1. Noteikumi nosaka tipveida prasības, kas jāievēro, sagatavojot darbības plānu neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem ostās, piestātnēs, piestātņu grupās un naftas vai ķīmisko vielu termināļos (turpmāk - plāns).

2. Plānā iekļauj šādu informāciju:

2.1. plāna mērķis, uzdevumi un prognozējamie rezultāti;

2.2. plāna darbības ģeogrāfiskā teritorija;

2.3. tā aprīkojuma, kas nepieciešams ostas, piestātnes, piestātņu grupas, naftas vai ķīmisko vielu termināļa piesārņojuma likvidācijai, uzskaitījums, raksturojums un atrašanās vieta;

2.4. piekrautu tankkuģu maksimālie raksturlielumi un to celtspēja, kā arī lielākās kravas tilpnes izmēri kubikmetros tiem kuģiem, kas pienāk attiecīgajā ostā, piestātnē vai terminālī;

2.5. iespējamās avārijas riska novērtējums un tās gaitas scenāriji;

2.6. iespējamās noplūdes novērtējums - aprēķins, kas pamatojas uz lielākā kuģa tilpnes apjomu, kravas iekraušanas/izkraušanas jaudu un laiku, kāds nepieciešams, lai pārtrauktu naftas, bīstamo vai citu kaitīgo vielu iekraušanu/izkraušanu vai novērstu iespējamo cauruļvada plīsumu;

2.7. institūcijas, kas tiek iesaistītas plāna izpildē atbilstoši katram no neparedzētajiem piesārņojuma gadījumiem, to pienākumi un atbildība:

2.7.1. ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti;

2.7.2. policija;

2.7.3. Valsts robežsardze (ostās, piestātnēs, piestātņu grupās un naftas vai ķīmisko vielu termināļos, kuros ir noteikti robežkontroles punkti);

2.7.4. Nacionālo bruņoto spēku vienības;

2.7.5. vides aizsardzības iestādes;

2.7.6. Katastrofu medicīnas centrs;

2.7.7. komercsabiedrības un individuālie komersanti;

2.8. plāna īstenošanas vadītājs un komanda, to pienākumi un atbildība;

2.9. kārtība, kādā tiek saņemta informācija par avārijas noplūdi, kā arī sakaru un brīdināšanas sistēma (kārtība, kādā informē citas ostas un tuvumā esošās iestādes un komersantus);

2.10. iepriekš noteikts ziņošanas veids, kas ļauj novērtēt (klasificēt) konkrēto avāriju un izvēlēties atbilstošu tās likvidācijas scenāriju;

2.11. pasākumi un rīcība naftas, bīstamo un citu kaitīgo vielu avārijas noplūdes gadījumā;

2.12. operatīva rīcība (piemēram, piesārņojuma noplūdes apturēšanai, sprādziena aizkavēšanai):

2.12.1. brīdināšanas un evakuācijas kārtība;

2.12.2. nepieciešamo resursu (tehnisko, finanšu, personāla) piegādes kārtība un avārijas likvidācijā iesaistītā personāla piekļūšana avārijas vietai;

3. Plānā iekļauj informāciju par pasākumiem, kas nodrošina:

3.1. notikuma vietas ierobežošanu, kā arī kuģu un citu satiksmes līdzekļu kustības apturēšanu;

3.2. iespēju patverties vai, ja nepieciešams, evakuēt ostas personālu un apkārtējos iedzīvotājus;

3.3. pirmās palīdzības sniegšanu;

3.4. piesārņojuma likvidācijai paredzēto resursu (tehnisko, personāla) ievešanu un izvešanu no avārijas skartās teritorijas.

4. Plānā paredz naftas produktu, bīstamo vai citu kaitīgo vielu savākšanu, izvietošanas un pārstrādes tehnoloģiju, kā arī naftas produktu, bīstamo vai citu kaitīgo vielu izvietošanas vietu, ievērojot Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasības.

5. Par plāna izstrādi un izpildi atbild ostas pārvalde, piestātnes, piestātņu grupas, naftas vai ķīmisko vielu termināļa operators. Plāns ir iekšējais normatīvais akts, un ar to iepazīstina visu personālu un precīzi nosaka katra darbinieka atbildību. Plānu apstiprina Valsts vides dienests.

6. Ja termināļi ostās izveidoti un darbojas pastāvīgi, par avārijas noplūdi no termināļa un avārijas noplūdes seku likvidēšanu atbild termināļa operators. Operators jebkuras noplūdes gadījumā paziņo par to ostas pārvaldei. Ja noplūdes apjoms ir tāds, ka operators nespēj to likvidēt, operators rīkojas saskaņā ar termināļa plānu, iesaistot avārijas likvidācijā papildu resursus (tehniskos, finanšu, personāla) no šo noteikumu 2.7.apakšpunktā minētajām institūcijām.

7. Plānu ieviešanu un izpildi kontrolē Valsts vides dienests.

8. Tūlītējā reaģēšana uz avārijas noplūdi (vides piesārņojumu, ārkārtēju situāciju) ietver ziņošanu operatoram un operatīvu rīcību, lai avārijas noplūdi apturētu un kontrolētu, vienlaikus ar visa avārijas likvidācijai nepieciešamā aprīkojuma nodrošināšanu.

9. Analizējot risku un iespējamos avārijas un tās likvidācijas scenārijus, plānā norāda visus pārkraujamo kravu veidus vai grupas ar līdzīgām īpašībām. Pamatojoties uz situācijas analīzi, izvirza prioritātes, nosaka secību, kādā veicami pasākumi piesārņojuma likvidācijai un nosaka darba aizsardzības prasības, kas jāņem vērā, lai avāriju gadījumos nodrošinātu darbinieku drošību un veselības aizsardzību.

10. Piestātnes un piestātņu grupas, kurās veic naftas, bīstamo vai citu kaitīgo vielu vai to produktu pārkraušanas operācijas, vismaz pusi no iespējamā piesārņojuma apjoma nodrošina ar absorbentiem.

11. Ostas pārvaldes dienesti novērtē naftas, bīstamo vai citu kaitīgo vielu noplūdi un veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu kuģošanas drošību un uzraudzītu vides attīrīšanas gaitu. Katra osta risina organizatoriskos jautājumus patstāvīgi, ievērojot objektu piederību pie riska grupas un iespējamās avārijas vai katastrofas mērogu.

12. Lai nodrošinātu saskaņotu rīcību, ostas pārvalde ne retāk kā reizi pusgadā, katru reizi iesaistot citu piestātni, piestātņu grupu vai naftas un ķīmisko vielu termināli, organizē mācības par plāna izpildi atbildīgajiem, plāna īstenošanā iesaistītajām personām (operatīvās vienības), kā arī naftas pārsūknēšanas iekārtu operatoriem. Mācībās piedalās Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes pārstāvji. Mācību laikā tiek pilnveidotas zināšanas par dokumentiem un iemaņas darbā ar informācijas pārraidīšanas sistēmu, praktiskajās mācībās iesaistot personālu un tehniskos līdzekļus (aprīkojumu). Mācību laikā atklātos trūkumus un nepilnības novērš un izdara nepieciešamos labojumus plānā.

13. Sabiedrības informēšana:

13.1. darbības koordinācijas centrs nodrošina informācijas sniegšanu par avāriju. Lai nenoslogotu un netraucētu centra sakaru līnijas avārijas gadījumā, sabiedrības informēšanai paredz atsevišķu sakaru līniju (telefonu);

13.2. atkarībā no avārijas apjoma un bīstamības klasifikācijas darbības koordinācijas centrs sniedz informāciju ostas vai pašvaldības pārvaldes institūcijām, Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldei un Valsts vides dienesta reģionālajām vides pārvaldēm.

14. Katru gadu līdz 30.decembrim ostas pārvalde, naftas vai ķīmisko vielu termināļa, naftas pārsūknēšanas iekārtu vai piestātnes, piestātņu grupas operators rakstiski informē Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldi par izmaiņām plānā, tai skaitā par iegādāto tehniku un aprīkojumu.

Ministru prezidents I.Godmanis

Vides ministra vietā - izglītības un zinātnes ministre T.Koķe