Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts prezidents: Piedaloties izstādes "Izraēla: vēsture fotogrāfijās" atklāšanā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.02.2008., Nr. 21 (3805) https://vestnesis.lv/ta/id/170533

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

07.02.2008., Nr. 21 (3805)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts prezidents: Piedaloties izstādes “Izraēla: vēsture fotogrāfijās” atklāšanā

 

Valsts prezidents, 6.februārī, Rīgas Ebreju kopienas namā:

05.JPG (17076 bytes)
06.JPG (19071 bytes)
Vakar, 6.februārī, Rīgas Ebreju kopienas namā: izstādes “Izraēla: vēsture fotogrāfijās” organizators Dmitrijs Krupņikovs (augšējā attēlā, pa labi), iepazīstinot Valsts prezidentu Valdi Zatleru un Lilitu Zatleres kundzi ar izstādes fotoliecībām. Daloties iespaidos – ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, rabīns Mordehajs Glazmans un kultūras ministre Helēna Demakova (apakšējā attēlā)
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

“Šodien man ir patīkams uzdevums atklāt visā pasaulē pazīstamo divu Izraēlas fotomākslinieku Pola Goldmana un Dāvida Rubingera darbu izstādi, kas veltīta ļoti nozīmīgam notikumam – Izraēlas Valsts dibināšanas 60.gadadienai un Latvijas un Izraēlas diplomātisko attiecību 16.gadadienai.

Kā redzams, starpvalstu attiecībās mēs varam atskatīties uz daudz īsāku laika posmu, nekā pastāv mūsu valstis. Tas izskaidrojams ar Latvijas sarežģīto vēsturi. Pēc Otrā pasaules kara beigām Latvija uz ilgiem gadiem zaudēja neatkarību un tika vardarbīgi iekļauta padomju sistēmā. Diplomātiskās attiecības ar Izraēlu mēs varējām nodibināt tikai pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas. Tā ir izskaidrojama šī lielā atšķirība starp abām jubilejām.

Domāju, izstāde varētu kalpot par labu informācijas avotu emocionālai Izraēlas Valsts vēstures apgūšanai un izpratnei. Izstādītie mākslas darbi mūs visus noteikti uzrunās daudz tiešāk un skaidrāk nekā gari, akadēmiski vēstures traktāti.

2008.gads ir ļoti nozīmīgs gads Izraēlas Valsts un Latvijas Republikas vēsturē. Izraēla atskatās uz 60, bet Latvija uz 90 sava valstiskuma pastāvēšanas gadiem. Izraēlu un Latviju vieno daudzas saites, to likteņos ir daudz kā kopīga. Atskatoties vēsturē, redzam, ka allaž būtiska loma gan latviešu, gan ebreju tautas mentalitātē ir bijusi ilgām un sapņiem pēc sava valstiskuma. Bet abu valstu tapšana, attīstība un vēsture ir bijusi ļoti sarežģīta. Gan Izraēlai, gan Latvijai ar ieročiem rokās bija jāizcīna tiesības uz neatkarību un patstāvību.

Latvijas Brīvības cīņu laikā no 1918. līdz 1920.gadam līdzās latviešiem arī ebreji plecu pie pleca cīnījās par Latvijas Republikas izveides un pastāvēšanas tiesībām. Par parādīto varonību kaujās četri Latvijas ebreji tika apbalvoti ar valsts augstāko militāro apbalvojumu – Lāčplēša Kara ordeni.

Runājot par Latvijas un Izraēlas ciešajām saitēm, vēlos atzīmēt, ka Latvija ir bijusi dzimtene daudziem pasaules slavu ieguvušiem ebreju māksliniekiem, zinātniekiem, garīdzniekiem un politiķiem. Ar Latviju savulaik bijis cieši saistīts gleznotājs Marks Rotko, filozofs sers Jesaja Berlins, rabīns un viens no Izraēlas valsts dibinātājiem Markuss Nuroks, jūdaisma teorētiķis Josefs Rozins un daudzi citi.

Kā liecina vēstures avoti, ebreji Latvijas teritorijā pakāpeniski sāka ienākt jau 16.–17.gadsimtā. Tolaik ebreju kopienas klātbūtne bija jūtama ne vien lielākajās Latvijas pilsētās – Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jelgavā, bet arī daudzos lauku miestos un mazpilsētās. 19.–20.gadsimtā ebreji jau ieņēma stabilu vietu Latvijas ekonomiskajā, politiskajā un kultūras dzīvē. 1914.gadā Latvijas teritorijā dzīvoja vairāk nekā 180 tūkstoši ebreju.

Ļoti traģisks posms ebreju un latviešu attiecībās bija Otrā pasaules kara laiks. Nacistu okupācijas periodā holokausta rezultātā Latvijā gandrīz pilnībā tika iznīcināta ebreju kopiena. Tas bija drausmīgs noziegums. Atjaunotajā Latvijas valstī ebreju tautas lielā traģēdija nav aizmirsta un nekad arī netiks aizmirsta.

Man ir patiess prieks, ka mūsdienās Latvijas ebreju kopiena ir atdzimusi un ieņem svarīgu vietu valsts ekonomiskajās un politiskajās norisēs. Kopiena ir lojāla mūsu valstij un ir pilnībā integrējusies Latvijas sabiedrībā. Ceru, ka arī nākotnē kopiena sekmīgi attīstīsies un pildīs svarīgo tilta funkciju Latvijas un Izraēlas attiecību augšupejā.

Ceru, ka šodien atklājamā izstāde mums labāk palīdzēs saprast vienam otru, saprast mūsu vēsturi, mūsu vērtības un ideālus, vēl vairāk satuvinās Izraēlu un Latviju un to tautas.

Nobeigumā vēlētos izteikt pateicību Izraēlas vēstniecībai Latvijā, Ebreju draudžu un kopienu padomei, Latvijas Ārlietu ministrijai, visiem tiem, kuri atbalstīja izstādes veidošanu.”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!