeja. Bet, ja viņš, prazdams latviešu valodu, tīšām izvairās no latviešu valodas, tad pieeja ir pavisam cita.

Tā ka es atbalstīšu 3.priekšlikumu un acīmredzot arī vairākus citus.

 

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Artim Pabrikam.

 

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dāmas un kungi! Es tiešām negribētu aizņemt pārāk daudz laika, runājot par šo priekšlikumu.

Es domāju, ka mēs tiešām kārtējo reizi novirzāmies no svarīgākām lietām. Man personīgi tomēr, par spīti dažiem, šķiet, ka šis priekšlikums nav atbalstāms, un es pamatošu – kāpēc.

Es domāju, ka šis priekšlikums lielā mērā ir balstīts uz neizpratni par struktūru, par veidu, kādā mēs organizējam integrācijas procesus, valodas apmācības procesus, un par situāciju, kādā mēs pašreiz atrodamies. Skatoties no šā viedokļa, teiksim, soda pastiprināšana vai samazināšana vai atsevišķu struktūru izmainīšana nemaina lietas būtību. Šādi jautājumi par valodas apmācību mums jāskata konceptuāli, un pirmām kārtām mums šeit būtu šajā tribīnē jāredz īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās.

Attiecībā uz Dobeļa kunga piezīmi es domāju, ka viņš nepietiekami labi pārzina vēstniekus. (No zāles dep. J.Dobelis: “Pārzina gan! Labi pārzina!”) Tā ir viena lieta. Un otrām kārtām es gribu pieminēt to, ka vēstnieku valodas zināšanas nekādā ziņā nav kritērijs mūsu nacionālajai politikai. (No zāles dep.J.Dobelis: “Viņi ir vienkārši stulbeņi!”)

Paldies.

 

Sēdes vadītājs.

Dobeļa kungs, es jums aizrādu par ētikas normu neievērošanu šobrīd!

Vārds deputātam Aleksandram Go­lu­bovam.

 

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es saklausīju brīnumus. Dobeļa kungs nekādi nevar saprast, ka Latvijas Republikas Valsts valodas likums nav saistošs ārzemju vēstniekiem. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ir saistošs!”)

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, Golubova kungs! Man būtu aicinājums runāt …

 

A.Golubovs.

… un viņš to nekādi nevar saprast…

 

Sēdes vadītājs.

Golubova kungs! Es atvainojos… Mēs šobrīd runājam par deputāta Šadurska priekšlikumu, kurā nav neviena vārda par vēstniekiem. Lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

 

A.Golubovs.

Es runāju tieši par šo priekšlikumu. Šadurska kungs ar “Jauno laiku” nekādi nevar saprast, ka tikai ar sodiem neko panākt nevar. Paskatieties jūs visi, cik mūsu budžetā ir ielikts naudas latviešu valodas apmācībai un integrācijai, un tad jūs redzēsiet, ko dod valsts un ko grib valsts!

 

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

 

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Paldies Šadurska kungam, ka viņš iesniedzis šo un vēl dažus citus priekšlikumus valsts valodas sakarā, jo drīz būs pagājuši 20 gadi kopš neatkarības atjaunošanas. Bet runāsim skaidri un gaiši – krievvalodīgo attieksme pret valsts valodu kļūst aizvien nekaunīgāka. To gan vairs nesauc atklāti par suņu valodu, bet ignorē visur, kur vien iespējams. Es to nedomāju par pilnīgi visiem, bet ir liela daļa tādu, kuri nav gribējuši mācīties valodu vēl līdz šim laikam un negrib mācīties vēl joprojām.

Te Pabrika kungs pieminēja integrāciju. Integrācija, Pabrika kungs, ir viens milzīgs blefs. Integrācija nav notikusi! Un nenotiek arī šodien! Nav notikusi un nenotiek, jo integrējamie negrib integrēties! (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Integrāļi!”) Skaidri un gaiši! Jo attieksme nav mainījusies šajos 20 gados: kā ignorēja valsts valodu, tā ignorē. Un, godīgi sakot, paši latvieši vien esam vainīgi, ka mēs nedz savos likumos, nedz ikdienā neprasām, mēs piekāpjamies, pakļaujamies. Un tāpēc ir pēdējais laiks patiešām rīkoties visādā veidā, tātad arī pastiprināt sodus par valsts valodas nelietošanu. Jo visos lielveikalos tagad nāk simtiem jaunu pārdevēju no dažādām NVS valstīm – krievvalodīgie, kuri neprot neviena vārda latviski. Bet darbā tiek pieņemti. Tas nav normāli!

Nesen (šķiet, pagājušonedēļ) PCTVL frakcija iesniedza Saeimā jautājumu par to, ka katastrofāli esot samazinājies naturalizācijas temps. Taču viņi aizmirst, ka naturalizācijas temps (naturalizācija nozīmē arī integrāciju, par ko mēs arī šodien runājam) ir samazinājies tāpēc, ka vairs nav palicis to, kuri valsts valodu prastu minimālajā līmenī.

Tāpēc es atbalstu šo priekšlikumu.

Un, cienījamie kolēģi latvieši, izturēsimies reiz drusciņ nopietnāk pret savu valodu un pret Latviju! Pret tiem, kuri neciena valsts valodu, izturēsimies tā, kā to prasa latvieša stāja!

Paldies. (No zāles dep. J.Dobelis: “Pareizi, Pēter!”)

 

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim – otro reizi.

 

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Es aicinu strādāt mazliet profesionālāk. Un lūdzu neielikt manā priekšlikumā un nemeklēt tur tādus zemtekstus, kādu tur nav. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Vēstnieki ir! Vēstnieki ir!”)

Par Golubova kunga teikto. Tikai ar sodiem neko nevar panākt. Golubova kungs, nu tas taču ir katram skaidrs! Es ceru, ka jūs nemēģināt uzskatīt, ka manā priekšlikumā būtu ietverta šī doma, ka kaut ko panākt var tikai ar sodiem.

Un nu atbilde Pabrika kungam. Pabrika kungs, jūsu teiktais par integrācijas politikas izpratni vai neizpratni ir, protams, interesanta doma, bet, Pabrika kungs, izlasiet manu priekšlikumu! Tur nav nekā par integrācijas politiku. (No zāles dep. A.Pabriks: “Tur ir tā problēma!”) Es izlasīšu šo priekšlikumu. Spēkā esošā redakcija: “Par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ja normatīvais akts paredz valsts valodas lietošanu, – uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.” Mans priekšlikums: “uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.”

Pabrika kungs, šeit nav ne integrācijas, ne dezintegrācijas, ne diferenciācijas! (No zāles dep. A.Pabriks: “Tur jau tā problēma!”) Šeit ir laika garam un inflācijas procentiem līdzi augošs samērīgs sods.

Paldies par uzmanību. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Bet kur vēstnieki palika?”)

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

 

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jau vakar Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdē mēs daļēji faktiski pieskārāmies šim jautājumam, un tur bija klāt arī deputāts Golubovs, protams.

Šis nav budžeta jautājums, Golubova kungs! Un vakar jūs dzirdējāt, kādēļ tas nav tāds. Pat tādā ļoti demokrātiskā valstī (mēs varam lietot šos vārdus – “ļoti demo­krātiskā valstī”) kā Nīderlande… Ir zināms, ka Nīderlande jau tagad visiem legāli iebraukušajiem imigrantiem prasa nokārtot valsts valodas eksāmenu – eksāmenu holandiešu valodā. Un no budžeta neatvēl tam nekādus līdzekļus. Tātad cilvēkam, kas ir legāli iebraucis Nīderlandē, pašam jāatrod līdzekļi, lai viņš varētu šo eksāmenu izturēt. To jūs vakar dzirdējāt no manis teiktā.

Arī mums nav jāmeklē budžetā līdzekļi un…

 

Sēdes vadītājs.

Lāča kungs, es atvainojos, mēs šobrīd runājam par 3. – deputāta Šadurska priekšlikumu.

Priekšlikums skan tā: “Izteikt 201.26 panta pirmās daļas sankciju šādā redakcijā: “uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem”.”

Lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

 

V.Lācis.

Jā, bet es domāju, ka pašreiz es varu pieskarties arī citu deputātu runātajam. Šinī gadījumā tas ir debašu jautājums. Un es pieskaros deputāta Golubova…

 

Sēdes vadītājs.

Šis ir šobrīd Saeimas kārtības ruļļa jautājums, un jāievēro cieņa pret pārējiem deputātiem.

 

V.Lācis.

Labi, es ievērošu cieņu pret jums, kas vada Saeimas sēdi.

Tātad, Golubova kungs, kā jau vakar es teicu, ir valstis, kas okupācijas varas ievestus cilvēkus neatbalsta ar naudas līdzekļiem, lai viņi iemācītos valsts valodu; ir pat ļoti demokrātiskas valstis, kurās legālajiem imigrantiem pašiem par saviem līdzekļiem jāiemācās tās valsts valoda, kurā viņi ierodas.

Un es tāpēc piekrītu deputāta Šadurska priekšlikumam, lai arī kādā variācijā tas būtu.

 

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Buza­jevam, otro reizi. (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: “Vai dieniņ, vai dieniņ!” Dep. Dz.Ābiķis: “Kārlīt, mēs bez pusdienām paliksim!”) Es tiešām lūdzu runāt par priekšlikumiem.

 

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es šeit jau pastāstīju par Tieslietu ministrijas un Ārlietu ministrijas viedokli, kā arī par Juridiskā biroja viedokli attiecībā uz 3. un 4.priekšlikumu – cienījamā Šadurska kunga priekšlikumiem, kurus (es vēlvienreiz atkārtošu!) skatīja arī Juridiskā komisija.

Taču es nepabeidzu – nepateicu, pie kāda secinājuma mēs tomēr nonācām. Iznāca tā, ka mēs šo jautājumu atlikām, lai saņemtu citu speciālistu viedokli, bet diemžēl Šadurska kungs atsauca visus priekšlikumus visiem trijiem likumprojektiem. Un nu iznāk tā, ka Juridiskās komisijas slēdziena nav. Un šis priekšlikums nav cīņa par tiesisku valsti vai par latviešu tautības iedzīvotāju aizstāvību. Un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ietvaros ir runa tikai par budžeta papildināšanu. Uz kāda cilvēku slāņa rēķina? Protams, uz krievu tautības iedzīvotāju rēķina. Šā priekšlikuma būtība izriet no konteksta. Saskaņā ar to arī ir Pabrika kungam taisnība, ka ir runa par sabiedrības integrāciju, jo ļoti slikti būtu, ja valsts budžetu varētu papildināt tikai uz krievu tautības iedzīvotāju rēķina.

Šis secinājums arī ir pamats tam, lai tomēr noraidītu visu šo paketi.

Paldies par uzmanību.

 

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jurim Dobelim, otro reizi. (No zāles: “A-ai!”)

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vērtējot jebkuru priekšlikumu, vispirms ir jāskatās, uz cik plašu lauku šis priekšlikums attiecas. Un tāpēc, ja runājam par valsts valodu, tas nav viens priekšlikums vai divi priekšlikumi, kas ir atraujami no visa pārējā. Jo jautājums par valsts valodas lietošanu, par attieksmi pret valsts valodu Latvijā – tas ir īpašs jautājums. Žēl, ka mēs gribam uz to ļoti šauri skatīties. Lūk!

Un tieši tāpēc šis konkrētais priekšlikums skar daļu no sistēmas, skar daļu no attieksmes pret latviešu valodu arī šeit, Saeimā, jo sistēmas veidošana šādos gadījumos sākas ar likumu palīdzību, un tas ir šeit. Protams, var runāt arī par populismu, nav jau problēmas. Šinī gadījumā konkrēti mūsu apvienība vairākkārt ir uzsvērusi, ka ir jābūt stingrākai sodu sistēmai tad, ja tiek izrādīta necieņa pret valsts valodu. Konkrētais priekšlikums, 3.priekšlikums, ir viens no paņēmieniem, kā ieviest lielāku stingrību. Pārējie priekšlikumi, kas paredz lielākus sodus, arī iekļaujas šajā sistēmā.

Nu un to, ko es par vēstniekiem teicu… Protams, ir runa par cieņu vai par necieņu, ne par ko citu. Bet tas tomēr iekļaujas kopējā sistēmā, jo mūsu vēstnieki ārvalstīs iemācās to valstu valodas, kurās viņi strādā.

 

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Šadurskis… Es atvainojos! Leiškalns. Abi ir Kārļi.

 

K.Leiškalns.

Jā, paldies, priekšsēdētāja kungs!

Paldies Saeimas deputātiem par ārkārtīgi saturīgajām, būtiskajām, 3.priekšlikumam atbilstošajām debatēm.

Vienīgais, pret kura teikto man ir ko iebilst, ir mans draugs Šadurska kungs. Man ir viņam jāpasaka: komisija priekšlikumus saņēma, izskatīja, iekļāva tabulā, izsauca juridisko tiesību speciālistus, izsauca Juridiskā biroja pārstāvjus, izsauca Valsts cilvēktiesību biroja pārstāvjus un sāka priekšlikumus skatīt pa vienam, Šadurska kungs. Un visi komisijas locekļi, tai skaitā jūsu draugs Leiškalns, skatījās uz durvīm: kad nāks iesniedzējs, lai motivētu savus priekšlikumus? Iesniedzējs nenāca, juristus mēs palaidām. Un, kad es aicināju balsot par priekšlikumiem, tad vienīgais, kurš aiz frakcijas solidaritātes uzturēja spēkā jūsu priekšlikumus un lika balsot par katru no tiem, bija Krišjānis Kariņa kungs. Visi pārējie komisijas locekļi atturējās, līdz ar to neatbalstīja priekšlikumus.

Tā ka aicinu turpmāk ierasties uz komisijas sēdēm. Mēs būtu uzsākuši ne tikai būtisku, kā tas otrajā lasījumā pienākas, bet arī detalizētu, precīzu diskusiju par katru konkrēto priekšlikumu. Mēs ar to tiktu galā. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Paldies par skaidrību, Kārli!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 32, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

K.Leiškalns.

Paldies.

4. – deputāta Šadurska priekšlikums par 201.26 pantu – nav guvis komisijas atbalstu. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 31, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

K.Leiškalns.

Arī 5. – deputāta Šadurska priekšlikums par 201.26 pantu – nav atbalstīts komisijā. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 31, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

K.Leiškalns.

Arī 6. – deputāta Šadurska priekšlikums likumu papildināt ar jaunu pantu – nav guvis komisijas atbalstu. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 29, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

K.Leiškalns.

Arī 7. – deputāta Šadurska priekšlikums papildināt likumu ar jaunu pantu – nav guvis komisijas atbalstu. (No zāles: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 27, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

K.Leiškalns.

Paldies.

Arī 8. – deputāta Šadurska priekšlikums, kas paredz papildināt likumu ar jaunu pantu, – nav guvis komisijas atbalstu.

 

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 25, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

K.Leiškalns.

Arī 9. ir deputāta Šadurska priekšlikums, kurā viņš aicina papildināt likumprojektu, bet, manuprāt, ir jāaicina papildināt likumu ar jaunu pantu. Likumprojektam tik daudz pantu vispār nav. Tas nav guvis komisijas atbalstu. (No zāles: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu… Es atvainojos, jo laikam mazliet nokļūdījos. Acīmredzot būs jāpārbalso. Vēl vienu reizi zvanu! Tas ir 9.priekšlikums, bet es minēju 10.priekšlikumu. Tur jēdzieniski ir dažādi tas viss. Tātad balsosim par 9. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Balsošanas režīmu, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 26, atturas – 27.

9.priekšlikums nav atbalstīts.

 

K.Leiškalns.

Arī 10. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

 

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 26, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

K.Leiškalns.

Arī 11. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav guvis komisijas atbalstu.

 

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 26, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

K.Leiškalns.

12. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 27, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

K.Leiškalns.

13. – deputāta Šadurska priekšlikums par likumprojekta papildināšanu – nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 25, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

K.Leiškalns.

14. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 27, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

K.Leiškalns.

Atbildīgā komisija ir skatījusi, bet nav atbalstījusi 15. – arī deputāta Šadurska priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 25, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

K.Leiškalns.

Komisija ir skatījusi arī 16. – deputāta Šadurska priekšlikumu, bet nav to atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 23, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

K.Leiškalns.

Arī 17.priekšlikumā deputāts Šadurskis nav guvis komisijas atbalstu.

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 7.laidienā

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!