Par Valsts prezidenta oficiālo vizīti Polijas Republikā 4.–6.februārī

No 4. līdz 6.februārim Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu uzturējās oficiālā vizītē Polijas Republikā. Vizītes laikā Valsts prezidents (attēlos no augšas uz leju) 5.februārī tikās ar Polijas Seima priekšsēdētāju Broņislavu Komorovski, Senāta priekšsēdētāju Bogdanu Baruseviču, premjerministru Donaldu Tusku, kā arī 4.februārī Varšavas Sacelšanās muzejā iepazinās ar dokumentālajām liecībām par 1944. gada notikumiem Polijā Foto: Juris Krūmiņš, VPK

Valsts prezidents Valdis Zatlers 5.februārī tikās ar Polijas Republikas premjerministru Donaldu Tusku.

Tiekoties ar Polijas premjerministru Donaldu Tusku, tika pārrunāti gan valstu divpusējās sadarbības jautājumi, gan arī reģionālāsadarbība. Sarunas gaitā īpaša uzmanība pievērsta Latvijas un Polijas kopējiem enerģētikas projektiem, kā arī Eiropas Savienības Enerģētikas politikai.

Tāpat abas amatpersonas pārrunāja plānoto gāzesvada būvniecību un ar to saistītos jautājumus. V.Zatlers norādīja, ka “NordStreem” projekts spilgti pierāda vienotas ES enerģētikas politikas nepieciešamību un konsekventu tās īstenošanu praksē. “Uzskatu, ka pirms gāzesvada būvniecības sākšanas būtu bijusi nepieciešama pilnīgāka projekta izpēte un kvalitatīva apspriešana ar kaimiņvalstīm, turklāt vēl joprojām nav veikts pilnīgs “NordStream” ietekmes uz vidi un drošības novērtējums, kas Latviju dara uzmanīgu pret šīm aktivitātēm Baltijas jūrā,” teica Valsts prezidents. Sarunas gaitā abas amatpersonas arī apsprieda iespējamo gāzesvada “AmberLine” turpmāko attīstību.

Sarunu partneri apsprieda Ignalinas atomelektrostacijas projekta gaitu, kas būtiska abu valstu enerģētiskās neatkarības veicināšanai. Sarunas gaitā Valsts prezidents norādīja, ka līdz šim Ignalinas projekts ir atpalicis no sākotnēji noteiktajiem termiņiem, taču šobrīd svarīga ir visu iesaistīto pušu paustā apņemšanās konstruktīvi turpināt projekta īstenošanu. “Latvijas pozīcija šajā jautājumā paliek nemainīga – līdzdalībai Ignalinas projektā ir jānotiek uz pušu līdztiesības pamatiem,” Polijas premjerministram teica V.Zatlers.

Gan Eiropas Savienības kopējās ārpolitikas, gan arī divpusējā kontekstā tika pārrunātas Latvijas un Polijas attiecības ar Krieviju un tuvākā laika mērķi saskarsmē ar šo kaimiņvalsti.

Latvijas un Polijas intereses būtiski pārklājas Eiropas Savienības kaimiņpolitikas jomā. Ņemot vērā, ka gan Latvija, gan Polija definējusi palīdzību Gruzijai, Ukrainai, Moldovai, turpinot to demokrātiskās reformas, kā vienu no savām prioritātēm Valsts prezidents un premjerministrs apsprieda sadarbības iespējas arī šajās valstīs.

Vizītes noslēgumā Valsts prezidents tikās ar Polijas likumdevēju – Seima un Senāta – priekšsēdētājiem.

Tika pārrunātas abu valstu divpusējās sadarbības iespējas parlamentārā līmenī, kā arī Lisabonas līguma ratifikācijas gaita abās valstīs. Tāpat amatpersonas apsprieda poļu kopienas vietu un lomu Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē.

Vizītes noslēgumā – Polijas Republikas prezidenta un viņa kundzes oficiālās vakariņas par godu Latvijas Valsts prezidentam un Lilitai Zatleres kundzei.

5.februārī Valsts prezidents Valdis Zatlers arī atklāja divpadsmito Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecību ārvalstīs – Polijā, Varšavā (uzruna – zemāk).

Atklāšanā piedalījās Latvijas vēstnieks Polijā Alberts Sarkanis, Polijas vēstnieks Latvijā Macejs Klimčaks, LIAA direktors Andris Ozols, LIAA pārstāvis Polijā Rolands Lielbriedis, kā arī Polijā strādājošie Latvijas uzņēmēji.

Valsts prezidents Valdis Zatlers, atklājot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecību Polijā:

“Jūsu ekselence vēstnieka kungs, Ozola kungs [LIAA direktors Andris Ozols], dāmas un kungi!

Man ir liels prieks būt šodien šeit un atklāt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras divpadsmito pārstāvniecību.

Tādēļ vispirms ļaujiet man pateikties par šo iespēju jūs satikt. Šodien es vēlētos dalīties ar jums dažās pārdomās un idejās par tālākajiem uzdevumiem un izaicinājumiem, ar kuriem jums būs jāsastopas, Latvijas un Polijas ekonomiskajām attiecībām arvien attīstoties.

Tikai pirms stundas es tikos ar Polijas prezidentu Kačinska kungu. Mums bija daudz ko pārrunāt, un, kā jūs varat iedomāties, viens no tematiem bija vienotais Eiropas tirgus un tā jaunās tendences pēc Lisabonas līguma un pievienošanās Šengenas zonai. Es domāju, ka tas nebūs nekas īpaši jauns, tomēr jaunākie pasaules attīstības virzieni ir pietiekams iemesls, lai atgādinātu jums, ka Eiropa šodien vairāk nekā jebkad agrāk ir vērtību, nāciju un tautu solidaritātes savienība. Tas nav tikai vienotais tirgus, kurā mēs tirgojamies, bet kopīga politiska telpa, kurā mēs dzīvojam. Tādējādi, mani draugi, es patiešām vēlētos uzsvērt, ka politiskā Eiropa un ekonomiskā Eiropa nedzīvo dažādās istabās.

Ko tas nozīmē mums? Tas nozīmē, ka man kā Latvijas prezidentam ir pienākums būt par jūsu aizstāvi gan savās mājās – Latvijā, gan tiekoties ar saviem kolēģiem Briselē un citās Eiropas galvaspilsētās. Es to darīšu arī ārpus Eiropas robežām, piemēram, Maskavā, Kijevā vai Tbilisi. Politiskās vadības vajadzības ir mainījušās līdz ar Eiropas ciešāku integrāciju. Tas nozīmē, ka mans pienākums nav tikai būt par savas valsts, Latvijas, bet arī mūsu – eiropiešu plašākā nozīmē – pārstāvi, tiekoties ar ārvalstu vadītājiem.

Taču šeit man jāuzsver, ka es varu būt jūsu aizstāvis un pārstāvis tikai tad, ja jūsu pieeja līgumu slēgšanai un sakaru veidošanai ir balstīta uz brīvības, demokrātijas un likuma pamatvērtībām. Un, jāsaka, ka tas arī izšķirs, vai mēs kā eiropieši būsim konkurētspējīgi globalizācijas laikmetā.

Tātad visu informāciju par iespējām Latvijā un tās birokrātijas trikiem jums sniegs Ozola un Lielbrieža kungi. Es tikai piebildīšu, ka, paraugoties uz Latvijas un Polijas sadarbību ekonomikā, redzu vairākus veiksmes stāstus. Šobrīd Latvijā darbojas 162 uzņēmumi ar poļu kapitālu, un daudzas kompānijas, kas dibinātas Latvijā, atrada ceļu uz Polijas nacionālo ekonomiku. Arī tirdzniecība starp Latviju un Poliju pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi uzplaukumu. Ir iemesls būt apmierinātiem. Bet, ja jūs jautāsit man, vai es esmu par šādiem rezultātiem pārsteigts? Nepavisam nē, mani draugi! Ir tik daudz iespēju, kuras var tikt izmantotas kopējam labumam.

Tikai daži piemēri no Latvijas puses. Pēdējā desmitgadē ir nomainījušās vairākas valdības, inflācijas indekss sasniedzis divciparu skaitli, bet joprojām mēs esam straujāk augošā tautsaimniecība ES, mūsu ekonomika paliek atvērta un uz tirdzniecību orientēta, un, vissvarīgākais, mūsu elastīgais darba tirgus, nodokļu politika un sociālā nodrošināšana, kā arī mūsu īpašās zināšanas sadarbībā ar ES robežojošajām valstīm ir unikāla kombinācija. Tas padara Latvijas ekonomiku ļoti piemērotiesspējīgu jaunajai starptautiskajai ekonomiskajai kārtībai un vienlaikus tā ir arī ļoti eiropeiska.

Un tas nozīmē, ka šajās dienās mums jāatceras, ka vienotas un plecu pie pleca strādājošas Eiropas ideja ir būtiski svarīga mūsu tautām, lai tās nosargātu savu vietu šajā pasaulē. Patiesībā globalizācija, ar kuru mēs visi sastopamies, stiprina divpusējās attiecības.

Atcerieties, ka šābrīža globālajā ekonomiskajā situācijā, kurai pēdējā laikā raksturīgs galvenokārt endēmisks gaisīgums, vecās finanšu lēmumu pieņemšanas parunas iegūst jaunu nozīmi. Patiešām, vissvarīgākais finanšu lēmumu pieņemšanas komponents ir laiks, kad tas izdarīts. Dāmas un kungi – netērēsim laiku lieki.

Tātad, pirms dodu vārdu jums, Ozola kungs, tikai vēl viena piezīme. Es vēlētos, lai jūs atcerētos Lisabonas stratēģiju, kas tika pieņemta 2000.gadā ar ambīcijām padarīt Eiropu par “viskonkurētspējīgāko vietu pasaulē uzņēmējdarbībai līdz 2010.gadam”. Ir pagājusi jau vairāk nekā puse no šā perioda. Vai tas ir bijis veiksmīgs?

Dāmas un kungi, kāda ir notikušā mācība: jebkuram ambiciozam un pat nelielam plānam ir nepieciešams precīzs grafiks un izmērāmi mērķi, kurus sasniegt. Jo citādi tā būs tikai kārtējā koncepcija, kas tā arī paliks uz papīra. Un nekas vairāk. Tādēļ, Ozola un Lielbrieža kungi, galvenais, kas jāpatur prātā: grūtākais nav vis pieņemt lēmumu, bet gan noteikt precīzu laiku, kad šo lēmumu pieņemt.”