1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā veic veselības pārbaudes transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāja kvalifikāciju;

1.2. medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai;

1.3. kārtību, kādā transportlīdzekļa vadītāju nosūta uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai;

1.4. kārtību, kādā atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības personām, kurām ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai, kā arī medicīniskās uzziņas iesniegšanas kārtību, lai atgūtu vadīšanas tiesības;

1.5. kārtību, kādā sedz transportlīdzekļu vadītāju pirmstermiņa veselības pārbaudes izdevumus.

2. Noteikumi neattiecas uz velosipēdu vadītājiem.

2. Kārtība, kādā veic veselības pārbaudes transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāja kvalifikāciju

2.1. Veselības pārbaudes mērķis, ārsti, kas to veic, un veselības pārbaudi apliecinošie dokumenti

3. Pirmreizējās, kārtējās un pirmstermiņa veselības pārbaudes mērķis ir izvērtēt transportlīdzekļa vadītāja vai tās personas veselības stāvokli, kura vēlas iegūt transportlīdzekļa vadītāja kvalifikāciju (turpmāk - pretendents), un noteikt, vai transportlīdzekļa vadītājam vai pretendentam nav šo noteikumu 1.pielikumā minēto medicīnisko pretindikāciju transportlīdzekļu vadīšanai.

4. Veselības pārbaudē konstatēto transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta veselības stāvokļa atbilstību attiecīgās kategorijas transportlīdzekļa vadīšanai apliecina medicīniskā uzziņa vai atzinums par medicīniskajām pretindikācijām transportlīdzekļa vadīšanai (turpmāk - atzinums).

5. Medicīniskā uzziņa ir stingrās uzskaites dokuments (2.pielikums). Medicīnisko uzziņu transportlīdzekļa vadītājam vai pretendentam izsniedz, ja veselības pārbaudē nav konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzek­ļa vadīšanai. Medicīniskā uzziņa ir derīga līdz tajā norādītajam termiņam vai jaunas medicīniskās uzziņas vai atzinuma saņemšanai šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

6. Atzinumu (3.pielikums) transportlīdzekļa vadītājam vai pretendentam izsniedz, ja veselības pārbaudē ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai.

7. Šo noteikumu 10.punktā minētais ģimenes ārsts vai ārstu komisija, vai šo noteikumu 15.1.apakšpunktā minētā specializētā medicīniskā komisija, nosakot kārtējās veselības pārbaudes laiku, Ceļu satiksmes likumā noteikto veselības pārbaužu periodiskumu var samazināt, to attiecīgi pamatojot (piemēram, ir prognozējams konkrētas slimības uzliesmojums, veselības stāvokļa pasliktināšanās), taču tas nedrīkst būt īsāks par gadu.

8. Atkārtotu transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta veselības pārbaudi, ja pirmreizējā, kārtējā vai pirmstermiņa veselības pārbaudē ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, veic tajā ārstniecības iestādē, kurā tika konstatētas medicīniskās pret­indikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, izņemot gadījumu, ja transportlīdzekļa vadītājs vai pretendents ir pārreģistrējies pie cita ģimenes ārsta vai attiecīgā ārstu komisija ir likvidēta. Ārstniecības iestāde, kurā ārstu komisija ir likvidēta, ne vēlāk kā triju darbdienu laikā par likvidācijas faktu paziņo Ceļu satiksmes drošības direkcijai un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai.

9. Persona mēneša laikā var apstrīdēt ārsta vai komisijas lēmumu, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Veselības inspekcijā. Veselības inspekcijas lēmumu mēneša laikā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā.

2.2. Kārtība, kādā veic transportlīdzekļu vadītāju un pretendentu pirmreizējo vai kārtējo veselības pārbaudi

10. Transportlīdzekļa vadītāja un pretendenta pirmreizējo vai kārtējo veselības pārbaudi pēc viņa izvēles veic un medicīnisko uzziņu vai atzinumu sniedz ģimenes ārsts, kura pacientu sarakstā transportlīdzekļa vadītājs vai pretendents ir reģistrēts un kura veselības aprūpē viņš ir vismaz sešus mēnešus (turpmāk - ārsts), vai ārstniecības iestādē izveidota ārstu komisija, kuru vada ģimenes ārsts vai internists un kuras sastāvā ir neirologs, oftalmologs, otorinolaringologs, ķirurgs vai traumatologs ortopēds, psihiatrs un narkologs.

11. Pirmreizējās vai kārtējās veselības pārbaudes laikā ārsts vai ārstu komisija:

11.1. izvērtē transportlīdzekļu vadīšanas medicīnisko pretindikāciju esību un, ja nepieciešams, transportlīdzekļa vadītāju vai pretendentu norīko uz papildu izmeklēšanu, kā arī pieprasa citu specialitāšu ārstu atzinumus. Ārsts, sniedzot medicīnisko uzziņu vai atzinumu, ņem vērā psihiatra un narkologa izziņu par transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta veselības stāvokli. Ja nepieciešams, ārsts transportlīdzekļa vadītāju vai pretendentu norīko uz ārstu komisiju;

11.2. aizpilda transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta veselības pārbaudes karti (4.pielikums), kuru pievieno attiecīgās personas ambulatorajai kartei vai 15 gadus uzglabā ārstniecības iestādē, kurā izveidota ārstu komisija;

11.3. transportlīdzekļa vadītājiem vai pretendentiem, kuriem nepieciešami redzes korekcijas vai aizsardzības līdzekļi, dzirdes palīgierīces, locekļu protēzes vai ortozes, kā arī pielāgots transportlīdzeklis, medicīniskajā uzziņā izdara atzīmi par papildu vadīšanas līdzekļa nepieciešamību. Ja ārsts vai ārstu komisija konstatē, ka personai nepieciešams pielāgots trans­portlīdzeklis, persona vēršas valsts aģentūrā "Sociālās integrācijas centrs". Valsts aģentūra "Sociālās integrācijas centrs" sniedz atzinumu, kurā norāda konkrētu šo noteikumu 5.pielikumā minēto papildinformācijas vai ierobežojumu kodu.

12. Ja pirmreizējā vai kārtējā veselības pārbaudē ārsts vai ārstu komisija transportlīdzekļa vadītājam vai pretendentam konstatē medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, ārsts vai ārstu komisija ne vēlāk kā divu darbdienu laikā pēc atzinuma izsniegšanas informē Ceļu satiksmes drošības direkciju un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru par to, ka transportlīdzekļa vadītājam vai pretendentam ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai.

13. Ja pirmreizējā vai kārtējā veselības pārbaudē ārsts vai ārstu komisija transportlīdzekļa vadītājam vai pretendentam nekonstatē medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai un izsniedz medicīnisko uzziņu, ārsts vai ārstu komisija 10 dienu laikā pēc medicīniskās uzziņas izsniegšanas iesniedz Ceļu satiksmes drošības direkcijā un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā attiecīgajā medicīniskajā uzziņā norādītos datus.

2.3. Kārtība, kādā veic transportlīdzekļu vadītāju pirmstermiņa veselības pārbaudi

14. Uz pirmstermiņa veselības pārbaudi nosūta transportlīdzekļa vadītāju, kuram ir izsniegta Latvijas Republikas transportlīdzekļa vadītāja apliecība, ja ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai.

15. Pirmstermiņa veselības pārbaudi veic:

15.1. ārstniecības iestādē izveidota specializēta medicīniskā komisija, ja transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli ir vadījis alkoholisko dzērienu reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā. Komisijas sastāvā ir:

15.1.1. divi narkologi;

15.1.2. psihiatrs;

15.1.3. ģimenes ārsts vai internists;

15.1.4. neirologs;

15.1.5. oftalmologs;

15.1.6. otorinolaringologs;

15.1.7. ķirurgs vai traumatologs ortopēds;

15.2. šo noteikumu 10.punktā minētā ārstu komisija, ja ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai.

16. Transportlīdzekļa vadītāja pirms­termiņa veselības pārbaudi specializētā medicīniskā komisija vai ārstu komisija papildus šo noteikumu 15.punktā noteiktajam gadījumam veic, arī pamatojoties uz transportlīdzekļa vadītāja lūgumu.

17. Lai pirmstermiņa veselības pārbaudē noskaidrotu, vai transportlīdzek­ļa vadītājam nav medicīnisko pretindikāciju transportlīdzekļa vadīšanai, ārstu komisija veic šo noteikumu 11.punktā minētās darbības, bet specializētā medicīniskā komisija (papildus šo noteikumu 11.punktā minētajām darbībām):

17.1. nodrošina transportlīdzekļa vadītāja narkoloģisko apskati;

17.2. novērtē psihisko stāvokli;

17.3. ja nepieciešams, izmeklē, izmantojot psiholoģiskos un psihodiag­nostiskos testus, veic bioķīmiskos izmeklējumus un ķīmiski toksikoloģiskos izmeklējumus, kā arī alkohola koncentrācijas kontroli izelpas gaisā un/vai asinīs.

18. Medicīnisko uzziņu vai atzinumu par pirmstermiņa veselības pārbaudē konstatēto transportlīdzekļa vadītāja veselības stāvokli izsniedz pēc visu nepieciešamo ārstnieciski profilaktisko pasākumu veikšanas, bet ne vēlāk kā 30 dienas pēc transportlīdzekļa vadītāja ierašanās uz pirms­termiņa veselības pārbaudi.

19. Pēc pirmstermiņa veselības pārbaudes specializētā medicīniskā komisija vai ārstu komisija izsniedz jaunu medicīnisko uzziņu vai atzinumu.

20. Specializētā medicīniskā komisija vai ārstu komisija, kas izsniedza medicīnisko uzziņu vai atzinumu, divu darbdienu laikā pēc medicīniskās uzziņas vai atzinuma izsniegšanas informē Ceļu satiksmes drošības direkciju un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru par transportlīdzekļa vadītāja pirmstermiņa veselības pārbaudes rezultātiem.

3. Kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītāju nosūta uz pirmstermiņa veselības pārbaudi

21. Tiesības nosūtīt transportlīdzekļa vadītāju uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, ja ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pret­indikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, ir Valsts policijas teritoriālās pārvaldes priekšniekam vai viņa vietniekam.

22. Valsts policijas amatpersona, pieņemot lēmumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, noformē to uz noteikta parauga veidlapas (6.pielikums) divos eksemplāros. Viens eksemplārs paliek institūcijā, kuras amatpersona pieņēmusi lēmumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, otrs - pie transportlīdzekļa vadītāja, kuru nosūta uz pirmstermiņa veselības pārbaudi.

23. Lēmums par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi ir tipogrāfiski numurēts stingrās uzskaites dokuments.

24. Valsts policijas amatpersona, nosūtot transportlīdzekļa vadītāju uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, ja ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, lēmumā norāda tā pamatojumu.

25. Valsts policijas amatpersona, kura pieņēmusi lēmumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, nodrošina, lai informācija par lēmumu divu darbdienu laikā (saskaņā ar vienošanos starp Valsts policiju, Ceļu satiksmes drošības direkciju un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru par informācijas apmaiņu) tiktu ievadīta Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzturētajā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras uzturētajā traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā.

26. Transportlīdzekļa vadītāja pienākums ir ierasties uz pirmstermiņa veselības pārbaudi mēneša laikā pēc lēmuma par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi paziņošanas, izņemot gadījumu, ja administratīvā pārkāpuma lietā uzlikts administratīvais sods - transportlī­dzekļa vadīšanas tiesību atņemšana.

27. Transportlīdzekļa vadītājs, kas sodīts par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā, lai atgūtu transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, uz pirmstermiņa veselības pārbaudi ierodas ne agrāk kā pēc tiesību atņemšanas termiņa beigām.

28. Ja transportlīdzekļa vadītājs šajos noteikumos noteiktajā kārtībā un termiņā nav veicis kārtējo veselības pārbaudi vai pirmstermiņa veselības pārbaudi, atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 30.panta otrās daļas 4.punktam transportlīdzekļa vadītājam ir aizliegts izmantot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.

4. Kārtība, kādā sedz transportlīdzekļu vadītāju pirmstermiņa veselības pārbaudes izdevumus

29. Transportlīdzekļa vadītājs vai trešā persona (fiziskā vai juridiskā persona, kura transportlīdzekļa vadītāja vietā veic maksājumus ārstniecības iestādei) sedz pirms­termiņa veselības pārbaudes izdevumus šādos gadījumos:

29.1. ja transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli ir vadījis alkoholisko dzērienu reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā;

29.2. ja ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicī­niskās pret­indikācijas transportlīdzekļa vadīšanai;

29.3. ja veselības pirmstermiņa pārbaude tiek veikta, pamatojoties uz transportlīdzekļa vadītāja lūgumu.

30. Maksājuma apmēru par pirmstermiņa veselības pārbaudi nosaka saskaņā ar ārstniecības iestādes apstiprinātu cenrādi. Transportlīdzekļa vadītājs vai trešā persona pirms pirmstermiņa veselības pārbaudes uzsākšanas iemaksā ārstniecības iestādes kasē attiecīgo summu skaidrā naudā un saņem stingrās uzskaites kvīti. Kvītī norāda ārstniecības iestādes rekvizītus, transportlīdzekļa vadītāja vārdu, uzvārdu un personas kodu, kā arī pakalpojuma veidu un maksājuma apmēru.

31. Ja šo noteikumu 29.2.apakšpunktā minētajā gadījumā transport­līdzekļa vadītājam netiek konstatētas medicīniskās pretindikācijas transport­līdzekļu vadīšanai, viņam ir tiesības prasīt atlīdzinājumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

5. Kārtība, kādā atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības personām, kurām ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai

32. Ja transportlīdzekļa vadītājam ir konstatētas medicīniskās pretindi­kācijas, Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, pamatojoties uz ārsta, ārstu komisijas vai specializētās medicīniskās komisijas sniegto informāciju (šo noteikumu 12. un 20.punkts), kā arī Ceļu satiksmes likuma 29.panta trešo daļu, transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai attiecīgi traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā izdara ierakstu par transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu konkrētai personai.

33. Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra triju darbdienu laikā paziņo attiecīgajā reģistrā reģistrētajam transportlīdzekļa vadītājam par to, ka, pamatojoties uz ārsta, ārstu komisijas vai specializētās medicīniskās komisijas sniegto informāciju par transportlīdzekļa vadītājam konstatētajām pretindikācijām un Ceļu satiksmes likuma 29.panta trešo daļu, viņam ir atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.

34. Ja transportlīdzekļa vadītāja veselības pārbaudē ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, bet transportlīdzekļa vadītāja apliecība atrodas pie transportlīdzekļa vadītāja, viņa pienākums ir 10 dienu laikā nodot nederīgo transportlīdzekļa vadītāja apliecību Ceļu satiksmes drošības
direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā.

35. Ja, pamatojoties uz veselības pārbaudē konstatētajām medicīniskajām pret­indikācijām transportlīdzekļu vadīšanai, Valsts policija transportlīdzekļa vadītājam atņem vadītāja apliecību, to nosūta Ceļu satiksmes drošības direkcijai vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai.

36. Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra šo noteikumu 34. un 35.punktā minētajā kārtībā saņemtās transportlīdzekļa vadītāja apliecības iznīcina.

37. Persona, kurai veselības pārbaudē ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai, atjaunot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības un saņemt vadītāja apliecību var tikai pēc tam, kad attiecīgā specializētā medicīniskā komisija, ārstu komisija vai ārsts, kas ir veicis šīs personas veselības pārbaudi, nav konstatējis medicīniskās pretindikācijas transport­līdzekļu vadīšanai un ir izsniedzis medicīnisko uzziņu.

6. Noslēguma jautājumi

38. Šo noteikumu 15.1.apakšpunktā minēto specializēto medicīnisko komisiju var izveidot tikai tās ārstniecības iestādes, kuras, izmantojot tiešsaistes datu pārraidi, var nodrošināt šajos noteikumos minētās informācijas nodošanu Ceļu satiksmes drošības direkcijai un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai.

39. Noteikumos paredzētā informācijas apmaiņa starp ārstu vai komisijām, kas veic transportlīdzekļa vadītāja veselības pārbaudi, Ceļu satiksmes drošības direkciju, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru un Valsts policiju ar 2009.gada 1.janvāri notiek tiešsaistes datu pārraides režīmā.

40. Medicīniskās uzziņas, kas izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīgas līdz tajās norādītajam termiņam vai jaunas medicīniskās uzziņas vai atzinuma saņemšanai.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1991.gada 29.jūlija Direktīvas 91/439/EEK par vadītāju apliecībām.

Ministru prezidents I.Godmanis

Satiksmes ministrs A.Šlesers

1.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 5.februāra noteikumiem Nr.57

Medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai

I. Neiroloģiskās slimības un sindromi

1. Centrālās un perifērās nervu sistēmas procesi vai pārciestu slimību un operāciju sekas, kas izpaužas šādi:

1.1. kustību funkciju traucējumi:

1.1.1. centrālās un perifērās parēzes;

1.1.2. ataksijas;

1.1.3. parkinsonisms, hiperkinēzes (ekstrapiramidāli traucējumi);

1.1.4. nervu muskuļu sistēmas bojājumu sindromi (miopātija, miastēnija, miotonija);

1.2. izteikti jušanas traucējumi;

1.3. augstāko nervu sistēmas funkciju traucējumi (demence, afāzija, agnozija un citi traucējumi).

Piezīmes:

a) atļauts vadīt transportlīdzekli atsevišķos gadījumos, ņemot vērā traucējumu lokalizāciju, plašumu un pakāpi, ja tā neietekmē transportlīdzekļa vadīšanas drošību. Atļaujā var noteikt ierobežojumus, norādot transportlīdzekļu modifikācijas tipu, ortopēdiskās palīgierīces, kas var tikt lietotas. Nepieciešamas regulāras veselības pārbaudes pēc viena līdz diviem gadiem;

b) Ceļu satiksmes likuma 30.¹panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem nav atļauts vadīt transportlīdzekli, ja viņiem ir šī pielikuma 1.1. un 1.3.apakšpunktā minētās pretindikācijas. Ja ir 1.2.apakšpunktā minētās pretindikācijas, nepieciešama individuāla pieeja ar augstāku prasīgumu (eksperta atzinums) (izņēmums neattiecas uz pasažieru sabiedriskā transportlīdzekļa vadītājiem).

2. Epileptiskas lēkmes (slimība, sindroms) un citas samaņas un apziņas traucējumu lēkmes.

Piezīmes:

a) Ceļu satiksmes likuma 30.¹panta ceturtās daļas 1.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem atļauts vadīt transportlīdzekli tikai pēc kompetenta speciālista veiktiem izmeklējumiem un regulārām medicīniskām pārbaudēm. Kvalificēts speciālists lemj par epilepsijas vai citu samaņas vai apziņas traucējumu norisi, to klīnisko formu un ārstēšanas efektivitāti (piemēram, nav bijušas lēkmes pēdējo divu vai vairāku gadu laikā);

b) Ceļu satiksmes likuma 30.¹panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem nav atļauts vadīt transportlīdzekli.

 

II. Garīgie traucējumi

3. Smagi garīgi traucējumi, kas radušies endogēnu vai eksogēnu organisku izmaiņu dēļ.

4. Garīga atpalicība.

5. Ar vecumu vai personības traucējumiem saistītas smagas uzvedības problēmas, kuru dēļ ir nopietni pazeminātas spriešanas, reakcijas un adaptācijas spējas.

Piezīme.

Atļauts vadīt transportlīdzekli izņēmuma gadījumā saskaņā ar psihiatra atzinumu, bet ne ilgāk par vienu gadu, veicot regulāras pārbaudes pie speciālista.

 

III. Alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu (izņemot tabaku) pārmērīga, kaitējoša lietošana vai atkarība

6. Narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīga, kaitējoša lietošana.

Piezīme.

Transportlīdzekli atļauts vadīt tikai pēc objektīvi pierādīta viena gada atturības perioda, veicot pārbaudi pie speciālista un citas speciālas medicīniskās pārbaudes.

7. Narkotisko vai psihotropo vielu atkarība.

Piezīme.

Transportlīdzekli atļauts vadīt tikai pēc ārstēšanās un objektīvi pierādīta atturības perioda, ja ir veikta pārbaude pie speciālista un citas speciālas medicīniskās pārbaudes.

8. Alkohola atkarība.

Piezīme.

Transportlīdzekli atļauts vadīt tikai pēc ārstēšanās un objektīvi pierādīta atturības perioda, atkārtoti veicot pretendenta veselības pārbaudi pēc viena līdz diviem gadiem.

 

IV. Iekšķīgās slimības

9. Cukura diabēts, kura ārstēšanā lieto insulīna preparātus.

Piezīmes:

a) Ceļu satiksmes likuma 30.¹panta ceturtās daļas 1.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājam atļauts vadīt transportlīdzekli, ja viņš vismaz gadu atrodas endokrinologa aprūpē, apmeklē endokrinologu vismaz reizi sešos mēnešos un endokrinologs sniedzis atzinumu, ka transportlīdzekļa vadītājam atļauts vadīt transportlīdzekli. Endokrinologs, sniedzot atzinumu ģimenes ārstam, ārstu komisijai vai specializētai medicīniskai komisijai, izvērtē cukura diabēta komplikācijas un to smaguma pakāpi, hipoglikēmijas riska pakāpi, cukura diabēta pacienta praktiskās iemaņas un zināšanas par hipoglikēmijas simptomiem un hipoglikēmijas atpazīšanu, pirmās palīdzības sniegšanu hipoglikēmijas gadījumā un personīgo glikēmijas paškontroles līdzekļu lietošanu. Kārtējo veselības pārbaudi veic reizi divos gados;

b) Ceļu satiksmes likuma 30.¹panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājam atļauts vadīt transportlīdzekli atsevišķos izņēmuma gadījumos, ja vadītājs atrodas endokrinologa aprūpē vismaz vienu gadu un apmeklē endokrinologu vismaz reizi četros mēnešos un endokrinologs ir sniedzis atzinumu, ka transportlīdzekļa vadītājam atļauts vadīt transportlīdzekli. Endokrinologs, sniedzot atzinumu ģimenes ārstam, ārstu komisijai vai specializētai medicīniskai komisijai, izvērtē cukura diabēta komplikācijas un to smaguma pakāpi, hipoglikēmijas riska pakāpi, cukura diabēta pacienta praktiskās iemaņas un zināšanas par hipoglikēmijas simptomiem un hipoglikēmijas atpazīšanu, pirmās palīdzības sniegšanu hipoglikēmijas gadījumā un personīgo glikēmijas paškontroles līdzekļu lietošanu. Kārtējo veselības pārbaudi veic reizi gadā.

10. Q-miokarda infarkts pēdējo triju mēnešu laikā. IV klases slodzes un miera stenokardija, nestabilās stenokardijas epizodes (biežāk nekā divas reizes gadā).

11. Sirds ritma traucējumi ar bezsamaņas lēkmēm. Pacienti ar implantētiem kardioverteriem - defibrilatoriem, kuriem sirds ritma korekcijai nepieciešama elektroimpulsu terapija.

12. Arteriālās hipertensijas 2. un 3.pakāpe ar biežām hipertensīvām krīzēm (vairāk nekā četras pēdējā gada laikā vai hipertensīvās krīzes ar smadzeņu asinsrites traucējumiem - pēdējā pusgadā).

13. Jebkura cita iekšķīga slimība, kuras gadījumā ir pamatota prognoze, ka slimības norises smagums vai pēkšņa pasliktināšanās var izraisīt galvas smadzeņu darbības traucējumus vai citādi apdraudēt ceļu satiksmes drošību.

Piezīme.

Ceļu satiksmes likuma 30.¹panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājam nav atļauts vadīt transportlīdzekli, ja:

a) asins un asinsrades orgānu slimības norit ar anēmisko vai hemorāģisko sindromu;

b) hroniskas nieru slimības norit ar nieru mazspēju, kas izpaužas ar urēmisku intoksikāciju.

 

V. Redzes traucējumi

14. Ceļu satiksmes likuma 30.¹panta ceturtās daļas 1.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem:

14.1. binokulārās redzes asums zemāks par 0,5 (arī ar redzi koriģējošām lēcām), izmantojot abas acis reizē;

14.2. redzes horizontālais lauks mazāks par 120^o;

14.3. vienīgajā redzīgajā acī redzes asums zemāks par 0,6 (arī ar redzi koriģējošām lēcām).

Piezīme.

Intraokulāra korekcija netiek uzskatīta par korekciju.

15. Ceļu satiksmes likuma 30.¹panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem:

15.1. redzes asums zemāks par 0,8 acī ar labāko redzi un zemāks par 0,5 acī ar sliktāko redzi (arī ar redzi koriģējošām lēcām);

15.2. izmainīts redzes lauks vai noturīga diplopija.

Piezīmes:

a) ja redzi koriģējošās lēcas lieto, lai sasniegtu redzes asumu attiecīgi 0,8 un 0,5, nekoriģētai redzei katrā acī jābūt 0,05 vai minimālais redzes asums (attiecīgi 0,8 un 0,5) jāsasniedz ar brillēm, kuru stiprums nepārsniedz plus vai mīnus četras dioptrijas, vai ar kontaktlēcu palīdzību (nekoriģētā redze 0,05);

b) intraokulāra korekcija netiek uzskatīta par korekciju.

 

VI. Dzirdes traucējumi

16. Pilnīgs kurlums vienai ausij un runas balss nedzirdēšana ar otru ausi triju metru attālumā, čukstus balss nedzirdēšana metra attālumā vai runas balss nedzirdēšana ar katru ausi divu metru attālumā.

17. Hronisks vienpusējs vai abpusējs strutains, nelabvēlīgs vidusauss iekaisums ar holesteatomu, granulācijām vai polipu.

18. Hronisks strutains mastoidīts, sarežģījumi pēc mastoidektomijas (cista, fistulas).

Piezīmes:

a) Ceļu satiksmes likuma 30.¹panta ceturtās daļas 1.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem atļauts vadīt transportlīdzekli;

b) Ceļu satiksmes likuma 30.¹panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem atļauts vadīt transportlīdzekli, ņemot vērā traucējumu smaguma pakāpi, kā arī nosakot veselības pārbaužu periodiskumu pēc viena līdz diviem gadiem. Atļauts vadīt transportlīdzekli pēc operācijām, kas izdarītas iekaisuma dēļ, ja strutošana nav bijusi vismaz pusgadu.

 

VII. Traumas un to sekas

19. Mazkustīgas rētas un ievainojumi, kuru dēļ ir traucētas roku vai kāju kustības, ļoti izteikti kakla kustības ierobežojumi, nepareizi saauguši lūzumi, noturīgas izmaiņas lielajās locītavās, kuru dēļ ievērojami traucētas kāju un roku kustības, kā arī noturīgas izmaiņas mugurkaulā, kuru dēļ ir traucētas tā kustības.

20. Vienas rokas vai kājas, kā arī plaukstas vai pēdas deformācijas, kuru dēļ ir ievērojami traucētas to kustības.

21. Divu vai vairāku pirkstu trūkums labajai rokai vai labās rokas nekustīgums, vai fleksijas kontraktūra ar pilnīgu viena pirksta saliekumu.

22. Triju vai vairāku pirkstu trūkums kreisajai rokai vai kreisās rokas nekustīgums, vai kontraktūra ar pilnīgu vismaz viena pirksta saliekumu, kā arī kājas saīsinājums vairāk par 10 cm.

Piezīmes:

a) Ceļu satiksmes likuma 30.¹panta ceturtās daļas 1.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem atsevišķos gadījumos atļauts vadīt transportlīdzekli. Transportlīdzekli var vadīt ar vienu amputētu apakšstilbu, ja amputācijas stumbrs ir vismaz 1/3 apakšstilba un amputētās kājas ceļa locītavā ir pilnīgi saglabātas kustības, bet ar kāju saīsinājumu -, ja kāja nav atrofiska un nav kaulu, muskuļu, mīksto audu un locītavu defektu, un ir saglabāts kustību apjoms. Kāju kopējam garumam jābūt ne mazākam par 75 cm (no papēža kaula līdz augšstilba kaula lielā izauguma vidum);

b) Ceļu satiksmes likuma 30.¹panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem nav atļauts vadīt transportlīdzekli, ja ir kustību trūkums vai ievērojams abu roku kustību ierobežojums - abu roku delmu un pirkstu locītavu kontraktūras, ankilozes, kas ierobežo aptveri un priekšmetu noturēšanu, kontraktūras vai ankilozes (arī funkcionāli izdevīgā stāvoklī) abām plecu, elkoņu un delmu locītavām, pirmā un otrā pirksta trūkums abām plaukstām, vienas rokas trūkums, kā arī kājas saīsinājums par 10 cm.

Satiksmes ministrs A.Šlesers

2.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 5.februāra noteikumiem Nr.57

Medicīniskā uzziņa

Satiksmes ministrs A.Šlesers

3.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 5.februāra noteikumiem Nr.57

Atzinums par medicīniskām pretindikācijām transportlīdzekļu vadīšanai

Satiksmes ministrs A.Šlesers

4.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 5.februāra noteikumiem Nr.57

Veselības pārbaudes karte

Satiksmes ministrs A.Šlesers

5.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 5.februāra noteikumiem Nr.57

Papildinformācijas un ierobežojumu kodi

Papildinformācijas un ierobežojumu kodi, kas nosaka, ka transport­līdzekļa vadītājam ir jālieto:

1. Redzes korekcijas un/vai aizsardzības līdzekļi (piemēram, brilles, kontaktlēcas) (01).

2. Dzirdes palīgierīces (02).

3. Locekļu protēzes/ortozes (03).

4. Attiecīgi pielāgots transportlīdzeklis:

4.1. pielāgota transmisija (10);

4.2. pielāgots sajūgs (15);

4.3. pielāgota bremžu sistēma (20);

4.4. pielāgots akselerators (25);

4.5. pielāgota bremžu sistēma un akselerators (30);

4.6. pielāgotas papildierīces (piemēram, gaismu, logu tīrītāju/mazgātāju, skaņas signāla, virziena rādītāju slēdži) (35);

4.7. pielāgots stūres mehānisms (40);

4.8. pielāgots atpakaļskata spogulis (spoguļi) (42);

4.9. pielāgots vadītāja sēdeklis (43);

4.10. pielāgots motocikls (apakškodu lietošana obligāta):

4.10.1. atsevišķi darbināmas bremzes (44.01);

4.10.2. pielāgotas ar roku darbināmas priekšējā riteņa bremzes (44.02);

4.10.3. pielāgotas ar kāju darbināmas pakaļējā riteņa bremzes (44.03);

4.10.4. pielāgots akseleratora rokturis (44.04);

4.10.5. pielāgota ar roku darbināma transmisija un sajūgs (44.05);

4.10.6. pielāgots atpakaļskata spogulis (spoguļi) (44.06);

4.10.7. pielāgoti brīdinājuma signāli (piemēram, gaismas virzienrādītāji, bremžu ugunis) (44.07);

4.10.8. vadītāja sēdeklis novietots tādā augstumā, lai, sēžot uz motocikla, vienlaikus abas kājas varētu turēt uz zemes (44.08);

4.11. atļauts vadīt tikai motociklu ar blakusvāģi (45);

4.12. atļauts vadīt transportlīdzekli ar konkrētu transportlīdzekļa/šasijas numuru (transportlīdzekļa identifikācijas numurs, VIN) (50);

4.13. atļauts vadīt transportlīdzekli ar konkrētu valsts reģistrācijas numura zīmi (51).

Satiksmes ministrs A.Šlesers

6.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 5.februāra noteikumiem Nr.57

Lēmums par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi

Satiksmes ministrs A.Šlesers