Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 5.februārī

 

ĀM: Par Latvijas un Baltkrievijas valdības vienošanos par pilsoņu savstarpējiem braucieniem

5.februārī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības Vienošanos par pilsoņu savstarpējiem braucieniem”, kas paredz vairākus atvieglojumus, Latvijas iedzīvotājiem ceļojot uz Baltkrieviju.

Sākot ar šā gada februāri, Latvijas iedzīvotāji varēs saņemt Baltkrievijas vīzas ar derīgumu līdz 180 dienām gada laikā. Līdz šim bija iespēja saņemt Baltkrievijas vīzu līdz 90 dienām gada laikā. Baltkrievijas vīzas derīguma laika palielināšana atvieglos starpvalstu biznesa sakarus. Vienošanās nodrošina atvieglojumus Latvijas iedzīvotājiem, kuri ceļo uz Baltkrieviju, arī citos jautājumos, no kuriem būtiskākie ir:

• reģistrācijas prasības atcelšana Latvijas iedzīvotājiem, kuri Baltkrievijā uzturas ne ilgāk par 30 dienām,

• izbraukšanas vīzas prasības atcelšana, ja ir nozaudēta pase un izceļojot tiek uzrādīta atgriešanās apliecība.

Vienošanās izstrādāta saskaņā ar Latvijai saistošajiem Eiropas Savienības un Šengenas tiesību aktiem migrācijas jautājumos.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

 

FM: Par vakanto štata vietu likvidāciju valsts pārvaldē

Valsts iestādēs likvidēs vairāk nekā 760 ilgstoši vakantās štata vietas, par to pērnā gada nogalē Finanšu ministrija (FM) vienojās ar nozaru ministrijām un to padotības iestādēm. 5.februārī ar FM sagatavoto informatīvo ziņojumu par FM un valsts tiešās pārvaldes iestāžu vienošanos šajā jautājumā iepazinās Ministru kabinets.

Vakances tiks likvidētas struktūrvienību optimizācijas rezultātā, pārdalot funkcijas un papildinot amatu aprakstus darbiniekiem, kuri jau veic vakanto amatu pienākumus papildu saviem tiešajiem darba pienākumiem. Līdz ar to šiem darbiniekiem tiks palielināts arī atalgojums, pārdalot neaizpildītajām darba vietām paredzēto finansējumu.

Pavisam FM organizēja 14 sanāksmes par ilgstoši vakanto amatu turpmākās saglabāšanas nepieciešamību vai likvidēšanu. Sanāksmēs tika izvērtēti to valsts tiešās pārvaldes iestāžu vakanto amatu saraksti, kurās vakanto amatu skaits ir lielāks par 5% no amatu kopskaita. Tos izvērtējot, ir secināts, ka ilgstoši vakantie amati pamatā ir ar nekonkurētspējīgu atalgojumu un vairumā gadījumu tie ir iestādēs ar zemu vidējā atalgojuma līmeni.

Valdība nolēma, ka saskaņā ar Finanšu ministrijas un valsts tiešās pārvaldes iestāžu vienošanos iestādēm, sagatavojot priekšlikumus grozījumiem likumā par 2008.gada valsts budžetu, ir jāsamazina izdevumi atlīdzībai, bet Finanšu ministrijai par attiecīgajām summām jāprecizē arī šo institūciju budžetu bāzes izdevumi 2009. un 2010.gadam.

Lai arī turpmāk nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu, nepieciešams regulāri apzināt situāciju ar vakantajiem amatiem. Tādēļ Valsts civildienesta pārvaldei turpmāk katru gadu līdz 1.jūnijam jāiesniedz FM detalizēta informācija par ilgstoši vakantajiem amatiem (par situāciju uz kārtējā gada 30.aprīli), bet FM katru gadu līdz 1.augustam, pamatojoties uz šo informāciju, vienoties ar nozaru ministrijām un to padotības iestādēm par ilgstoši vakanto amatu saglabāšanas nepieciešamību vai likvidēšanu.

 

FM: Par izmaiņām noteikumos par vienkāršo muitošanu

Valdība 5.februārī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos par vienkāršo muitošanu, kas nosaka atzītā komersanta statusa piešķiršanas un sertifikāta izsniegšanas kārtību saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) likumdošanu, kā arī paredz citas izmaiņas noteikumos.

Atzītā komersanta (AK) statusu no šā gada janvāra piešķir un AK sertifikātu izsniedz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Galvenā muitas pārvalde. Visās ES dalībvalstīs atzīto statusu saņēmušajam komersantam piešķir atvieglojumus muitas kontrolē saistībā ar drošību un drošumu un/vai piemēro muitas noteikumos paredzētos vienkāršojumus. Statuss ir apliecinājums tam, ka komersants līdz šim ievērojis muitas prasības, uztur atbilstīgu komerciālās vai transporta uzskaites sistēmu, kas pieļauj attiecīgu muitas kontroli, kā arī pierāda viņa maksātspēju.

No noteikumiem svītrota prasība, ka muitas deklarācijas elektroniski iesniedz persona, kas saņēmusi muitošanas speciālista kvalifikācijas sertifikātu, lai atvieglotu muitas deklarāciju elektronisku iesniegšanu komersantam, kurš ir saņēmis vietējās muitošanas atļauju.

Lai atbilstoši tiktu izmantotas izsniegtās vienkāršotās deklarēšanas atļaujas, vienkāršotās muitošanas atļaujas un piešķirtais atzītā nosūtītāja un saņēmēja statuss, noteikumu grozījumi paredz, ja minētās atļaujas un statuss netiek izmantots ilgāk par trim mēnešiem, VID teritoriālā muitas iestāde var to apturēt vai anulēt.

Tāpat VID teritoriālajai muitas iestādei paredzētas pilnvaras pārbaudīt, vai komersants atbilst konkrētās atļaujas saņemšanas nosacījumiem arī gadījumos, ja persona iesniedz iesniegumu par grozījumu veikšanu vienkāršotās deklarēšanas atļaujā vai ja vietējās muitošanas atzītā nosūtītāja vai atzītā saņēmēja atļaujā tiek izdarīti grozījumi.

 

FM: Par finanšu jomas uzņēmēju gada pārskatu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā

Lai atvieglotu finanšu tirgus komersantiem gada pārskatu iesniegšanu valsts iestādēs, kā arī ieviestu vienas pieturas aģentūras principu, Ministru kabinets 5.februārī apstiprināja grozījumus sešos likumos, kas paredz, ka gada pārskati būs jāiesniedz vairs tikai Valsts ieņēmumu dienestā.

Valdības atbalstītie grozījumi paredzēti sešos likumos, kas reglamentē finanšu un kapitāla tirgus jomu:

• kredītiestāžu likumā;

• krājaizdevu sabiedrību likumā;

• apdrošināšanas sabiedrību

un to uzraudzības likumā;

• ieguldījumu pārvaldes sabiedrību

likumā;

• finanšu instrumentu tirgus likumā;

• likumā par privātajiem

pensiju fondiem.

Situācija, kad sabiedrībai viens un tas pats dokuments ir jāiesniedz divās valsts iestādēs un vēl jāpublicē valsts oficiālajā izdevumā, rada papildu administratīvo slogu un papildu izmaksas. Gada pārskata lietotājiem, ievērojot šīs informācijas atšķirīgo izmantošanu (nodokļu maksāšanas kontrole un trešo personu informēšana), ir būtiski saņemt patiesu un identisku informāciju par sabiedrības darbību un tās rezultātiem, kā arī par koncernu un konsolidācijā iesaistīto sabiedrību kā kopuma darbību un tās rezultātiem.

Pašlaik ir praktiski neiespējami pārbaudīt, vai abās valsts iestādēs iesniegtie un valsts oficiālajā izdevumā publicētie dokumenti ir identiski.

Grozījumi nosaka, ka uzņēmumiem turpmāk gada pārskats jāiesniedz tikai Valsts ieņēmumu dienestā, kurš gada pārskata kopiju elektroniskā formā nodos Uzņēmumu reģistram, un Uzņēmumu reģistrs publicēs paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, ka gada pārskata informācija ir ievadīta uzņēmuma reģistrācijas lietā. Gada pārskats uzņēmumam jāievieto arī savā mājaslapā internetā, lai tas būtu brīvi pieejams sabiedrībai.

Likumu projekti vēl jāizskata Saeimā. Paredzams, ka grozījumi visos likumos stāsies spēkā 2008.gada 1.jūlijā.

 

FM: Par nodokļu dubultās neuzlikšanas līgumu ar Bosniju un Hercegovinu

5.februārī Ministru kabinetā tika atbalstīta Finanšu ministrijas sagatavotā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem starp Latviju un Bosniju un Hercegovinu.

Šis līgums nodrošinās katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kā arī radīs likumīgu pamatu abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai. Tāpat līdz ar līguma stāšanos spēkā, veicot savstarpēju informācijas apmaiņu, tiks novērstas iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Paredzams, ka līguma noslēgšana veicinās komercdarbību gan Latvijā, gan Bosnijā un Hercegovinā, kā arī atvieglos investoru darbību. Kopumā tiks veicināta ārvalstu investīciju piesaistīšana un radīta stabila investīciju vide, tiks sakārtoti starptautiskie nodokļu uzlikšanas jautājumi atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem.

Latvija darbu pie nodokļu konvenciju noslēgšanas sāka 1992.gadā, un līdz šim sarunas par nodokļu konvenciju noslēgšanu ir notikušas ar 58 valstīm.

Šobrīd konvencijas ir parafētas ar 56 valstīm (tai skaitā – Bosniju un Hercegovinu), no kurām 47 ir parakstītas, un ir uzsākta 45 konvenciju piemērošana.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par grozījumiem ielūgumu apstiprināšanas kārtībā

Lai nodrošinātu efektīvu Šengenas vīzu izsniegšanu, ir izstrādāti un 5.februārī Ministru kabinetā pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumos Nr.183 “Ielūgumu apstiprināšanas kārtība”.

Šengenas līguma dalībvalstu starpā pastāv prakse, ka viena dalībvalsts Šengenas vīzu izsniegšanā pārstāv citu dalībvalsti vietās, kur tai nav savu diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību. Patlaban Ārlietu ministrija ir panākusi vienošanos ar vairākām Šengenas līguma dalībvalstīm (Vāciju, Ungāriju un Franciju) par Latvijas Republikas pārstāvēšanu Šengenas vīzu izsniegšanā.

Ievērojot, ka Eiropas Savienībā nav noteiktas vienota parauga ielūguma formas, bija jārod risinājums, lai tās dalībvalstis, kuras pārstāvēs Latvijas Republiku Šengenas vīzu izsniegšanā, kā vienu no pamatdokumentiem vīzas pieprasīšanai varētu izmantot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē apstiprinātu ielūgumu.

Turpmāk Latvijas Republiku pārstāvošām Šengenas līguma dalībvalstu diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību amatpersonām tiks sniegta pieeja noteiktiem datiem par apstiprinātajiem ielūgumiem. Turklāt uzaicinātājs, ja vīza tiks noformēta Latviju pārstāvošā Šengenas līguma dalībvalsts pārstāvniecībā, varēs saņemt izdrukātu ielūgumu, kas būs ne tikai latviešu, bet arī angļu valodā. Šāda iespēja ir būtiska gadījumos, kad Latviju pārstāvošā valsts vēlēsies saņemt ielūgumu tieši no uzaicinātāja, nevis apskatīt šo informāciju tiešsaistē.

Lai pilnībā ieviestu Šengenas acquis prasības, noteikumos iekļauta norma par ielūguma neapstiprināšanu vai apstiprināta ielūguma atcelšanu tiem ārzemniekiem, kuru dati ir iekļauti Šengenas informācijas sistēmā nolūkā atteikt ieceļošanu.

 

IeM: Par grozījumiem Latvijas Ugunsdrošības noteikumos

Ministru kabinets 5.februārī atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus Ugunsdrošības noteikumos, kas nosaka ēku, telpu un dzīvokļu īpašnieku, valdītāju, pārvaldnieku, kā arī īrnieku un nomnieku pienākumus ugunsdrošības jomā.

Projekts nosaka, ka ugunsdrošību dzīvojamā mājā vai dzīvoklī nodrošina tā īpašnieks (valdītājs), pārvaldnieks, īrnieks. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekam (valdītājam) vai pārvaldniekam ir pienākums nodrošināt ugunsdrošību koplietošanas telpās, nodrošināt ugunsdrošības inženiertehnisko sistēmu un aprīkojuma ekspluatāciju atbilstoši ražotāja tehnisko noteikumu un normatīvo aktu prasībām, izstrādāt ugunsdrošības instrukciju un iesniegt to dzīvokļu īpašniekiem (valdītājiem) vai īrniekiem, kā arī uzturēt kārtībā lūkas, ārējās kāpnes un pārejas uz blakussekcijām dzīvojamo māju lodžijās.

Tāpat grozījumi Ugunsdrošības noteikumos paredz konkretizēt ugunsdrošības prasības daudzstāvu dzīvojamās mājās un svītrot vairākas prasības, kas zaudējušas aktualitāti.

 

IeM: Par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu nolīgumu par aviokompāniju pasažieru datu apstrādi

Ministru kabinets 5.februārī atbalstīja likumprojektu, ar kuru paredzēts Latvijā ratificēt Nolīgumu starp Eiropas Savienību (ES) un Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) par gaisa pārvadātāju veikto pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu ASV Iekšzemes drošības departamentam.

Pasažieru datu reģistra nolīgums uzliek pienākumu Eiropas Savienībai nodrošināt, ka katrs gaisa pārvadātājs, kas veic pasažieru lidojumus starptautiskos gaisa pārvadājumos uz vai no ASV, dara ASV Iekšzemes drošības departamentam pieejamus savās rezervācijas sistēmās iekļautos PDR datus.

Lai gan Latvijas aviokompānijas tiešos lidojumus uz Amerikas Savienotajām Valstīm neveic, taču pasažieru pārvadājumus no Latvijas uz ASV veic Uzbekistānas aviokompānija “Uzbekistan Airways”, tāpēc PDR nolīgumu nepieciešams apstiprināt arī Latvijā.

Saskaņā ar Satversmes 68.pantu visiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, nepieciešama Saeimas apstiprināšana. Lai gan PDR nolīguma puses ir ES un ASV, līdz ar Latvijas iestāšanos ES arī tie līgumi, kas slēgti ne ES ekskluzīvās kompetences ietvaros un kas skar likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, būtu uzskatāmi par starptautiskiem līgumiem Satversmes 68.panta izpratnē.

Tā kā PDR nolīgums nosaka datu nodošanu ASV, kuras datu apstrādes principi atšķiras no ES datu apstrādes principiem, un personu datu apstrāde skar Satversmes 96.pantā noteiktās personas tiesības uz privāto dzīvi, bet saskaņā ar Satversmes 116.pantu personas tiesības uz privāto dzīvi var ierobežot vienīgi uz likuma pamata, PDR līgums ir ratificējams Saeimā.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par jaunu tirgus orientēto pētījumu finansējuma piešķiršanas kārtību

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) 2007.gadā ir atbalstījusi 28 jaunu tirgus orientēto pētījumu projektu uzsākšanu, to īstenošanai piešķirot gandrīz 1,3 miljonu latu finansējumu. 5.februārī Ministru kabinets (MK) apstiprināja jaunu kārtību, kādā IZM, pamatojoties uz zinātnisko un tautsaimniecisko ekspertīzi, piešķir finansējumu tirgus orientēto pētījumu projektiem.

Kā nosaka Zinātniskās darbības likums, tirgus orientēto pētījumu finansēšana notiek, piešķirot valsts budžeta līdzekļus praktiskas ievirzes projektiem, kuru mērķis ir veicināt zinātnes un ražošanas integrāciju, tehnoloģiski orientētu nozaru attīstību, jaunu darba vietu radīšanu. Projektus pieteikt un īstenot var mazās un vidējās komercsabiedrības, kā arī zinātniskie institūti un augstskolas.

MK noteikumi “Tirgus orientēto pētījumu projektu finansējuma sadales kārtība” aizvietos iepriekšējos noteikumus, lai tirgus orientētie pētījumi atbilstu Eiropas Kopienas nostādnēm par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai. Ņemot vērā Eiropas Savienības projektu praksi, noteikumos ir ietverti punkti un pielikumi, kuri konkretizē prasības un kritērijus, saskaņā ar kuriem jāiesniedz projekta iesniegums, kā ir jāveic ekspertīze, kā arī cik liels tiek piešķirts finansējums konkrētam projektam vai arī kāpēc projekts tiek noraidīts.

Daži no 2007.gadā sāktajiem projektiem:

• Bērnu, pusaudžu un strādājošo operatīvas sirds izmeklēšanas sistēmas pamatprincipu izstrāde (Rīgas Stradiņa universitātes Darba un vides institūts);

• Pētījums par jaunas ekoloģiskas koka mājas konstrukciju un tehnoloģiju izstrādi (Rīgas Tehniskā universitāte);

• Siltuma apmaiņas procesu izpēte ZEME – ŪDENS siltuma sūknī un tā izgatavošanas tehnoloģijas izstrāde (Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts).

 

IZM: Par sporta federāciju atzīšanas kritērijiem un kārtību

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta pārvaldes atzīta sporta federācija ir valsts galvenais partneris sporta politikas īstenošanā attiecīgajā sporta veidā, atzītai sporta federācijai ir tiesības saņemt valsts budžeta līdzekļus. Šobrīd Latvijā ir atzīta 91 sporta federācija.

IZM izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Sporta federāciju atzīšanas kritēriji un kārtība”, kas paredz kritērijus un kārtību, kādā sporta federācijai piešķir vai atņem tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā. 5.februārī noteikumu projekts apstiprināts MK.

Lai sporta federācija varētu pretendēt uz atzītas sporta federācijas statusu, par vienu no galvenajiem kritērijiem izvirzīts nosacījums, ka sporta federācijas pārstāvētajā sporta veidā vai darbības jomā tiek rīkotas sporta sacensības (t.i., attiecīgās organizācijas pārstāvētā nodarbošanās vai darbības joma ir atzīstama par sporta veidu Sporta likuma izpratnē). Izvirzīts arī nosacījums, ka konkrētās sporta federācijas mērķis ir attiecīgā sporta veida vai darbības jomas attīstība valstī.

MK noteikumos izvirzīts arī nosacījums, lai sporta federāciju statūtos būtu noteikts izpildinstitūcijas skaitliskais sastāvs, kurš nav mazāks par trim personām, tādējādi nodrošinot, ka izpildinstitūcijas pieņemtie lēmumi nav vienpersoniski, bet pauž sporta sabiedrības lielākā vairākuma intereses.

MK noteikumos “Sporta federāciju atzīšanas kritēriji un kārtība” noteikta sporta federācijas atzīšanas atņemšanas kārtība, kā arī paredzēta iespēja pārbaudes laika noteikšanai atzītajai sporta federācijai, kad Sporta pārvalde konstatē, ka sporta federācija vai tās darbība neatbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem sporta jomā, sporta federācijas statūtiem vai sporta ētikas normām, vai arī tā nepilda citus atzītās sporta federācijas pienākumus.

Noteikumu projekts izstrādāts sadarbībā ar sporta nozares galvenajiem sociālajiem partneriem – biedrību “Latvijas Olimpiskā komiteja” un biedrību “Latvijas Sporta federāciju padome”. Noteikumu projekts arī vairākkārt apspriests dažādās sanāksmēs.

 

IZM: Par sporta un atpūtas centra “Sportima” atbrīvošanu no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem

Sporta un atpūtas centrs “Sportima”, kas atrodas Rīgā, Stirnu ielā 10, tiks atbrīvots no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) 1997.gada 2.decembra noteikumos Nr.396 “Noteikumi par masu aktīvās atpūtas centru, sporta būvju un ēku, kā arī to uzturēšanai nepieciešamās zemes neaplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli”. 5.februārī grozījumi apstiprināti MK sēdē.

Saskaņā ar sporta federāciju atzinumu par sporta un atpūtas centra “Sportima” atbilstību starptautiska mēroga sacensību rīkošanai, 2006.gadā sporta centram piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss. Sporta centrā izveidoti labi treniņu apstākļi, sporta centra apmeklētājiem ir pieejams profesionāls un moderns aprīkojums, centra izmantošana ir paredzēta jebkura veida, arī olimpisko sporta veidu, sportistiem. Sporta centrā izveidotas bērnu grupas peldēšanā, aerobikā, jogā, dejošanā, džudo un skvošā. Sporta centrs ir pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

IZM sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu atbalsta arī biedrība “Latvijas Olimpiskā komiteja”. LOK uzskata, ka sporta un atpūtas centrā “Sportima” var sekmīgi sarīkot ne tikai treniņus nacionālajām izlasēm, bet arī sacensības dažos neolimpiskajos sporta veidos – skvošā, fitnesā un bodibildingā.

Saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli” ar MK noteikumiem līdz šim no nekustamā īpašuma nodokļa ir atbrīvoti 23 masu aktīvās atpūtas centri, sporta būves un ēkas, kā arī to uzturēšanai nepieciešamā zeme.

 

IZM: Par nacionālās sporta bāzes statusa atņemšanu Rīgas sporta pilij

Tā kā nacionālajā sporta bāzē “Rīgas sporta pils” vairs nenotiek ar sportu saistīti pasākumi, sporta bāzei tiks atņemts nacionālās sporta bāzes statuss – to paredz 5.februārī Ministru kabinetā (MK) apstiprinātais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””. Galavārds būs jāpieņem Saeimai.

Ministru kabinets apstiprinājis arī Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos grozījumus MK 1997.gada 2.decembra noteikumos Nr.396 “Noteikumi par masu aktīvās atpūtas centru, sporta būvju un ēku, kā arī to uzturēšanai nepieciešamās zemes neaplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli”, izslēdzot sporta bāzi “Nacionālā sporta bāze “Rīgas sporta pils”” no ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamo objektu saraksta.

Jautājums par nacionālās sporta bāzes statusa atņemšanu Rīgas sporta pilij un ar to saistītā atbrīvojuma no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem atcelšanu skatīts Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdē 2007.gada 27.jūnijā, kurā likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”” nolēma gatavot tālākai virzībai atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par vienreizēja sociālā pabalsta izmaksāšanu sakarā ar trīnīšu piedzimšanu

Ministru kabinets 5.februārī apstiprināja Labklājības ministrijas priekšlikumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt Labklājības ministrijai 6000 latu (pēc nodokļu samaksas) vienreizēja sociālā pabalsta izmaksāšanai Žannai Čamanei sakarā ar trīnīšu piedzimšanu.

Labklājības ministre Iveta Purne 5.februārī devās uz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu Vienības gatvē un personīgi sveica pagājušajā nedēļā dzimušo trīnīšu ģimeni.

Vienreizējs pabalsts ģimenēm, kurās piedzimst trīnīši, tiek izmaksāts jau vairāk nekā 10 gadus, un pa šiem gadiem pabalsta apmērs ir audzis.

2004. un 2005.gadā pabalsta apmērs bija 3000 latu, savukārt 2006.gadā tas tika paaugstināts līdz 5000 latiem.

Pēdējos gados visvairāk trīnīšu pasaulē nācis 2005.gadā, kad trīnīši piedzima četrās ģimenēs.

2006.gadā Latvijā trīnīši piedzima divās ģimenēs, bet pērn – vienā ģimenē.

 

LM: Par grozījumiem trijās Labklājības ministrijas struktūrfondu programmu aktivitātēs

Lai padarītu pieejamākus valsts sniegtos nodarbinātības pakalpojumus un paaugstinātu bezdarbnieku un darba meklētāju konkurētspēju, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas fondu atbalstu nākamo septiņu gadu periodā plāno uzlabot gan darba tirgus institūciju infrastruktūru, gan arī veicināt bezdarbnieku un darba meklētāju iesaistīšanos darba tirgū.

2008.–2013.gadā darba tirgus institūciju infrastruktūras pilnveidošanai paredzēti 3,87 miljoni latu. Savukārt bezdarbnieku un darba meklētāju profesionālajai apmācībai, pārkvalifikācijai un kvalifikācijas paaugstināšanai plānotais finansējums ir 23 miljoni latu, no tiem 85% veido ESF finansējums un 15% – valsts budžeta finansējums.

To paredz 5.februārī Ministru kabineta sēdē apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitāti “Darba tirgus institūciju infrastruktūras pilnveidošana ”, Eiropas Sociālā fonda (ESF) darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” aktivitātēm “Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība” un “Kapacitātes stiprināšana darba tirgus institūcijām”.

Apstiprinātajos grozījumos atbilstoši struktūrfondu Uzraudzības komitejas lēmumiem precizēti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji, kā arī lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņemšanas kārtība.

Pilnveidojot darba tirgus institūciju infrastruktūru, katrā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālē paredzēts izveidot datorizētu, brīvi pieejamu pašapkalpošanās staciju, kur jebkurš interesents varēs piekļūt apjomīgai vakanču datubāzei. Pakalpojums būs pieejams jebkuram interesentam – gan bezdarbniekiem, gan cilvēkiem, kas vienkārši vēlas atrast labāku darbu. Līdzīgi darba informācijas punkti tiks veidoti arī ārpus NVA, piemēram, Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā un lielākajos iepirkšanās centros, kur darba meklētājiem plānots sniegt arī konsultācijas.

NVA lielākajos klientu apkalpošanas centros tiks ieviesta elektroniska klientu uzskaite, lai optimizētu klientu plūsmu un cilvēkiem noslogotākajās stundās nebūtu jāstāv “dzīvajā rindā”.

Tāpat, lai uzlabotu klientu ērtības un telpu pieejamību, plānots rekonstruēt atsevišķas NVA filiāles, kā arī ieviest jaunus elektroniskos pakalpojumus. Piemēram, darba devēji vakances varēs reģistrēt elektroniski, un arī bezdarbnieki kursiem varēs pieteikties elektroniski, nenākot uz NVA filiāli.

Savukārt, lai uzlabotu Valsts darba inspekcijas (VDI) darba kvalitāti un inspektoru darba apstākļus, ar ERAF atbalstu plānots aprīkot 70 jaunas darba vietas jaunpieņemtiem speciālistiem. Tāpat VDI būs mācību klase un specializētās literatūras bibliotēka inspektoriem.

Stiprinot darba tirgus institūciju kapacitāti, paredzēts īstenot darba tirgus institūciju personāla attīstības plānus, pilnveidot kvalitātes vadības sistēmas, kā arī informēt sabiedrību par valsts garantētajiem pakalpojumiem.

Īstenojot bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību, laikā no 2007. līdz 2013.gadam atbalstu saņems pavisam 36 tūkstoši bezdarbnieku un darba meklētāju. Tādējādi vidēji gadā apmācības būs iespējams nodrošināt ap sešiem tūkstošiem bezdarbnieku.

LM prognozē, ka projektu atlasi varētu sākt 2008.gada februāra beigās pēc tam, kad ES struktūrfondu Uzraudzības komitejā būs apstiprināti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji.

LM ir viena no ES fondu apsaimniekošanas institūcijām, kas atbild par projektu atbilstību nozares politikai un nodrošina efektīvu struktūrfondu līdzekļu izmantošanu nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā. Septiņos gados ar 22 ES fondu līdzfinansēta projektu konkursa aktivitāšu palīdzību labklājības nozarē plānots ieguldīt 93,4 miljonus latu no Eiropas Sociālā fonda un 11,7 miljonus latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par grozījumiem Latvijas Aizsargjoslu likumā

Ministru kabinets 5.februārī atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavotos priekšlikumus grozījumiem Aizsargjoslu likumā, kas paredz pilnveidot būvniecības ierobežojumus applūstošajās teritorijās.

Projekts paredz papildināt Aizsargjoslu likumu ar skaidrojumu terminam “paliene”. Termina skaidrojums sagatavots, konsultējoties ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras ekspertiem, un tas izteikts kā ūdensteces vai ūdenstilpes ielejas daļa, kas palos vai plūdos pilnīgi vai daļēji applūst un kuras platums tās aizsardzības nolūkos ir noteikts ne mazāk kā visas teritorijas platumā ar applūdinājuma varbūtību vismaz 20 reizes simts gados.

RAPLM piedāvā noteikt, ka gar ūdensobjektiem ar palieni aizsargjosla pilsētās un ciemos jānosaka visas palienes platumā, bet vietās, kur iepriekšējās būvniecības rezultātā ir izmainīts palienes reljefs, – palienes platumā ne mazāk kā līdz norobežojošai būvei (ceļam, polderim, aizsargdambim).

Piemēram, Babītes ezeram norobežojošā būve ir poldera dambis, bet Ķīšezeram – Jaunciema gatve.

Likuma grozījumi nosaka, ka paliene gan pilsētās, gan ciemos, tāpat kā lauku apvidos, ir iekļaujama virszemes ūdensobjekta aizsargjoslas teritorijā. Grafiski šī teritorija attēlojama un nosakāma vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

Visā palienes teritorijā ir aizliegts būvēt aizsargdambjus, ēkas un būves, veikt teritorijas uzbēršanu, izņemot likumprojektā uzskaitītajos izņēmuma gadījumos atsevišķu infrastruktūras objektu un tīklu izbūvei, kā arī kultūras pieminekļu atjaunošanai.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns norāda: “Piedāvātie grozījumi likumā ir vērsti uz to, lai veicinātu samērīgu attiecību starp vides aizsardzības prasībām un pašvaldību iespējām veikt saimniecisko darbību teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados.”

Otrdien Ministru kabinetā atbalstītie priekšlikumi Aizsargjoslu likumā iesniegti Saeimas Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, lai tālāk tos virzītu izskatīšanai Saeimā.

Aizsargjoslu likumā jau ir noteikti vispārīgie virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu izveidošanas mērķi – samazināt piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērst erozijas procesu attīstību, ierobežotu saimniecisko darbību applūdināmajās zonās, kā arī saglabāt apvidum raksturīgo ainavu. Likumā arī ir noteikti aprobežojumi darbībai teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados.

Kopš 2002.gada 26.marta, kad stājās spēkā grozījumi Aizsargjoslu likumā, kas noteica aprobežojumus būvniecībai teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, atbildīgās institūcijas, sniedzot atzinumus par teritorijas plānojumiem un detālplānojumiem, kā arī saskaņojot būvprojektus, ir dažādi interpretējušas likumā noteiktos aizliegumus, pieļaujot šajās teritorijās uzbēršanu un būvniecību.

Savukārt Satversmes tiesa, izskatot konstitucionālās sūdzības par Garkalnes un Ādažu novadu teritorijas plānojumiem, norādījusi, ka applūstošo teritoriju apbūve nav pieļaujama, tāpat kā nav pieļaujama šo teritoriju uzbēršana, lai to apbūvētu.

Saskaņā ar Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālajā programmā 2008.–2015.gadam minēto ar upju paliem saistītās applūšanas riska teritorijās, pēc vispārīgām aplēsēm, dzīvo vismaz 30% valsts iedzīvotāju. Teritorijās ar applūšanas risku reizi 100 gados atrodas ievērojamas valsts lauksaimniecības teritorijas, apdzīvotas vietas ar augstu iedzīvotāju blīvumu un attīstītu infrastruktūru, tajās ir uzbūvētas lielas hidrotehniskās būves, piemēram, Daugavas HES kaskāde.

Pašreizējais likuma regulējums nepieļauj veikt pretplūdu aizsardzības pasākumus, lai aizsargātu ēkas un būves, tai skaitā būvju rekonstrukciju un renovāciju. Likuma pašreizējā interpretācija, kas paredz kā ūdensobjektu aizsargjoslas noteikt visas teritorijas ar applūšanas risku reizi 100 gados, aizliedz šajās teritorijās arī jebkādu jaunu ēku būvniecību.

Šobrīd Latvijā tikai vienā no 415 spēkā esošiem teritorijas plānojumiem aizsargjoslas ir noteiktas atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam.

Pārējie 414 ir jāaptur, un tajos ir jāveic grozījumi.

Veicot informācijas apkopojumu par teritoriju ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados īpatsvaru valsts mērogā, konstatēts, ka, piemēram, Rīgas, Jūrmalas, Jelgavas, Liepājas, Jēkabpils, Pļaviņu, Daugavpils, Līvānu pilsētās vismaz 20% līdz 40% no to kopējās teritorijas aizņem applūstošās teritorijas, tajā skaitā pilsētu vēsturiskās apbūves teritorijas to blīvi apbūvētajās centra daļās.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par grozījumiem Ceļu satiksmes noteikumos

Ir izstrādāti vairāki grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos, kas uzlabos satiksmes drošību, palielinās ceļu caurlaidības spēju un precizēs atsevišķas noteikumu normas.

Noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumos Nr.571 “Ceļu satiksmes noteikumi”” 5.februārī tika atbalstīts valdības sēdē.

Grozījumi izstrādāti, lai saskaņotu Ceļu satiksmes noteikumos ietvertās normas ar Ceļu satiksmes likumā un Autopārvadājumu likumā noteikto, kā arī papildinātu noteikumus ar vairākām normām, kuru mērķis ir uzlabot satiksmes drošību.

Projekts kā obligātu prasību paredz velosipēdu aizsargķiveru lietošanu bērniem, kas samazinās smagu traumu risku mazajiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

Līdzīgi kā vairākās citās valstīs, noteikumos iestrādāta arī norma, ka uz ietvēm atļauts novietot stāvēšanai motociklus bez blakusvāģa.

Lai uzlabotu satiksmes plūsmu un mazinātu sastrēgumu iespēju, pašvaldībām paredzētas tiesības noteiktā laika periodā aizliegt mācību braucienus.

Noteikumu projektā ietvertas normas, kuru nolūks ir redakcionāli un strukturāli precizēt Ceļu satiksmes noteikumus. Projektā iestrādāts grozījums, kas paredz svītrot no Ceļu satiksmes noteikumiem tos terminu skaidrojumus, kas jau ir definēti Ceļu satiksmes likumā.

Tāpat Ceļu satiksmes noteikumi tiek papildināti ar vairākām jaunām ceļa zīmēm un ceļa apzīmējumu.

 

SM: Par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem

5.februārī valdības sēdē tika atbalstīts noteikumu projekts par veselības pārbaudēm esošajiem un topošajiem transportlīdzekļu vadītājiem. Noteikumi precizē veselības pārbaužu veikšanas kārtību un nosacījumus, kā arī paredz plašāku personu loku, kurām būs jāveic obligātās veselības pārbaudes.

Turpmāk veselības pārbaudes būs jāveic arī mopēdu vadītājiem, nosaka Satiksmes ministrijas sagatavotais projekts “Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju, kā arī par veselības pirmstermiņa pārbaudes izdevumu segšanas kārtību”.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā veic veselības pārbaudes transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāja kvalifikāciju, medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai, kārtību, kādā transportlīdzekļa vadītājs nosūtāms uz veselības pirmstermiņa pārbaudi, kārtību, kādā atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības personām, kurām transportlīdzekļu vadīšanu liedz veselības problēmas, kā arī medicīniskās izziņas iesniegšanas kārtību, lai atgūtu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.

Projektā paredzēts, ka personu, kura ir sodīta par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vielu ietekmē, uz veselības pirmstermiņa pārbaudi turpmāk nenosūtīs, bet tai būs jāierodas patstāvīgi. To kontrolēs Ceļu satiksmes drošības direkcija, kad persona nāks atjaunot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.

Lai atvieglotu valsts institūciju kontroli pār veselības pārbaužu veikšanu, noteikumos paredzēts, ka informācijas apmaiņa starp ārstiem, ārstniecības iestādēm un valsts policiju par veiktajām veselības pārbaudēm no 2009.gada 1.janvāra notiks tiešsaistes datu pārraides režīmā. Noteikumu projekts ir izstrādāts atbilstoši veiktajiem grozījumiem Ceļu satiksmes likumā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VesM: Par Veselības inspekcijas nolikumu

5.februārī Ministru kabineta sēdē apstiprināja Veselības inspekcijas nolikumu, kas nosaka inspekcijas funkcijas, uzdevumus, kompetenci un kārtību, kādā inspekcija sniedz pārskatus par tās darbību un sasniegtajiem rezultātiem, darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānismu, kā arī inspekcijas pieņemto lēmumu apstrīdēšanas kārtību.

Veselības inspekcija būs veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķi būs kontrolēt veselības aprūpes profesionālo un darbspējas ekspertīzes kvalitāti ārstniecības iestādēs, uzraudzīt, kā tiek ievēroti normatīvie akti farmācijas, epidemioloģiskās drošības, vides higiēnas, dzeramā ūdens nekaitīguma, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu tirdzniecības un lietošanas, kā arī kosmētikas līdzekļu drošuma jomās; nodrošināt normatīvo aktu valsts uzraudzību un kontroli, kā arī sekmēt veselības aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes uzlabošanu valstī.

2007.gada 1.oktobrī tika veikta Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas, Valsts farmācijas inspekcijas un Valsts sanitārās inspekcijas reorganizācija, tās apvienojot un izveidojot tiešās pārvaldes iestādi – Veselības inspekciju. Tā kā visas šīs iestādes veic kontroles un uzraudzības funkcijas veselības aprūpes, sabiedrības veselības un farmācijas jomā un pārbaudāmie objekti visām inspekcijām ir galvenokārt ar veselības nozari saistītas iestādes, Veselības ministrija secināja, ka inspekcijām nav lietderīgi darboties kā atsevišķām institūcijām.

Veicot reorganizāciju, tiks koncentrēti finanšu resursi un paaugstināta kvalitātes kontrole, kā arī samazināsies patērētais iesniegumu izskatīšanas laiks. Apvienojot inspekcijas, būs iespējams pilnveidot datubāzes, ļaujot gūt pilnīgu informāciju par sabiedrības veselības jomā iesaistīto pakalpojumu sniedzēju darba kvalitāti.

 

VesM: Par Valsts rezervju centrālās medicīnas iekārtu bāzes pievienošanu Katastrofu medicīnas centram

5.februārī Ministru kabineta sēdē tika atbalstīta Valsts rezervju centrālās medicīnas iekārtu bāzes pievienošana Katastrofu medicīnas centram ar 2008.gada 1.aprīli.

Ņemot vērā abu institūciju funkciju līdzīgo raksturu, Veselības ministrija secināja, ka lietderīgāk tās būtu apvienot. Reorganizācijas rezultātā tiks radīta medicīnisko ierīču un medikamentu valsts materiālo rezervju racionālāka un efektīvāka izmantošana un vienota materiālo rezervju nomaiņa, kas ļaus ietaupīt ievērojamus finanšu līdzekļus.

Apvienojot Valsts rezervju centrālās medicīnas iekārtu bāzi ar Katastrofu medicīnas centru, tiks nodrošināta efektīvāka un ātrāka medicīnisko ierīču un medikamentu valsts materiālo rezervju iesaistīšana neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā katastrofu un ārkārtas medicīnisko situāciju gadījumā.

Abu iestāžu apvienošana realizējama 2008.gada piešķirto līdzekļu ietvaros.

Atgādinām, ka Valsts rezervju centrālās medicīnas iekārtu bāzes galvenie uzdevumi ir uzglabāt un atsvaidzināt medikamentu, medicīnas preču un ekipējuma valsts rezervi ārstniecības iestāžu darbības pastiprināšanai dabas stihiju, visu veidu katastrofu un bruņotu konfliktu seku likvidācijā.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

 

VidM: Par tipveida prasībām neparedzētu piesārņojumu gadījumos ostās

5.februārī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Tipveida prasības darbības plāniem neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem ostās, piestātnēs, piestātņu grupās un terminālos”.

Noteikumu projekts nosaka tipveida prasības, kas jāievēro, sagatavojot darbības plānu neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem ostās, piestātnēs, piestātņu grupās un terminālos.

Šīs prasības nosaka vienotu darbības plāna saturu, atbildīgo institūciju pienākumus un atbildību, sakaru un apziņošanas kārtību, rīcību naftas, bīstamo un citu kaitīgo vielu avārijas noplūdes gadījumā. Par plāna izstrādi un izpildi atbild ostas pārvalde, termināla, naftas, bīstamo vai citu kaitīgo vielu pārsūknēšanas iekārtu vai piestātnes (piestātņu grupas) operators.

Projekts attīstīs ar piesārņojuma seku likvidāciju saistīto uzņēmējdarbību, nodrošinās valsts iestāžu un ostu pārvalžu iesaistīšanos piesārņojuma seku likvidēšanā.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par Eiropas Savienības atbalsta administrēšanas kārtību zivsaimniecības attīstībai

Valdība 5.februārī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Kārtība, kādā administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai, kā arī kārtība, kādā publicē informāciju par atbalsta saņēmējiem”. Grozījumi izstrādāti, pamatojoties uz Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu.

Grozījumi nepieciešami, lai esošajā normatīvajā aktā iestrādātu valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta administrēšanas kārtību zivsaimniecības attīstībai paralēli jau dokumentā noteiktajai lauksaimniecības un lauku attīstības atbalsta administrēšanas un uzraudzības kārtībai. Tādējādi noteikumi nosaka kārtību, kādā administrē un uzrauga valsts un ES atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda, kā arī kārtību, kādā publicē informāciju par valsts un ES atbalsta saņēmējiem un saņemtā atbalsta apmēru.

Normatīvajā aktā noteikts, ka projekta iesniegumu noraida gadījumā, ja atbalsta pretendents ir speciāli radījis atbalsta saņemšanai nepieciešamos apstākļus, lai iegūtu sabiedrisko finansējumu, kas pārsniedz pasākumu ietvaros vienam atbalsta saņēmējam maksimāli pieejamo sabiedriskā finansējuma summu, vai arī pats gūtu priekšrocības salīdzinājumā ar citiem projektu iesniedzējiem.

 

ZM: Par traktortehnikas vadītāja jauno astoņu kategoriju apliecību

Valdība 5.februārī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ceļu satiksmes likumā. Izmaiņas likumā nosaka, ka turpmāk izdos vienu traktortehnikas vadītāja apliecību, kurā būs ietvertas astoņas kategorijas, turklāt vairākas no jaunajām kategorijām būs paplašinātas tā, lai cilvēks varētu ar vienas kategorijas traktortehnikas vadītāja apliecību vadīt vairākus tehnikas veidus.

Līdz šim Ceļu satiksmes likumā bija noteikts, ka Latvijā ir divu veidu traktortehnikas vadītāju apliecības – traktortehnikas vadītāja apliecība (ietver piecas kategorijas) un speciālās traktortehnikas vadītāja apliecība (ietver sešas kategorijas), kas rada neērtības un liekus izdevumus traktortehnikas vadītājiem, kuriem nepieciešamas abas šīs apliecības.

Izmaiņas likumā paredz, ka iegūtās kategorijas radīs cilvēkam iespējas izmantot vairākus traktortehnikas veidus. Tāpat paplašināsies jomas, kurās attiecīgais vadītājs var darboties. Līdz ar to ir iespējama bezdarba līmeņa samazināšanās lauku apvidos.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un Saeimā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa